Rakstu arhīvs
 
Decembris 2012
26 27 28 29 30 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Janvāris 2013
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Februāris 2013
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 1 2 3
Marts 2013
25 26 27 28 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Aprīlis 2013
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 1 2 3 4 5
Maijs 2013
29 30 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Jūnijs 2013
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Jūlijs 2013
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Augusts 2013
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Septembris 2013
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Oktobris 2013
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Novembris 2013
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1
Decembris 2013
25 26 27 28 29 30 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Janvāris 2014
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Februāris 2014
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 1 2
Marts 2014
24 25 26 27 28 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Aprīlis 2014
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 1 2 3 4
Maijs 2014
28 29 30 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Jūnijs 2014
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Jūlijs 2014
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Augusts 2014
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Septembris 2014
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 1 2 3 4 5
Oktobris 2014
29 30 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Novembris 2014
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Decembris 2014
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Janvāris 2015
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Februāris 2015
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 1
Marts 2015
23 24 25 26 27 28 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Aprīlis 2015
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 1 2 3
Maijs 2015
27 28 29 30 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Jūnijs 2015
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 1 2 3 4 5
Jūlijs 2015
29 30 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Augusts 2015
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Septembris 2015
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 1 2 3 4
Oktobris 2015
28 29 30 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Novembris 2015
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Decembris 2015
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Janvāris 2016
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Februāris 2016
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 1 2 3 4 5 6
Marts 2016
29 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Aprīlis 2016
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1
Maijs 2016
25 26 27 28 29 30 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Jūnijs 2016
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 1 2 3
Jūlijs 2016
27 28 29 30 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Augusts 2016
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Septembris 2016
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 1 2
Oktobris 2016
26 27 28 29 30 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Novembris 2016
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 1 2 3 4
Decembris 2016
28 29 30 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Janvāris 2017
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Februāris 2017
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 1 2 3 4 5
Marts 2017
27 28 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Aprīlis 2017
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Maijs 2017
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Jūnijs 2017
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 1 2
Jūlijs 2017
26 27 28 29 30 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Augusts 2017
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Septembris 2017
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1
Oktobris 2017
25 26 27 28 29 30 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Novembris 2017
 
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 1 2 3
Viedoklis

Vai gada nogalē izvērtējat nodzīvoto gadu?



Lai balsotu, jāielogojas sistēmā!
Pēdējās galerijas
Biežākie atslēgvārdi

«Mans labākais sarunu biedrs ir grāmata» 19.10.2017

Agrita Blumberga
agritablumberga@inbox.lv
63222048

Domājot par pagātni, nākotni un dzīves nebeidzamajiem līkločiem, aizritēja mana un daudzu laidzenieku pēcpusdiena, kad Laidzes brīvā laika pavadīšanas centra izstāžu zālē viesojās rakstniece, prozaiķe un dramaturģe Inga Ābele. Viņas trauslums, taču reizē daudzšķautņainā un spēcīgā personība ļāva apjaust, ka dzīvē garantijas netiek sniegtas — vienīgais ceļš ir sekot saviem sapņiem.
Sarunas sākumā Inga Ābele teic, ka cilvēks, kurš raksta, visu vēro un pēc tam klusā vientulībā pārdomā. Šajā gadījumā lielisks starpnieks ir grāmata. Tā stāv plauktā, nevienam neuzklūp ar savu esamību un sniedz neizmērojamu brīvību gan rakstītājam, gan lasītājam. «Mēs, cilvēki, neapjaušam, cik milzīgu brīvību Dievs mums ir devis. Cilvēks no dzīvnieka atšķiras ar Dieva doto brīvību darīt to, ko vēlas. Vēl viena atšķirība: mēs varam izstāstīt stāstu. Diez vai briežu māte savam bērnam stāsta, ka viņa vecmāmiņa ir kritusi pie tiem akmeņiem,» skaidro Inga.
Mūsdienās brīvība ir ieguvusi jaunu veidolu — ikviens var izteikt viedokli blogos vai komentāros, par nelielu finansējumu nodrukāt sev vēlamo informāciju un darīt visu, ko sirds kāro. Inga uzsver — ja tiek uzrakstīta un iestudēta laba luga, kādu laiku var dzīvot bez raizēm. «Rakstot grāmatas, Latvijā var izdzīvot. Padomju laikos bija mākslīga sistēma — pie grāmatu veikaliem bija milzīgas rindas, un dīvainā kārtā nekas daudz nav mainījies. Mēs mazajā Latvijā lasām ne pa jokam. Protams, rakstot jaunu darbu, man nekad nav garantijas, un nevaru zināt, vai kaut kas sanāks. Tas ceļš ir vienkārši jāiet,» atklāj rakstniece.
Rakstot romānu «Klūgu mūks», kurā galvenā varoņa prototips ir katoļu priesteris, teoloģijas maģistrs un ievērojams valstsvīrs Francis Trasuns, Inga sāka interesēties par Latgales vēsturi. Šī izcilā cilvēka ieguldījums Latvijas valsts tapšanā vēstures lappusēs bija veiksmīgi nomaskēts. Saprotot, ka viņai nebūs tik daudz laika, lai sēdētu arhīvos, Inga romānu uzrakstīja par cilvēku, kurš piedzīvojis līdzīgu likteni.
Mākslīgais neizdzīvo
Par Latgales pusi viņa rakstīja, izmantojot vārdnīcu. «Iesāku rakstīt romānu, sapratu, ka man nesanāk (atšķirīgo vārda nozīmju dēļ — A. B.). Mana mamma nāk no Latgales puses, bet nekad to neesmu uzsvērusi, jo uzaugu pie omes. Viņa bija kārtīga luterticīgā. Tā kā mamma bija katoliete, viņām mūždien šajā jautājumā bija domstarpības,» smejas Inga.
Tā kā ziemas vakari bija tumši un gari un tajā laikā nebija televizora, opaps lasīja grāmatas, viņa sēdēja opapam klēpī un pāršķīra lappuses. Omamma mizoja ābolus. Šajā brīdī Inga nodomāja — ja jau pieauguši cilvēki ar to aizraujas, tā ir vērtība. 26 gadu vecumā viņa attapās kancelejas preču veikalā un saprata, ka dzīvei nav satura. Drīz vien viņa avīzē ieraudzīja sludinājumu, ka dramaturgos uzņem audzēkņus, un, aizgājusi mācīties uz Kultūras akadēmiju, sāka rakstīt.
Ikdienā Inga lasa arī citu autoru darbus. Rakstniece atzīst: katrā laika posmā viņu saista sava grāmata, un, ieejot grāmatnīcā, maciņš ātri vien iztukšojas. Kad cilvēks paliek vecāks, laiks skrien ātrāk un visu izlasīt kļūst aizvien grūtāk. Jaunībā teksts rodas no vienas iedvesmas nots, taču vēlāk jāizvērtē — vai vispār ir ko teikt un, ja ir, tad kāpēc? Ir vajadzīgs lielāks pamatojums.
Inga raksta gan lugas, gan romānus, taču uzskata, ka pats augstākais, kas var būt, ir dzeja. «Dzejā neko nevar sacerēt, rindas pašas atnāk. Ja tas ir kaut kas mākslīgs, to nav vērts paturēt, jo tas tāpat ir tukšs. Divas reizes dzīvē pēc liela noguruma esmu jutusi, ka man ātri jāņem papīrs un jāraksta dzejolis. Tā saslēgšanās izjūta ir ļoti laba. Tu jūties dzīvs, tev tiek dots, un tu ņem, un vairs pat nav nozīmes rezultātam. Tā ir vienotība ar zemi un debesīm,» teic rakstniece.
Viņasprāt, cilvēkus var iedalīt divās kategorijās — rīcības un iztēles cilvēki. Rīcības cilvēki bieži vien nelasa grāmatas, savukārt iztēles cilvēki bez šīs pasaules nespēj dzīvot. Inga sevi saista ar abām kategorijām — sēžot polsterētā istabā, radīt stāstus būtu grūti vai pat neiespējami. Viņa sevi sauc par spoguli, kas parāda to, kas notiek apkārt. Tajā pašā laikā jāprot ieturēt distanci — ja cilvēks raksta no dusmām vai mīlestības, viņam nekas neizdosies. Ir jābūt pastarpinājumam. Citreiz tas ir laiks, kas palīdz ieraudzīt radītā vērtību. Galvenais ir turēties pie sākotnējā impulsa. Viens no tā bīstamākajiem ienaidniekiem ir dators — sākotnējais impulss tiek papildināts, pārveidots un galu galā no tā nekas nepaliek pāri.
Atmiņas, stāsti un nākotne
Rakstot romānu «Duna» Inga būtu vēlējusies ieturēt lielāku laika atstarpi. «Ja man būtu vairāk spēka, gaidītu vēl kādu laiku, lai romāns izkristalizējas. Nesen mēs ar vienu biškopi runājām, un es teicu: «Tu man esi iedevis tādu medu, ka es nevaru aiziet gulēt. Kā ir šķidrs, tā ir.» Parasti grāmatās raksta, ka labs medus pēc kāda laika sastingst. Viņš man atbildēja: «Jebkurš medus ātrāk vai vēlāk veido kristālus.» Tad nodomāju, ka arī mūsu, cilvēku, radītās domas, uzskati un darbi ar laika atstarpi izkristalizējas un kļūst skaidrāki. Ja kurpnieks uzšuj kurpi, var saprast — tā ir laba vai slikta, bet par šādiem darbiem ir grūti spriest. Kas vienam patīk, otram nepatīk,» viņa skaidro.
Romāns viņai sagādāja grūtības arī sāpīgās vēstures dēļ. «Rakstot «Dunu», domāju — kā to izdarīt? Pēc tās lopkautuves, pēc tā slaktiņa, par ko vēl aizvien nerunājam, jo mūsos ir iedzītas bailes no boļševikiem un Staļina, ir palikušas sekas. 20. gadsimtā cits tika izsūtīts uz Sibīriju, cits devās trimdā, citus nogalināja divos karos. Kas palika pāri? Pat nezinu, kura zeme vēl būtu tik ļoti izkauta. Rakstot «Dunu», uzzināju, ka no Vjatlaga no visas Latvijas virsniecības atgriezās tikai astoņi procenti,» norāda Inga. Viņa ir pārliecināta — šobrīd varam pastāvēt uz to, ka mums ir savas atmiņas, stāsti un nākotne. Tā ir liela laime dzīvot Latvijā.
Savulaik rakstīšanas dēļ cietusi arī Ingas ģimene — kādu reizi, kad dēls viņai jautāja: «Mammu, govis lido?», viņa, iegrimusi savās domās, atbildēja apstiprinoši. Šādās reizēs viņas dēls mēdza teikt: «Mammu, tu atkal esi savā mežā!» Inga neslēpj, ka rakstīšanu un ģimeni ir ļoti grūti apvienot. Ja bērns nāk un lūdz uzsmērēt sviestmaizi, viņa nespēj atteikt, un pretēji tām mājām, kur tiek aiztaisītas durvis un mammu vai tēti nedrīkst traucēt, Inga tā nemēdz darīt. Tā vietā viņa dažkārt aizbrauc uz rakstnieku namiem. Rakstot «Dunu», viņa uz četrām dienām aizbrauca uz Jēkabpili un uzturējās istabā, kur atradās viena gulta, viens galds, vecie padomju laika spilveni un vilnas segas, taču par spīti apstākļiem Inga bija neizmērojami priecīga. «Citreiz rodas izjūta, ka ceļš ir ciet, bet tad tas paveras un tu vienkārši ej. Pat ja zem tā visa ir sviedri, lasītājs to nedrīkst just. Tāpat kā balerīna — viņa sevi nemitīgi lauž, bet, kad uzstājas, tad nav sāpju, ir tikai vieglums,» prāto Inga.
Nonākot citā pasaulē
Noslēgumā rakstniece atklāja, ka šādās tikšanās reizēs domu apmaiņa ir tik spēcīga, ka pēc tam viņa jūtas kā citā pasaulē. Laidzes pagasta bibliotekāre Ieva Jaunupe atklāja, ka tikšanās tika īstenota sadarbībā ar Talsu Galveno bibliotēku (projekts «Rakstnieks bibliotēkā»), un pauda prieku par to, ka tikties ar grāmatu autoriem cilvēki var ne tikai novada centrā Talsos, bet arī pagastos.
«Laidzē sabiedriskā dzīve vienmēr bijusi aktīva — pagasta centrā atrodas tehnikums un arī bibliotēkā notiek dažādi pasākumi. Cenšamies uzrunāt dažādas auditorijas un domāt par to, lai interesanti būtu ne tikai skolēniem un pieaugušajiem, bet arī topošajiem lasītājiem, kas vēl apmeklē bērnudārzu. Esam ieinteresēti piesaistīt lasītājus, lai cilvēki atcerētos, ka ir ne tikai datori un televizori, bet arī grāmatas. Svarīgi, lai viņi pazītu ne tikai ārzemju, bet arī mūsu pašu vietējos autorus,» norādīja I. Jaunupe.

Pievienotie attēli
Atslēgvārdi
kultūra
Komentāri
Komentēt var tikai reģistrēti lietotāji.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm:
draugiem.lv twitter.com facebook.com
Lietotāja profils
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm:
draugiem.lv twitter.com facebook.com
Twitter
----- Account: talsuvestis.lv -----