Rakstu arhīvs
 
Decembris 2012
26 27 28 29 30 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Janvāris 2013
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Februāris 2013
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 1 2 3
Marts 2013
25 26 27 28 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Aprīlis 2013
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 1 2 3 4 5
Maijs 2013
29 30 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Jūnijs 2013
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Jūlijs 2013
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Augusts 2013
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Septembris 2013
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Oktobris 2013
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Novembris 2013
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1
Decembris 2013
25 26 27 28 29 30 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Janvāris 2014
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Februāris 2014
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 1 2
Marts 2014
24 25 26 27 28 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Aprīlis 2014
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 1 2 3 4
Maijs 2014
28 29 30 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Jūnijs 2014
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Jūlijs 2014
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Augusts 2014
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Septembris 2014
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 1 2 3 4 5
Oktobris 2014
29 30 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Novembris 2014
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Decembris 2014
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Janvāris 2015
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Februāris 2015
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 1
Marts 2015
23 24 25 26 27 28 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Aprīlis 2015
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 1 2 3
Maijs 2015
27 28 29 30 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Jūnijs 2015
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 1 2 3 4 5
Jūlijs 2015
29 30 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Augusts 2015
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Septembris 2015
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 1 2 3 4
Oktobris 2015
28 29 30 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Novembris 2015
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Decembris 2015
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Janvāris 2016
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Februāris 2016
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 1 2 3 4 5 6
Marts 2016
29 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Aprīlis 2016
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1
Maijs 2016
25 26 27 28 29 30 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Jūnijs 2016
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 1 2 3
Jūlijs 2016
27 28 29 30 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Augusts 2016
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Septembris 2016
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 1 2
Oktobris 2016
26 27 28 29 30 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Novembris 2016
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 1 2 3 4
Decembris 2016
28 29 30 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Janvāris 2017
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Februāris 2017
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 1 2 3 4 5
Marts 2017
27 28 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Aprīlis 2017
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Maijs 2017
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Jūnijs 2017
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 1 2
Jūlijs 2017
26 27 28 29 30 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Augusts 2017
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Septembris 2017
 
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1
Viedoklis

Vai pievēršat uzmanību tam, kādu ūdeni lietojat?



Lai balsotu, jāielogojas sistēmā!
Pēdējās galerijas
Biežākie atslēgvārdi

Lai iedvesmotu skolēnus, jāaug kopā ar viņiem 12.10.2016

Elīna Lāce
elina@talsuvestis.lv
63291188

Atceros pirmo reizi, kad Talsu 2. vidusskolas «Citādajā stundā» ieraudzīju matemātikas skolotāju Rasmu Galnieci. Tik šarmanta, tik iedrošinoša saskarsmē ar skolēniem, ka šķita — nekas nebūtu pretī atkal pamācīties matemātiku! Vēsts, ka viņa atzīta par vienu no divām Kurzemes reģiona iedvesmojošākajām skolotājām, šķita likumsakarīga. Toties pārsteigums bija tas, ka Rasma nemaz nav, tā teikt, hroniska matemātiķe!
Kļūt par skolotāju — tāds sapnis Rasmai bijis jau bērnībā. Viņa stāsta: «Domāju, ka lielai daļai meiteņu šāda doma prātā ienāk. Vienu brīdi gan ļoti vēlējos arī kļūt par režisori. Par aktrisi ne! Pat nevaru pateikt, kāpēc! Ļoti daudz lasīju un iztēlojos, kā to varētu iestudēt teātrī. Tomēr vēlēšanās kļūt par skolotāju ņēma virsroku.
Matemātika gan nemaz nav mana specialitāte! Liepājā pabeidzu pamatskolas skolotāju sagatavošanas fakultāti. Visi fakultāti beigušie pamatā strādājām sākumskolā. Vispirms Rojas vidusskolā 19 gadus strādāju ar pirmajām četrām klasēm. Kad kaut ko dzīvē vajadzēja mainīt, gadu nostrādāju Majoros, jo arī pati Jūrmalā mācījos no 3. klases. Man ļoti patika Majoros strādāt! Jauna skola, kolosāli kolēģi, bet… sapratu, ka Jūrmala nav tā vieta, kur vēlos dzīvot. Punktu uz «i» uzlika Elga (agrākā Talsu 2. vidusskolas direktore Elga Vērdiņa — E. L.), kura man piezvanīja un pārliecināja, ka viņiem vajagot matemātikas skolotāju. Atbildēju, ka es to nevaru piedāvāt! Neteikšu, ka man skolā matemātikā būtu grūti gājis, bet tas nebija mans lauciņš. Kur nu vēl ģeometrija — pasaulei gals klāt, kas var būt vēl briesmīgāks! Teicu, ka varbūt vēl varētu mācīt 5. un 6. klasi, bet tālāk gan nemūžam. Tā es piekritu. Vairākus gadus strādāju, mācot 5., 6. un, ja nemaldos, arī 7. klašu skolēnus. Bet cik viegli citam kolēģim bija šos skolēnus pārņemt 8. klasē, kad ir tas trakais vecums? Un pašai jau arī — trijos gados esi pie viņiem pieslīpējies, tāpēc žēl šķirties! Un kad vēl 8. klases skolēni tev staigā garām, šņākdami: «Jā, jā, jūs jau no mums atteicāties!» Viņi jau nesaprata, kāpēc es atsakos, bet tajā vecumā jau pazīst tikai melnu vai baltu, pa vidu neko nezinot. Bija kaut kas jādara lietas labā.»
Lai sevi pilnveidotu,
Rasma otrreiz iestājusies Liepājas Universitātē, bet vēlāk taisnība izrādījusies tiem, kuri brīdinājuši, ka studijas praktiskam darbam neko daudz nedos. Izeja tika rasta pavisam interesantā veidā. «Vasarās man bija iespēja piestrādāt Norvēģijā, kur tikai rociņas vajadzēja darbināt. Tur bijām kopā ar skolotāju Intu Libreihu. Vienā vasarā mēs abas kopā izrēķinājām 8. klases matemātikas mācību grāmatu, otrā vasarā — visu 9. klases grāmatu… Kā bērns pukstēju un vaidēju, un teicu, ka nemūžam to nemācīšu, bet skolēniem teikšu, ka tādas muļķības viņiem nav vajadzīgas! Bet Inta uzsvēra: «Nē, tā tu nedrīksti teikt!» (Smejas.)
Īsi sakot — tā es sāku matemātiku mācīt arī tālākajām klasēm. Togad mācīju trīs 8. klases. Pirmajā stundā es stingri turējos pie savas kladītes, kur man viss bija izrēķināts. Otrajā stundā par to pašu vielu kladīti noliku uz galda un tikai reizēm ieskatījos. Trešajā stundā jau to vielu pati biju apguvusi,» neslēpj skolotāja. «Pareizi vai nepareizi, bet es nekautrējos bērniem teikt, ja kaut ko nezinu. Ja sākšu tēlot gudro, skolēni, kuriem matemātika ir sirdslieta, tāpat redzēs, kā ir patiesībā. (Smejas.) Blakus vienmēr bijusi skolotāja Libreiha, kurai visu esmu varējusi pajautāt. Šobrīd, par laimi, jau reti ir vajadzība kaut ko jautāt,» priecājas Rasma.
To var saukt par sagadīšanos, bet zīmīgi, ka vienīgajā laikā, kad esam spējušas rast iespēju satikties, pie viņas ierodas Rojas vidusskolas matemātikas skolotāja Anita Kurmiņa. Nākamajā rītā agri abām paredzēts doties uz matemātikas skolotāju konferenci Jēkabpilī, bet interesanti, ka tieši Anita savulaik bijusi pirmā, kura Rasmai teikusi, ka no viņas sanāktu laba matemātikas skolotāja! Nekad nav atteikusi arī praktisku palīdzību vai padomu.
Talsu 2. vidusskolā
Rasma strādā jau 17. gadu, bet vērtē, ka iepriekšējā pieredze, kas gūta, strādājot ar sākumskolas vecuma bērniem, lieti noder. «5. klases skolēniem tā arī saku: «Es taču pazīstu gan mazus, gan lielus! Gan jau mēs sastrādāsimies!»
Viens gan man jāatzīst —  kad tagad skolā redzu sākumskolas skolotājus un mazos skolnieciņus, man ir skaidrs, ka uz sākumskolu es vairs atpakaļ neietu. Zinu, ko tas prasa! Domāju, ka tik grūti kā sākumskolā, īpaši 1. klasē, nav nevienā citā vecumposmā. Pirmklasnieki — kāds jau prot lasīt un rēķināt, cits gandrīz vai pildspalvu vēl neprot pareizi rokās noturēt, bet tev kaut kā jādabū viņi kopējā darbā! Tāpēc, dzirdot pārmetumus, kas reizēm izskan, ka mazo klašu skolotāji nav iemācījuši to vai ko citu, gribas teikt: «Vispirms pamēģiniet pastrādāt un tad runājiet!» Bet esmu izgājusi visus šos posmus un augusi kopā ar skolēniem. Nē, visus tomēr vēl ne — vidusskolas posms jau vēl nav pat pusceļā!» precizē skolotāja.
Pirmo reizi darba pieredzē Rasma ir kļuvusi par vidusskolēnu klases audzinātāju, un nu jau viņējie sākuši mācības 11. klasē. «Es ilgi uz to esmu gājusi, tāpēc mēdzu teikt, ka gaidīšana ir attaisnojusies — man laimējies sagaidīt ļoti jaukus jauniešus! Es nesaku, ka viņi ir ideāli — tāpat reizēm ir problēmas ar mācīšanos, kā jau jauniešiem, bet viņi ir forši kā cilvēki.
Man tik ļoti bija bail no 1. septembra viņu 10. klasē! Savu mūžu neesmu vidusskolēnus audzinājusi, ko tagad viņiem teikšu? Nodomās: «Ko tā tantīte tur runā?» Bet, kad redzēju viņu sejas, viņu acis, man kļuva tik viegli!» atceras skolotāja un ar lepnumu rāda savu 23 audzināmo skolēnu kopbildi, pārjautājot: «Vai viņi nav skaisti un forši?» Acīmredzot šis vērtējums ir abpusējs — klase pratās savu skolotāju pieteikt iniciatīvai «Iedvesmojošākais skolotājs», bet skolotāja kā savu iedvesmas avotu min audzināmo klasi. «Es melotu, ja teiktu, ka nav gandarījuma. Viens ir tas, ko tev saka kolēģi, bet kas cits, ja tas nāk no pašu jauniešu puses. Protams, kad to izlasīju, kamols bija kaklā un aizkustinājuma asaras bira! Tas ir augsts novērtējums manam darbam, bet uzskatu — ja nebūtu viņu, nekas nesanāktu,» spriež Rasma.
Kad izsaku komplimentu
par viņas labo izskatu, skolotāja smejas. «Kurai sievietei gan negribas būt smukai? Ne jau vienmēr tas izdodas, bet mūsu darbs liek stāvēt tik daudzu acu priekšā, un — grozies, kā gribi — kaut ko jau skolēni vērtē! Aiziet uz skolu nekādai arī negribas, lai gan skolotāja izskats nav primārais. Tomēr šajos laikos skolēni gan vidusskolā, gan pamatskolā arī pamana: «Kādi jums, skolotāj, skaisti nadziņi!» Pamana arī, ja skolotāja bijusi pie friziera, un atļaujas arī pateikt — tā skaisti pateikt! Ja kādreiz pati esmu vairāk pie izskata piedomājusi, tad arī skolēni saka: «Jūs šodien ļoti labi izskatāties!»,» apliecina Rasma.
Stājoties skolēnu priekšā, skolotāja gan nedomājot par to, kā viņiem patikt. «Vienīgais, ko vienmēr esmu gribējusi: lai skolēniem nav no manis bail! Kas var būt trakāks par to, ja audzēkņiem ir no skolotāja bail! Par patikšanu — visiem vienlīdz labi tāpat patikt nevari,» uzskata Rasma.
Ļoti liels gandarījums esot brīžos, kad skolotājas prombūtnē skolēni atsūta pa kādai īsziņai, interesējoties, kad tad viņa beidzot būs atpakaļ. «Un tās mirdzošās acis, kādas man pretī skatījās, kad es atgriezos pēc desmit dienām Vācijā! Atkal tas kunkulis kaklā bija!
Kādreiz braukāju uz Kaspara Bikšes kursiem, un man patika viena lieta, uz ko viņš rosināja: kad ir zvans uz stundu, es atveru klases durvis, skolēni pa vienam nāk klasē, mums ir acu kontakts, mēs sasveicināmies, un pēc tam katrs dodas uz savu vietu. Kad atgriezos no Vācijas, sestie — gan zēni, gan meitenes —, klasē nākot, sametās visi čupā ap mani! Protams, jutos gaidīta,» apliecina Rasma.
Viņa saka — melotu, ja teiktu, ka ik dienu uz darbu dodas ar milzīgu prieku, bet melotu arī, ja teiktu, ka iet uz darbu nepatīk! Jā, katram gadās dienas, ko sāc ar sarauktu pieri, un skolotāja gadījumā pie vainas varbūt arī tāda mācību viela, kas ne pašam, ne skolēniem sagādā prieku.
Atskatoties uz gadiem, kad Rasma iegāja skolā kā jaunā pedagoģe, un, salīdzinot ar tagadējo laiku, daudz kas esot mainījies. «Kad salīdzināju, kā es strādāju, kad sāku darbu, ar to, kā strādāju pēc trim četriem gadiem, nesapratu, kā iepriekš vispār kaut ko varēju bērniem iemācīt! Bet, redz, ka iemācīju gan!» skolotāja smejas.
Mainījušies arī skolēni, pie tam — viņus nemaz nevajagot vērtēt no gadu desmitu atstatuma, jo katru gadu skolēni esot citādāki. «Ko vēl nekādā gadījumā nedrīkst darīt — domāt, ka no pirmklasnieka, kurš ir, atvainojiet, nopuņķojies, kuram mācībās nekā neiet un kurš, ja kāds kaujas, vienmēr ir cietušais, nekas dzīvē neiznāks. Ļoti bieži — lūk, kādi (rāda uz augšu pavērstu īkšķi — E. L.) cilvēki no viņiem iznāk!» atgādina pieredzējusī skolotāja.

Skolniece Kristiāna Priede par skolotāju Rasmu Galnieci saka: «Mūsu skolotāja — cilvēks, pie kura mēs vienmēr varam aiziet pēc kāda padoma vai arī vienkārši, ja vēlamies aprunāties par dzīvi. Viņa mūs vienmēr atbalsta un cenšas saprast. Viņa pieņem mūs, savus audzināmos, tādus, kādi mēs esam — traki, nenopietni, spītīgi, dažreiz nepacietīgi, dažreiz nepaklausīgi, dažreiz neapmierināti, dažādi. Patiesībā viņa mūs ne tikai pieņem, kā to vajadzētu darīt skolotājam, bet arī mīl mūs. Ja esam kaut ko izdarījuši slikti, neesam izpildījuši kādu uzdevumu, viņa mums to pasaka, pamāca un, par spīti tam, vienalga citiem stāsta, ka esam vislabākie un ka viņa ar mums lepojas. Gadās arī brīži, kad viņa uz mums par kaut ko sadusmojas, bet nākamajā dienā jau atkal ir pozitīva, smaidīga, kā vienmēr, jo uz tik superīgiem jauniešiem, kā viņa pati mēdz teikt, viņa ilgi nespēj dusmoties. Pa šiem gadiem viņa ir sevi parādījusi kā lielisku, stipru, aktīvu, izpalīdzīgu, saprotošu personu! Mums ir kāds, kas mūs motivē, kas zina, uz ko esam spējīgi, un kas par mums priecājas un tur īkšķus, lai vai kas!»

Pievienotie attēli
Atslēgvārdi
Izglītība
Komentāri
Komentēt var tikai reģistrēti lietotāji.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm:
draugiem.lv twitter.com facebook.com
Lietotāja profils
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm:
draugiem.lv twitter.com facebook.com
Twitter
----- Account: talsuvestis.lv -----