Rakstu arhīvs
 
Decembris 2012
26 27 28 29 30 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Janvāris 2013
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Februāris 2013
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 1 2 3
Marts 2013
25 26 27 28 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Aprīlis 2013
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 1 2 3 4 5
Maijs 2013
29 30 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Jūnijs 2013
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Jūlijs 2013
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Augusts 2013
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Septembris 2013
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Oktobris 2013
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Novembris 2013
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1
Decembris 2013
25 26 27 28 29 30 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Janvāris 2014
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Februāris 2014
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 1 2
Marts 2014
24 25 26 27 28 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Aprīlis 2014
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 1 2 3 4
Maijs 2014
28 29 30 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Jūnijs 2014
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Jūlijs 2014
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Augusts 2014
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Septembris 2014
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 1 2 3 4 5
Oktobris 2014
29 30 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Novembris 2014
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Decembris 2014
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Janvāris 2015
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Februāris 2015
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 1
Marts 2015
23 24 25 26 27 28 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Aprīlis 2015
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 1 2 3
Maijs 2015
27 28 29 30 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Jūnijs 2015
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 1 2 3 4 5
Jūlijs 2015
29 30 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Augusts 2015
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Septembris 2015
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 1 2 3 4
Oktobris 2015
28 29 30 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Novembris 2015
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Decembris 2015
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Janvāris 2016
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Februāris 2016
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 1 2 3 4 5 6
Marts 2016
29 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Aprīlis 2016
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1
Maijs 2016
25 26 27 28 29 30 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Jūnijs 2016
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 1 2 3
Jūlijs 2016
27 28 29 30 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Augusts 2016
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Septembris 2016
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 1 2
Oktobris 2016
26 27 28 29 30 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Novembris 2016
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 1 2 3 4
Decembris 2016
28 29 30 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Janvāris 2017
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Februāris 2017
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 1 2 3 4 5
Marts 2017
27 28 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Aprīlis 2017
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Maijs 2017
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Jūnijs 2017
 
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 1 2
Viedoklis

Kā vērtējat pašvaldību vēlēšanas rezultātus?



Lai balsotu, jāielogojas sistēmā!
Pēdējās galerijas
Biežākie atslēgvārdi

«Mēs nebijām gatavi kā Eiropa, kā Rietumi, laikus iesaistīties Sīrijas konfliktā» 12.01.2017

Monta Bērziņa
berzinamonta@inbox.lv
63222048

Eiropas Parlamentā Strasbūrā Francijā īsi pirms Jaunā gada «Talsu Vēstis» kopā ar citiem reģionālo mediju pārstāvjiem tikās ar Eiropas Parlamenta deputātu Arti Pabriku, lai uzklausītu viņa viedokli par globāliem jautājumiem, kas skar arī Latviju un tās iedzīvotājus.
— Eiropas Savienības trīs lielākie priekšā stāvošie izaicinājumi.
Eiropas politikā ir tāpat kā ar mūsu personiskajiem izaicinājumiem. Lielākā problēma šajā mirklī esam mēs paši, jo mums ir objektīvi un subjektīvi iemesli, kāpēc mēs netiekam ar savu dzīvi galā tāpat kā Eiropas Savienība (ES). Tās ir globālās izmaiņas, mēs atrodamies nopietnu izmaiņu vidū, kur cilvēki nejūtas droši par savu nākotni. Mums ir klimata izmaiņas, institucionālās, struktūras izmaiņas. Tādas, tik nopietnas, ir pirmo reizi pēc Otrā pasaules kara, īpaši to izjūt Rietumeiropa. Šajā kontekstā, domāju, ka viens no lielākajiem izaicinājumiem Eiropas kontinentam būs drošība, tāpēc, ka struktūra, kas tika radīta pēc Otrā pasaules kara, lai panāktu drošību Eiropas kontinentā, lai Pirmais un Otrais pasaules karš būtu pēdējie kari ES, tagad tiek apšaubīta un jaukta nost, tādēļ atgriezīsies vecais drošības jautājums.
Otrs, ļoti liels izaicinājums būs mūsu transatlantiskās attiecības, jo tās ir palīdzējušas nodrošināt stabilitāti, drošību un sociālekonomisko uzplaukumu, tam ir gan politiskais, gan ekonomiskais aspekts. Pašreiz mēs nezinām, kā šīs attiecības turpināsies — gan atkarībā no tā, kā attīstīties Eiropa, gan, kas notiks ASV.
Trešais, mūsu loma — politiskā, ekonomiskā, kulturālā loma pasaulē. Lai cik jocīgi neliktos, atbilde vai risinājums ir jāmeklē mūsos pašos. Ja cilvēks, sabiedrība, valsts, valstu kopums nejūtas droši, tad mūsu pirmā tēze — paskatāmies paši uz sevi. Aiztaisu logus, durvis, skatos apkārt, vai kāds svešs neiet gar sētu, ārā neeju, tā patlaban ir arī lielākā problēma ES. Mēs cenšamies pievērt durvis, logus, mums ir bail, piemēram, no tirdzniecības līgumiem, bail no savas lomas, bet ir jādara pretējais: nav jābaidās no šīm pārmaiņām — jāiet uz priekšu, nevis jāskatās atpakaļ. Pašreiz ASV prezidents teic, ka mēs vairs negribam tirgoties ar Āziju, mums komunisti, sociālisti teic, ka pat ar Kanādu nevajag slēgt līgumu. Domāju, vajadzēja darīt tieši pretējo — Eiropai vajadzēja pateikt: mēs varam, mēs ejam uz priekšu, mēs tirgojamies ar Āziju, mēs attīstām savu aizsardzību, mēs konsolidējamies, mēs nebaidāmies. Lielākā problēma: mēs nonākam līdz subjektīvam faktoram: mums trūkst līderības. Eiropā ir pelēki līderi. Vienīgie atraktīvie līderi ir tie, kas piedāvā nepareizus risinājumus, populisti. Vienīgais līderis, uz ko mēs varam likt visas kārtis, ir Angela Merkele, bet viņa nav no tiem līderiem, kas ir pēdējos desmit gados rādījusi aktīvu politiku. Viņu raksturo izteikumi (minēti arī vācu medijos) — nogaidīsim, paskatīsimies. Bet pašreiz tam nav laika, jo jāiet uz priekšu. Esmu diezgan norūpējies par to, kā mēs tālāk attīstīsimies, bet nedomāju, ka nav risinājumu, vienīgi mums ir jābūt gataviem darīt.
Attiecības ar Krieviju, drošības jautājums.
Ir lietas, ko mēs attiecībās ar Krieviju varam ietekmēt un ko nevaram. Mums ir jācenšas būt aktīviem, kur varam tādi būt, un jāseko līdzi, kur varam ietekmēt globālo politiku. Mums jebkurā mirklī jābūt gataviem dialogam ar Krieviju, tāpat kā ar jebkuru citu valsti, bet nekas nav mainījies manā attieksmē un vērtībās, skatoties uz Krievijas politiku kā tādu. Uzskatu, ka mēs varam būt atvērti, gatavi sadarbībai ar Krieviju diplomātiskā, ekonomiskā sfērā tik tālu, cik tas neapdraud mūsu nacionālo neatkarību, mūsu drošību, sabiedroto drošību, Eiropas Savienību, NATO, transatlantisko saiti. Pašreiz Krievija ir izgājusi uz tās takas, kas cenšas esošo situāciju mainīt — tā ir reakcionāra politika.
Diemžēl mums nāksies un vajadzētu spēlēt abos virzienos: būt gataviem sarunām, bet otrs virziens — necerēt, ka mēs piedzīvosim žēlastību. Tas nozīmē nopietni ieguldīt Latvijas aizsardzībā, otrs — Ministru prezidenta Māra Kučinska un finanšu ministres (Dana Reizniece-Ozola — M. B) piedāvājums par mikrouzņēmumiem, sociālajiem nodokļiem, mums beidzot ir jābūt spējīgiem piedāvāt tādu ekonomisko modeli Latvijā, tādu nodokļu modeli, kur nabadzīgākā sabiedrības daļa, jaunie uzņēmēji, mazie uzņēmēji redz, ka viņu labklājība pieaug proporcionāli ātrāk nekā labklājība tiem, kas ir pašā augšā, protams, ar nosacījumu, ka mēs no Latvijas neaizbaidām lielos uzņēmējus. Izaugsmei jābūt tādai, kas šīs atšķirības nepalielina. Mēs iegūtu saliedētāku sabiedrību, nevis ar vārdiem, bet praktiski. Realitātē process ir neapmierinošs.
Negribu apsūdzēt Latvijas kolēģus, bet politiskā pelēcība Eiropā attiecas arī uz mums. Nav mums līderu, kas ir gatavi uzņemties atbildību un vadīt. Šī atbildība mums visiem ir jādala savā starpā. Normālā, demokrātiskā valstī, brīvā sabiedrībā politiķi ir sabiedrības spogulis. Viņi tiek ievēlēti, jūs ļaujat strādāt tādiem mēriem, kādi ir Ventspilī, premjeriem. Neviens cits jau viņus neievēl. Problēma Latvijā ir tagad, jo pirms simts gadiem mēs bijām sadarbības kooperācijas līderi Eiropā, tāpat kā skandināvi. Tagad lielā mērā mēs esam atsvešināti egoisti, ar to Latviju nevaram stiprināt, vaina ir mūsos visos — gan tiem, kas augšā, gan tiem, kas apakšā.
Latvijas rietumu pusē tiek celti militāri poligoni, munīciju noliktavas utt. Kas tas ir par signālu?
Tas ir labs signāls, jo, lai cik jocīgi neliktos (neesmu militārās industrijas lobijs), bet tas budžets, kas aiziet Latvijas armijai, aiziet arī Latvijas ekonomikai. Domāju, tas lielā mērā ļaus attīstīties Liepājas pilsētai, ostai, uzlabosies infrastruktūra, tas dos darba vietas celtniekiem, apkalpojošajam personālam. Tas, ka militārajā sfērā notiek aktīvāka sadarbība ar sabiedrotajiem, Liepājai nāks par labu. Liepājai ir stratēģiska nozīme. Šī ir rietumu robeža, kurai blakus ir Kaļiņingrada, un nav mazāk apdraudēta par austrumu robežu. Ģeopolitiski nekas nav mainījies — Latvija ir tur, kur ir.
«Frontex» — Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra palīdz ES dalībvalstīm un Šengenas asociētajām valstīm pārvaldīt savas ārējās robežas. Tā arī palīdz saskaņot robežkontroli visā ES. Aģentūra veicina sadarbību starp robežkontroles iestādēm katrā ES valstī, sniedzot tehnisko atbalstu.
Nesen sāka funkcionēt gan viņu personālsastāvs, gan ekipējums, kas ir saskaņā ar šo līgumu. Tas ir viens no retajiem pozitīvajiem ieguldījumiem un sasniegumiem kopīgajā Eiropas drošības veidošanā, kas nav vārdi, bet kam ir rezultāts. 1500 cilvēku mobils spēks — tas ir nopietni.
Ko paredz Eiropas Savienības un Kanādas brīvās tirdzniecības līgums?
ES un Kanādas brīvās tirdzniecības līgums, šķiet, sabiedrību maz interesē. Taču šim līgumam ir liela stratēģiska nozīme, jo tā ir transatlantiskā saite. Pašreiz Latvijas liktenis ar Kanādu ir ļoti savijies. «Bombardier CS300» iepirkums (30. novembrī Latvijas lidsabiedrība «airBaltic» Rīgā sagaidīja pasaulē pirmo «Bombardier CS300» lidmašīnu, kļūstot par pirmo lidsabiedrību, kas saņem un sāk komerciālos lidojumus ar inovatīvāko un tehnoloģiski modernāko lidmašīnu pasaulē. «airBaltic» kopumā pasūtījusi 20 šādus lidaparātus — M. B.), kanādiešu karavīri brauc uz Latviju, ir tirdzniecības līgums. Šo līgumu Eiropas Parlamentā virza Latvija (Artis Pabriks, kurš darbojas Eiropas Parlamentā Starptautiskās tirdzniecības komitejā — M. B.), tādēļ Kanāda par Latviju pēkšņi ļoti daudz zina. Ļoti ceru, ka februāra sākumā izdosies šo līgumu parakstīt.
Tirdzniecības līgumi starp ES un Kanādu, starp ES un ASV paredz likvidēt birokrātiskos šķēršļus, samazināt barjeras savstarpējai preču, investīciju un pakalpojumu plūsmai. Tas īpaši būtiski ir mūsu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kuri līdz šim nevarēja atvēlēt finanšu un cilvēkresursus, lai izpildītu eksporta nosacījumus. Latvijai tas nozīmē kā mazu uzņēmēju valstij ieiet arī Kanādas tirgū.
Šie trīs aspekti: tirdzniecības līgums, aviokompāniju sadarbība un karaspēks Latvijai dod unikālu iespēju attīstīt divpusējās sadarbības attiecības. Lai arī Kanādā ir tikai 35 miljoni iedzīvotāju, tās ekonomika ir tikpat liela kā Krievijas. Latvijai šī iespēja noteikti būtu jāizmanto.
Turcija kā Eiropas Savienības dalībvalsts.
Runājot par Turcijas jautājumu, esmu mazākumā arī Eiropas Parlamentā Tautas partijas grupā. Vācija, Francija jau pirms daudziem gadiem uzskatīja, ka Turcijai nav jābūt Eiropas Savienības dalībvalstij. 2005., 2006. gadā, esot Latvijas ārlietu ministram, to uzskatīju par lielu kļūdu, jo mums nav jārunā, vai Turcija kādreiz būs ES dalībvalsts. Statusu var noteikt, balstoties uz kritērijiem. Mēs zinām, ka pašreiz Turcija šos kritērijus nekādā veidā nevar izpildīt un tuvākajā laikā neizpildīs, tādēļ mums nav par ko uztraukties. Kāpēc kaitināt cilvēkus par to, jo viņi nav gatavi iestāties.
Pienāks laiks, un tad runāsim par šo jautājumu, nevis jāceļ lieka ažiotāža. Tas bija populistisks solis, saasināja mūsu attiecības ar Turciju, kas savā ziņā ir sašķelta valsts tāpat kā Ukraina. Liela daļa Turcijas iedzīvotāju ir sekulāra, eiropeiska, kas neatšķiras no spāņiem, itāļiem vai grieķiem, un ir otra daļa… Tas mums neļauj atrisināt Kipras krīzi un citus jautājumus. Bija jautājums par sarunu iesaldēšanu ar Turciju, tā ir kārtējā diplomātiskā kļūda no ES puses, jo mēs varam nākt klajā ar dažādiem paziņojumiem katrs no savas puses. Mans piedāvājums, ko arī žurnāls «Ir» publicēja: A. Merkelei un Fransuā Olānam vajadzēja saņemties un uzaicināt Redžepu Tajjipu Erdoganu uz Briseli un mēģināt vienoties, jo mums ir muitas ūnijas, tirdzniecības jautājumi. Turcijā ir 75 miljoni iedzīvotāju, 70 procentu Turcijas ekonomika ir saistīta ar ES. Turcija šajā mirklī ir daudz vienkāršāks, nopietnāks partneris nekā Krievija. Kāpēc mums mētāties ar paziņojumiem?
Es brīnos, cik mums Rietumu pasaulē tiem politiķiem un politiskajām grupām, kas mūs pirms desmit un 15 gadiem centās mācīt, kā jādzīvo liberāli demokrātiskā sabiedrībā, dažreiz ir primitīva pieeja, pašiem seklas liberāli demokrātiskās vērtības. Ja mēs skatāmies uz Latviju, mums ir visas iespējas izrauties pozitīvā virzienā.
Sīrija, Irāka, Afganistāna…
Kaut kāda atbildība gulstas uz mums visiem par situāciju Irākā. Pasīvā politika savā ziņā ir iemesls, kāpēc visā šajā plašajā reģionā — Sīrijā, Irākā — konflikts ir tik tālu aizgājis, jo tā ir mūsu novēlota reakcija pasaulē. Arī Latvijā mūs kritizēja, kāpēc lienam Afganistānā; ja mums uzbruks, aizstāvēsimies. Ja mēs, būdams reģions, kas ir viens no bagātākajiem pasaulē, dzīvo labi, ar lielu ekonomisko spēju — 500 miljoni iedzīvotāju, ar tādu ekonomisko ietekmi, sēžam, rokas salikuši uz dīvāna, tas neliecina ne par vērtībām, ne par aktīvu politiku.
Tās problēmas atnāks pie mums, ja mēs neiesim tur. Dilemma nav balta un melna: ja mēs nebūsim Afganistānā, tad viss būs kārtībā. Viņi kaus tur, kamēr tā kaušana atnāks pie mums, tādēļ mums tur ir jāiesaistās. Mēs nebijām gatavi, kā Eiropa, kā Rietumi, laikus iesaistīties Sīrijas konfliktā, pieļāvām kļūdas Irākā, Afganistānā, tagad mēs kļūdījāmies, neko nedarot. Ja būtu agrāk iesaistījušies, varbūt situācija būtu labāka.
Ko tagad darīt?
Pēc iespējas ātrāk mums jāsakauj «Daesh», jāsniedz humānā palīdzība, kur tas iespējams, bet ar to mēs nevaram atrisināt šo konfliktu. Problēmas tur turpināsies vēl ilgu laiku. Mēs arī nezinām, kas būs ar kurdiem. Turcijā, Stambulā, bumbu uzspridzināja viens no kurdu pārstāvētajiem spēkiem. Sīrijā prezidentam Bašaram al Asadam esam ļāvuši atgūt varu kopā ar Krieviju, tur nostiprināties. Tāpēc būs grūtāk kaut ko ietekmēt.
Turcija, starp citu, arī ir viens no risinājumiem, labas attiecības ar Turciju, mūsu ietekme Turcijā, un spēja risināt arī šos jautājumus. Mēs kaut ko varam izdarīt tikai kolektīvi, pat ES viena neko nespēj izdarīt, visiem kopā ar ASV un Kanādu jāmēģina to risināt.
Migrācijas problēmas.
Mums nevajag pārspīlēt migrācijas problēmu, pašreiz nav liela spiediena ne Latvijā, ne kur citur. Migrācija pastāvējusi visos laikos. Aicinu padomāt, nevis piekrist: runājot par Latvijas ekonomisko attīstību, mums ir nopietni jāapsver, bez bļaušanas, bez populisma — kā mēs varam piesaistīt ārvalstu darbaspēku Latvijā tur, kur tas nepieciešams. Neapgalvoju, ka jālaiž cilvēki iekšā un jāmeklē viņiem darbs. Bet, ja mums ir uzņēmēji, kuri saka: nevaram atrast darbaspēku, mums jādodas prom no Latvijas. Mums jāatrod varbūt pieci vai 50 cilvēki no Ukrainas vai Moldovas. Šie cilvēki atbrauks uz konkrētu laiku, ar konkrētām prasībām. Kāds cilvēks man varbūt iebildīs, pieminot Kārli Ulmani kā varoni, bet viņš bija tas, kurš piesaistīja desmitiem tūkstoš poļu viesstrādnieku Latvijas ekonomiskajai attīstībai. Mūsu pašreizējā problēma ir neatrisinātie integrācijas jautājumi un Krievijas tuvums. Ekonomiski šis jautājums būtu prātīgi jāizsver un godīgi jāizrunājas. Tā ir viena no manām iniciatīvām, kurai, zinu, ir daudz pretinieku.

Atslēgvārdi
politika
Komentāri
Komentēt var tikai reģistrēti lietotāji.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm:
draugiem.lv twitter.com facebook.com
Lietotāja profils
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm:
draugiem.lv twitter.com facebook.com
Twitter
----- Account: talsuvestis.lv -----