Rakstu arhīvs
 
Decembris 2012
26 27 28 29 30 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Janvāris 2013
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Februāris 2013
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 1 2 3
Marts 2013
25 26 27 28 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Aprīlis 2013
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 1 2 3 4 5
Maijs 2013
29 30 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Jūnijs 2013
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Jūlijs 2013
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Augusts 2013
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Septembris 2013
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Oktobris 2013
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Novembris 2013
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1
Decembris 2013
25 26 27 28 29 30 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Janvāris 2014
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Februāris 2014
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 1 2
Marts 2014
24 25 26 27 28 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Aprīlis 2014
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 1 2 3 4
Maijs 2014
28 29 30 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Jūnijs 2014
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Jūlijs 2014
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Augusts 2014
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Septembris 2014
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 1 2 3 4 5
Oktobris 2014
29 30 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Novembris 2014
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Decembris 2014
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Janvāris 2015
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Februāris 2015
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 1
Marts 2015
23 24 25 26 27 28 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Aprīlis 2015
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 1 2 3
Maijs 2015
27 28 29 30 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Jūnijs 2015
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 1 2 3 4 5
Jūlijs 2015
29 30 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Augusts 2015
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Septembris 2015
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 1 2 3 4
Oktobris 2015
28 29 30 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Novembris 2015
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Decembris 2015
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Janvāris 2016
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Februāris 2016
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 1 2 3 4 5 6
Marts 2016
29 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Aprīlis 2016
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1
Maijs 2016
25 26 27 28 29 30 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Jūnijs 2016
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 1 2 3
Jūlijs 2016
27 28 29 30 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Augusts 2016
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Septembris 2016
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 1 2
Oktobris 2016
26 27 28 29 30 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Novembris 2016
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 1 2 3 4
Decembris 2016
28 29 30 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Janvāris 2017
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Februāris 2017
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 1 2 3 4 5
Marts 2017
27 28 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Aprīlis 2017
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Maijs 2017
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Jūnijs 2017
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 1 2
Jūlijs 2017
26 27 28 29 30 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Augusts 2017
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Septembris 2017
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1
Oktobris 2017
25 26 27 28 29 30 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Novembris 2017
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 1 2 3
Decembris 2017
 
27 28 29 30 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Viedoklis

Vai gada nogalē izvērtējat nodzīvoto gadu?



Lai balsotu, jāielogojas sistēmā!
Pēdējās galerijas
Biežākie atslēgvārdi

Kailcirtes piekrastē — būt vai nebūt? Rojā diskutēja piekrastes pašvaldību pārstāvji, mežsaimnieki un zinātnieki 27.09.2017

Trešdien, 20. septembrī, Rojā notika Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) rīkota diskusija par mežu, īpaši priežu, pārvaldību piekrastē. Medijos vairākkārt celta trauksme par Zemkopības ministrijas sagatavotajiem Ministru kabineta (MK) noteikumu grozījumiem, kas ļautu mūsu piekrastes firmas zīmi, gleznainos priežu mežus, pārvērst kailcirtēs. Taču diskusija nebūt nav tik vienkārša kā pirmajā brīdī šķiet. Lai pašvaldību nostāja nebalstītos tikai ziņu virsrakstos un no tiem izrietošā iedzīvotāju satraukumā, lietas būtību skaidroja zinātnieki un meža nozares eksperti.
Esošā likumdošana aizliedz veidot kailcirtes jūras piekrastē ierobežotas saimnieciskās darbības joslā (līdz piecu kilometru platumam) vietās, kur vairāk nekā 80 procentu no mežaudzes šķērslaukuma veido priedes. Zemkopības ministrijas priekšlikums — šo aizliegumu svītrot no MK noteikumiem. Daudzas pašvaldības ar ieceri nav mierā, un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nav devusi zaļo gaismu tās īstenošanai. Arī masu medijos lietotā retorika par «mežu iznīcināšanu» un zāģi, kas «draud piekrastes mežiem» liecina, ka daļai sabiedrības vārds «kailcirte» izraisa gluži vai alerģisku reakciju. Bažas galvenokārt saistītas ar piekrastes biotopu daudzveidību, augsnes erozijas risku, kā arī ainavisko vērtību saglabāšanu, kas piesaista tūristus un pašiem ļauj dzīvot skaistā vidē. Savukārt grozījumu piekritēji norāda, ka, izmantojot tikai izlases cirtes, kā tas notiek patlaban, ilgtermiņā priežu audzes pārvērtīsies par lapu koku «džungļiem». Nevar noliegt — arī ekonomiski izdevīgāk saimniekot ar kailcirtēm.
Vai priedei Latvijā ir nākotne?
Galvenais arguments, ko par labu grozījumiem minējusi Zemkopības ministrija, — izlases cirtēs samazinās priežu īpatsvars. Šobrīd Latvijā ir 97 tūkstoši hektāru priežu mežaudžu, kur atļautas tikai izlases cirtes. Priedēm nespējot veiksmīgi atjaunoties, mazinās arī mežaudžu loma vides aizsardzībā. Latvijas Valsts mežzinātnes institūta «Silava» vadošais pētnieks Imants Baumanis norādīja, ka tieši priede Latvijā ir galvenā koku suga, kas var augt arī nabadzīgā augsnē un pasargāt piekrastes kāpas. Tomēr šo koku kļūst arvien mazāk — savulaik pusi no mežiem aizņēma priedes, bet tagad to īpatsvars ir vien 30 procenti. Savukārt bērzu kļūst vairāk. «Jau pirms 200 gadiem no Latvijas eksportēja priedi. Pat hercoga Jēkaba buru laivā bija izmantotas Rīgas mastu priedes. Tās bija zelta vērtas burtiskā nozīmē! Tagad to uztveram kā malku, bet vajadzētu attiekties nopietnāk,» aizrādīja pētnieks.
Mūsdienās krustošanas ceļā iegūstamas ātraudzīgas priežu sugas, tāpēc intensīvāka mežizstrāde ne vienmēr nozīmē, ka pēcāk paliek tukša vieta. Atsevišķas sugu kombinācijas jau 40 gados var sasniegt 30 centimetru stumbra diametru, kas nozīmē, ka meži kļūst ražīgāki un izciršana — intensīvāka. I. Baumanis arī norādīja, ka dažreiz ainavas, ko uzskatām par neaizskaramām dabas vērtībām, ir pašu cilvēku veidotas. «Saka: mūsu piekrastes priežu audzes ir Eiropas biotopi. Tie ir «letiņu bāleliņu» stādītie meži! Varu pat parādīt bildes, kā tas noticis!» sacīja pētnieks.
Cīņa par gaismu
Galvenais iemesls, kāpēc izlases cirtēs, kas īstermiņā ir acij daudz tīkamākas par kailcirtēm, jaunajām priedēm grūti stiepties garumā, ir gaismas trūkums. Atvērums starp izlases cirtē atstātajiem kokiem ir 0,2 līdz 0,3 hektāri, kas nozīmē, ka lielākā daļa meža atrodas veco koku ēnā, bet mazās priedes ir gaismas prasīgi augi. Par šādas saimniekošanas ilgtermiņa sekām varēja pārliecināties izbraucienā uz mežu Melnsila pusē. Zemes pleķī, kur izlases cirte veikta 80. gados, jaunās priedes gan iesējušās, bet trīsdesmit gadu laikā palikušas «bērna augumā». Gaismu nozog lielie koki, bet cīņā par barības vielām trūcīgajā piejūras augsnē uzvar virši un graudzāles.
Latvijas Lauksaimniecības universitātes Meža fakultātes profesors Dagnis Dubrovskis uzsvēra: «Mežkopji nav dabas laupītāji.» Visi šobrīd pielietotie galvenās cirtes veidi — atsevišķu koku izciršana, izlases cirte un arī kailcirte — ir dabā vērojamu procesu atdarināšana. Piemēram, kailcirtei pielīdzināma aina pēc meža ugunsgrēka. Šādās situācijās jaunas viena vecuma priežu audzes veidojas veiksmīgi, ko nevar teikt par lielo koku ēnā augošajām priedēm. Kamēr katra scenārija ainaviskā vērtība ir gaumes jautājums, ekonomiskais efekts nav noliedzams. D. Dubrovskis lēsa, ka izlases cirtē zūd puse no ienākumiem.
Arī Valsts akciju sabiedrības «Latvijas Valsts meži» pārstāvis Aigars Dudelis atgādināja, ka mežsaimniecība nenozīmē vienreizēju koku nociršanu un īstermiņa labuma gūšanu. Peļņas avots ir pati zeme, kas nozīmē, ka jāsaimnieko ilgtspējīgi, un kailcirtes ir labs risinājums priežu audžu atjaunošanai. Šobrīd aptuveni sestajā daļā mežu nenotiek saimnieciskā darbība vai tā ir ļoti ierobežota, savukārt kailcirtēs ik gadu izstrādā nedaudz vairāk nekā vienu procentu platības, ko atjauno viena līdz piecu gadu laikā.
Cik platai jābūt aizsargjoslai?
Neraugoties uz ekonomisko ieguvumu un priežu audžu atjaunošanai labvēlīgiem apstākļiem, kailcirtēm jūras tuvumā ir savi riski. Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes profesors Oļģerts Nikodemus klātesošajiem skaidroja piekrastes aizsargjoslas funkcijas. Piekrastes meži samazina vides piesārņojuma ietekmi uz jūru, novērš augsnes erozijas procesa attīstību un, protams, gādā par skaistu ainavu. Viņaprāt, nabadzīgos meža tipos, piemēram, silā, saimniekošana ar izlases cirtēm priežu audžu atjaunošanos neapdraud. Bagātākos meža tipos gan tās var izkonkurēt citas sugas. Profesors atzina, ka aizsargjoslai nav jābūt piecus kilometrus platai visā piekrastes teritorijā, un atgādināja, ka pašvaldībām ir iespējas šīs robežas pastiept uz vienu vai otru pusi, piemēram, paplašinot kāpu aizsargjoslu, kur saimnieciskā darbība netiek veikta, vai sašaurinot zonu, kur tā ir ierobežota.
Runājot par augsnes erozijas draudiem, O. Nikodemus minēja Irbenes lokatora apkārtni, kas padomju laikā atmežota un tagad ir klāta baltām smiltīm. Klātesošie gan iebilda, ka piemērs neattiecas uz mežsaimniecību, taču profesors palika pie sava. «Esmu pētījis augsni 40 gadus. Varu pateikt — ja mežā nepareizi saimnieko, ir visi priekšnoteikumi augsnes erozijai. Viena lieta ir valsts akciju sabiedrība, bet kā nodrošināt, lai privāto mežu īpašnieki rīkotos saskaņā ar tām pašām prasībām?» aicināja aizdomāties O. Nikodemus.
Ekspertu un pašvaldību pārstāvju sarunas turpinājās krietni ilgāk nekā plānots. Atšķīrās gan zinātnieku domas par to, uz kuriem pētījumiem balstīties, gan pašvaldību nostāja. Vismaz pagaidām diskusija paliek bez kopsaucēja.

KO SAKA MŪSU PAŠVALDĪBAS?
«No Vandzenes varēs redzēt jūru»
Diskusijas iniciatore ir Rojas novada domes priekšsēdētāja Eva Kārkliņa. Novada teritorijā ir gana daudz mežaudžu un privātīpašnieku, kam MK noteikumu grozījumi būtu saistoši. «Mūsu pašvaldības nostāja ir, ka meža apsaimniekošanai jābūt saprātīgai. Nav nepieciešamības grozīt normatīvos aktus, jo esošie jau nosaka, ko drīkst un ko nedrīkst darīt privātos mežos. Uzskatu, ka piecu kilometru aizsargjoslā kailcirtes nav nepieciešamas, mežus var apsaimniekot ar izlases cirtēm. Mums ir neveiksmīgi piemēri, kad ir izveidotas kailcirtes, kaut ko mēģināts stādīt vietā, bet rezultāts diemžēl nav labs,» teic E. Kārk­liņa. Izņēmumi pieļaujami, ja koku izciršanai ir nopietns pamatojums, piemēram, tā nepieciešama uzņēmējdarbības attīstībai vai infrastruktūras objekta būvniecībai, taču noteikti jākonsultējas ar speciālistiem, kas var sniegt neatkarīgu viedokli.
Vislielākās bažas rada grozījumu iespējamās sekas privātajos mežos. «Piemēram, Kaltenē, visa teritorija sadalīta privātīpašumos kā šaha galdiņš. Ja tur atļaus veidot kailcirtes, no Vandzenes varēs redzēt jūru. Var izveidoties arī situācija, ka īpašnieks, kurš atrodas šī «šaha galdiņa» vidū, negrib veidot kailcirti, bet ap viņa īpašumu citi to izdarīs… Protams, neesmu speciāliste, bet, ņemot vērā vēja ātrumu, kāds pēdējā laikā mēdz būt, nogāzīs arī šī īpašnieka mežu,» spriež domes priekšsēdētāja. Pēc viņas domām, dažādas meža izmantošanas funkcijas — rekreācijas, vides aizsardzības un saimnieciska labuma gūšanas — Rojas novadā ir līdzsvarā.
«Vajadzīgs Vides dienesta slēdziens»
Mērsraga novada domes izpilddirektore Agnese Kreicberga grozījumus neatbalsta. «Diskusijā dzirdējām tikai vienu redzējumu no mežsaimnieku puses. Manuprāt, izpalika Vides dienesta skatījums. Izskanēja viedoklis, ka priežu atjaunošanai kailcirtes ir piemērots risinājums. Taču uztraucos par teritorijām, kas atrodas vistuvāk jūrai. Pastāv augsnes erozijas un biotopu izzušanas risks. Būtu vajadzīgs Vides dienesta pētījums un slēdziens par šo jautājumu. Protams, kad mežs pēc kailcirtes ir atjaunots, viss ir kārtībā. Bet kas notiek līdz tam? Arī zinātnieku viedokļi atšķiras. Viens atsaucas uz vienu pētījumu, otrs — uz citu,» teic A. Kreicberga.
Lielu daļu Mērsraga novada teritorijas aizņem Engures ezera dabas parks, kur saimnieciskā darbība ir un būs ierobežota, neraugoties uz piekrastes aizsargjoslu. MK noteikumu grozījumi būtu saistoši novadā esošajiem privātajiem un valsts mežiem. Izpilddirektore vērtē, ka īpašnieki pret sev piederošajiem mežiem kopumā izturas atbildīgi un tos kopj rūpīgi. Šobrīd pašvaldība nav mainījusi aizsargjoslu platumu, taču, ja grozījumi tomēr stātos spēkā, to nāktos darīt.
«Ziemā nedara neko, vasarā atpūšas»
Dundagas novada domes priekšsēdētājs Aldis Felts, kam pašam ir ilggadēja pieredze mežsaimniecībā, uzskata, ka nav saprātīgi noteikt piecu kilometru aizsargjoslu visā piekrastē. Daudzos gadījumos kailcirtes būtu pieļaujamas, tāpēc saimnieciskās darbības ierobežojumi jānosaka katrai teritorijai individuāli. Viņš arī piekrīt ekspertu apgalvojumam, ka izlases cirtēs priedēm grūti izaugt. Tiesa, Dundagas novadu grozījumi būtiski neietekmētu, jo lielākā daļa mežu atrodas Slīteres nacionālā parka teritorijā. «Piecu kilometru aizsargjosla ir vēsturiski mākslīgi radīta robeža. Tai būtu jāatbilst piejūras mežu ainavai, bet šobrīd tā ietver arī mežus, kas nav raksturīgi piejūrai,» viņš skaidro.
Pēc A. Felta domām, bažas par augsnes eroziju ir pārspīlētas, jo likums jau tagad ierobežo kailciršu izmēru, kas jāņem vērā arī privātīpašniekiem. Vienai cirsmai jāatjaunojas, un tikai tad drīkst cirst nākamo. «90. gados tagadējā Dundagas novada teritorijā nodega mežs 100 hektāru platībā. Pat tur erozija bija ļoti minimāla. Tā var rasties no cilvēku rekreatīvās slodzes. Nezinu piemērus, kad tā rastos mežizstrādes dēļ,» viņš apgalvo.
Kaut arī Dundagas novads ir mežiem bagāts, saimnieciskā darbība ir ļoti ierobežota, ko īpaši izjūt Kolkā. «Galvenie resursi, kas atrodami Kolkā — mežs un ūdens. Ūdens nozīmē tūrismu, kas dod darbu vasarā. Ziemā varētu iet mežā un piepelnīties, bet mūsu situācijā to nevar. Tad nu sanāk tā, ka ziemā nedara neko, bet vasarā atpūšas,» noteic domes priekšsēdētājs un piebilst, ka agrāk nacionālais parks aizņēmis mazāku teritoriju un arī saimnieciskā darbība bijusi mazāk ierobežota. Viņš nenoliedz, ka dabas vērtības jāsargā, taču meža izmantošanas funkcijām jābūt līdzsvarā. «Parka teritorijā ir ļoti daudz mākslīgo audžu, kuru ekoloģiskā vērtība ir drīzāk piedomāta, nevis īsta. Šīs audzes varētu kopt un iegūt koksni. Mākslīgi stādītas audzes, ja tajās neko nedara, sasniedzot noteiktu vecumu, kļūst par Eiropas biotopiem un tiek izslēgtas no saimnieciskās aprites. Vides intereses ir prioritāte teritorijās, kur tiešām ir ekoloģiskās vērtības. Šobrīd ir radīti apstākļi, lai audzētu ekoloģiskās vērtības uz saimnieciskā rēķina, un meža funkcijas nav labā līdzsvarā,» viņš uzskata.

Pievienotie attēli
Atslēgvārdi
mežsaimniecība
Komentāri
Komentēt var tikai reģistrēti lietotāji.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm:
draugiem.lv twitter.com facebook.com
Lietotāja profils
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm:
draugiem.lv twitter.com facebook.com
Twitter
----- Account: talsuvestis.lv -----