Rakstu arhīvs
 
Decembris 2012
26 27 28 29 30 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Janvāris 2013
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Februāris 2013
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 1 2 3
Marts 2013
25 26 27 28 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Aprīlis 2013
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 1 2 3 4 5
Maijs 2013
29 30 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Jūnijs 2013
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Jūlijs 2013
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Augusts 2013
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Septembris 2013
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Oktobris 2013
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Novembris 2013
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1
Decembris 2013
25 26 27 28 29 30 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Janvāris 2014
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Februāris 2014
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 1 2
Marts 2014
24 25 26 27 28 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Aprīlis 2014
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 1 2 3 4
Maijs 2014
28 29 30 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Jūnijs 2014
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Jūlijs 2014
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Augusts 2014
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Septembris 2014
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 1 2 3 4 5
Oktobris 2014
29 30 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Novembris 2014
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Decembris 2014
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Janvāris 2015
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Februāris 2015
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 1
Marts 2015
23 24 25 26 27 28 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Aprīlis 2015
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 1 2 3
Maijs 2015
27 28 29 30 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Jūnijs 2015
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 1 2 3 4 5
Jūlijs 2015
29 30 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Augusts 2015
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Septembris 2015
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 1 2 3 4
Oktobris 2015
28 29 30 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Novembris 2015
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Decembris 2015
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Janvāris 2016
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Februāris 2016
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 1 2 3 4 5 6
Marts 2016
29 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Aprīlis 2016
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1
Maijs 2016
25 26 27 28 29 30 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Jūnijs 2016
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 1 2 3
Jūlijs 2016
27 28 29 30 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Augusts 2016
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Septembris 2016
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 1 2
Oktobris 2016
26 27 28 29 30 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Novembris 2016
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 1 2 3 4
Decembris 2016
28 29 30 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Janvāris 2017
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Februāris 2017
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 1 2 3 4 5
Marts 2017
27 28 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Aprīlis 2017
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Maijs 2017
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Jūnijs 2017
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 1 2
Jūlijs 2017
26 27 28 29 30 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Augusts 2017
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Septembris 2017
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1
Oktobris 2017
25 26 27 28 29 30 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Novembris 2017
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 1 2 3
Decembris 2017
 
27 28 29 30 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Viedoklis

Vai gada nogalē izvērtējat nodzīvoto gadu?



Lai balsotu, jāielogojas sistēmā!
Pēdējās galerijas
Biežākie atslēgvārdi

Par pirtniecību stāsta zāļu sieva Līga Reitere 12.10.2017

Paula Kārkluvalka
paulakarkluvalka@gmail.com
63223336

Stāstniece, pirtniece, zāļu pazinēja Līga Reitere 5. oktobra vakarā Talsu novada muzeja apmeklētājiem stāstīja par kārtību pirtī, pirts procedūrām un to, ar ko atšķiras pirts procedūras no pirts rituāliem. Ar lielu atbildību pret nākamo paaudzi, caur tautasdziesmām, anekdotēm iz dzīves, stāstniece vakaru piepildīja ar viedumu par miesas un gara attīrīšanu un stiprināšanu.
«Visvairāk man patīk gulēt zaļā zālē,
reizēm man tīk pīt vainagus, dziedāt dziesmas, lēkt, dancot, bet nesaku, ka tās ir manas pamatnodarbošanās. Mana pamatnodarbošanās ir daudz runāt. Pēc būtības un darba uzvedības esmu skolotāja. Arī pirts skolā mācot, skoliņā pasniedzot folkloru vai tradīciju stundas, esmu skolotāja. Arī šodien jūsu priekšā uzvedīšos kā skolotāja un brīžiem kā brīvdomātājs bērns,» sanākušos uzrunāja pirtniece.
Līga Reitere strādā ar pirtsmīļiem, vājiniekiem: grūtniecēm, cilvēkiem ar kustību traucējumiem, cilvēkiem ar protēzēm un citiem, kuriem pirts procedūras veicamas ar īpašu rūpību, mīlestību un tikai tad ar domu par cilvēka rūdīšanu. Tomēr vakara gaitā uzmanība bija veltīta cilvēku pirtošanai, kuru veselības stāvoklis ir labs un neprasa medicīniski padziļinātu izpratni par anotomiju un ķermeņa iekšējiem procesiem. Katrs apmeklētājs varēja gūt ieskatu, kas ir pirtniecība, ko darīt un ko nevajadzētu pirtī darīt.
Tikšanos pirtnice sāka ar stāstu par pēdējo pirtošanos — vēl pusstundu pirms klientes ierašanās pirtī dzēsti degoši griesti. Tie aizdegušies, jo līdzās kamīna ventilācijas lūkai piekārts eikalipta saišķītis, tas izkaltis, iemetoties dzirkstelei, aizdedzies, un ugunsnelaime sākusi plosīt griestus. Veikli viss apdzēsts, bet saku­sušo elektrības vadu dēļ pirts pārtapusi par romantisku oāzi ar svecēm, vīraka smaržu (lai nomāktu deguma smaku) un ar spaiņos salietu ūdeni. Kliente bijusi tik aizkustināta par pirts izskatu, ka nemaz nav pacēlusi galvu uz augšu, lai ievērotu melnos griestus. «Pirts ir bīstama lieta — tā var nodegt, cilvēks var nokrist no lāvas, var aizkrist garām baļļai, paslīdēt. Bīstama lieta! Tas ir, ja pats darbojas. Bet, ja darbojas arī otrs — vēl bīstamāka! Tad var netīšām uzkrist virsū,» caur humoru un nopietnību skaidroja zāļu sieva.
Kas ir pirts?
Latviešu, lietuviešu un somu valodā vārds «pirt» joprojām pastāv. Somu valodā «pirtt» nozīmē «lauku māja», «pagaidu māja». Arī latvieši pirmo uzcēluši pirti un tikai tad dzīvojamo māju. «Ja vārds radies no vienas saknes, tad arī tradīcija veidojas no tās pašas saknes. Somiem ir brīnišķīgi zaļas pirtis ar 60 grādu lielu siltumu, daudz augiem. Padomju laikā sadarbības projektā, somi uzdāvināja PSRS valdībai karsētavu — mājā iebūvējamu pirti. Radās maldīgs priekšstats, ka somiem ir tikai šādas pirtis. Pāri pār robežu tika retais un patiesību viņu pusē neredzēja. Tā uzauga divas paaudzes, kas uzskatīja, ka somu pirts ir karsētava bez liekiem zaļumiem, ar augstu temperatūru, mazu mitrumu,» atklāj L. Reitere. Šādas karsētavas bija paredzētas iebūvēšanai mājā vai dzīvokļos, tādēļ tās stipri atšķīrušās no somu tradicionālajām pirtīm, kuras arī mūsdienās ļoti līdzinās latviešu pirtīm — ar daudz zaļumu, karstumu un mitru gaisu.
Daudzviet pirts tradīcijas pārtrūkušas. Kā piemēru pirtniece min Zviedriju. Mēra laikā 18. gadsimtā Zviedrijas karalis izdevis rīkojumu slēgt pirtis, jo slimība mitrumā un siltumā strauji izplešas. Zviedri ir likumu paklausīga tauta, un līdz šim brīdim likums nav atcelts. Viņiem joprojām nav pirtis. Cilvēki nav iedomājušies kaut ko kārtībā mainīt. «Vairākas paaudzes ir uzaugušas bez pirtīm, un jaunām paaudzēm šo tradīciju vairs nevajag. To, ko neizmanto trīs paaudzes, var uzskatīt par atmirušu. Ja jūsu ģimenē ir kāda laba tradīcija un to izmanto no paaudzes paaudzē, tad tā ir labi saglabājusies tradīcija. Ja ir trīs paaudžu pārrāvums, tad ir risks, ka tradīcija atmirs, jo vairs nav dzīvu cilvēku, kam pajautāt. Vai arī ir pārāk liela gadu starpība, lai jaunākais vecākajam iedomātos pajautāt. Mūsu ģimenē iespējama četru paaudžu satikšanās: ja mēs sasēžamies uz dīvāna maliņas, tad esam četru paaudžu sievietes — mana mamma, es, meita un viņas meita. Mazajam, trīsgadīgajam, neienāk prātā tam vecajam, septiņdesmitgadīgajam, uzdot lielus, nopietnus jautājumus. Kad viņš izaugs, lai jautātu, vairs nebūs ceturtās paaudzes, un man vajadzēs to pārstāvēt. Man būs jābūt pietiekami gudrai, lai ģimenē neieviestu muļķības. Tā ir milzīga atbildība saglabāto tradīciju nodot nākamajai paaudzei. Lūk, kāpēc esmu skolotāja un lektore. Ne tāpēc, ka gribu jūsu priekšā klanīties. Man ir milzīga atbildība, redzot, ka uz dīvāna maliņas sēž četras paaudzes un viena no tām esmu es. Labi jēdzu, kā es pamazām virzos uz dīvāna otru malu, tas uzliek aizvien lielāku atbildību…» stāsta pirtniece.
Ko darīt pirtī?
Lai varētu pērties, vajag karstu miesu, tādēļ mazgāšanās pirtī jāsāk ar sasildīšanos, tad karsēšanos — «sēdošam, guļošam no priekšas un no pakaļas, līdz beidzot uzmet garu, uzdod sutu». Sildīšanās notiek, kad pirtiņā temperatūra ir zem 60 grādiem, tai seko karsēšanās ar lielu karstumu. Pirtniece skaidro, ka, saskaitot mitruma rādītāju ar temperatūras rādītāju, summa nedrīkst pārsniegt 110. Dažādas mērvienības gan nemēdz saskaitīt, tomēr šis vienkāršais aprēķins skaidri parāda, vai pirts ir veselībai draudzīga.
Tātad — ja temperatūra ir 70 grādi un mitruma mērītājs rāda 50, tad āda sāk apdegt. Ierasti iet pirtī, kur temperatūra ir starp 60 un 70 grādiem un telpā ir pietiekami baudāms gaisa mitrums.
«Kad cilvēks izkarsējies, atmiekšķējies, jānoberžas, jānomazgājas un tad ar tīrām slotām tīru miesu var pērt. Nav ko tos melnumus gar pirts sienām šķaidīt un tad ar slotu tos mēģināt nodabūt,» bilst L. Reitere.
Tradīcijās aprakstīti dažādi mazgāšanās veidi.
Poras ļoti labi attīra sūrvielas. Pirtniece iesaka noberzties ar maura sūreni. Tā jānoplūc, jāsamērcē karstā ūdenī, jāsaburza rokās un, sākot no papēžiem, jāsāk beršana. Vēstures liecības vēsta, ka veci cilvēki, kuriem ir sīvi sviedri un ātri rodas iekaisumi, pirtī mazgāti, izmantojot mārrutku lapu mīkstumu.
Kāda recepte vēsta, ka zirgskābenes, kas sajauktas ar skābu krējumu un atstātas uzrūgt, labi līdz pat kašķa apkarošanai. «Tās ir stipras zāles, parasti, mazgājoties izmanto to, kas ir: kādu skrubi, augu bunti — vībotni, vērmeli, pelašķi —, biškrēsliņu pulveri. Tad skalojas ar siltu ūdeni, cik tīk, atpūšas un iet pērties. Peras — priekš pa priekš, pakaļ no pakaļ. Kāpēc? Mugurpuse tur lielāku slodzi un uz tās var taisīt kāpinājumu, bet priekšpuse jāper pirmā un saudzīgi,» atklāj pirtniece.
Pēc kārtīga pēriena nāk rūdījums — pāreja no karsta uz aukstu. Siltumā viss izplešas, bet aukstumā notiek pretējais. Pirtniece lūdza padomāt, ko atstātu savā rokassomiņā, ja tā pēkšņi sarautos dūres lielumā. Protams, tajā paliktu vērtīgākais. Runājot līdzībās, tas pats notiek ar ķermeni — rūdoties, šūnas saraujas un tajās paliek tas, bez kā nevar iztikt, visu lieko izspiežot laukā. «Rūdīšanās ir visātrākais veids, kā tikt vaļā no liekā piesārņojuma. No šūnas sliktais tiek izgrūsts starpšūnu telpā un nonāk limfvados jeb «kanalizācijā» un izvadās ārā.
Rūdīties vajadzētu katram, bet visi to nevar darīt vienādi,» teic zāļu sieva. Kādam der slotiņa, ar kuru pēc iemērkšanas aukstā ūdenī rasina ūdens piles pāri ķermenim, citam der peldēšana, apliešanās ar aukstu ūdens šalti vai izvārtīšanās sniegā.
Pēc rūdīšanās var sekot dziedināšana, ja tāda nepieciešama. Pirtniece liek ieklausīties tautasdziesmas vārdos: «Berzēju, velēju tav’ platu muguru;/ Lai tava mugura kā lāča kalni;/ Kā lāča kalni, kā plaši lauki;/ Pats galda galā, pātaga rokā.» Vārdi mudina būt pašam noteicējam pār savu dzīvi un sasparoties, ja trūkusi enerģija.
Pirts procedūra vai rituāls
«Katra pirts diena nav rituāls. Tad arī pusdienas būtu jāsauc par rituālu, kad cilvēks no nepaēduša pāriet paēduša statusā. Sadzīviska mazgāšanās nav rituāls. Tā ir pirts diena, pirts procedūra. Šīs lietas jauc,» uzsvēra L. Reitere. Pirts rituāls ir darbību kopums, kurā piesauc Dievu vai pārdabiskus spēkus, veic ziedojumu, lai nostiprinātu pāreju «no—uz».
Uz aicinājumu nosaukt kādu pirts rituālu no zāles puses izskan: «Pirtīža!» Tā patiesi bijusi latviešu tradīcija (zīdainīša pirmā mazgāšana), bet vairākas paaudzes to nav izmantojušas, tādēļ tā atmirusi un mūsdienās nav uzskatāma par pārmantotu tradīciju, bet gan par jaunizveidotu. «Pirmā mazgāšana notiek, kad bērnam nokritusi naba, tātad septiņas līdz desmit dienas pēc dzimšanas. Agrāk pirmā mazgāšana notika pirtiņā, mūsdienās — siltā istabā. Pie šīs vannas der tradīcijas. Naba nokritusi, naba sadzijusi, nu cilvēks ir pats par sevi. Tas ir jauns sākums.
Pirtnieki naudu grib nopelnīt, visādus rituālus izgudro un, labu gribēdami, uztaisa vannošanu pirtī un nosauc par pirtīžu, pieliekot klāt pirtīžas elementus.
Pirtīžā zīdaini vanno zāļu ūdenī, kurā ieliks ziedojums, vēlams sudrabs. Mazu bērnu nevar berzēt, tādēļ pirtīžā notiek rullēšana ar rudzu mīkliņu. Rullējot to gar bērna miesiņu, pie mīkliņas pielīp atmirkusī pirmatnējā ādiņa un pirmatnējais apmatojums,» pastāsta pirtniece. Viņa atgādina: «Pienu dzēru, pienu ēdu,/ pienā muti mazgāju!» Tas nozīmē, ka pēc zīdainīša izrullēšanas ar rudzu mīkliņu, bērna nomazgāšanas, tīrajā ādā iemasē mātes pienu.
Pirts rituāls ir arī puikas pirmā mazgāšanās kopā ar vīriem. «Kad sāk traucēt mammas un citu sievu lielie pupi, tad sūta mazgāties pie tēviem. Tad notiek pāreja no puikas uz dižpuiku, tas ir rituāls. Tēvs dēlu nemazgā kā māte, «nežlorgā» pa vannu vien, uzliek uz lāvas, ar slotu pa dupsi. Tas ir vesels rūdījums — no mammas brunčiem pie tēva atbildības. Dižpuikam paaugoties, viņu var ar aukstu ūdeni apliet, ļaut ielīst baļļā vai dīķī. Tas atkal ir jauns dzīves rūdījums!
Ir saglabājušās arī liecības par līgavas muguras mazgāšanu: kad pieaugušai meitenei mamma pēdējo reizi mazgā muguru kā bērnam un pirmo reizi kā līdzvērtīgai sievai. Pirtī viņas iet kā māte un meita, bet ārā no pirts iziet kā divas atsevišķu ģimeņu sievas. Māte meitai deva padomus, nevis kā māte, bet kā viena sieva otrai: kā dzīvot kā sievai, nevis — tu, meitiņ, dari tā un šitā, ar pirkstu bakstot, no kuras puses trauki jāmazgā.
Sentēvu tradīcija bija arī senļaužu, vecīšu pirtis un aizgājēju mazgāšana, kas mūsdienās ir pilnībā izmirusi,» pastāsta pirtniece. Ir dažādi rituāli, kas saistīti ar cilvēka dzīves gājumu un dabas norisēm. Viņa iesaka par brīnišķīgu rituālu pārvērst maija sākumu, rumulēšanos, izbaudīt dažādu zālīšu pirtiņu Zāļu vakarā, sarīkot kārtīgu saimnieku dienas pirti mājas saimniekam un neaizmirst par citām latviešiem būtiskām gada dienām.
Pirtniece iesaka:
Brīnišķīgu ķermeņa skrubi viņa gatavo no zaļu zirsgābeņu sēkliņām un sāls. Salasa spaini ar zirgskābeņu sēkliņām, svarīgi, lai tās būtu zaļas, biovērtīgas. Tad tām pievieno kārtīgu sauju sāli un izmaisa. Šādu maisījumu var glabāt visu ziemu, sāls neļauj masai bojāties. Lai kārtīgi noskrubētos, pietiek ar sauju maisījuma.
 Pērties ar slotiņām var tikai tad, kad kājas siltas, citādi var piedzīvot nelabumu un reiboņus. Kājas ieteicams izmērcēt karstā zāļu ūdenī.
 Ievu ziedēšanas laiks ir labs brīdis, lai ietu piedošanas pirtī. Ievas zari pirtī no rūgtiem pārtop saldos, līdzībās, arī cilvēka rūgtums pārtop saldā piedošanā.
 Vērtīga ir sutināšanās villainē vai pusdeķī. Pēc pēršanās zem un virs cilvēka saliek ārstnieciskos augus­ un tad augumu ievīsta segā. Sutināšanā augi atdod savas ēteriskās vielas ķermenim. Šāda procedūra ilgst aptuveni desmit minūtes.
 Savus mīļos, it īpaši gados vecus cilvēkus, pirtniece iesaka sasveicinoties ar apskāvienu pašūpināt. Šāds sveiciens ir dziedējošs un nomierinošs.
 Pērieni dažādi — mundrumu dod pēriens no papēžiem uz miesas vidu. Šāds pēriens dzen limfu, un cilvēks paliek mundrāks. Savukārt, ja kāds «līž kā naģ uz tepiķ un bāžas visām butelēm pa korķ, tad to noper no augšas uz leju, lai paliek rāmāks». Jāpiemin, ka, lai cilvēkam nenodarītu pāri, jāzina cilvēka veselības stāvoklis un bez zināšanām kādu padarīt mierīgāku vai mundrāku nav ieteicams.
 Mūsu kultūra balstās uz ceturtdaļām. Arī pēršanai, tāpat kā tautasdziesmām ir ceturtdaļritms, kurā pirmais pēriens ir spēcīgāks, jo runājot uzsveram pirmo zilbi. Šāds ritms sakārto. Turpretī slāvu tautības cilvēki uzsver trešo, ceturto, brīžiem otro zilbi. Tāpēc tautas savstarpēji nespēj saprasties: katrs saka taisnību, bet cits citu nedzird.

Atslēgvārdi
Esi vesels!, veselība, Talsu novada muzejs
Komentāri
Komentēt var tikai reģistrēti lietotāji.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm:
draugiem.lv twitter.com facebook.com
Lietotāja profils
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm:
draugiem.lv twitter.com facebook.com
Twitter
----- Account: talsuvestis.lv -----