Rakstu arhīvs
 
Decembris 2012
26 27 28 29 30 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Janvāris 2013
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Februāris 2013
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 1 2 3
Marts 2013
25 26 27 28 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Aprīlis 2013
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 1 2 3 4 5
Maijs 2013
29 30 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Jūnijs 2013
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Jūlijs 2013
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Augusts 2013
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Septembris 2013
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Oktobris 2013
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Novembris 2013
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1
Decembris 2013
25 26 27 28 29 30 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Janvāris 2014
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Februāris 2014
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 1 2
Marts 2014
24 25 26 27 28 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Aprīlis 2014
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 1 2 3 4
Maijs 2014
28 29 30 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Jūnijs 2014
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Jūlijs 2014
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Augusts 2014
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Septembris 2014
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 1 2 3 4 5
Oktobris 2014
29 30 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Novembris 2014
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Decembris 2014
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Janvāris 2015
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Februāris 2015
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 1
Marts 2015
23 24 25 26 27 28 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Aprīlis 2015
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 1 2 3
Maijs 2015
27 28 29 30 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Jūnijs 2015
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 1 2 3 4 5
Jūlijs 2015
29 30 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Augusts 2015
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Septembris 2015
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 1 2 3 4
Oktobris 2015
28 29 30 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Novembris 2015
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Decembris 2015
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Janvāris 2016
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Februāris 2016
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 1 2 3 4 5 6
Marts 2016
29 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Aprīlis 2016
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1
Maijs 2016
25 26 27 28 29 30 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Jūnijs 2016
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 1 2 3
Jūlijs 2016
27 28 29 30 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Augusts 2016
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Septembris 2016
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 1 2
Oktobris 2016
26 27 28 29 30 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Novembris 2016
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 1 2 3 4
Decembris 2016
28 29 30 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Janvāris 2017
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Februāris 2017
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 1 2 3 4 5
Marts 2017
27 28 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Aprīlis 2017
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Maijs 2017
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Jūnijs 2017
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 1 2
Jūlijs 2017
26 27 28 29 30 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Augusts 2017
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Septembris 2017
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1
Oktobris 2017
25 26 27 28 29 30 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Novembris 2017
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 1 2 3
Decembris 2017
27 28 29 30 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Janvāris 2018
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Februāris 2018
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 1 2 3 4
Marts 2018
26 27 28 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Aprīlis 2018
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Maijs 2018
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Jūnijs 2018
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1
Jūlijs 2018
25 26 27 28 29 30 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Augusts 2018
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Septembris 2018
 
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Viedoklis

Vai jūs apmierina peldēšanas iespējas Talsu novadā?



Lai balsotu, jāielogojas sistēmā!
Pēdējās galerijas
Biežākie atslēgvārdi

«Latvija ir mīlestības vērta zeme» 10.07.2018

Agrita Blumberga
agritablumberga@inbox.lv
63222048

Aizvadītajā nedēļā Talsu Baznīckalnā viesojās rakstnieks un publicists Mārtiņš Barkovskis, kurš plašāk pazīstams kā Otto Ozols. Viņš savas saknes ir iedēstījis Latvijā un aicina to darīt katru, kurš sevi sauc par latvieti. Tikai tā iespējams saglabāt Dieva doto bagātību — zemi, valodu, kultūrvēsturisko mantojumu un savu identitāti.
Tiekoties ar iesvētes nometnes dalībniekiem, Otto Ozols pauda prieku par to, ka var atrasties Talsos. Tā kā viņa mamma dzīvo Abavciemā un sievas radi pa vasaru uzturas Mērsragā, viesoties deviņu pakalnu pilsētā sanāk diezgan bieži.
«Mans īstais vārds ir Mārtiņš, bet literārais pseidonīms — Otto Ozols. Es nekad neesmu atteicies no sava īstā, vecāku dotā vārda un uzvārda — Mārtiņš Barkovskis,» atzina viesis.
Savu pirmo grāmatu «Latvieši ir visur» viņš rakstīja brīvā formā, taču, tā kā cilvēki bieži vien uztraucas, ko citi par viņiem padomās, publicists izlēma atbrīvoties no šīs rokas bremzes un izmantot literāro pseidonīmu. «Ja tur būs suņu murgi, teikšu — es to Otto Ozolu nepazīstu! Galu galā man nebija iemesla slēpties. Cilvēki teica, ka grāmatu var lasīt,» smaidot teica O. Ozols. Tā ātri vien kļuva populāra, un publicista īstā identitāte tika atklāta. Publiskajā telpā rakstnieks sevi dēvē par Otto Ozolu, bet draugiem un vecākiem viņš ir Mārtiņš. «Ja man kāds jautā, ar ko nodarbojos, saku — mani sauc Mārtiņš, un es strādāju par Otto Ozolu. Atsaucos uz abiem vārdiem un netaisu no tā lielas problēmas,» skaidroja viesis.
Lai atspēkotu pārmetumus par to, ka viņš padomju laikā bija pārāk jauns un neko nesaprata, O. Ozols klausītājiem vienmēr atklāj savu dzimšanas gadu. Kad Padomju Savienība sabruka, viņam bija 21 gads. Šajā laikā jaunietis apņēmās nekad mūžā nepieļaut, ka latvieši atgrieztos laikā, kad cilvēki un valsts bija nebrīva. Piedzīvotais viņā iesēja stingru pārliecību par demokrātiju.
Kristieša ceļu O. Ozols sauc par visai vienkāršu — viņš vēlējās uzzināt ko vairāk par Bībeli un kristīgo ticību, tāpēc sāka apmeklēt Alfas kursus. Publicists uzskata, ka civilizētā, attīstītā pasaulē cilvēkiem jāzina Bībeles stāsti. Tos nezinot, nav iespējams aizbraukt uz Luvru, lasīt klasiskos stāstus un līdz galam izbaudīt mūziku. Tā ir izglītota cilvēka kultūras bagāža neatkarīgi no tā, vai viņš ir ticīgs. Tā kā Padomju Savienība O. Ozolam bija laupījusi iespēju apgūt šīs zinības, viņš nolēma tās apgūt Alfas kursā. Nonākot kristiešu vidū, rakstnieks saprata, ka ir atradis vidi, ko tik ilgi bija meklējis. «Tikai šodien, braucot uz Talsiem, attapos, ka kristīgā vēsts mani bija uzrunājusi jau krietni agrāk. Bērnībā māte mūs ar brāli katrā pilsētā veda uz baznīcu. Es viņai prasīju, ko mēs šeit kā neticīgie darām. Viņa atbildēja — šajā murgu valstī kristieši ir vienīgie cilvēki, kuri ir palikuši uzticīgi savai pārliecībai. Tā viņa manī jau toreiz ieaudzināja cieņu pret kristiešiem, kuri turas pie sava vārda,» atmiņās dalījās O. Ozols.
Vai nu sajukt prātā, vai paļauties uz Dievu
Viņš savā dzīvē ar Dievu ir sastapies ne vienu vien reizi. Jo ilgāk cilvēks dzīvo, jo biežāk sastopas ar neizskaidrojamām situācijām, kas jaunībā tiek norakstītas uz sagadīšanos vai sakritību. «Alfas semināra noslēgumā Bruknā runājām par Svēto Garu. Tā ir sarežģīta tēma, tāpēc mācītājs mēģināja to ilustrēt. Viņš teica — jūs esat kā gaisa balons, Dievs jūsos iepūš silto gaisu un pieregulē, cik augstu vai zemu lidojat. Otrā dienā par to diskutējām, kāda sieviete dalījās savā pieredzē, un pēkšņi redzēju, kā pār lauku pārlido milzīgs gaisa balons. Tajā brīdī pazaudēju balsi,» atceras O. Ozols.
Par daudz nopietnāku viņš sauc situāciju, kuru piedzīvoja pirms 12 gadiem. Rakstnieka septiņus gadus vecajam krustdēlam galvā konstatēja audzēju. Tas atradās tuvu pie pamatnes, līdz ar to operācija nebija iespējama un ārsti paziņoja, ka zēns dzīvos vēl tikai pusgadu. Vecāki apmeklēja vairākus dakterus, bet visi teica vienu un to pašu — ja audzēju operēs, puika nomirs. Izmisumā vecāki sāka staigāt pie šamaņiem, dziedniekiem un vārdotājiem, bet pēc laika nonāca Āgenskalna baptistu draudzē. Kad visi zemes ceļi ir izstaigāti, cilvēkam nekas cits neatliek kā lūgties. Viņi sāka kalpot, un notika brīnums — puika nenomira ne pēc pusgada, ne pēc gada, bet turpināja labi dzīvot vēl septiņus gadus. Pēc septiņiem gadiem situācija pasliktinājās. «Vecāki turpināja lūgties, un tad es pēkšņi atcerējos, ka pazīstu ārstu, kurš studēja par neiroķirurgu. Es viņu 25 gadus nebiju saticis. Uzzināju, ka viņš strādā Stradiņos, aizgāju, apsēdāmies, izdzērām pa kafijai, atcerējāmies jaunības laikus, un tad es viņam izstāstīju par savu krustdēlu. Viņš teica, ka pa šiem septiņiem gadiem medicīna ir attīstījusies. Risks pastāv, bet viņš ir gatavs operēt. Puika tika izoperēts, un, paldies Dievam, viņu izglāba. Es domāju, ka daudzi no mums dzīvē ir piedzīvojuši ko līdzīgu,» bilda O. Ozols.
Viņam spilgti prātā iespiedies vēl kāds atgadījums. Pirms vairāk nekā desmit gadiem Mērsragā pāragri no vēža aizgāja jauns vīrietis. Bērēs viņa klasesbiedrs runāja par Dievu. Izrādās — viņš kļuvis par kristieti brīdī, kad, dodoties mājās no viesībām, priekšā braucošajai mašīnai priekšā izskrēja meža zvērs. Visi mašīnā esošie aizgāja bojā, un viņš bija pirmais, kurš piebrauca klāt un redzēja šīs šausmas. Tajā brīdī viņam bija tikai divas iespējas — vai nu sajukt prātā, vai paļauties uz Dievu.
Par idejām un sapņiem ir jācīnās
Publicists atklāja, ka tika uzrunāts jau krietni agrāk, un tas ir cieši saistīts ar to, kas šobrīd notiek sabiedrībā. Beidzamo nedēļu laikā divi politiķi un viens mācītājs publiski sāka savu paziņojumu ar vārdiem «man ir sapnis». Tas bija Edgars Rinkēvičs, Vjačeslavs Dombrovskis no «Saskaņas» un nu jau izbijušais politiķis Pēteris Sproģis, kurš atteicās iesaistīties politikā. «Viņi visi teica «man ir sapnis». Šie vārdi mani uzrunāja jau sen. Es tapu uzrunāts no šo vārdu patiesā autora — Martina Lutera Kinga. Kad klausījos šo runu, aptvēru, cik spēcīgs un iedarbīgs var būt vārds. Sapratu, cik daudz cilvēks ar ticību un pārliecību var izdarīt, mainīt, ietekmēt un panākt,» atzina O. Ozols.
1963. gadā Amerika atradās uz pulvera mucas, tā varēja eksplodēt jebkurā laikā, jo afroamerikāņi bija ārkārtīgi dusmīgi par netaisnīgo seg­regāciju, ko viņi bija piedzīvojuši. Dumpis varēja saplosīt gabalos šo lielo, vareno valsti, taču tad parādījās Martins Luters Kings, kurš bija smēlies mīlestības idejas no kristietības un nevardarbīgās pretošanās idejas. Runa «man ir sapnis» pierādīja, ka spēcīgs vēstījums var nomierināt, pārliecināt sabiedrību, mainīt lietas, panākt taisnību ar vārda, ticības un pārliecības spēku. Cīņa pret rasu segregāciju bija ilgusi aptuveni astoņus gadus, bet šajā 17 minūšu garajā runā notika lūzums. Toreizējais prezidents Džons Kenedijs un viņa brālis, tieslietu ministrs Roberts Kenedijs bija mēģinājuši aizliegt mītiņu Vašingtonā, bet beigās, kad to neizdevās apstādināt, viņi sēdēja Baltajā namā un pa radio klausījās, kā Martins Luters Kings runā. Viņi sāka atbalstīt šo ideju.
«Jebkurš no mums var pateikt «man ir sapnis». Man ir sapnis, ka Latvija būs sociāli taisnīga valsts, kurā nav korupcijas, kurā visi ir draugi, cits citu mīl, kur nav šķelšanās pa visām līnijām. Tie ir tikai skaisti vārdi, bet šiem vārdiem apakšā jābūt reāliem darbiem, neatlaidīgai cīņai. Nevar vienkārši izkarināt lozungus,» ir pārliecināts O. Ozols. Pirms Martins Luters Kings teica šos slavenos vārdus, pārlauza vēstures gaitu un mainīja miljoniem likteņu Amerikā, pirms tam viņš vairākus desmitus gadu cīnījās par vienlīdzību. Viņš bija ticējis šim sapnim, gājis uz priekšu un aizstāvējis savus brāļus un māsas ar nesalaužamu garu. Viņš spēja pārliecināt savus līdzpilsoņus, ka mīlestība ir galvenais. Ja cilvēks kaut kam tic, tad viņš tam seko un neatkāpjas no tā, kamēr nesasniedz mērķi. Par idejām, par sapņiem, par vērtībām ir jācīnās no dienas uz dienu. «Ja politiķi to nav darījuši iepriekš, kā lai mēs ticam, ka viņi to darīs turpmāk? Nevar divus mēnešus pirms vēlēšanām pateikt «man ir sapnis». Cilvēk mīļais, dari to gadiem ilgi, ej uz mērķi, parādi cilvēkiem savu redzējumu! Tad tev būs tiesības pateikt «man ir sapnis». Kad redzu divus politiķus, kuri pēkšņi pirms vēlēšanām paziņo — man ir sapnis, lai mēs būtu vienota sabiedrība, man viņiem gribas jautāt — kur jūs bijāt visus iepriekšējos gadus, kad Latvijā valdīja diskriminējoša attieksme pret ģimenēm ar bērniem? Kur jūs bijāt visus šos gadus, kad Latvijā bija milzīga nevienlīdzības plaisa? Kur jūs bijāt agrāk, kad vajadzēja par to runāt?» sašutumu pauda O. Ozols.
Atrast savu sapni par Latviju
Viņš norādīja, ka šobrīd cilvēki ir ļoti sašķelti. Tiek runāts par to, ka identitāte nav svarīga un nacionālisms ir slikts. Valodas nozīme netiek pietiekami uzsvērta, taču valoda ir mūsu identitāte, valoda veido domāšanas formas un piešķir unikalitāti. Kopējā kultūras telpa, kurā esam uzauguši, ir īpaša. Nacionālisms nozīmē kopt garīgo kultūras mantojumu un nepazaudēt sevi.
«Pār mums ir pārgāzusies dubļu lavīna, un es pat vairs nezinu, kurš šajā valstī ir labais un kurš sliktais. Ja jūs man pajautātu, par ko balsot, nemācētu atbildēt. Ir svarīgi, ka mēs katrs atrodam savu sapni par Latviju un saprotam, ka tā ir zeme, kurā ir vērts palikt, veidot ģimeni un atgriezties. Latvija ir mīlestības vērta zeme. Te ir vērts iemīlēties. Lai visu to nosargātu pašreizējā situācijā, jāsaprot, ka šī mīlestība ir liela izaicinājuma priekšā.
Tā kā mans darbs ir rakstīt, esmu iemācījies strādāt ar vārdu un aptuveni septiņus gadus rakstu par demogrāfiju. Kad man sirds galīgi apskrienas, uzrakstu kaut ko par Kataloniju, bet pārsvarā rakstu par demogrāfiju,» norādīja O. Ozols. Iemesls ir tāds, ka Latvijā ir visstraujākais iedzīvotāju skaita kritums un demogrāfiskās problēmas pasaulē. No 2000. līdz 2018. gadam Latvija ir pazaudējusi visvairāk iedzīvotāju pasaulē — 18,8 procentus. Nevienai citai valstij nav tik liela krituma iedzīvotāju skaita ziņā. Lietuvieši ir tuvu, bet igauņi ir pazaudējuši trīs reizes mazāk cilvēku. Lielākā problēma ir tāda, ka aizbrauc gados jauni cilvēki, kuriem drīzumā dzims bērni. Trešdaļa nākamās paaudzes atrodas ārpus Latvijas. «Mums jāsaprot, kā izdzīvot, un jādomā, kā šiem cilvēkiem pateikt — ir vērts atgriezties. Latvijā jau agrāk ir bijušas dažādas grūtības un pārbaudījumi, bet esam ar tiem tikuši galā. To mēs varam tikai visi kopā, sadzirdot, saprotot, atbalstot cits citu. Kas tas par latvieti, kurš padodas mazdūšībai? Ir ērti pateikt — viņi visi tur ārā ir ļaunie, mēs esam labie. Tā ir ērta poza. Es apskatos apkārt un saprotu, ka nav tik traki. Īstenībā mēs katrs varam saskaitīt desmit cilvēkus, ko bezgala mīlam un cienām. Es turpinu darboties, kult ūdeni, maisīt gaisu. Tā ir atbildība pret saviem līdzcilvēkiem un Latviju,» atklāja publicists.
Jāmaina politiskā vide
Viņaprāt, pret tik mazu iedzīvotāju skaitu nevienai pasaules valstij nav tik daudz izcilnieku kā Latvijai. Tas ir normāli, ka jauni cilvēki pāris gadus mēdz padzīvot ārpusē, pamācīties, iegūt zināšanas. Svarīgi ir tas, lai viņi atgrieztos. Lai tas notiktu, ir jāmaina attieksme un jāsakārto politiskā vide. Daudzi latvieši būtu gatavi iet dziesmotās revolūcijās un demonstrācijās, bet viņi redz, ka nekas no tā nemainīsies. Tas ir tādēļ, ka politiskā sistēma nav sakārtota. Latvijā politiskajās partijās ir iesaistījies viens procents no visiem iedzīvotājiem. Tā nav īsta demokrātija, jo parlamentu un politisko vidi veido politiskās partijas, bet, ja partijās ir tikai viens procents no iedzīvotājiem, tā nav demokrātija. Somijā četri līdz astoņi procenti iedzīvotāju ir iesaistījušies politikā, līdz ar to viņiem ir četras reizes lielāka iekšējā konkurence, četras reizes lielāks rezervistu soliņš uz ministra vietu. Tādējādi vide paliek dinamiskāka, aktīvāka un konkurētspējīgāka. Partijas no tā tikai vinnētu, jo kopējā situācija Latvijā uzlabotos.
«Kā kristietis es varētu teikt — Dievs katram cilvēkam un tautai dod kādu uzdevumu. Esmu dziļi pārliecināts, ka Dievs mums uzticēja latviešu valodu un šo zemi. Tas nebūtu jauki, ja mēs zemi atdotu citiem un valodai ļautu iznīkt. Ja demogrāfija ies uz leju, kādā brīdī Latvijā vairs nebūs valodas nesēju. Tas tik skarbi neatsauksies uz mums pašiem, bet uz mūsu bērniem un mazbērniem. Ja tas tā turpināsies, cik iedzīvotāju būsim pazaudējuši pēc 50 gadiem? Tik skaista zeme un vieta tukša nepaliks. Es pieņemu, ka tie būs jauki cilvēki, kas šeit brauks, bet viņi pieturēsies pie savas dzimtās valodas, tur nav ko pārmest, katram jāuztur savas ģimenes valoda. Jāsaprot, ka šis brīdis ir izaicinājums, taču nevajag ļauties pesimismam. Es nezinu, kuri no jums ir lasījuši manu pirmo grāmatu «Latvieši ir visur». Tie, kas izlasīja to līdz galam, tika pie balvas. Grāmata beidzas ar ļoti precīzu domu — ir ļoti skaisti, ka latvieši ir visur, bet vissvarīgākais ir tas, lai latvieši būtu mājās. Lai kur mēs ceļotu, mēs citur būsim svešinieki, kas ir ieradušies pie jau saklāta galda,» uzsvēra rakstnieks.

Pievienotie attēli
Atslēgvārdi
sabiedrība
Komentāri
Komentēt var tikai reģistrēti lietotāji.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm:
draugiem.lv twitter.com facebook.com
Lietotāja profils
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm:
draugiem.lv twitter.com facebook.com
Twitter
----- Account: talsuvestis.lv -----