Rakstu arhīvs
 
Decembris 2012
26 27 28 29 30 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Janvāris 2013
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Februāris 2013
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 1 2 3
Marts 2013
25 26 27 28 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Aprīlis 2013
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 1 2 3 4 5
Maijs 2013
29 30 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Jūnijs 2013
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Jūlijs 2013
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Augusts 2013
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Septembris 2013
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Oktobris 2013
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Novembris 2013
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1
Decembris 2013
25 26 27 28 29 30 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Janvāris 2014
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Februāris 2014
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 1 2
Marts 2014
24 25 26 27 28 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Aprīlis 2014
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 1 2 3 4
Maijs 2014
28 29 30 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Jūnijs 2014
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Jūlijs 2014
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Augusts 2014
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Septembris 2014
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 1 2 3 4 5
Oktobris 2014
29 30 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Novembris 2014
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Decembris 2014
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Janvāris 2015
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Februāris 2015
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 1
Marts 2015
23 24 25 26 27 28 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Aprīlis 2015
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 1 2 3
Maijs 2015
27 28 29 30 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Jūnijs 2015
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 1 2 3 4 5
Jūlijs 2015
29 30 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Augusts 2015
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Septembris 2015
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 1 2 3 4
Oktobris 2015
28 29 30 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Novembris 2015
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Decembris 2015
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Janvāris 2016
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Februāris 2016
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 1 2 3 4 5 6
Marts 2016
29 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Aprīlis 2016
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1
Maijs 2016
25 26 27 28 29 30 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Jūnijs 2016
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 1 2 3
Jūlijs 2016
27 28 29 30 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Augusts 2016
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Septembris 2016
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 1 2
Oktobris 2016
26 27 28 29 30 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Novembris 2016
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 1 2 3 4
Decembris 2016
28 29 30 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Janvāris 2017
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Februāris 2017
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 1 2 3 4 5
Marts 2017
27 28 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Aprīlis 2017
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Maijs 2017
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Jūnijs 2017
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 1 2
Jūlijs 2017
26 27 28 29 30 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Augusts 2017
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Septembris 2017
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1
Oktobris 2017
 
25 26 27 28 29 30 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Viedoklis

Vai pievēršat uzmanību tam, kādu ūdeni lietojat?



Lai balsotu, jāielogojas sistēmā!
Pēdējās galerijas
Biežākie atslēgvārdi

Kādas bērnības atmiņu lauska 16.06.2017

Ilga Alma Grandmane, 11 gadi 4 mēneši 2 dienas

«Ir 1941. gada 14. jūnija rīts. Pamostos, kad dzirdu pa guļamistabas durvīm ienākam mammu, un ieraugu, ka kopā ar viņu ir arī sveši cilvēki. Divi ģērbušies privātās drēbēs, bet trešajam mugurā ir krievu armijas forma un ierocis rokā. Esmu nesaprašanā — kas noticis? Tad mamma saka: «Neuztraucies, meitiņ! Saģērbies un pagaidi tepat!» Es tā arī daru — saģērbjos, sēžu un gaidu, kas notiks, jo neko nesaprotu. Tikai dzirdu blakus istabā skaļas balsis. Pēc laiciņa ienāk pie manis viens no svešajiem privātā ģērbtajiem vīriešiem un jautā, kur ir mans tētis. Atbildu, ka nezinu: «Jūs taču redzējāt, ka es gulēju.» Viņš iziet. Tad ienāk vecāmamma un saka, ka ir atbraukuši pakaļ tētim, jo grib viņu arestēt, bet, tā kā tēta nav mājās, mums visiem, tas ir, mammai, māsai, brālim un man, jābrauc viņiem līdzi uz pagasta māju, kamēr atradīs tēti. Izrādījās, ka tētis bija izvedis ganībās zirgus un par notikušo neko nezināja.
Svešinieki sāka vandīties pa visu māju, laikam jau meklēja ieročus; bet tētim to nebija, un tāpēc neko neatrada. Tad viņi mums pateica, lai piecpadsmit minūtēs sataisāmies, ka jābrauc ar viņiem. Līdzi varot paņemt simts kilogramu, ko gribot. Ko gan tādā uztraukumā var paņemt? Brālis ielika maisā pāris kukuļu maizes, gabalu žāvētas cūkgaļas un vēl šo to no traukiem, katram spilvenu, segu. No drēbēm mums bija tas, kas katram mugurā.
Tad pavēlēja iet uz mašīnu, kas bija pie mājas iebraucamā ceļa. Kad piegājām, mašīnā jau sēdēja citi arestētie. Vecomāti atstāja mājās, laikam tāpēc, ka viņa bija veca un viņai bija cits uzvārds. Mūs aizveda uz pagastmāju. Mājās palika visa iedzīve, 17 govis, septiņi zirgi, cūkas, aitas, vistas, arī labība klētī un daudz kas cits.
Kad pēc kāda laika tētis pārnācis no lauka, mūsu jau vairs mājās nebija. Vecāmāte viņam pateikusi, ka mēs aizvesti uz pagastmāju. Tētis atnāca pie mums, jo domāja, ka tad mūs atlaidīs, bet tas nenotika. Pēc kāda laika mūs un visas pārējās ģimenes, kas bija atvestas no pagasta mājām, automašīnās aizveda uz Tukuma otro staciju, kur jau gaidīja citi zaldāti, kas mūs izsēdināja no mašīnām, apsargāja un vēlāk sadalīja pa kravas vagoniem. Tur bija vesels ešelons.
Kad lika kāpt vagonos, tēti nelaida kopā ar mums, jo vīriešus veda citos, atsevišķos vagonos. Tā es savu tēti redzēju pēdējo reizi. Tas bija šausmīgi, kad tētis man palīdzēja iekāpt vagonā. Kad atvadījāmies, es pēc tam vēl ļoti ilgi raudāju. To pārdzīvojumu nevar vārdos izteikt — es tēti ļoti mīlēju.
Labi vairs neatceros, bet laikam jau nākamajā dienā sākās mūsu ceļš uz Sibīriju. Pagāja trīs nedēļas, kamēr mūs izsēdināja kādā Krasnojarskas stacijā Jeņisejas krastā. Jutāmies atviegloti, jo tikām ārā svaigā gaisā. Vagonos trūka gaisa un vispār bija grūti. Vienā vagonā bijām 21 cilvēks, divi mazi aizrestoti lodziņi, durvis neļāva vērt vaļā, tikai mazu šķirbiņu, tualete — turpat maliņā no dēļiem uztaisīta truba. Cilvēkiem piemetās caureja un citas problēmas — to nevar vārdos izteikt, kā viss notika. Stacijās, kad vilciens piestāja, no vagona tikai divus cilvēkus konvoja pavadībā aizveda uz staciju pēc ūdens un maizes — ķieģeļa rupjmaizes; cik daudz, to neatceros.
Jeņisejas krastā mūs izmitināja tādos kā šķūņos — barakās uz ūdens. Pa laipām bija jāiet, lai nokļūtu tai šķūnī. Tur mitinājāmies varbūt kādu nedēļu, un tad mūs ar kuģīti veda pa Jeņiseju uz leju, izsēdināja krastā Galāņinā. Mēs atradāmies zem klajas debess, sataisīja no kokiem būdiņas, bija karsts, un naktī sīkās mušiņas, ko sauca par moškām, lidoja iekšā tāpat un koda, tas ļoti sāpēja. Labi, ka tur nebijām ilgi. Atbrauca kolhozu priekšsēdētāji un izvēlējās sev strādniekus. Ņēma ģimenes, kur vairāk darba spējīgu cilvēku. Bija jau arī ģimenes ar maziem bērniem un veciem cilvēkiem.
Mūs un vēl dažas ģimenes aizveda uz kolhozu Smoļakovā. Ierādīja vienu māju ar divām istabām. Vienā istabā mēs bijām četras ģimenes, kopā 16 cilvēki. Gar sienām bija koka nāras, uz tām gulējām, sēdējām, turpat arī ēdām. Bija plīts, kur gatavot ēst, tikai jau nebija, ko gatavot. Krievi, vietējie iedzīvotāji, nāca pie mums skatīties kā uz brīnumu, teica, ka esam fašisti. Varētu teikt — bijām galīgā badā, gājām pa sādžu ubagot. Kāds jau iedeva kartupeli, litru piena, gabaliņu maizes. Mamma no mēteļa oderes uzšuva kleitu, to iemainīja pret spaini kartupeļu, par savu laulības gredzenu dabūja miltus un dažus kartupeļus. Pieaugušajiem bija jāiet mežā zāģēt malku, bet par darbu jau neko nemaksāja. Tā ka es zinu, ko nozīmē, ka nav, ko ēst, kas ir bads. Sēdi un neko citu nevari domāt, kā tikai to, ka gribas ēst. Laikam jau Dieviņš stāvēja klāt, ka izdzīvojām.
Pavasarī uzauga zāle — nātres, balandas. Mežā, upmalā auga tāda zāle, kas garšoja pēc ķiplokiem. Ēdām to visu un teicām, ka nu jau vairs nav bads. Vēlāk mežā lasījām ogas: mellenes, brūklenes, dzērvenes, avenes. Upes krastos auga upeņu krūmi ar ļoti lielām un garšīgām ogām. Mēs, bērni, un viena vecmāmiņa gājām ogot un nesām krieviem mainīt pret gurķiem, kāpostiem, pienu. Tur daba ir bagātīga, un tā vasaru pārdzīvojām. Rudenī pieaugušajiem bija jāiet uz lauka kolhozā strādāt, un tad jau dabūja kādu kartupeli pārnest mājās ziemai. Kad kūla labību, dabūja paņemt kabatā graudus, un varēja ūdenī izvārīt biezputru. Bada vairs nebija, bet tik un tā visu laiku gribējās ēst.
1943. gada aprīlī mūs aizveda uz selekcijas staciju Kazačinskas rajonā otrpus Jeņisejas upei. Kāds pazīstams agronoms no Latvijas, arī izsūtītais, dabūja tur darbu un sarunāja arī mums, mammai, brālim un māsai. Sākās labāka dzīve. Bija jāstrādā lauku darbos no saules līdz saulei, un par to deva bļodiņu zupas pusdienās un 300 gramu maizes vakarā. Man nedeva neko, jo es nestrādāju. 1943. gada 1. maijā iestājos darbā, tā sākās manas darba gaitas Sibīrijā 13 gadu vecumā. Bet es biju laimīga, ka varu strādāt un saņemt savu bļodiņu zupas un 300 gramu maizes. Varu teikt, ka mums ar Dieva palīdzību bija laimējies, ka nokļuvām tai selekcijas stacijā, jo tur dzīves ap­stākļi bija labāki nekā kolhozos.
Mums ierādīja lielu istabu mājā no koka. Krievu krāsns bija kā pie mums Latvijā tā, kur cepa maizi. Malkas pietika, kurini, cik gribi. Sādža atradās, var teikt, meža vidū — ņem zāģē, cik gribi. Kā jau taigā, koki — lieli, resni, citi pilnīgi sausi — bāz krāsnī un kurini. Bija jākurina daudz, jo ziemas bija ļoti aukstas — mīnus 30 līdz mīnus 45 grādi. Vasaras — karstas un saulainas, tikai ļoti daudz odu, dunduru un mazās mušiņas nežēlīgi koda. Bija jāģērbjas garajās biksēs, blūzei jābūt ar garajām rokām, un galvā vilkām tādu sietu, kā lieto bitenieki, kad iet pie bitēm. Tas tamdēļ, lai mušiņas nelien acīs. Pret mušinām lietojām arī smēri, ko no bērza tāsīm tecināja speciāli uztaisītā krāsnī. Smērēja arī zirgiem gar acīm un zem vēdera. No tās mušiņas baidījās. No sākuma bija grūti, bet vēlāk jau pierada pie tādiem apstākļiem.
Galvenais, ka nebijām vairs pilnīgā badā. Iedeva mums zemi dārziņam. Stādījām kartupeļus, sīpolus, sējām bietes, burkānus, gurķīšus, tomātus, kāpostus. Sākumam viena krieviete iedeva kartupeļus un citas sēklas, vēlāk audzējām paši. Viņa iedeva arī vistu un olas, izperinājām cāļus. Bija jau tādi krievi, kas juta mums līdzi. Iedeva man vatētas bikses un fufaiku, arī vecus, bet labus vāļenkus. Priecājāmies, ka mums izauga pašiem, ko ēst. Nebija ne gaļas, ne piena, viss tika gatavots ūdenī. Arī ar sāli bija bēdīgi. Ja kaut cik dabūja, bija jātaupa, lai pietiktu ilgākam laikam. Nebija sērkociņu. No rīta piecelies, izej ārā un skaties, kur kūp skurstenis. Tad ej uz to māju pēc oglēm, ar ko iekurināt savu krāsni. Ziemā krāsni kurinājām visu nakti, lai būtu silts.»
Atmiņu pieraksts nav ticis pabeigts.

Atslēgvārdi
14. jūnijs — Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena
Komentāri
Komentēt var tikai reģistrēti lietotāji.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm:
draugiem.lv twitter.com facebook.com
Lietotāja profils
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm:
draugiem.lv twitter.com facebook.com
Twitter
----- Account: talsuvestis.lv -----