«Naudu, ko nopelnām, investējam attīstībā» 06.12.2017

Agrita Blumberga
agritablumberga@inbox.lv
63222048

Tweet

Padomju gados Pāces vilnas fabrika bija otrs lielākais sadzīves pakalpojumu sistēmas cehs Latvijā, kas pārstrādāja aitu vilnu. Šobrīd attīstībā sasniegta jauna virsotne — septiņu gadu laikā darbinieku skaits trīskāršojies, un uzņēmums meklē jaunus veidus, kā piesaistīt cilvēku uzmanību un veicināt konkurētspēju.
Fabrikas vadītājs Dins Derkevics atklāj, ka šo gadu laikā ir iemācījies ļoti daudz. «Esmu sapratis, ka pasaulē labākā reklāma ir citu cilvēku ieteikumi. Tā tas ir attiecībā gan uz dzijām, gan segām un spilveniem. Kad mums zvana klients, es vienmēr uzdodu jautājumu — kā jūs par mums uzzinājāt? Visbiežāk cilvēki ir ieklausījušies draugu un radinieku ieteikumos. Ir patīkami, ka cilvēki nāk un vēlas iegādāties mūsu produkciju,» atzīst D. Derkevics. Viņš uzskata, ka nav iespējams vadīt biznesu, ja vadītāju neaizrauj tas, ko viņš dara.
Lai popularizētu Pāces
vilnas fabriku, šogad Rīgā, Baložu ielā 28, tika atvērts veikals, kur ikviens interesents var aplūkot un iegādāties produkciju. Veikals darbojas kā fabrikas reprezentācija, un ir iespēja gūt ieskatu preču sortimentā, kas pēdējo gadu laikā krietni paplašinājies. Šobrīd tiek ražotas ne tikai segas un spilveni, bet arī bērnu kombinezoni, pirts cepures, nakts maskas, muguras jostas, zīdaiņu ligzdas un citas preces — tajā atrodas vairāk nekā 50 dažādu produktu. «Veikalu atvērām tāpēc, lai cilvēki pierastu pie mūsu produkcijas, taču nezinu, vai tas savu darbību turpinās. Īre ir diezgan liela, un, ja saskaita kopā visus izdevumus, nopelnīt naudu, lai tos nosegtu, nav iespējams. Tā vietā atvērsim interneta veikalu — šobrīd tiek izstrādāta mājaslapa četrās valodās. Par šo jomu vairāk atbild mana sieva. Uzņēmumu vadām kopā, bet mums katram ir savs lauciņš — es darbojos fabrikā, savukārt viņa atbild par veikalu, šūšanas darbnīcu un audumiem,» stāsta D. Derkevics.
Šūšanas darbnīca atrodas Dundagā, taču pēc Jaunā gada tā pārcelsies uz fabriku. Šī gada laikā īstenotas arī citas izmaiņas — nomainīts jumts un restaurētas vairākas telpas. Attīstība notiek nepārtraukti — nauda, ko izdodas nopelnīt, tiek investēta fabrikā. Tā kā kredīti netiek ņemti, būvniecība nenorit tik ātri kā gribētos, taču svarīgāk ir tas, ka uzņēmums nevienam nav parādā. «Nav jau problēmu paņemt kredītu, bet vienmēr vajag atcerēties, ka tas ir jāatdod. Ja paskatāmies, kas notiek Latvijā, situācija ir diezgan smaga. Pats sliktākais ir tas, ka daudzi nenovērtē vietējos produktus. Ieejot veikalā, cilvēks labprātāk nopirks Ķīnā štancētu kreklu, nevis Latvijā ražotu preci,» teic fabrikas īpašnieks.
Lai nodrošinātu vietējās apkārtnes attīstību, starp uzņēmējiem pastāv nerakstīta vienošanās neizlaist līdzekļus ārpus Dundagas novada. Restaurējot Pāces vilnas fabrikas telpas, D. Derkevics nepieciešamos materiālus iegādājās vietējā būvmateriālu veikalā. Viņš atzīst, ka, lai līdz tam nonāktu, bija jāiet garš ceļš, taču nu tas ir noticis un uzņēmēji cenšas darīt visu, lai nopelnītā nauda paliktu novadā.
«Es no pagasta nekad
neesmu lūdzis atbalstu, vienmēr esmu cīnījies pats. Mums ar iepriekšējo pārvaldes vadītāju bija pārrunas, un viņš teica, ka uzņēmējiem iet grūti. Tad es viņam teicu: «Ja tu google angļu vai krievu valodā ierakstīsi vārdu «Dundaga», paskaties, ko tev parādīs pirmajās lappusēs. Viņš paskatījās, un jautājumu vairs nebija.
Ņemot vērā apkārtējo situāciju, mēs turpinām attīstīties, un tas šajos laikos jau ir nopietni. Kopš tā brīža, kad pārņēmu fabriku, darbinieku skaits ir trīskāršojies. Mums ir 25 darbinieki, un drīzumā būs vēl divi. Protams, ja mēs neeksportētu, mēs neeksistētu. Eksportējam 92 procentus — kopumā uz 16 valstīm. Tālākā no tām ir Japāna,» norāda D. Derkevics.
Dzija netiek ķīmiski apstrādāta jeb karbonizēta ar spēcīgām ķīmiskām vielām, kas izēd netīrumus un augu daļiņas no nemazgātas vilnas — arī krāsu ķīmiskais sastāvs ir niecīgs. Apstrādes procesā tajā tiek saglabāts lanolīns (aitu tauku dziedzeru sekrēts), kas rūpējas par to, lai dzija saglabātu savu siltumu.
Produkts, ar kuru izcīnīta vieta eksportā, ir daudzkrāsainās dzijas. «Šis ir tas produkts, ar kuru varam konkurēt un gūt ienākumus. Vienā ficē ir 12 krāsas — adot džemperi vai lakatu, tās uzreiz parādīsies. Galvenais, ar ko mēs atšķiramies, ir tas, ka no sarkanas un zilas dzijas varam dabūt violetu. Tas ir ļoti liels retums. Krāsas vienmērīgi saplūst kopā. Jaunums ir arī jēra dzija, kas ir mīkstāka un nekož. Ja izmazgā, tā paliek vēl mīkstāka. Šo vilnu iegūst no jēriem līdz trīs mēnešu vecumam.
Pirms septiņiem gadiem
pie manis noliktavā ienāca cilvēks un teica: «Noliktava tukša, nav ko ņemt!» Tad es viņam uzdevu jautājumu: «Kas ir labāk — noliktava pilna līdz griestiem un produkciju nav kur likt, vai noliktava ir tukša un darbinieki nespēj ražot?»» smejas D. Derkevics.

Pievienotie attēli

Komentēt var tikai reģistrēti lietotāji.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: