Rakstu arhīvs
 
Decembris 2012
26 27 28 29 30 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Janvāris 2013
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Februāris 2013
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 1 2 3
Marts 2013
25 26 27 28 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Aprīlis 2013
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 1 2 3 4 5
Maijs 2013
29 30 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Jūnijs 2013
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Jūlijs 2013
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Augusts 2013
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Septembris 2013
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Oktobris 2013
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Novembris 2013
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1
Decembris 2013
25 26 27 28 29 30 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Janvāris 2014
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Februāris 2014
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 1 2
Marts 2014
24 25 26 27 28 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Aprīlis 2014
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 1 2 3 4
Maijs 2014
28 29 30 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Jūnijs 2014
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Jūlijs 2014
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Augusts 2014
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Septembris 2014
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 1 2 3 4 5
Oktobris 2014
29 30 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Novembris 2014
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Decembris 2014
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Janvāris 2015
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Februāris 2015
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 1
Marts 2015
23 24 25 26 27 28 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Aprīlis 2015
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 1 2 3
Maijs 2015
27 28 29 30 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Jūnijs 2015
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 1 2 3 4 5
Jūlijs 2015
29 30 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Augusts 2015
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Septembris 2015
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 1 2 3 4
Oktobris 2015
28 29 30 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Novembris 2015
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Decembris 2015
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Janvāris 2016
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Februāris 2016
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 1 2 3 4 5 6
Marts 2016
29 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Aprīlis 2016
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1
Maijs 2016
25 26 27 28 29 30 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Jūnijs 2016
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 1 2 3
Jūlijs 2016
27 28 29 30 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Augusts 2016
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Septembris 2016
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 1 2
Oktobris 2016
26 27 28 29 30 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Novembris 2016
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 1 2 3 4
Decembris 2016
28 29 30 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Janvāris 2017
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Februāris 2017
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 1 2 3 4 5
Marts 2017
27 28 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Aprīlis 2017
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Maijs 2017
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Jūnijs 2017
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 1 2
Jūlijs 2017
26 27 28 29 30 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Augusts 2017
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Septembris 2017
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1
Oktobris 2017
25 26 27 28 29 30 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Novembris 2017
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 1 2 3
Decembris 2017
27 28 29 30 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Janvāris 2018
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Februāris 2018
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 1 2 3 4
Marts 2018
26 27 28 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Aprīlis 2018
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Maijs 2018
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Jūnijs 2018
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1
Jūlijs 2018
25 26 27 28 29 30 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Augusts 2018
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Septembris 2018
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Oktobris 2018
 
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Viedoklis

Vai jūs apmierina peldēšanas iespējas Talsu novadā?



Lai balsotu, jāielogojas sistēmā!
Pēdējās galerijas
Biežākie atslēgvārdi

Kastaņola ir latviešu Meka 04.10.2018

Guntars Tenne

Ceturtdien, 20. septembrī, Talsu novada muzejā pēc ilgāka laika viesojās novadniece — literatūrzinātniece Gundega Grīnuma, lai pastāstītu par šovasar Kastaņolā atvērto jauno ekspozīciju «Rainis un Aspazija starp Latviju un Šveici», kura tur iekārtota ar viņas līdzdalību.
Pasākuma apmeklētājiem bija vienreizēja iespēja detalizēti iepazīt vairāk nekā 100 gadu garo laikposmu, kopš leģendārais latviešu dzejnieku pāris Rainis un Aspazija, bēgot no cariskās patvaldības represijām, pameta dzimteni un devās uz seno brīvdomātāju un disidentu patvēruma zemi — Šveici, kur pavadīja 14 dzīves un radošās darbības gadus.
Toreiz,
kā norādīja Gundega Grīnuma, Kastaņola bija neliels, aiz Brē kalna klintsraga no Lugānas paslēpies ciematiņš brīnišķīgā Čerezio ezera krastā, kur, kā aprēķinājuši zinātāji, 220 dienas gadā spīd saule un acis priecē apkārtnes majestātiskā kalnu ainava. Taču Kastaņola mūsu kultūras un politiskās dzīves vēsturē kļuvusi par simbolu ar lielu augšupceļošu piepildījumu, kas sācis veidoties jau toreiz, kad tur uzturējās Rainis un Aspazija. Pie viņiem brauca gan latviešu emigranti no dažādām pasaules malām, gan ciemiņi no dzimtenes, kuri no abiem dižgariem smēlās gara spēku un pārliecību, ka latviešu tauta tomēr reiz piedzīvos brīvu nākotni. Kastaņolu Rainis par savu otro dzimteni jeb «atdzimteni» — atjaunotnes vietu — sāka dēvēt pēc atgriešanās Latvijā 1920. gadā, un pamazām tā viņa apziņā kļuva par simbolu ar augstu garīgu piepildījumu. Dzejnieks ne reizi vien sajutis vēlmi tur atgriezties, jo īpaši brīžos, kad viņu piemeklēja radoša krīze vai nomāca strauji augošās valsts dzīves nepilnības.
Rainis un Aspazija Šveicē ieradās
vēl spēka gados, kad abiem bija ap 40. Latvijā viņi bija populāri un atzīti mākslinieki, taču emigrācijā nevienam nepazīstami svešinieki vārdā Arturs Nagliņš un Amālija Herkira. Sākotnēji dzejniekpāris bija nodomājis doties tālāk uz Itāliju, taču pēc Lugānā pavadīta mēneša nolēma sev sameklēt pastāvīgu dzīves vietu turpat itāliski runājošajā Šveices Tičīnas kantonā. Kastaņolā viņi iemaldījās nejauši un, brīnišķīgās apkārtnes ainavas sajūsmināti, izšķīrās par palikšanu šajā klusajā, nomaļajā vietā uz ilgāku laiku. Dzejniekus apbūra varenais Brē kalns ar daudzajām skaistajām lombardiešu tipa villām, kuras tagad diemžēl gandrīz pilnīgi pārmākušas masīvas, neizteiksmīgas betona celtnes. Civilizācijas ceļa rullis nesaudzīgi iet pāri visam. Vietējie ļaudis Kastaņolu šodien dēvē par Lugāno Beverlīhilzu, jo to apsēduši labi situēti ārzemnieki, tā saucamais sabiedrības krējums. Turpretī Raiņa un Aspazijas laikā Kastaņola bija nabadzīgs, provinciāls Dienvidtičīnas stūrītis, kur dzīvoja vienkārši lauku cilvēki un kuru ārpusnieki — tūristi un vasarnieki — pārpludināja tikai atpūtas sezonā.
Iepazīstot gleznaino ciematu, Raiņa uzmanību piesaistīja kāds neliels namiņš, kura ieejas vārtu arkā iegravētais uzraksts latīņu valodā vēstīja, ka tas ir «Miera un patiesas brīvības nams». Tur pirms vairākiem gadu desmitiem bija dzīvojis cits trimdinieks — Itālijas brīvības cīnītājs un domātājs Karlo Kataneo, kaimiņvalsts nacionālais varonis. Šajā ēkā mūsu dzejniekpāris gan mitinājās tikai pāris gadu. Pēc konflikta ar tās saimnieku viņi pārcēlās uz netālo villu «Zelta zvaigzne», no kuras logiem pavērās vēl fascinējošāks skats uz Čerezio ezeru un iespaidīgo Sansalvatores kalnu līča pretējā krastā. Tur dzejnieki aizvadīja lielāko trimdas posmu — 12 gadus. Atšķirībā no Kataneo nama, kas plaši aprakstīts Raiņa atmiņu grāmatā «Kastaņola» (1928), «Zelta zvaigzne» (izbūvējot reģionālo autoceļu no Lugānas uz Gandriju, villa 1936. gadā diemžēl tika nojaukta) tās lappusēs tikpat kā nav pieminēta. Šis apstāklis vēlāk radīja pārpratumus un neskaidrības gan Raiņa un Aspazijas pētniekiem, gan piemiņas iemūžinātājiem.
Jau neilgi pēc Raiņa nāves,
1930. gadā, dzejnieka māsīca — etnogrāfe un daiļamatu meistare Alma Paegle-Birģele — ieradās Kastaņolā ar pašas izgatavotu piemiņas plāksni Rainim (Aspazijas vārds tajā nebija minēts un neprecīza bija arī norāde uz dzejnieku dzīves laiku ciemā). Piemērotāka vieta plāksnei būtu bijusi pie «Zelta zvaigznes» sienas, taču villai jau draudēja nojaukšana, tāpēc A. Paegle-Birģele atvesto piemiņas zīmi ar maldinošajiem datiem piestiprināja pie Karlo Kataneo namiņa ieejas. No šejienes tad arī sākās dzejniekpāra Kastaņolas mitekļu jaukšana un putrošana daudzu gadu desmitu garumā, kas negatīvi ietekmēja arī garo un sarežģītiem līkločiem pārpilno Raiņa un Aspazijas muzeja tapšanas vēsturi viņu bijušajā trimdas vietā.
Pirmais mēģinājums attiecas uz 1938. gadu, kad Kastaņolas pašvaldības runasvīri nolēma ciemā atvērt Karlo Kataneo muzeju. To bija paredzēts izvietot par vietējās municipalitātes ēku pārveidotajā grāfu Rivu pilī. Pēc Raiņa Lugānas paziņas — vācu literāta Ādolfa Zāgera — ierosinājuma tajā tika nolemts iekārtot arī piemiņas istabu latviešu dzejniekpārim. Latvijā jau aizsākās tam paredzētu materiālu vākšanas kampaņa, kurā iesaistījās gan vairākas biedrības un organizācijas, gan privātpersonas, tostarp arī Aspazija. Taču, sākoties Otrajam pasaules karam, kastes ar savāktajiem dokumentiem un piemiņas lietām tā arī netika nosūtītas uz Šveici.
Pēc kara paiet desmit gadi,
iekams sākas vairāk vai mazāk regulāri trimdas tautiešu braucieni uz Kastaņolu. 1955. gada vasarā Karlo Kataneo namiņu, LSDSP Ārzemju komitejas uzdevumā sameklē dakteris Emīls Ogriņš un viņa kundze Elvīra no Stokholmas. Vēsturiskā celtne nu jau pārtapusi Tadei ģimenei piederošā viesnīciņā. Tālie ciemiņi tās saimniekiem nodod viesu grāmatu, kas paredzēta latviešu apmeklētāju ierakstiem. Tolaik trimdā jau atsācis darbību Raiņa un Aspazijas fonds (RAF) — Aspazijas testamenta izpildītājs un dzejnieku mantojuma aizgādnis. 1962. gadā tas trimdas māksliniekam Rūdolfam Kronbergam pasūta Raiņa un Aspazijas dubultportretu. Šo darbu, kas uzgleznots savdabīgā pastolakas tehnikā, no Stokholmas uz Kastaņolu nogādā pats autors. Braucienā viņu pavada arī tagad labi pazīstamais trimdas dzejnieks Juris Kronbergs, tolaik 16 gadus vecs jauneklis. Sirmā Armida Tadei, kura abiem latviešiem trimdas gados reizēm gatavojusi pusdienas, viesnīciņas restorāna zālē novietoto gleznu aplūkojot, gan piebilst, ka gleznā attēlotā sinjora diez vai esot tā sieviete, kura te Kastaņolā savulaik dzīvojusi kopā ar Nagliņa kungu. (Aspazijas tēls gleznā tiešām vairāk līdzinās tipiskai itāļu daiļavai…) Tomēr Tadei ģimene gleznu pieņem ar prieku, noticot apgalvojumam, ka skaistā glezna latviešu apmeklētājus pievilkšot kā magnēts. Tajā taču iestrādāts arī brīvās Latvijas karoga krāsu motīvs. Kā vēlāk stāstījis Elmo Bernaskoni, veco Tadei znots, apskatīt dubultporetu esot ieradies arī kāds vīrs no PSRS vēstniecības Bernē. Viņš kategoriski pieprasījis, lai glezna tās sarkanbaltsarkanā motīva dēļ tiktu paslēpta ļaužu acīm. Latvijā taču tagad esot cita vara! Turpretī nama saimnieks atbildējis, ka viņš kā brīvas zemes pilsonis savā restorānā tur un turēs tādus mākslas darbus, kādus pats uzskatīs par vajadzīgu. Tā glezna joprojām palikusi savā vietā.
Te būtu jāpiemin arī viena no dubultportreta atklāšanas sarīkojuma dalībniecēm — mūsu novadniece, Oktē dzimusī dabas dziedniece Dora Švīkule. Viņa jaunībā, pēc dzejniekpāra atgriešanās no Šveices, uzturējusi ar abiem ciešus kontaktus. Pēc Otrā pasaules kara, emigrācijā Cīrihē uzturēdamās, D. Švīkule ar preses starpniecību mudina trimdas latviešus aktīvi iesaistīties Raiņa un Aspazijas piemiņas iemūžināšanā Kastaņolā.
Tuvojoties Raiņa 100. jubilejai,
visā latviešu diasporā notiek dažādi dzejnieka piemiņai veltīti pasākumi. Lielākajos trimdas latviešu laikrakstos kaismīgus rakstus publicē komponists Longīns Apkalns, aicinot Kastaņolā izveidot Raiņa un Aspazijas cienīgu piemiņas vietu — uzstādīt jaunu piemiņas plāksni vai pieminekli, atklāt muzeju un, iespējams, izveidot pat latviešu kultūras centru. Tiek apsvērta doma dibināt akciju sabiedrību, lai iegādātos šim nolūkam bijušo Karlo Kataneo namu, un citas pārdrošas, grūti īstenojamas idejas. Dora Švīkule skubina trimdas tautiešus Raiņa 100. jubilejas dienās pēc iespējas lielākā skaitā pulcēties Kastaņolā un šim notikumam par godu Tadei pansijā sadarbībā ar RAF iekārto nelielu Raiņa un Aspazijas piemiņas istabu. Tiesa, eksponātu skaits tajā ir visai pieticīgs — dažas fotogrāfijas, trimdā izdotie Raiņa Rakstu (1952—1965) sējumi, kā arī gulta, kurā 1927. gadā, ciemojoties Kastaņolā, it kā esot gulējis Rainis.
Ierodas ap 50 cilvēku no vairākām Eiropas valstīm, Amerikas un pat Austrālijas. Atbraucēji lielā pacilātībā apņemas darīt visu, lai turpmāk uzturētu dzīvu Raiņa un Aspazijas piemiņu Kastaņolā. Sarīkojumā piedalās arī ciema mērs Feliče Solari, kurš viesu grāmatā ieraksta, ka vietējā pašvaldība labprāt atbalstīs abu diženo latviešu piemiņas iemūžināšanu savā teritorijā. Tiek spriests par pieminekļa celšanu un muzeja ierīkošanu, sākas pirmo ziedojumu vākšana. Jau nākamā gada sākumā viens no svinību viesiem — jurists, jaunībā — Raiņa paziņa Kārlis Dzelzītis Amerikā nodibina Raiņa un Aspazijas piemiņas celšanas komiteju (RAPK). Piemineklim, pēc K. Dzelzīša ieskatiem, jābūt dižam un monumentālam.
Karlo Kataneo namiņš
pa to laiku palicis bez saimnieka: vecā sinjora Tadei drīz pēc Raiņa simtgades svinībām mirusi, bet jaunā saimniece smagi sasirgusi. Ilgi tiek runāts par namiņa pirkšanu, īpašniece latviešiem pat piedāvā ievērojamas atlaides, taču labie nodomi paliek neīstenoti. Ēka pamazām nonāk aizvien bēdīgākā stāvoklī. Latviešu trimdinieku savāktie eksponāti, ieskaitot dzejnieku dubultportretu, jau pārvietoti uz Kastaņolas pašvaldības namu, kur tiem ierādīts stūrītis lielajā apspriežu zālē. Šis nelielais krājums nu jau papildināts arī ar materiāliem, kas iesūtīti no okupētās Latvijas, kuras varasvīri nevēlas izlaist Kastaņolā notiekošo no sava redzesloka.
RAPK izsludina Raiņa un Aspazijas pieminekļa metu konkursu, par kura uzvarētāju kļūst tēlnieks Jānis Plāte. Piemineklis tiek projektēts milzīgos apjomos — teju vai Brīvības pieminekļa augstumā. Taču tik grandioza būve nekādi neiederas Kastaņolas topogrāfijā, turklāt paši šveicieši savas pašvaldības teritorijā neko tamlīdzīgu nekad nav plānojuši un negrasās atļaut būvēt. Nespēdama atrast ar latviešiem kopīgu valodu, vietējā municipalitāte tomēr atvēl piemineklim nelielu zemes gabalu — terasi, uz kuras savulaik atradusies villa «Zelta zvaigzne», ierīko tur «Raiņa un Aspazijas dārziņu», uzstāda tajā nelielu granīta bloku un atļauj piestiprināt tā fasādēm vienīgi Jāņa Plātes izveidotas bronzas aplikācijas. Ilgi gaidīto Raiņa un Aspazijas pieminekli šajā pieticīgajā veidolā beidzot atklāj 1972. gada septembrī.
Vienlaikus durvis ver
arī dzejniekpārim veltīts pagaidu muzejs šim nolūkam atvēlētā telpā zem Kastaņolas pašvaldības nama jumta. RAF uzdevumā tā ekspozīciju ar Niklāva Strunkes darbiem centrā iekārtojusi mākslinieka dzīvesbiedre Olga Strunke, kura ceļu uz Kastaņolu mērojusi no Romas. Atbildīgo uzdevumu uzņēmīgā sirmgalve — nākamā muzeja pārzine — veikusi ar lielu atdevi un lietpratību, turpmākajos gados muzeja krājumu regulāri papildinot ar jauniem materiāliem.
1972. gadā Kastaņolas ciems tiek administratīvi iekļauts Lugānas sastāvā. Beidzot pozitīvi izšķīries arī Karlo Kataneo nama liktenis: pilsētas municipalitāte ēku iegādājas sava vēstures arhīva vajadzībām. Tajā nolemts izvietot arī Karlo Kataneo muzeju un nelielu telpu ēkas augšstāvā atvēlēt Rainim un Aspazijai. Taču iekārtot muzeja pastāvīgo ekspozīciju vēsturiskajā namā kļūst iespējams tikai 1980. gadā, pēc tā pilnīgas renovācijas. Muzeja jauno versiju izveido Olga Strunke kopā ar toreizējo RAF priekšsēdi, vienlaikus arī Kastaņolas memoriālo aktivitāšu finansētāju Jāni Ritumu. Kaut gan muzeja telpa ir šaura un ekspozīcija samērā pieticīga, nākamajos gados uz Kastaņolu plūst aizvien lielāks Raiņa un Aspazijas piemiņas vietu redzētgribētāju skaits. Pēc Atmodas trimdas tautiešiem pievienojas arī pirmie svētceļnieki no Latvijas, un līdz mūsu dienām to skaits jau mērāms tūkstošos.
2001. gadā, kad ēka tiek no jauna izremontēta, latviešu trimdinieku veidoto ekspozīciju nedaudz papildina un pārveido paši šveicieši. Muzeju vairākkārt apmeklē arī augstas amatpersonas no Latvijas, piemēram, Vaira Vīķe-Freiberga savas prezidentūras laikā tur ierodas pat oficiālas valsts programmas ietvaros. 2006. gadā ar svinīgu pasākumu Lugānas municipalitātē un dzejniekpāra piemiņas vietās tiek atzīmēta simtā gadskārta kopš Raiņa un Aspazijas trimdas sākuma. Taču dzejniekpāra piemineklis un muzejs Kastaņolā joprojām atrodas pilnā Šveices puses morālā un finansiālā aizgādībā. Mūsu valsts simtās jubilejas priekšvakarā par savas artavas ieguldīšanu latviešu lielā dzejniekpāra — ietekmīgā latviešu nacionālā valstiskuma idejas paudēja — piemiņas iemūžināšanā beidzot izšķiras arī «oficiālā Latvija».
2017. gada martā Lugānu apmeklē
Latvijas kultūras ministre Dace Melnbārde ar nelielu pavadoņu grupu, un vietējā municipalitātē tiek parakstīta vienošanās starp Lugānas pilsētu un Latvijas Republikas Memoriālo muzeju apvienību par jaunas Raiņa un Aspazijas muzeja ekspozīcijas iekārtošanu Kastaņolā. Atbilstoši tai latviešu puse šo ekspozīciju apņemas sagatavot un nogādāt Kastaņolā par saviem līdzekļiem. Šveiciešu kompetencē savukārt paliek telpu nodrošināšana muzejam.
Jau šī gada pavasarī jaunā ekspozīcija, kuras saturu veidojuši vēsturnieks Jānis Šiliņš, politoloģe Vita Matīsa un literatūrzinātniece Gundega Grīnuma, bet taustāmā materiālā iemūžinājis dizaina birojs H2E, ir gatava. Lugānas vēstures muzejs tiek pārcelts no Kataneo nama uz bijušo Kastaņolas municipalitātes ēku, respektīvi, vēsturisko grāfu Rivu pili, kas ir Aspazijas muzeja turpmākā mājvieta. Tas nozīmē, ka muzejam pēc daudziem gadiem ir lemts atgriezties tajā pašā paspārnē, kurā savulaik tā pagaidu priekšteci tika iekārtojusi darbīgā un enerģiskā Olga Strunke.
Ekspozīciju ievada īss pārskats par Latvijas vēsturi. Tam seko izvērsta Raiņa un Aspazijas Kastaņolas dzīves hronika, kas veidota tā, it kā par dienvidu trimdas gados piedzīvoto stāstītu dzejnieki paši. Par Latvijas un Šveices ilggadējo kultūras kontaktu attīstības vēsturi stāsta ekspozīcijas digitalizētā daļa. Paskaidrojošie teksti pieejami trīs valodās — latviešu, itāļu un angļu.
Zīmīgo notikumu —
jaunās muzeja ekspozīcijas atklāšanu, kuru var uzskatīt par sena brīvās Latvijas Republikas parāda atdošanu Šveicei — Kastaņola prāva interesentu skaita klātbūtnē piedzīvoja šī gada 15. jūnijā. Notikuma oficiālajā daļā ar runām uzstājās Šveices un Latvijas amatpersonas, savukārt ekspozīcijas satura veidotājus tajā pārstāvēja Vita Matīsa. Taču spēcīgu emocionālu akcentu svētku norisei piešķīra programmas mākslinieciskā daļa — Šveices latviešu tautas deju kolektīva «Ramtai» un apvienotā Cīrihes latviešu kora «Balts» un tā draugu kora «Chor Inter Kulture» priekšnesumi, sevišķi aizkustinošais Raiņa un Mārtiņa Brauna šedevra «Saule, pērkons, Daugava» dziedājums.
Pēc Gundegas Grīnumas vārdiem, «latviešu Meka» Kastaņola izstaro maģisku, dvēseli apskaidrojošu fluīdu, ko bijušajā Raiņa un Aspazijas trimdas vietā izjūt teju vai katrs latvietis. Garajos padomju okupācijas gados tautiešiem abās dzelzs priekškara pusēs Kastaņola bija tāda kā maza brīvās Latvijas saliņa brīvās Eiropas viducī. Nozīmīgs nacionālpatriotiskās komunikācijas centrs tā paliek joprojām.

Pievienotie attēli
Atslēgvārdi
kultūra
Komentāri
Komentēt var tikai reģistrēti lietotāji.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm:
draugiem.lv twitter.com facebook.com
Lietotāja profils
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm:
draugiem.lv twitter.com facebook.com
Twitter
----- Account: talsuvestis.lv -----