Rakstu arhīvs
 
Decembris 2012
26 27 28 29 30 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Janvāris 2013
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Februāris 2013
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 1 2 3
Marts 2013
25 26 27 28 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Aprīlis 2013
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 1 2 3 4 5
Maijs 2013
29 30 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Jūnijs 2013
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Jūlijs 2013
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Augusts 2013
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Septembris 2013
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Oktobris 2013
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Novembris 2013
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1
Decembris 2013
25 26 27 28 29 30 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Janvāris 2014
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Februāris 2014
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 1 2
Marts 2014
24 25 26 27 28 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Aprīlis 2014
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 1 2 3 4
Maijs 2014
28 29 30 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Jūnijs 2014
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Jūlijs 2014
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Augusts 2014
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Septembris 2014
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 1 2 3 4 5
Oktobris 2014
29 30 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Novembris 2014
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Decembris 2014
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Janvāris 2015
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Februāris 2015
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 1
Marts 2015
23 24 25 26 27 28 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Aprīlis 2015
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 1 2 3
Maijs 2015
27 28 29 30 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Jūnijs 2015
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 1 2 3 4 5
Jūlijs 2015
29 30 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Augusts 2015
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Septembris 2015
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 1 2 3 4
Oktobris 2015
28 29 30 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Novembris 2015
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Decembris 2015
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Janvāris 2016
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Februāris 2016
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 1 2 3 4 5 6
Marts 2016
29 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Aprīlis 2016
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1
Maijs 2016
25 26 27 28 29 30 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Jūnijs 2016
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 1 2 3
Jūlijs 2016
27 28 29 30 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Augusts 2016
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Septembris 2016
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 1 2
Oktobris 2016
26 27 28 29 30 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Novembris 2016
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 1 2 3 4
Decembris 2016
28 29 30 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Janvāris 2017
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Februāris 2017
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 1 2 3 4 5
Marts 2017
27 28 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Aprīlis 2017
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Maijs 2017
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Jūnijs 2017
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 1 2
Jūlijs 2017
26 27 28 29 30 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Augusts 2017
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Septembris 2017
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1
Oktobris 2017
25 26 27 28 29 30 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Novembris 2017
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 1 2 3
Decembris 2017
27 28 29 30 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Janvāris 2018
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Februāris 2018
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 1 2 3 4
Marts 2018
26 27 28 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Aprīlis 2018
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Maijs 2018
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Jūnijs 2018
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1
Jūlijs 2018
25 26 27 28 29 30 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Augusts 2018
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Septembris 2018
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Oktobris 2018
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Novembris 2018
 
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 1 2
Viedoklis

Vai gaidāt Latvijas simtgades svētku?



Lai balsotu, jāielogojas sistēmā!
Pēdējās galerijas
Biežākie atslēgvārdi

«No dzīves jāņem viss, ko var paņemt» 28.08.2018

Mārīte Raks-Lasmane
marite@talsuvestis.lv
63223336

Pirms dažām nedēļām vandzeniete Olita Riekstiņa nebūtu piekritusi intervijai. Ir pieņemts smags lēmums — veikt z/s «Vai­variņi» būtisku reorganizāciju, pārdodot lopus un daļu zemes, jo sausās vasaras dēļ nav iespējams savākt barību. 46 gadus vecā sieviete arī pirms tam piedzīvojusi ļoti smagus triecienus, tāpēc mūsu saruna dziļa un emocionāla. Ko sāpīgie dzīves kritieni ļāvuši saprast? Ka jābauda katrs mirklis, jo nevaram zināt, kas notiks rīt…
Olita ir vandzeniete kopš bērnības. Viņa ģimenē ir izteikts abrkasītis — jaunākā meitiņa peciņa starp pārējām trim māsām Violu, Ilonu un Tamāru. Ar jaunāko no māsām (Violu) viņai 14 gadu atšķirība.
Četras brangas meitas izaudzināja Ženija un Pēteris. Mammīte vēl dzīva un ņipra savos 87 gados. Tētis Mūžībā aizgāja, kad Olitai bija vien divi gadiņi. Bērnība aizvadīta Dārtē, «Valdās». Pēc tam Lādzerē. Jaunības gados spēļu un domu biedri bija māsu bērni. Lauku darbi mijās ar rotaļām, un atmiņas par šo laika posmu Olitai ir pašas siltākās. Līdz 11. klasei viņa mācījās Vandzenes vidusskolā un 12. klasi absolvēja Talsu vakara un neklātienes vidusskolā. Izrādās, meitenei bija sapnis kļūt par ķirurgu, no kā viņu atrunāja māsa Viola, kura strādāja par vecmāti. «Viņa sacīja, ka profesija ir skaista, bet darbu medicīnā ir ļoti grūti apvienot ar ģimenes dzīvi. Jo sevišķi ķirurģijā. Tā es mainīju savas domas, un man šķiet, ka tas ir vienīgais lēmums, ko savā dzīvē nožēloju,» atklāti teic vandzeniete. Līdz ar to jaunā sieviete apmeklēja dažādus kursus, piemēram, šūšanas un datorprasmju apgūšanai, bet vēlāk, kad tika izaudzināti trīs bērni, Olita nolēma studēt. To arī izdarīja, Latvijas Lauksaimniecības universitātē iegūstot bakalaura grādu uzņēmuma vadībā.
Priekam mijoties ar skumjām
1993. gada 5. jūnijā Olita ar Raimondu svinēja kāzas, septembrī jaunā ģimenīte pārvācās uz dzīvi «Skreitēs». 2002. gada decembrī tika nodibināta zemnieku saimniecība «Vaivariņi», lai nodarbotos ar piensaimniecību. Pirms tam ģimene audzēja dārzeņus, tomēr kādā brīdī nolēma mainīt darbības jomu. Tika sapirktas govis, teles, tehnika.
Un tad trīs gadus pēc kārtas ģimenē notika smagas traģēdijas. Pirmajā Olitas māsai Ilonai nomira dēls, nākamajā — vīrs, bet aiznākamajā — Olitas vīrs. Tas ģimenei bija milzīgs zaudējums. Raimonds gāja bojā ceļojuma laikā Krētā. Sekcijas slēdziens: noslīkšana jūrā. «Zinot, cik viņš labi peldēja, notikušais nav saprotams. Viss notika ļoti ātri, tas bija dažu minūšu jautājums. Tagad par to varu runāt, bet pirmais pusgads bija kā murgā, pat neatceros, kas notika šajos mēnešos, tikai fragmentus,» teic Olita.
O. Riekstiņas dzīves prieks un laime ir trīs bērni: Viola (28 gadi), Linda (šogad apritēs 25 gadi) un Kristaps (19 gadi). Viola dzīvo Liepājā, ir precējusies un audzina meitiņu Evu, kura šogad mācīsies 2. klasē. Linda dzīvo Rīgā un strādā Policijas koledžā par vecāko referenti. Abas meitas šajā mācību gadā nolēmušas studēt. Savukārt Kristaps šogad absolvēja Valdemārpils vidusskolu un rudenī turpinās mācības Ventspilī.
«Man ir fantastiski bērni un znots Kristiāns, uz kuriem vienmēr varu paļauties,» ar mīlestības pilnām acīm pauž Olita.
Nodarbes atelpai un dvēselei
Kad Raimonds atstāja Olitu vienu šaisaulē, bērni mammai uzdāvināja molbertu, otas, krāsas, audeklu un nodarbību apmeklējumus Rīgā, lai īstenotu ideju, par kuru pati reiz izteikusies, ka vecumdienās sāks gleznot. Un tā divus ar pusi gadus Olita regulāri devās uz mākslas nodarbībām Rīgā. «Es nemāku zīmēt, es tikai strādāju ar krāsām. Diemžēl šovasar darbu dēļ man nav sanācis paņemt rokās otu. Ja gleznoju, neko nedomāju. Nevaru aprakstīt tās izjūtas, bezsvara stāvokli,» gleznošanas procesu cenšas raksturot O. Riekstiņa.
Dažus gadus sieviete spēlēja Vandzenes amatierteātrī, pēdējā laikā tas gan atstāts novārtā. Prātā par šo jomu esot vairākas idejas, tomēr tās viņa pagaidām patur pie sevis. «Man patīk dažādas ēverģēlības un dullības, tā kā labprāt spēlēju teātrī! Patīk būt cilvēkos. Neteiktu, ka esmu izteikts kompānijas un tusētājas tips, bet man vajag ik pa laikam izrauties no ikdienas. Dzīvē vienmēr bijusi vajadzība pēc kaut kā jauna. Ļoti nepatīk klačoties vai aprunāt citus; ja man kaut kas nepatīk, to pasaku, acīs skatīdamās. Tas varbūt ir arī mans mīnuss.» Vandzeniete ļoti vēlas arī atsākt dejot, jo vairākus gadus dejoja tautiskās dejas Laidzes kolektīvā.
«Man ļoti patīk mežs, daba. Piemēram, vakarā uznāk iedvesma, un dodos makšķerēt. Neaizraujos profesionāli, daru to galvas izvēdināšanai. Pagājušā gada ziemā atradu sev vēl vienu hobiju — būt par dzinēju medībās. Katru reizi atbraucot mājās, uzkāpjot uz svariem un redzot, ka pazudis pusotrs kilograms, ir labs stimuls, lai turpinātu piedalīties,» smejot saka Olita. Izskriešanās pa mežu un iespēja izbļaustīties ir lielisks veids, kā tikt galā ar stresu un uzlabot pašsajūtu. Un, iespējams, ka šāda vēlme ir iedzimta gēnos, jo vēlāk Olita uzzināja, ka arī viņas mamma savulaik bijusi dzinējs. Patika pret mežu un dabu izpaužas arī, lasot ogas un dodoties sēņot.
Būtisku sastāvdaļu sievietes dzīvē ieņem ceļošana. Mīlestība pret to sākās pirms aptuveni 11 gadiem. Šajā laika posmā būts daudz kur, kā eksotiskākās var pieminēt Malaiziju, Singapūru, Arābu Emirātus, Turciju, Krētu un Kipru. Tāpat apceļota liela daļa Eiropas valstu. «Man pat ir izstrādāts saraksts, kuru jau gadiem izmantoju, lai sagatavotos ceļojumam,» atklāj Olita. «Kāpēc nepieciešams ceļot? Jo tādā veidā cilvēks var sevi pilnveidot. Kad apmeklēju kādu valsti pirmo reizi, dodos daudzās ekskursijās, lai iepazītu un redzētu būtiskāko konkrētajā vietā. Bet ir arī ceļojumi, kuros dodos, lai vienkārši laiski atpūstos pludmalē. Priekšroku dodu siltajām zemēm.» Sapnis vēl esot doties uz Taizemi, Japānu, Indiju un Ķīnu. Un, kā jau tipiskam ceļotājam, vēl padomā gūzma citu valstu.
Aktīvā vandzeniete, vaicāta par galvenajām vērtībām dzīvē, teic, ka tie vienmēr bijuši bērni, bet tagad, kad viņi izauguši, pienācis laiks pievērsties sev. Lai ikdienā saglabātu optimismu, Olita cenšas norobežoties no negatīvas informācijas, tajā skaitā neiedziļināties politiskajās cīņās. Bet uz vēlēšanām viņa dodas, to uzskata par obligātu pilsoņa pienākumu.
Jauna nodaļa dzīves grāmatā
«Darbs saimniecībā ir grūts. Pirms dažām nedēļām pieņēmu ļoti smagu lēmumu. Pārdošu visus lopiņus (aptuveni 100, nesen pārdoti jau vairāki desmiti). Barība sanāk tikai vai nu govīm, vai nu telēm. Nolikvidējot vienu vai otru, būtu vajadzīgi vairāki gadi, lai atkoptos. Pārdošu arī daļu zemes (saimniecībā kopā ir apmēram 70 hektāri), lai varētu bankā nomaksāt kredītus.
Briedu šim lēmumam vairāk nekā mēnesi. Nevarēju izšķirties. Bet, kad pirms divām nedēļām nopļāvām piecus hektārus atāla un no tā savācām piecus ruļļus… Sapratu, ka nav jēgas cīnīties. Ja šogad nebūtu tik sausa vasara, domāju, būtu ķepurojusies tālāk. Bez saimnieka ir grūti, jo ir ļoti daudz lietu, kas netiek paveiktas. Es jau smejos, ka man nekad nav bijušas tādas puķu dobes kā šogad, jo man vienkārši nebija laika. Vajadzēja vadīt saimniecību, strādāt, braukt ar traktoru… Nevaru atļauties samaksāt par visu,» par darbu savā saimniecībā stāsta Olita. Z/s «Vaivariņi» izveidoti no nekā, dzīvē nekas nav nācis viegli un par velti. Viss izveidots ar smagu darbu.
Pozitīvā un optimistiskā sieviete ir pārliecināta: viņa nepazudīs, un idejas, ko darīt turpmāk, ir jau azotē. Piemēram, ogu un ķiploku audzēšana. «Es pēc savas būtības esmu ļoti liela optimiste. Nevajag sevi visu laiku noskaņot negatīvi, jo tad arī cilvēks paliek negatīvs. Nāks citas problēmas, šīs aizmirsīsies. Ir teiciens: «Dzīve ir kā klavieres: baltais taustiņš, melnais taustiņš, baltais, melnais… Un tad ir vāks!» (smejas) Esmu nonākusi pie secinājuma: jo vairāk cilvēks uzņemas, jo vairāk viņš var izdarīt. Trīs gadi kopš vīra nāves bija ļoti smagi… Lai arī cik stulbi tas neizklausītos, bet pēc šīs traģēdijas cenšos domāt ar pārliecību, ka viss, kas notiek, ir uz labu. Cenšos tā arī dzīvot. Saprotu, ka noslēdzies kāds dzīves posms, ir jāiet tālāk. Jo, ja cīnies ar visiem spēkiem, bet vienalga neizdodas, tad nevajag to darīt, bet palaist vaļā. Protams, ir skumji, bet savā ziņā jūtos arī atvieglota, ka pieņēmu šādu lēmumu.»
O. Riekstiņa domā, ka šogad Latvijā notiks ievērojamas pārmaiņas piensaimniecībā. «Esmu runājusi ar lieliem saimniekiem, viņiem barība ir līdz ar nagiem, un tikai tāpēc, ka kaut kas palicis no pagājušā gada. Latvijā palielinās minimālā alga, cenas degvielai, dažādiem pakalpojumiem un precēm. Bet piena cena netiek tam visam līdzi, tā kā pašam paliek arvien mazāk. Un dzīvot tikai govju dēļ, lai domātu, kā samaksāt strādniekiem un nomaksāt rēķinus, rezultātā nezinot, vai varēs savilkt kopā galus… Priekš kam to?»
Šādi rūgtie brīži Olitai likuši mainīt skatījumu uz dzīvi. «Tu nevari zināt, kas notiks pēc desmit minūtēm, kur nu vēl rīt, parīt vai aizparīt. No dzīves jāņem viss, ko var paņemt. Skriet pakaļ kaut kam nesasniedzamam — tas nav vajadzīgs. Par tik daudziem nesaprotamiem gadījumiem var uzdot neskaitāmus «kāpēc?», bet atbildi jau nesaņemsi. Lasīju labu atziņu: labāk ir nožēlot to, ko esi izdarījis, nekā to, ko neesi. Galvu augšā, un — uz priekšu!» ar apbrīnojamu gaišumu un smaidu sejā teic stiprā Olita Riekstiņa.

Pievienotie attēli
Atslēgvārdi
Nedēļas viesis
Komentāri
Komentēt var tikai reģistrēti lietotāji.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm:
draugiem.lv twitter.com facebook.com
Lietotāja profils
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm:
draugiem.lv twitter.com facebook.com
Twitter
----- Account: talsuvestis.lv -----