Rakstu arhīvs
 
Decembris 2012
26 27 28 29 30 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Janvāris 2013
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Februāris 2013
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 1 2 3
Marts 2013
25 26 27 28 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Aprīlis 2013
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 1 2 3 4 5
Maijs 2013
29 30 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Jūnijs 2013
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Jūlijs 2013
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Augusts 2013
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Septembris 2013
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Oktobris 2013
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Novembris 2013
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1
Decembris 2013
25 26 27 28 29 30 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Janvāris 2014
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Februāris 2014
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 1 2
Marts 2014
24 25 26 27 28 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Aprīlis 2014
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 1 2 3 4
Maijs 2014
28 29 30 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Jūnijs 2014
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Jūlijs 2014
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Augusts 2014
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Septembris 2014
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 1 2 3 4 5
Oktobris 2014
29 30 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Novembris 2014
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Decembris 2014
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Janvāris 2015
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Februāris 2015
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 1
Marts 2015
23 24 25 26 27 28 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Aprīlis 2015
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 1 2 3
Maijs 2015
27 28 29 30 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Jūnijs 2015
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 1 2 3 4 5
Jūlijs 2015
29 30 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Augusts 2015
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Septembris 2015
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 1 2 3 4
Oktobris 2015
28 29 30 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Novembris 2015
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Decembris 2015
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Janvāris 2016
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Februāris 2016
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 1 2 3 4 5 6
Marts 2016
29 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Aprīlis 2016
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1
Maijs 2016
25 26 27 28 29 30 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Jūnijs 2016
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 1 2 3
Jūlijs 2016
27 28 29 30 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Augusts 2016
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Septembris 2016
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 1 2
Oktobris 2016
26 27 28 29 30 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Novembris 2016
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 1 2 3 4
Decembris 2016
28 29 30 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Janvāris 2017
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Februāris 2017
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 1 2 3 4 5
Marts 2017
27 28 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Aprīlis 2017
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Maijs 2017
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Jūnijs 2017
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 1 2
Jūlijs 2017
26 27 28 29 30 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Augusts 2017
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Septembris 2017
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1
Oktobris 2017
25 26 27 28 29 30 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Novembris 2017
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 1 2 3
Decembris 2017
27 28 29 30 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Janvāris 2018
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Februāris 2018
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 1 2 3 4
Marts 2018
26 27 28 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Aprīlis 2018
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Maijs 2018
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Jūnijs 2018
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1
Jūlijs 2018
 
25 26 27 28 29 30 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Viedoklis

Vai izjūtat cenu pieaugumu?



Lai balsotu, jāielogojas sistēmā!
Pēdējās galerijas
Biežākie atslēgvārdi

Nevis spēlēt, bet dzīvot lomā un… nesajukt prātā 27.04.2018

Elīna Lāce
elina@talsuvestis.lv
63291188

23. aprīlī, sākoties Bibliotēku nedēļai, pēdējā — piektā — aktivitāte Talsu Galvenās bibliotēkas burziņā bija tikšanās ar aktrisi Indru Briķi un žurnālisti Līgu Blauu, kura ir pērn iznākušās grāmatas «Indra Briķe. Krodera aktrise» autore. Neskatoties uz ārkārtīgi lielo slodzi teātrī, savā vienīgajā brīvdienā I. Briķe bija gatava atvēlēt plašajam interesentu pulkam teju divas stundas dārgā laika.
I. Briķe, būdama liepājniece, savulaik, strādājot Liepājas teātrī, bieži braukusi uz Talsiem ar izrādēm. Filmas «Vasara bija tikai vienu dienu» uzņemšana notikusi Talsu pusē. «Bija arī kadri, kuros staigāju pa ielām, un tad, protams, staigāju pa Talsiem. Un Talsi jau vispār ir ļoti skaista pilsēta! Izstaigāt Talsus — tā ir bauda! Ieliņas, kalniņi — cik jums to kalnu? Astoņi? («Deviņi!» vienā balsī dobji iedūcās klātesošie.) Viens no maniem mīļākajiem kolēģiem Juris Bartkevičs ir dzimis Talsos. Agrāk, pat ja tikai braucām garām Talsiem, autobuss te vienmēr pieturēja, jo viņš skrēja pie mammas un papa runāties. Mēs parasti Bartkeviču saucam par Talsu puiku, jo šī pilsēta viņam ir ļoti mīļa. Talsos vispār dzimuši un auguši daudzi labi zināmi cilvēki! Un man tiešām liekas, ka šī ir viena no skaistākajām Latvijas pilsētām. Talsi, Cēsis, Liepāja…» savu dzimto pusi, protams, neaizmirst nosaukt I. Briķe.
Ja latgalieši lepojas ar to, ka nāk no Latgales, tad viņa uzskata — kurzemnieki nelepojas mazāk! «Saka — kurzemnieki esot lepni un iedomīgi. Bet tā nav! Kurzemnieki nekritīs katram ap kaklu, bet, ja ciemiņš atnāk, vienmēr tiek galdi klāti, tāpēc latgaļi ar to var nelielīties — tāpat notiek arī Kurzemē. Te vienīgi vienmēr sētu mazliet vajadzējis apkārt. Nav tā, ka vienā sādžā var visi dzīvot. Domāju, ka tas ir labi. Kurzemnieki ir tādi pamatīgāki,» vērtē aktrise.
Atklāti, pat ja sāpīgi
I. Briķe neslēpj, ka pati vēl L. Blauas sarakstīto grāmatu nav lasījusi. Esot izjūta, ka tas būs ļoti smagi, tāpēc griboties to atlikt uz vasaru, kad nebūs slodzes teātrī. L. Blaua ar sapratni izturas pret šādu grāmatu galveno varoņu attieksmi. Kad tapusi grāmata par Jāni Paukštello, viņš reiz piezvanījis pusdivos naktī. Nevarot aizmigt, viņā nu maļoties visdažādākās atmiņas… «Nē, nu, aktieri ir emocionāli. Aktieri vispār nav normāli cilvēki! Viņi visu redz citādāk, uztver jūtīgāk,» žurnāliste spriež.
«Galvenais režisors Džilindžers mēdz teikt, ka neesot vērts lasīt aktieru grāmatas, jo viņi visi melo un izliekas labāki, nekā ir… Tad es tā domāju — pilnīgi visu jau nevar izstāstīt, bet melot arī negribējās. Lai cik daudz kas ir sāpīgi, bija divas iespējas: nerunāt nemaz, un tad grāmatas nebūtu bijis, vai runāt atklāti. Beigās laikam sanāca ļoti atklāti… Domāju, ka par ikviena cilvēka likteni varētu ne vien grāmatu, bet desmit grāmatas uzrakstīt un desmit filmas uzņemt! Cik katram dzīve bijusi raiba un interesanta!» konstatē I. Briķe.
Īpašs brīdis piedzīvots grāmatas atklāšanā. Kad Artis Robežnieks izpildījis dziesmu «Elēģija», dziedot par apsnigšanu par godu skumjajiem, pa teātra foajē lielajiem logiem bijis redzams, ka pēkšņi sāk snigt! Bijis skaisti un vienlaikus arī skumji, jo tonedēļ mūžībā devušies divi I. Briķes kolēģi. «Bet skumjās jau arī ir skaistums, un mēs, latvieši, vispār esam drusku skumji, mums patīk ciest — tā skaisti ciest! Ir taču tā, Indriņ?» jautāja L. Blaua. «Es negribu ciest!» aktrise gan iebilda. Viņai jau lomās nācies ciest, pie tam — patiesi ciest.
Īpašs laiks ar Viju Artmani
14 gadus vadot teātra studiju Rīgas Kultūru vidusskolā, I. Briķe mācījusi skolēniem aktiermeistarību un jau pirmajā dienā paziņojusi, ka neļaus viņiem spēlēt, bet iemācīs dzīvot lomā. Tas vispār bijis interesants laiks. Jaunieši nav zinājuši pat tādas lugas kā «Pūt, vējiņi!», «Uguns un nakts» un «Skroderdienas Silmačos», bet tās apguvuši, iestudējot izrādes. Iznācis pavisam negaidīti — gadā, kad iestudētas «Skroderdienas Silmačos», jauniešiem eksāmenā prasīts atspoguļot lugas varoņu Elīnas un Alekša attiecības! Skolēni bijuši «zirgā» — spējuši citātu pēc citāta minēt!
I. Briķe izaudzinājusi vairākas aktrises — Ievu Florenci, Agnesi Cīruli, Aneti Krasovsku, bet pašas pieredzē liela loma bijusi Vijai Artmanei. Interesanti, ka pirmo grāmatu L. Blaua sarakstīja par Viju Artmani, bet desmito — par Indru Briķi! Viņas abas Dailes teātrī dalījušas vienu ģērbtuvi, kopā spēlējušas virknē izrāžu un bijušas ļoti tuvas. «Uz Dailes teātri aizgāju 1993. gadā. Galvenais režisors man ierādīja vietu grimētavā pie Artmanes, kur principā nevienu nelika. Biju ļoti pārbijusies, arī kolēģi teica, ka būs briesmīgi… Domāju, ka nu tajā istabiņā nevarēšu ne paelpot, un, nedod, Dievs, ja kaut kā izgāzīšos! Bet notika pilnīgi otrādi. Artmane mani pieņēma ar lielu mīlestību gan kā kolēģi, gan kā cilvēku, principā pat kā meitu. Mūs kopā saveda arī darbs. Dailes teātrī iestudēja «Romeo un Džuljetu», es teātra štatā ienācu tieši kā Džuljeta, bet Artmane bija Džuljetas aukle. Tā mums kopā veidojās darbs, un pēc tam kādās četrās vai piecās izrādēs pēc kārtas spēlējām kopā. Mums bija tik daudz par ko runāt! Par lomām, režisoriem, viņa stāstīja par savu dzīvi, un tas bija tik interesanti. Viņa atcerējās jaunības laikus, kā filmējās un kā visi partneri bija samīlējušies viņā, un kā viņa bija samīlējusies, kā notika bohēma pēc filmēšanas, visādi negadījumi… Tas bija tik ļoti interesanti!» atceras I. Briķe.
Ik vakaru citā lomā
Viņa neslēpa, ka aktrises darbs ir ļoti grūts. «Mums ir teātris — fabrika. Vienu izrādi iestudē, sāk nākamo. Ir trīs zāles, katru vakaru jāspēlē kāda cita loma. Pa dienu jāmēģina kaut kas cits, teksti jāatkārto, lomā jāieiet… No malas varbūt liekas vienkārši — samācies tekstu, uzģērb attiecīgu kleitu, uzliec grimu un runā! Bet, ja lomas ir tik sarežģītas, kā man trāpījušās, tad tas nav viegli. Lai nospēlētu lomu, ir jāsaprot, ko tas cilvēks domā, ko viņš jūt, jāuzvelk viņa mētelītis ar visām smadzenēm un jādzīvo viņa dzīve. Normāls cilvēks, ja viņam ir smagi, mēģina no smaguma vaļā un nedomāt par to slikto, nekreņķēties, bet aktierim ir tieši otrādi — varbūt viņam ir labi, bet katru vakaru ir jākreņķējas un jāmokās! Tas jau nav īsti normāli!
Nedēļā ir septiņas dienas, bet, piemēram, pagājušajā nedēļā man bija sešas izrādes. («Vienīgā diena, kad nav izrādes ir pirmdiena, tāpēc Indra šodien var būt pie jums,» skaidroja L. Blaua.) Katru vakaru spēlēju savu lomu. Vakar nospēlēju to ārprāta lomu izrādē «Pielūdzēja nr.1», kas noteikti ir grūtākā, sarežģītākā un smagākā loma manā dzīvē, tāpēc šodien vēl tā īsti nevaru atgūties. Iedomājieties, kas notiek ar aktieri, kad viņš sešus vakarus nedēļā spēlē dažādus cilvēkus, bet pa dienu mēģina vēl kaut ko citu! Ārzemēs tā nav. Tur pusgadu vienu lomu sagatavo un tad spēlē. Kādreiz kino aktrises saka — ja ir smaga loma, tad viņas atslēdz telefonu, nedēļu ne ar vienu nerunā… Ko tad mēs varam atslēgt?! No otras puses — mums ir unikāls rūdījums! Bieži vien ārzemju kritiķi pauž, ka Latvijā ir ļoti labi aktieri. Tas ir tāpēc, ka mums ir vājprātīgs treniņš. «Pielūdzēja nr.1» ir uzņemta filmā «Mizerija». Galvenā aktrise par lomu, ko es spēlēju izrādē, saņēma «Oskaru». Un es domāju: ak, Kungs, kas tad tur — uz vienu kadru sevi sakačāt, nofilmēt, nedēļu gulēt vannā un tad filmēt nākamo! Bet nospēlēt divas stundas nepārtraukti, nenoejot no skatuves, — tas ir treniņš! Par to man kādus desmit «Oskarus» vajadzētu!» smejas I. Briķe. Vismaz vietējais «Oskars» viņai ir — par šo lomu viņa saņēmusi «Spēlmaņu nakts» balvu kā gada labākā aktrise.
Ar pistoļetu gan nedraud
Šobrīd I. Briķei jāiejūtas ļoti smagās lomās, tāpēc grimētāja smejoties, ka viņai atkal raudamās līnijas jāvelk un jāuzklāj dzelzsbetona skropstu tuša. «Nav viegli. Kad pārnāku mājās, jūtos tā, kā lauku cilvēks varētu justies, desmit pļavas nopļāvis… Vakar arī bija tāpat — kad ar Lauri Subatnieku izrādes beigās noejam no skatuves, pilnīgi pārsvīduši, apķeram viens otru, un ir sajūta, it kā pieci vagoni būtu izlādēti. Ēnu dienā man bija desmit ēnas, un es jauniešiem teicu: «Neejiet par aktieriem, nu, neejiet!»,» neslēpa viešņa.
Pārnākot mājās pēc izrādēm, nedrīkstot uzreiz iet gulēt, jo tad būsi devies gulēt lomā, un pa nakti murgosi tālāk uz skatuves iesākto. «Vienmēr noskatos kādu filmu vai raidījumu, īpaši — krievu filmas. Pārnāku mājās pēc izrādes 22.00, interaktīvajā televīzijā attinu atpakaļ seriālu un līdz pusnaktij skatos! Tas man palīdz dzīvot,» secina I. Briķe.
Vienu reizi aktieri izrādes starpbrīdī sūkstījušies, ka ir grūti un negribas to visu. «Dainis Grūbe toreiz teica: «Tev kāds ar pistoļetu piespieda to teātri spēlēt?!» Patiešām — vai tad ar varu kāds aizveda? Pati jau gribēju! Man nebija sapnis, ka būšu uz skatuves princese skaistās kleitās. Man vienkārši jau bērnībā patika kaut ko citu izdzīvot. Tā kā — ar pistoļetu neviens mani nedzina, bet, ja es atgrieztos jaunībā, zinot, kam jāiziet cauri, diez vai gribētu vēlreiz to pašu…» konstatē I. Briķe.
Viņas aktrises liktenis gan bijis ļoti, ļoti veiksmīgs. Karjeru sākusi Liepājā kā ļoti jauna aktrise, jaunībā izspēlējusies visas varoņlomas, kādas vien var vēlēties, bet, uz Rīgu pārnākot, brīnišķīgas lomas cita citu nomainījušas Dailes teātrī. «Kad aktierim aprit 50 gadi, viņš īsti neder ne vecim, ne jaunam mīlētājam… Pusmūža aktieriem lomu ir ļoti maz,» viņa zina. Tomēr tik raženu sezonu kā iepriekšējā un šī sen neesot bijis, kas liek secināt, ka teātris domā par to, lai viņai būtu lomas, par ko, protams, esot prieks. «Lai gan, spēlējot sešas izrādes nedēļā, var mazliet arī nojukt. Bet aktieriem jau ir jāpriecājas — nevar zināt, kad pienāks tā diena, kurā vairs nebūs nevienas lomas, tāpēc nav ko sūdzēties,» nopūšas aktrise.
Dievs un Kroders
Nozīmīgs viņas dzīvē bijis režisors Oļģerts Kroders. 2003. gadā, «Spēlmaņu naktī» saņemot balvu par mūža ieguldījumu teātrī, O. Kroders no skatuves teicis: «Zālē sēž mana aktrise, un jūs visi zināt, kura tā ir.» Televīzijas kameras tūlīt pavērstas pret I. Briķi. Un, lai arī režisora vairs nav starp dzīvajiem, aktrise apliecina: «Viņa klātbūtni es jūtu nepārtraukti, varētu pat teikt — mistiskā veidā.» Režisora bēru dienā viņa sīkā debesu laukumiņā, kas paveras starp mājām Rīgā, ieraudzījusi milzīgu varavīksni un uztvērusi kā sveicienu no O. Krodera. Citā reizē vajadzējis spēlēt izrādi estrādē, kas atrodas blakus kapiem, kuros režisors apglabāts. I. Briķe ar kolēģi pirms mēģinājuma devušās «ar viņu parunāties», bet, kad atgriezušās estrādē, pilnīgā bezvēja dienā O. Krodera kapa pusē nogāzusies milzīga priede!
I. Briķe neslēpj — gatavojoties izrādes «Pielūdzēja nr.1» ģenerālmēģinājumam, jutusies izmisusi. «Šķita — sajukšu prātā vai atteikšos no lomas, jo vienkārši to nespēju «pacelt»! Bet man mājās ir Krodera bilde, ko man uzdāvināja Evita Sniedze («..kad Indra saņēma Krodera balvu — viņa ir pirmā Krodera balvas laureāte,» iestarpināja L. Blaua.), un tā man uz galda stāv. Es ar Kroderu vienmēr aprunājos: «Nu, ko tu domā par šo lomu?…» Toreiz pārnācu mājās izmisusi un pilnīgā naivumā Kroderam teicu: «Palīdzi man! Tu nevari man palīdzēt?!» Tā es ar viņu raudot izrunājos, otrā dienā aizgāju uz mēģinājumu, un viss nostājās savās vietās. Man pēkšņi radās apziņa, kā tā loma jāspēlē! Ticiet vai ne, bet, ja mani sauc par Krodera aktrisi, tad Kroders tiešām man dzīvē palīdz.
Arī grimētavā man ir Krodera bildīte. Aktieri jau ir tādi ticīgi cilvēki — tādā ziņā, ka gluži vai katrs pirms došanās uz skatuves Tēvreizi noskaita vai pārmet krustu. Man pie sienas ir Jēzus bilde un zemāk — Krodera bilde. Pirms katras izrādes noskaitu Tēvreizi, paskatos uz Dievu un tad skatos uz Kroderu. Saprotu, ka Dievs man palīdzēs, Kroders palīdzēs, tāpēc nav ko baidīties,» izjūtās dalījās I. Briķe.
Nelabi — jau nedēļu iepriekš
Uzraukums esot vienāds gan pirms pirmās izrādes, gan pirms simtu pirmās. «Kāpēc tad aktieri Dievu lūdz? Jo mēģina panākt, lai kāds viņus pasargā! Pat, ja 100 lomas esi nospēlējis, 101. viss jāsāk no jauna, un ir sajūta, ka tu neko neproti un nemāki, jūties kā balta lapa,» atklāja I. Briķe. Zinātnieki esot izpētījuši, ka stresa pilnāko profesiju saraksta priekšgalā drīz pēc ogļračiem gozējoties tieši aktieri…
Tagad I. Briķe ģērbtuvi dala ar Rēziju Kalniņu. «Pēc izrādes grimētavā ģērbjoties, parasti sakām: «Vai, ku’ labi!» Šausmīgi labi! Laikam jābūt milzīgam stresam, lai saprastu, cik pēc tam ir labi. Ja nav grūtību, tad jau nevar saprast, cik labi ir, kad grūtību nav!» salīdzināja aktrise.
Uz jautājumu, vai nekad nav tā, ka negribas uz skatuves kāpt, viņa smejoties atbildēja: «Es katru dienu pirms izrādes saku: «Kā man negribas!» Man nekad negribas! Es labāk mājās sēdētu savā gultiņā, kaut ko skatītos un kaut ko garšīgu apēstu! Ja reiz tur esi, tad vienkārši dari to darbu no visas sirds un jūc prātā! Tomēr — kurš tad grib iet mocīties? Es taču saprotu, kam man izrādēs būs jāiet cauri. Kad jāspēlē «Pielūdzēja nr.1», man jau nedēļu iepriekš kļūst nelabi, jo zinu, kas mani gaida!»
Interesanti, ka viņas dēls, kuru nekad nav vilinājusi aktiera profesija, pagājušajā gadā iesaistījies amatierteātra kolektīvā. Pēc skates viņš atzinis, ka tikai tagad beidzot saprot, kam mamma visu mūžu iet cauri.

Pievienotie attēli
Atslēgvārdi
kultūra
Komentāri
Komentēt var tikai reģistrēti lietotāji.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm:
draugiem.lv twitter.com facebook.com
Lietotāja profils
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm:
draugiem.lv twitter.com facebook.com
Twitter
----- Account: talsuvestis.lv -----