Rakstu arhīvs
 
Decembris 2012
26 27 28 29 30 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Janvāris 2013
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Februāris 2013
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 1 2 3
Marts 2013
25 26 27 28 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Aprīlis 2013
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 1 2 3 4 5
Maijs 2013
29 30 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Jūnijs 2013
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Jūlijs 2013
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Augusts 2013
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Septembris 2013
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Oktobris 2013
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Novembris 2013
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1
Decembris 2013
25 26 27 28 29 30 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Janvāris 2014
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Februāris 2014
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 1 2
Marts 2014
24 25 26 27 28 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Aprīlis 2014
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 1 2 3 4
Maijs 2014
28 29 30 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Jūnijs 2014
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Jūlijs 2014
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Augusts 2014
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Septembris 2014
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 1 2 3 4 5
Oktobris 2014
29 30 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Novembris 2014
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Decembris 2014
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Janvāris 2015
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Februāris 2015
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 1
Marts 2015
23 24 25 26 27 28 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Aprīlis 2015
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 1 2 3
Maijs 2015
27 28 29 30 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Jūnijs 2015
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 1 2 3 4 5
Jūlijs 2015
29 30 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Augusts 2015
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Septembris 2015
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 1 2 3 4
Oktobris 2015
28 29 30 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Novembris 2015
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Decembris 2015
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Janvāris 2016
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Februāris 2016
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 1 2 3 4 5 6
Marts 2016
29 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Aprīlis 2016
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1
Maijs 2016
25 26 27 28 29 30 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Jūnijs 2016
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 1 2 3
Jūlijs 2016
27 28 29 30 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Augusts 2016
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Septembris 2016
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 1 2
Oktobris 2016
26 27 28 29 30 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Novembris 2016
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 1 2 3 4
Decembris 2016
28 29 30 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Janvāris 2017
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Februāris 2017
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 1 2 3 4 5
Marts 2017
27 28 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Aprīlis 2017
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Maijs 2017
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Jūnijs 2017
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 1 2
Jūlijs 2017
 
26 27 28 29 30 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Viedoklis

Kā vērtējat pašvaldību vēlēšanas rezultātus?



Lai balsotu, jāielogojas sistēmā!
Pēdējās galerijas
Biežākie atslēgvārdi

Pastendes kultūras nams: ne tavs, ne mans, bet mūsu 06.03.2017

Elīna Lāce
elina@talsuvestis.lv
63291188

Šopavasar apritēs 25 gadi, kopš Pastendes kultūras namu vada Jolanta Ozola. Līdzībā ar laulību gribas šo laika posmu dēvēt par sudrabgadiem. Klausoties, kā Jolanta runā par kultūras nama vadīšanu, rodas asociācijas arī ar tautas deju, kurā katrs ir savā vietā. Ne bez iemesla — šī uzņēmīgā sieviete taču ir arī vidējās paaudzes deju kolektīva «Dzalksti» vadītāja.
«25 gadi — būtībā tas nav daudz,» J. Ozola sarunas sākumā vērtē. «No bērna vai jauniešu skatupunkta tas, protams, liekas netverami ilgs laiks, bet šie gadi pagājuši diezgan ātri. Ikdiena ir tik strauja!»
Pirms tam viņa šeit strādājusi par pulciņa un mākslinieciskās daļas vadītāju, bet viņa skaidri atceroties savu pirmo darba dienu kultūras nama vadītāja amatā — 1992. gada 7. aprīli. «Tas vēsturiski bija ļoti lielu pārmaiņu laiks. Būtībā visus šos gadus esmu bijusi pārmaiņu vadītāja! Pārmaiņas bijušas dažādas, un vienmēr tās ir skārušas arī kultūras namu,» Jolanta konstatē.
Kolektīvo saimniecību sabrukšana Pastendes kultūras namu ietekmējusi ļoti jūtami, jo kolhozs «Draudzība» iepriekš bijis nozīmīgs kultūras atbalstītājs finansiālā ziņā. «Ienācu namā, kur bija pietiekami liels štats — mākslinieks, sākotnēji pat divi mākslinieki, elektriķis, saimniecības pārzine, tērpu kolekcijas glabātāja un uzturētāja, mākslinieciskās daļas vadītājs, dežuranti, garderobisti, apkopējas. Gadu no gada viss gājis mazumā un bijis izaicinājums, kā labo, kas šeit bija, noturēt, saglabāt, uzturēt ļoti sakārtoto infrastruktūru, instrumentus, telpu iekārtojumu, mēbeles. Nevienu brīdi, kad kaut kas tika samazināts vai no kaut kā bija jāatsakās, nebija tā, ka mēs kristu panikā vai kaut ko nedarītu. Sapratām, ka, cik vien iespējams, jāatrod iekšējās rezerves. Man ir pārliecība, ka ikvienam cilvēkam jābūt spējīgam uz zināmu labdarību, un to kritiskā brīdī ir snieguši gan darbinieki, gan amatierkolektīvu dalībnieki. Kad bija jāatsakās no tērpu kolekcijas pārzinātāja un mākslinieciskās daļas vadītāja, pārdalījām darbiņus, izdomājām, kas kurai no tehniskajām darbiniecēm labāk padodas…
Kultūras nams vispār ir īpaša vieta — tajā daudz kas notiek citādāk nekā citās iestādēs. Ir vajadzība vai nu pastāvēt un darīt, vai lēnām mirt. Mēs allaž esam atraduši iekšējās rezerves un darījuši,» apliecina J. Ozola.
Četru un piecu vietā
Arī uz viņu pašu šīs pārmaiņas attiekušās vistiešākajā veidā. «Kultūras nama darbiniekiem ejot mazumā, sapratu, ka savu pienākumu apmērā vairs neesmu «divi vai trīs vienā», bet jau «četri un pieci vienā», jo tagad kultūras namā esmu vadītāja, veicu mākslinieciskās daļas vadītāja pienākumus, arī saimniecības pārzinātāja darbu, organizatora, pasākumu vadītāja darbu. Namā uz pusslodzi strādā brīnišķīgs cilvēks — skaņu operators ar elektriķa izglītību, kas ir ideāls variants, jo viņš ir varējis ieviest daudz jauninājumu. Ir trīs apkopējas, jo tīrāmā platība mums ir 1200 kvadrātmetri, un tas ir viss štats,» atklāj Jolanta.
Vēlāk kopā izstaigājam kultūras namu, novērtējam lielās skatuves jauno ietērpu un modernās žalūzijas, kas vajadzības gadījumā automātiski atklāj vai nosedz lielos zāles logus, kā arī ielūkojamies amatiermākslas kolektīvu telpās.
Arī šie kolektīvi gadu laikā ir mainījušies — kādu vairs nav, citi nākuši vietā. «Šo procesu bija jāmācās pieņemt. Kādreiz tā šķita diezgan liela traģēdija, ja no kāda kolektīva jāatvadās. Tomēr ir vērts domāt par to, kāpēc kolektīvs vispār rodas un pastāv — ir kaut viens vai divi cilvēki, kuri saka: «Mēs gribam un mēs darīsim!» Mans uzdevums kā vadītājai — ļoti, ļoti ieklausīties ikvienā, kurš kaut ko grib, un darīt visu, lai viņš to varētu īstenot! Reizēm var šķist, ka tas ir pretrunā ar priekšstatu, ka mēs, kultūras darbinieki, esam tie, kas rosina, iesaka, vada, meklē, sarunā. Jā! Tomēr liela vērtība ir ideja no tiem, kuriem tā ir būtiska. Tā arī pie mums ir bijušas interešu grupas, interešu pulciņi, kas ir pastāvējuši, kamēr dalībnieki to ir vēlējušies, un nav nekādas traģēdijas, ja vēlāk šī vajadzība ir mazinājusies,» uzskata Jolanta. Tāpat esot bijuši kolektīvi, ko Pastendes kultūras nams vairs nav varējis uzturēt finansiālu apsvērumu dēļ, bet tā radies, piemēram, pamats pūtēju orķestrim «Talsi».
Ir bijuši kultūras dzīvē pavisam graujoši gadi. «Ekonomiskajai krīzei sekoja reģionālā reforma, kas kultūras namam bija ļoti sāpīga. Bija finansiālas grūtības, un pirmais, no kā piedāvāja atteikties, bija amatiermākslas kolektīvu finansēšana. Mūsu pagastā to atbalstīja… Nu jau varam to atcerēties kā vēsturi, bet nebija viegli, kad divus gadus amatiermākslas kolektīvu vadītājiem alga uz papīra bija desmit lati, no kuriem vēl atvilka nodokļus… Arī tad atradām iekšējās rezerves. Sajutām kolektīvu spēku — cilvēki apvienojās, domāja, kā sava kolektīva darbu noturēt. Protams, arī es meklēju iespējas, kā palīdzēt, runāju ar kolektīvu vadītājiem. Panikas nebija, tikai spīts izturēt. Bet arī tas pagāja, nu viss ir kārtībā,» atvieglojumā nopūšas Jolanta.
Pēc viņas ierosinājuma Pastendes kultūras nama kolektīvi laika gaitā izvēlējušies sev skanīgus vārdus. «Cilvēka vārdam ir liela nozīme — kādam tas ir īstais, citam gribas to mainīt, jo nesajūt kā savējo. To pašu redzu arī kolektīvos — dažiem vārds ir bijis ļoti liels atspēriens un viņus nes,» pamanījusi kultūras nama vadītāja.
Darīt kultūru pieejamu
Viņas iecere savulaik bijusi izveidot kultūras namā izstāžu zāli. «Daudziem šķiet, ka došanās uz muzejiem vai izstāžu zālēm ir kāda atsevišķa cilvēku slāņa — mākslas pazinēju — privilēģija. Tāpēc šķita svarīgi te, kur blakus ir skola un kur ir tik daudz bērnu, lauzt stereotipu par izstāžu zāli kā nepieejamu. Nodibinājās kontakts ar Talsu novada muzeju, ar ko sadarbība turpinās līdz šai dienai. Novērtēju to, kā muzejā tieku uzklausīta, kādus ieteikumus saņemu, un atkal jau kaut kas ir aizrunāts, un būs Pastendē skatāms,» priecājas J. Ozola.
«Mums ir tā laime — un es to tiešām uzskatu par laimi —, ka ir skola, ar ko ir cieša sadarbība. Skolā nav lielās aktu zāles, tāpēc skolas saime, tāpat kā pirms ļoti daudziem gadiem, aizvien savu deju kolektīvu mēģinājumus notur kultūras namā. Mēs savukārt darām visu, lai viņiem te būtu labi. Palīdzam ar tehnisko nodrošinājumu arī skolas koncertos, un es to novērtēju, ka viņu veidotās koncertprogrammas ir izstrādātas, pārdomātas un piesaista ļoti daudz cilvēku. Tie, protams, ir vecāki, bet viņi jau ir tie paši pagasta iedzīvotāji! Esmu bezgala pateicīga vecākiem, ka ar katru gadu vairāk viņi saprot — ir jābūt kopā ar bērnu,» atzīst Jolanta.
Arī ar Pastendes pirmsskolas izglītības iestādi «Ķipars» kultūras nams turoties kopā. «Viņi ir ļoti atsaucīgi, un ir reizes, kad bērnudārzam vajag lielo kultūras nama zāli, jo ir vēlēšanās bērnus un vecākus sapulcināt kopā. Brīnišķīgi, ka viņu ir tik daudz, ka nepietiek vietas savā zālītē! Ir izveidojušās savas tradīcijas, un arī šopavasar būs «Ķipara» bērnu un vecāku veidota izstāde, kas būs redzama izstāžu zālē,» atklāj kultūras nama vadītāja.
Ne tavs, ne mans, bet mūsu
Šogad aprit jau 20 gadi, kopš sākta sadarbība ar dāņiem. «20 gadu garumā šī sadarbība nesusi brīnišķīgus piedzīvojumus! Ir bezgala daudz personisko kontaktu, projektu, kuros esam iesaistījuši skolēnus, skolotājus, pensionārus, amatiermākslas kolektīvus un vēl, un vēl,» novērtē Jolanta.
Tieši viesojoties Dānijā, viņa guvusi papildu iedvesmu piepildīt kultūras nama telpas un pārvarēt «resoru barjeras», ar to domājot iedalījumu «tas ir mans, un tas ir tavs». «Man vairāk gribas teikt, ka tas ir mūsu! Pirms vairāk nekā 25 gadiem pirmā darbaudzinātāja Inese Vecmane man deva šo sapratni — kultūras nams ir visiem. Mūsu darīšana nav, kur katrs strādā, bet mūsu darīšana ir cilvēks, kurš ienāk pa kultūras nama durvīm,» J. Ozola skaidro.
Tieši tāpēc ir prieks par katru, kuram kultūras nams izrādījies noderīgs, neskatoties uz to, vai viņš ir vai nav piederīgs kādam no šejienes pulciņiem. Uz savu kolektīvu nodarbībām Pastendes kultūras namā ik nedēļu ierodas vidēji 260 cilvēku (mēnesī tas ir pāri tūkstotim!), bet vēl jau ir pasākumu apmeklētāji, iedzīvotāji te tiekas sapulcēs, ne vienam vien pagasta bērnam kultūras nama instrumenti palīdzējuši uzsākt mūzikas skolas gaitas, un lielās zāles labi uzturētais parkets ir pa prātam ne vien pašmāju dejotājiem, bet arī Talsu novada bērnu un jauniešu centra sporta deju klubam «Sara», un arī citi interesenti var iznomāt telpas saviem pasākumiem. «Mana pārliecība ir — ja esmu izvēlējusies strādāt pašvaldībā, tad, apsaimniekojot kaut ko, kas nav mans, man tas jādara, cik labi vien var un ar pilnu atbildību! Tad nu ir tā, ka kultūras nams darba dienās ir atvērts no 8.00 līdz 22.30 vakarā (izņemot trešdienas, kad līdz 21.30). Rīta cēlieni mums ir doti telpu sakārtošanai. Sestdienās un svētdienās darbs rit pēc kultūras pasākumu plāna vai tiek izmantots papildnodarbībām.
Esmu ļoti pateicīga saviem darbiniekiem. Ir labi apzināties, ka viņi ir lojāli, atbildīgi, izdomas bagāti un saprot kultūras nama darbības specifiku — ir lietas, kas jādara tūlīt un teciņus, un ir laiks, kad vari lēni un skrupulozi kaut ko tīrīt, kārtot. Mani darbinieki uz darbu nāk strādāt!» uzslavē vadītāja. Arī viņa pati ievēro šo principu un smejoties saka: «Es nedzīvoju kultūras namā! Bet es dzīvoju ļoti tuvu kultūras namam. Tā ir liela priekšrocība.»
Lai tas ritenis ripo!
Kultūras darbinieka specialitāti viņa savulaik ieguvusi Kultūras darbinieku tehnikumā, vēlākajos gados Jolanta ar prieku un azartu augstskolā izmācījusies arī kultūras darba vadību. No studijām pūrā paņemtas ne vien zināšanas grāmatvedībā un lietvedībā, bet arī izpratne, piemēram, par novecošanas psiholoģiju, kas ļāvusi novērtēt lielo mūžizglītības lomu. «Ļoti drīz sapratu, ka amatiermāksla ir viens no mūžizglītības virzieniem. Cilvēks neapzināti visu laiku izglītojas! Viņam ir mūzika, dzeja, vārds, kustības. Viņš, pilnīgi nemanot, tik daudz ko apgūst! Priecājos, ka darām pareizi, tik daudz laika un spēka ieguldot bērnos, noturot kontaktu ar jauniešiem, strādājot ar cilvēkiem pusmūžā un arī ar senioriem,» saka J. Ozola.
Viņa ar prieku raugās uz labajām lietām, kas norisinās netālajā brīvā laika pavadīšanas centrā, kas ir mājvieta arī jauniešu klubam «Kontakts». Jolanta vērtē, ka brīvā laika pavadīšanas un jauniešu atbalsta centrs notur būtisku virzienu — pasākumus, kas domāti mazai auditorijai, dodot iespēju papildināt zināšanas un prasmes par interjeru, skaistumkopšanu, veselību un citām tēmām.
«Ar gadiem izkristalizējas, kas ir tavs, kas tev labāk padodas. Ja jaunākos gados vairāk piedienēja iemiesošanās dažādos tēlos, tad ar gadiem no daudz kā esmu atteikusies, saprotot, ka tas man vairs nepiestāv. Kas tik neesmu bijusi! Esam brīnišķīgi ampelējušies. Tagad redzu, ka citiem tas izdodas labāk, un aicinu ciemos!
Man ļoti patīk organizēšana un plānošana. Patīk, ka pie mums notiek novada skates bērniem vai pieaugušajiem, jo iztēlē redzu, kāda būs cilvēku kustība, lai nav milzīgas drūzmas. Kad tas ir izplānots, ir tik patīkami redzēt, cik raiti viss notiek!» aizrautīgi saka J. Ozola.
Lūkojoties uz kultūras norisēm Talsu pusē, viņa atzīst — šobrīd esot interesanti redzēt, ka novada kultūras centri ir tik dažādi. «Man būtu vēl lielāks prieks, ja nebūtu tā, ka visiem ir jādara viss! Mēs esam tik ļoti dažādi gan pēc izvietojuma, gan infrastruktūras, gan iespējām, un mums katram būtu jādara tas, kas sanāk vislabāk! Arī kultūras baudītāju iespējas taču mūsdienās ir citādākas — esam kļuvuši daudz mobilāki, saņemam daudz vairāk informācijas un varam izvēlēties, ko gribam darīt vai redzēt, varam brīvi pārvietoties un apmeklēt pasākumus dažādās vietās,» spriež Jolanta.
Neskriet pakaļ aizejošajam
Runājot par pašas mobilitāti un spēju daudz kur būt un daudz ko paveikt, viņa atvairās. «Man šķiet, ka es vairs neskrienu, bet uzvedos diezgan atbilstoši vecumam. Atceros vienu atgadījumu — pirms gadiem redzēju, kā sieviete skrien pakaļ autobusam, lai paspētu tajā ielēkt. Nolēmu: nē, lai aiziet visi autobusi, bet es vairs nekad neskriešu pakaļ autobusam! Lai tas aizbrauc bez manis, ja neesmu spējusi saplānot laiku!
Protams, ir lietas, kas ir jāpaspēj. Pašvaldībā visi esam vienā ķēdītē — ja kaut ko neizdaru, tas ietekmē citus. Ir vajadzīga rūpīga sezonas plānošana, septembrī tas rats ir jāiegriež, lai atkal viss ripo, lai cits ar citu nesaskrietos, bet katram būtu savs laiks un lai visu vēlmes būtu apmierinātas. Tad seko sezona ar visu ikdienas darbību. Ražas laikā pavasarī rādām visu, ko esam iemācījušies. Tad ir vasara, kad jāsakārto tas, kas sezonas laikā nav pagūts — metodiskie materiāli, vēstures arhīvs, noliktavas, nodarbību telpas, jāveic sīki vai lielāki remonti, jāizvērtē, kas nolietojies, kas nepieciešams. Jāatrod kādas jaunas projekta idejas, jākaļ plāni par sadarbības iespējām ar draugiem Igaunijā. Jātiekas un jāuzklausa kolektīvu vadītāji, lai varētu sagatavoties jaunajai sezonai.
Visus šos gadus esmu strādājusi ļoti ciešā kontaktā ar pagasta pārvaldi, kādreiz —pagasta padomi. Ir bijuši priecīgi un pavisam skarbi sarunu brīži, bet ikviens no pārvaldes vadītājiem ir paveicis kādu labu darbu kultūras nama atbalstam. Šobrīd pagasta pārvaldē ir izveidota sistēma, kas ļauj izprast prioritāšu finansējuma izvērtējumu. Tas dzīvi dara drusku mierīgāku.
Visi nākamā gada plāni top vasarā. Kad lielais uzmetums gatavs, var doties atvaļinājumā. Pagāja gadi, kamēr iemācījos arī atpūsties. Tas ir milzīgs darbs ar sevi, bet jāsaprot, ka izdedzis, noguris, nelaimīgs cilvēks nevienam nav vajadzīgs.
Ar mani viss ir kārtībā. Es protu arī atpūsties,» apliecina J. Ozola.

Pievienotie attēli
Atslēgvārdi
Pastendes kultūras nams, kultūra
Komentāri
Komentēt var tikai reģistrēti lietotāji.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm:
draugiem.lv twitter.com facebook.com
Lietotāja profils
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm:
draugiem.lv twitter.com facebook.com
Twitter
----- Account: talsuvestis.lv -----