«Naudu, ko nopelnām, investējam attīstībā» 06.12.2017


Padomju gados Pāces vilnas fabrika bija otrs lielākais
sadzīves pakalpojumu sistēmas cehs Latvijā, kas pārstrādāja aitu
vilnu. Šobrīd attīstībā sasniegta jauna virsotne — septiņu
gadu laikā darbinieku skaits trīskāršojies, un uzņēmums meklē
jaunus veidus, kā piesaistīt cilvēku uzmanību un veicināt
konkurētspēju.
Fabrikas vadītājs Dins Derkevics atklāj, ka šo gadu laikā ir
iemācījies ļoti daudz. «Esmu sapratis, ka pasaulē labākā reklāma ir
citu cilvēku ieteikumi. Tā tas ir attiecībā gan uz dzijām, gan
segām un spilveniem. Kad mums zvana klients, es vienmēr uzdodu
jautājumu — kā jūs par mums uzzinājāt? Visbiežāk cilvēki ir
ieklausījušies draugu un radinieku ieteikumos. Ir patīkami, ka
cilvēki nāk un vēlas iegādāties mūsu produkciju,» atzīst
D. Derkevics. Viņš uzskata, ka nav iespējams vadīt biznesu, ja
vadītāju neaizrauj tas, ko viņš dara.
Lai popularizētu Pāces
vilnas fabriku, šogad Rīgā, Baložu ielā 28, tika atvērts veikals,
kur ikviens interesents var aplūkot un iegādāties produkciju.
Veikals darbojas kā fabrikas reprezentācija, un ir iespēja gūt
ieskatu preču sortimentā, kas pēdējo gadu laikā krietni
paplašinājies. Šobrīd tiek ražotas ne tikai segas un spilveni, bet
arī bērnu kombinezoni, pirts cepures, nakts maskas, muguras jostas,
zīdaiņu ligzdas un citas preces — tajā atrodas vairāk nekā
50 dažādu produktu. «Veikalu atvērām tāpēc, lai cilvēki
pierastu pie mūsu produkcijas, taču nezinu, vai tas savu darbību
turpinās. Īre ir diezgan liela, un, ja saskaita kopā visus
izdevumus, nopelnīt naudu, lai tos nosegtu, nav iespējams. Tā vietā
atvērsim interneta veikalu — šobrīd tiek izstrādāta mājaslapa
četrās valodās. Par šo jomu vairāk atbild mana sieva. Uzņēmumu
vadām kopā, bet mums katram ir savs lauciņš — es darbojos
fabrikā, savukārt viņa atbild par veikalu, šūšanas darbnīcu un
audumiem,» stāsta D. Derkevics.
Šūšanas darbnīca atrodas Dundagā, taču pēc Jaunā gada tā pārcelsies
uz fabriku. Šī gada laikā īstenotas arī citas izmaiņas —
nomainīts jumts un restaurētas vairākas telpas. Attīstība notiek
nepārtraukti — nauda, ko izdodas nopelnīt, tiek investēta
fabrikā. Tā kā kredīti netiek ņemti, būvniecība nenorit tik ātri kā
gribētos, taču svarīgāk ir tas, ka uzņēmums nevienam nav parādā.
«Nav jau problēmu paņemt kredītu, bet vienmēr vajag atcerēties, ka
tas ir jāatdod. Ja paskatāmies, kas notiek Latvijā, situācija ir
diezgan smaga. Pats sliktākais ir tas, ka daudzi nenovērtē vietējos
produktus. Ieejot veikalā, cilvēks labprātāk nopirks Ķīnā štancētu
kreklu, nevis Latvijā ražotu preci,» teic fabrikas īpašnieks.
Lai nodrošinātu vietējās apkārtnes attīstību, starp uzņēmējiem
pastāv nerakstīta vienošanās neizlaist līdzekļus ārpus Dundagas
novada. Restaurējot Pāces vilnas fabrikas telpas, D. Derkevics
nepieciešamos materiālus iegādājās vietējā būvmateriālu veikalā.
Viņš atzīst, ka, lai līdz tam nonāktu, bija jāiet garš ceļš, taču
nu tas ir noticis un uzņēmēji cenšas darīt visu, lai nopelnītā
nauda paliktu novadā.
«Es no pagasta nekad
neesmu lūdzis atbalstu, vienmēr esmu cīnījies pats. Mums ar
iepriekšējo pārvaldes vadītāju bija pārrunas, un viņš teica, ka
uzņēmējiem iet grūti. Tad es viņam teicu: «Ja tu google angļu vai
krievu valodā ierakstīsi vārdu «Dundaga», paskaties, ko tev parādīs
pirmajās lappusēs. Viņš paskatījās, un jautājumu vairs
nebija.
Ņemot vērā apkārtējo situāciju, mēs turpinām attīstīties, un tas
šajos laikos jau ir nopietni. Kopš tā brīža, kad pārņēmu fabriku,
darbinieku skaits ir trīskāršojies. Mums ir 25 darbinieki, un
drīzumā būs vēl divi. Protams, ja mēs neeksportētu, mēs
neeksistētu. Eksportējam 92 procentus — kopumā uz
16 valstīm. Tālākā no tām ir Japāna,» norāda
D. Derkevics.
Dzija netiek ķīmiski apstrādāta jeb karbonizēta ar spēcīgām
ķīmiskām vielām, kas izēd netīrumus un augu daļiņas no nemazgātas
vilnas — arī krāsu ķīmiskais sastāvs ir niecīgs. Apstrādes
procesā tajā tiek saglabāts lanolīns (aitu tauku dziedzeru
sekrēts), kas rūpējas par to, lai dzija saglabātu savu
siltumu.
Produkts, ar kuru izcīnīta vieta eksportā, ir daudzkrāsainās
dzijas. «Šis ir tas produkts, ar kuru varam konkurēt un gūt
ienākumus. Vienā ficē ir 12 krāsas — adot džemperi vai lakatu,
tās uzreiz parādīsies. Galvenais, ar ko mēs atšķiramies, ir tas, ka
no sarkanas un zilas dzijas varam dabūt violetu. Tas ir ļoti liels
retums. Krāsas vienmērīgi saplūst kopā. Jaunums ir arī jēra dzija,
kas ir mīkstāka un nekož. Ja izmazgā, tā paliek vēl mīkstāka. Šo
vilnu iegūst no jēriem līdz trīs mēnešu vecumam.
Pirms septiņiem gadiem
pie manis noliktavā ienāca cilvēks un teica: «Noliktava tukša, nav
ko ņemt!» Tad es viņam uzdevu jautājumu: «Kas ir labāk —
noliktava pilna līdz griestiem un produkciju nav kur likt, vai
noliktava ir tukša un darbinieki nespēj ražot?»» smejas
D. Derkevics.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: