Rakstu arhīvs
 
Decembris 2012
26 27 28 29 30 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Janvāris 2013
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Februāris 2013
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 1 2 3
Marts 2013
25 26 27 28 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Aprīlis 2013
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 1 2 3 4 5
Maijs 2013
29 30 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Jūnijs 2013
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Jūlijs 2013
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Augusts 2013
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Septembris 2013
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Oktobris 2013
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Novembris 2013
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1
Decembris 2013
25 26 27 28 29 30 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Janvāris 2014
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Februāris 2014
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 1 2
Marts 2014
24 25 26 27 28 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Aprīlis 2014
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 1 2 3 4
Maijs 2014
28 29 30 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Jūnijs 2014
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Jūlijs 2014
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Augusts 2014
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Septembris 2014
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 1 2 3 4 5
Oktobris 2014
29 30 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Novembris 2014
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Decembris 2014
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Janvāris 2015
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Februāris 2015
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 1
Marts 2015
23 24 25 26 27 28 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Aprīlis 2015
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 1 2 3
Maijs 2015
27 28 29 30 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Jūnijs 2015
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 1 2 3 4 5
Jūlijs 2015
29 30 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Augusts 2015
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Septembris 2015
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 1 2 3 4
Oktobris 2015
28 29 30 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Novembris 2015
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Decembris 2015
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Janvāris 2016
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Februāris 2016
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 1 2 3 4 5 6
Marts 2016
29 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Aprīlis 2016
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1
Maijs 2016
25 26 27 28 29 30 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Jūnijs 2016
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 1 2 3
Jūlijs 2016
27 28 29 30 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Augusts 2016
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Septembris 2016
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 1 2
Oktobris 2016
26 27 28 29 30 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Novembris 2016
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 1 2 3 4
Decembris 2016
28 29 30 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Janvāris 2017
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Februāris 2017
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 1 2 3 4 5
Marts 2017
27 28 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Aprīlis 2017
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Maijs 2017
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Jūnijs 2017
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 1 2
Jūlijs 2017
26 27 28 29 30 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Augusts 2017
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Septembris 2017
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1
Oktobris 2017
25 26 27 28 29 30 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Novembris 2017
 
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 1 2 3
Viedoklis

Vai valsts svētku mēnesī jūtaties īpaši?



Lai balsotu, jāielogojas sistēmā!
Pēdējās galerijas
Biežākie atslēgvārdi

«Mēs esam iestrēguši nekompetences ritenī; ja to nemaina, būs ļoti grūti rāpties laukā» 31.01.2017

Monta Bērziņa
berzinamonta@inbox.lv
63222048

«Mums vairāk jāuztraucas nevis par ārējiem draudiem, cik par iekšējiem — vai mums ir vai nav stipras valdības, stipru politisko partiju. Latvijā jau gadiem ilgi iedzīvotāji uzticas baznīcai, presei, militārajiem spēkiem, bet pašā lejasgalā ir valdība, Saeima, politiskās partijas,» negatīvo tendenci «Talsu Vēstīm» iezīmē Eiropas Parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš, tiekoties Strasbūrā, Eiropas Parlamentā.
— Iekšējie draudi
Ja mēs skatāmies uz fizisko drošību, Latvija pilnībā ir iekļāvusies ne tikai Eiropas Savienībā, bet arī NATO drošības aizsardzības sistēmas struktūrās. Mūsu teritorijā dien ne tikai Latvijas, bet arī citu valstu NATO karavīri, mūsu gaisa telpā gadiem ilgi patrulē NATO lidmašīnas. Darbojas kolektīvais aizsardzības princips: nav atšķirības, vai kāds uzbruktu Latvijai vai Vācijai, vai ASV.
Drauds pastāv. Kaut gan vienmēr jābūt modriem un mums ir jāpilda savi pienākumi NATO kolektīvās aizsardzības sistēmā, šis garants ir reāls un spēcīgs. Mums vairāk jāuztraucas nevis par ārējiem draudiem, cik par iekšējiem — vai mums ir vai nav stipras valdības, stipru politisko partiju. Tas ir jāmaina. Mums ir jābūt iekšēji spēcīgiem.
Iemesli ir dažādi: viens ir nodokļu jautājums. Valdība piedāvā mikrouzņēmumu nodokļa paaugstināšanu, Saeima pieņem. Liela sabiedrības daļa uzskata, ka tas nav pareizi, pēkšņi Ministru prezidents piedāvā pavisam kaut ko citu. Bez analīzes. Diennakts laikā to nav iespējams izdarīt! Mēs gadiem ilgi veicam reformas — bez liela plāna. Problēma: mums ļoti bieži mainās valdības, ministri, kas nozīmē, ka viņu ierēdniecības struktūra ir daudz spēcīgāka par jebkuru politiķi. Ministrijas izstrādā jaunas reformas, nāk jaunais politiķis, kuram jāpierāda, ka viņš kaut ko dara. Ne jau tā ir politiķu reforma, tā ir ierēdniecības reforma, bet viņam kā «galvai» tas jāizdara līdz galam.
Mums trūkst kompetences.
Saeimas deputātiem nav finansējuma algot kompetentus palīgus. Šie deputāti var atalgot studentus, bet pieredzei ir sava vērte. Tā nāk ar cenu. Izaudzis, zinošs speciālists prasīs pavisam citu algu nekā, tikko augstskolu beidzis, students. Mums nav naudas. Sabiedrība kliegtu, ja palielinātu Saeimas budžetu. Mēs esam iestrēguši nekompetences ritenī; ja to nemaina, būs ļoti grūti rāpties laukā.
Tie politiķi, kas strīdas, ka Latvijā ir zems nodokļu slogs, nekad nav bijuši uzņēmēji, un viņi nezina, ko runā. Mūsu nodokļu slogs ir vislielākais starp Skandināvijas valstīm — Somiju, Zviedriju, Dāniju, Norvēģiju, arī Šveici. Ironija, ka esam uzrunājuši kompetentus cilvēkus, kas, mūsuprāt, būtu atbilstoši ministra amatam, bet viņi ir atteikušies, tai skaitā atalgojuma dēļ. Latvijā iedzīvotājiem ir dažāda izglītība, intereses un ievirzes. Izveidojusies reāla plaisa starp labāk izglītotajiem, kas ir ļoti kustīgi: strādā Rīgā, tad Berlīnē, tad Stokholmā, un viņiem ir brīva izvēle. Daļai izglītība ir zemāka, viņi dažādu iemeslu dēļ negrib kustēties un saņem krietni zemāku algu.
Mūsu greizās nodokļu politikas dēļ mēs stāvokli neatvieglojam. Ja runājam par Saeimu, pieņemtajiem lēmumiem, tas ir apburtais loks. Saprotu jebkuru, kurš teic, ka tiek maksāts par daudz. Nerunāju par deputātu algu palielināšanu, bet par algu fondu, lai varētu atalgot no privātā sektora kompetentiem cilvēkiem, kuri ieteiktu, kā pareizāk izstrādāt likumus, jo tos neveido Saeimas deputāti, viņi tos pieņem. Esmu runājis ar ekonomikas ministru Arvilu Ašeradenu: ministrijā ir daudz ļoti spējīgu, jaunu, augstskolu beigušu cilvēku: ekonomisti, juristi un citi, kuri nostrādā divus trīs gadus, iegūst ļoti labu pieredzi un pāriet uz privāto sektoru, pelnot krietni lielāku algu, nekā viņi nākamajos piecos, desmit gados pelnītu ministrijās. Atbildīgie ministriju darbinieki saņem ļoti lielu atalgojumu, bet ir arī plaisa starp valsts sekretāru un valsts sekretāra vietnieku. Mums ir grūti noturēt pēctecību. Mums daudz kā ir uzlabojama, un to ir jāsāk risināt. Vispirms tas, kur nav jābūt analīzei un ko var viegli izdarīt.
Ja skatās uz nodokļu slogu
un zemo algu, ir pilnīgi skaidrs, kāpēc mums ir ēnu ekonomika. Tu vai nu maksā (nodokļus) un nevari attīstīties, vai arī nemaksā (nodokļus) un ceri izdzīvot. Mums vienā kabatā ienāk nauda, pa otru iziet — par maizi, pienu, apģērbu, autobusu. Mums jāatrod veids, kā atslogot cilvēkus ar zemākiem ienākumiem. Valstij jābūt pateicīgai, ka ir, kas strādā un sevi uztur, un neprasa pabalstus. Tas pareizais veids ir elementāra lieta — neapliekamo minimumu aizvien celt uz augšu, respektīvi par zināmu summu mēnesī nav jāmaksā nodoklis — tā pasakot paldies, ka cilvēki vispār strādā. Taču vajag pietiekami kompetentus speciālistus, kas var izstrādāt plānu, uz ko mēs īsti ejam, kā varētu pilnībā izskaust ēnu ekonomiku. Sociālais nodoklis, pēc statistikas: no 900 tūkstošiem strādājošo 300 tūkstoši legāli nemaksājot sociālo nodokli. Tas nozīmē: 600 tūkstoši strādājošo maksā sociālo nodokli, uztur 500 tūkstošus pensionāru. Slogs uz strādājošo pleciem ir nenormāls, bet problēma, ka valdībai visu laiku vajag arvien vairāk naudas un tā atrod vēl kaut ko ar nodokli apliekamu. Lai tie 600 tūkstoši vēl drusciņ vairāk maksā. Rodas protests, jo cilvēki saprot, ka viņi vairs nevis negrib, bet nevar samaksāt. Ja visi 900 tūkstoši strādājošo maksātu nodokļus, tad situācija izlīdzinātos. Taču, jo mazāk cilvēku maksās nodokļus, jo ātrāks ceļš uz nekurieni. Saeimas kompetence ir izteikti zema, bet ne jau tāpēc, ka esam ievēlējuši muļķus, bet gan tādus pašus, kādi esam mēs paši. Tā ir visās valstīs. Atšķirība ir tajā, ka struktūrai, kas dod padomus, sagatavo visus lēmumus, kompetence sistēmiski ir zema.
Ja paskatāmies, kā Krievija, Kremlis, V. Putins rīkojas, Ukrainā viņš izmantojis militāro spēku. Ukraina ir ārpus NATO alianses. Nevienam nav nekādu pienākumu pret ukraiņiem, kaut gan visādos veidos Rietumi viņiem sniedz palīdzību, bet citur Eiropā — Francijā, Vācijā, Latvijā un citās valstīs — viņi strādā informatīvajā telpā, kas sēj šaubas par valdību, par Saeimu, par politiķiem, par mūsu pārvaldi kā tādu. Mums ir jāstiprina ticība mūsu valstij, valdībai, mūsu demokrātijai — tam mums ir jāpievērš vislielākā uzmanība. Vājāki šobrīd esam iekšējā struktūrā.
No Latvijas viedokļa,
mums interesētu, lai Krievija attīstītos par bagātu, pārtikušu, laimīgu valsti. Neviens negrib sev agresīvu kaimiņu. Krievija ir agresors Ukrainā, Sīrijā, tas ir fakts. Kādi ir Krievijas mērķi? Šķiet, destabilizēt Rietumu sabiedrotos, destabilizēt NATO aliansi, arī atsevišķas Eiropas valstis, lai panāktu pret viņiem vērsto sankciju atcelšanu un lēmumus, kas nāktu Krievijai par labu. Vai Krievijai interesētu militāri uzbrukt Eiropai, veselais saprāts teiktu — nekādā gadījumā. Viņu valsts iedzīvotāju skaita ziņā ir maza, ar sen par mazu militāro spēku, ja salīdzina ar NATO kopīgajiem spēkiem. Taču ir gudrāks veids, kā to panākt bez tankiem, tas ir, destabilizēt no iekšienes, ar nepatiesu informatīvu kampaņu, ko sauc par propagandu vai meliem.
Energoefektivitātes jautājums
Būtība ir tajā, ko sauc par elektrības tirgu, kas, Eiropas likumdošanas mērogā skatoties, ir lielākā revolūcija pēdējo desmit gadu laikā, jo tagad Eiropas energopolitiku, kas ir pēdējo 15—20 gadu laikā, vadīja tikai ar vienu principu: samazināt CO2 izmešus, tāpēc ir subsīdijas atjaunojamajiem resursiem, vēja turbīnām u. c. Tehnoloģijas ir attīstījušās, un tagad būs nākamais solis, varbūt drusciņ iekavēts, tiks palielināta konkurence starp operatoriem, panākot cenu līmeņa samazināšanu patērētājiem un industrijai. Un jāmeklē veids, kā tikt vaļā no subsīdijām, kas pēdējos 15 gadus tirgu ir kropļojušas. Subsīdijas bija nepieciešamas, lai attīstītu atjaunojamos resursus. Mums Latvijā ļoti interesēja tikt vaļā no fosilajām degvielām utt., jo mēs importējām no Krievijas, un tas ir dubultnegatīvi. Kāpēc mums savu nopelnīto naudu atdot Krievijai vai citai valstij? Labāk attīstīt resursus, kas ir Latvijā, tas ir vēja, saules, ūdens enerģija. Mums jācenšas nodrošināt reālāku un asāku konkurenci starp valstīm, lai cenas būtu zemākas.
Ja mēs Latvijā analizējam elektrības tirgu, kopš pilnībā esam pieslēgti Ziemeļvalstu elektroenerģijas biržas a/s «Nord Pool Spot» tirgum, mūsu elektrības cenas ir samazinājušās. Taču ne elektrības rēķini: redzama elektrības, sadales un obligātās iepirkuma komponentes cena. Sadales cena mums ir dārga — daļēji objektīvi. Esmu pārliecināts, ka tīkli varētu efektīvāk strādāt, bet mums ir mazs iedzīvotāju skaits uz lielu teritoriju. Jāuztur vadi starp dažāda attāluma mājām ar mazu elektrības patēriņu. Trešā daļa — obligātā iepirkuma komponente. Pamatā tā ir subsīdija, lai vajadzības gadījumā būtu jauda. Savulaik to ielobēja, atjaunojot Rīgas TEC, kas dedzina Krievijas gāzi: 70—75 procenti no obligātās iepirkuma komponentes subsidē Krievijas gāzi. Tie ir bijuši koruptīvi darījumi valdības vai ministriju līmenī ar licencēm un visu pārējo. Tagad mēs redzam, ka tas mūs gremdē. Nevis vairs elektrības cena, sadales cena ir dārga, bet tieši šī pēdējā komponente.
Lauvas tiesa ir tieši gāzes subsīdija, no tās ar Eiropas likumdošanu cenšamies atbrīvoties, lai nākotnē nebūtu tādas obligātās iepirkuma komponentes, kas kropļo tirgu. Kā var atrisināt, atslogot iedzīvotājus no šīs maksas, jo tas ir drausmīgs slogs, ko nesam kā patērētāji? Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi priekšlikumu — atbrīvot lielos uzņēmumus, kā «Liepājas metalurgu», cementa ražotājus, stikla šķiedru ražotājus jeb lielos elektroenerģijas patērētājus no obligātās iepirkuma komponentes, tā panākot viņiem pretī, ka lielie ražotāji saņem lielas atlaides, lai tikai noturētu darba vietas. Taču, ja lielie uzņēmumi nemaksā, kurš maksās? Kāpēc pārlikt maksājumu no lielajiem uzņēmumiem uz mazajiem, kā birojiem, veikaliem utt.? Par kādiem tēva grēkiem viņiem būtu jāmaksā? Latvijas gadījumā atbrīvoties no obligātās iepirkuma komponentes nav Eiropas jautājums, jo šādu situāciju mūsu valsts pati ir radījusi. Teorētiski ir dažādi mehānismi, tai skaitā valstij atpirkties. Izmaksāt naudu tiem laimīgajiem ražotājiem, kas varbūt bija saistīti ar iepriekšējām valdībām. Valdība varētu aizņemties naudu, aizdevuma likmes ir ļoti lētas, un domāt par nākotni. Uz nākotnes inflācijas līmeņa to varētu norakstīt, bet to varētu saukt par finanšu manipulāciju. Otrs, skatīt veidus, kā tagad «Latvenergo» peļņu, milzu dividendes, iemaksā Latvijas budžetā, lai segtu obligātās iepirkuma komponentes, nevis novirzītu skolotāju algām. Tagad tas veido vispārējo budžetu, un valdība to ņem par labu, bet, ja šī nauda samazinātu mūsu rēķinus, tas būtu labs risinājums. Valdība ir pieradusi pie šiem ienākumiem. Būtu jārunā par valsts budžeta pārdali. Ir visādi veidi, kā var samazināt negatīvo efektu. Ir jāatzīst, kas izdarīts, — tas ir pilnīgi skandalozi: ka uzņēmumiem savulaik tika piešķirti dubulto tarifu garantētais iepirkums. Vienkāršāk sakot: pūš vējš, ģenerators darbojas, pelna naudu (uzņēmējs saņem dubulto tarifu), nepūš vējš, uzņēmējs gaida un ne par ko neatbild, nav nekādu sankciju, jo no viņa neprasa, ka jāgarantē zināma slodze tīklā, kas nozīmētu, ka būtu jāpērk no cita ražotāja.
Lai šo jautājumu sakārtotu no valdības viedokļa, no finanšu ministra viedokļa, tā ir revolūcija, jo naudas izlietojums jau ir ieplānots. Eiropas politikas līmenī es strādāju pie, lai nekad nākotnē tāda obligātā iepirkuma komponente nevarētu rasties.
Runājot par mazo uzņēmumu nodokļu paaugstināšanu,
visur, kur Latvijā esmu braucis, no cilvēkiem tādu neapmierinātību neesmu dzirdējis, pat dziļākajos krīzes gados. Tajā laikā visi savilka jostas, tagad neapmierinātība ir ļoti liela un emigrācija un demogrāfijas problēmas ir mūsu eksistences jautājums. Tas ir visnopietnākais signāls. Mēs, latvieši, savā ziņā diemžēl atšķiramies no francūžiem. Ko viņi dara, ja viņiem kas nepatīk? Streiko. Vilcieni nekursē, lidmašīnas stāv, autobusi apstājas, skolas tukšas. Viņi sūdzas par savu neapmierinātību, pamatoti vai nepamatoti. Latvieši esam sīksta tauta: paciešam, bet nāk tas brīdis, kad lūst vadzis, bet mēs neejam ielās, mēs klusi savācam somas un aizbraucam pie radinieka uz Angliju, kurš jau ir iekārtojies. Francūzis uz kurieni brauks? Viņš jau ir vienā no visturīgākajām valstīm. Un viņš protestē. Eiropas kontekstā mēs esam nabadzīga valsts. Lai nebrauktu prom, valdībai ir jāatzīst, ka esam uzbūvējuši kļūdainu sistēmu, jāatzīst, jo tas ir fakts, nodokļu slogs strādājošajiem ir nepanesams. Tas, kurš apgalvo pretējo, melo. Sistēma ir jāpārbūvē, bet to nevar izdarīt vienā dienā. Ir vajadzīga kompetenta komanda, kas var piedāvāt risinājumu. Valdība, ko mēs esam ievēlējuši, vēl nav teikusi: stop, viss ir nepareizi. Valdība joprojām apgalvo, ka viss ir labi, Darba devēju konfederācija visam piekrīt, bet viņi aizstāv tikai lielos uzņēmumus. Nav nevienas asociācijas, kas Latvijā aizstāvētu 90 procentus strādājošo. Tautai jāsāk organizēties, jāiestājas par savām tiesībām, nevis tikai jābrauc prom, jo tas nav risinājums.

Atslēgvārdi
politika
Komentāri
Komentēt var tikai reģistrēti lietotāji.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm:
draugiem.lv twitter.com facebook.com
Lietotāja profils
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm:
draugiem.lv twitter.com facebook.com
Twitter
----- Account: talsuvestis.lv -----