Rakstu arhīvs
 
Decembris 2012
26 27 28 29 30 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Janvāris 2013
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Februāris 2013
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 1 2 3
Marts 2013
25 26 27 28 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Aprīlis 2013
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 1 2 3 4 5
Maijs 2013
29 30 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Jūnijs 2013
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Jūlijs 2013
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Augusts 2013
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Septembris 2013
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Oktobris 2013
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Novembris 2013
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1
Decembris 2013
25 26 27 28 29 30 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Janvāris 2014
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Februāris 2014
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 1 2
Marts 2014
24 25 26 27 28 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Aprīlis 2014
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 1 2 3 4
Maijs 2014
28 29 30 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Jūnijs 2014
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Jūlijs 2014
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Augusts 2014
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Septembris 2014
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 1 2 3 4 5
Oktobris 2014
29 30 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Novembris 2014
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Decembris 2014
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Janvāris 2015
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Februāris 2015
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 1
Marts 2015
23 24 25 26 27 28 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Aprīlis 2015
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 1 2 3
Maijs 2015
27 28 29 30 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Jūnijs 2015
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 1 2 3 4 5
Jūlijs 2015
29 30 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Augusts 2015
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Septembris 2015
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 1 2 3 4
Oktobris 2015
28 29 30 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Novembris 2015
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Decembris 2015
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Janvāris 2016
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Februāris 2016
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 1 2 3 4 5 6
Marts 2016
29 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Aprīlis 2016
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1
Maijs 2016
25 26 27 28 29 30 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Jūnijs 2016
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 1 2 3
Jūlijs 2016
27 28 29 30 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Augusts 2016
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Septembris 2016
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 1 2
Oktobris 2016
26 27 28 29 30 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Novembris 2016
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 1 2 3 4
Decembris 2016
28 29 30 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Janvāris 2017
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Februāris 2017
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 1 2 3 4 5
Marts 2017
27 28 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Aprīlis 2017
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Maijs 2017
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Jūnijs 2017
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 1 2
Jūlijs 2017
26 27 28 29 30 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Augusts 2017
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Septembris 2017
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1
Oktobris 2017
25 26 27 28 29 30 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Novembris 2017
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 1 2 3
Decembris 2017
27 28 29 30 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Janvāris 2018
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Februāris 2018
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 1 2 3 4
Marts 2018
26 27 28 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Aprīlis 2018
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Maijs 2018
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Jūnijs 2018
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1
Jūlijs 2018
25 26 27 28 29 30 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Augusts 2018
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Septembris 2018
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Oktobris 2018
 
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Viedoklis

Vai jūs apmierina peldēšanas iespējas Talsu novadā?



Lai balsotu, jāielogojas sistēmā!
Pēdējās galerijas
Biežākie atslēgvārdi

Kad prieka muskuļi uzzied kā puķes 28.09.2018

Kristīne Kārkliņa

19. septembrī Dzejas nedēļā Talsu Galvenajā bibliotēkā ar ierašanās frāzi: «Klāt es esmu, un es esmu laikā!» iesnainās balādes pavadībā, kas atspoguļo paša veselības stāvokli, ieradās tautā iemīļotais dzejnieks, rakstnieks un dziesminieks Andris Akmentiņš (īstajā vārdā Andris Grīnbergs). No tikšanās sākuma līdz pēdējai beigu minūtei viņš vakaru uzturēja sirsnīgi jautrā mažorā.
Andra Akmentiņa vārds komentārus neprasa
tiem, kas iemīļojuši dzeju, bet, ja nu tomēr kādam viņš ir pilnīgi «tumša bilde», ko pats autors visdrīzāk nosauktu kādā amizantā apzīmējumā, tad, pavisam īsi sakot, šogad paliek apaļi 30 gadi, kopš pirmo reizi Andra dzejoļi publicēti tolaik slavenajā žurnālā «Liesma». Taču roka rakstīšanā bijusi ievingrināta jau pamatskolas agrākajās klasēs, kad savas pērles viņš pierakstījis burtnīcās, ko klases zēnu delegācija atradusi un kopā ar pašu Andri aizstiepusi līdz skolotāju istabai ar paziņojumu: «Mums ir pašiem savs dzejnieks!» Tagad šis «mums» jau ilgus gadus ir pārtapis no klases apmēra līdz Latvijas mērogam, jo Andris Akmentiņš ir labi zināma personība, kas raksta dzeju, prozas darbus, spēlē ģitāru, tulko filmas, un viņam arī uzticēts lasīt dzejas lekcijas maģistrantūras studentiem. Radoša personība, kas ar savdabīgo vienkāršību sirds dziļumos var pamodināt bērnību, sapņus, pārdomas, prieku un jautrību tiem, kas sanākuši klausīties vai nolēmuši palasīt. Un, jā, viņš ir dzejnieks, kas raksta bez pieturzīmēm, bet, ja būs sanācis dzirdēt dzejas lasījumus paša autora izpildījumā, tad, iespējams, arī tiem, kam tas šķiet nepiedodams noziegums pret valodu, sirds spēs piedot un būs atvērta dzejas plūdumam Andra Akmentiņa gaumē.
Tā kā tikšanās
Talsu Galvenajā bibliotēkā norit Dzejas nedēļas ietvaros, kas rosina arī mazos lasītājus un rakstītājus, tad šajā sakarā Andris atklāj, «ka viņam ir viens tonis, kādā spēj uzrakstīt bērnu dzeju, ko pats sev ir nosaucis par histērisko prieku.» Bērni reizēm smejas tā, ka ne apturēt, bet tad pēc mirkļa parasti pārstāj, it kā nemaz nebūtu smējušies. «Tā sajūta ir diezgan izplatīta, bet ātri pāriet,» saka Andris. Loģiski un dziļi šķiet dzejnieka uzdotie retoriskie jautājumi: «Kāpēc mēs tā nevarētu darīt ar sāpēm? Kāpēc mums būtu jābēdājas ilgāk par minūti? Kāpēc bēdas mēs turam un gribam vilkt ilgi, bet nedarām kā bērni ar smiekliem­ — «klik», un viss?» Jā, patiešām, kāpēc mēs tā darām? Autoram ir pārliecība, ka būs laiks, kad tiks izdota viena grāmata bērniem šī histēriskā prieka garā, jo vairāk rakstīt dzejas grāmatas bērniem nemaz īsti negriboties — tiem jau tāpat ir daudz darāmā arī bez dzejas. Dzejnieks atklāj, ka 30 dzejoļu viņam jau ir, kas radušies, skatoties, kā aug paša dvīņi, piemēram, stiepjot kājas savās bikšu starās, kas pārvēršas jautrā piedzīvojumā, it sevišķi tad, kad biksēs ir modernie caurumi un var redzēt, kā kāja ceļo pa bikšu staras tuneli. Kā jautrs punkts uz «i» ir prakstiskas dabas pieredzēta situācija, ko raksturo dzejoļa rinda, ka «viss, kas uzvilkts, ir jadabū arī ciet!» Andris saka: «Tā ir tāda diezgan jēdzīga metode, kad raksta par to, kas notiek paša dzīvē, jo ir mazāk iespēju samuldēties, un viss ir saiknē ar dzīvi… Bet tam ir arī trūkumi, par ko šoreiz nerunāsim, jo runāsim par labo.»
Savukārt «Muskuļi plaukst kā puķītes» ir rinda no Andra Akmentiņa dzejoļa par viļņu krokodilu, kas nāk no paša dvīņu puisēnu ikdienas. Tā, kā izrādās, ir zinātniski pamatota atziņa. Dzejnieks zina teikt, ka cilvēku muskuļos, kad tiek veikts kāds darbs, notiek mikrotraumas, kas miega laikā sadzīst, un pēc tam, kad šī vieta sadzijusi, tā ir kļuvusi stiprāka. Un šeit izriet liela gudrība, proti — jo mēs vairāk sevi noslogojam, jo kļūstam stiprāki, bet tas darbojas tikai tad, kad mums ir arī sabalansēta atpūta. Tad muskuļi uzplaukst kā puķe — kā saka bērni. Šai gudrībai, kas, iespējams, darbina iztēli redzes gleznā, pēkšņi seko dzejnieka domas, ka «mēs dzīvojam brīvā valstī, un brīvība nozīmē to, ka mums kā brīviem cilvēkiem sevī vajag atrast motivāciju, jo tāds cilvēks ar savu motivāciju spēj 15 reižu vairāk nekā nebrīvs. Bet tā arī ir viltīga lieta, jo tad, kad brīvā valstī daudzi atstslābst un gaida, ka pienesīs visu klāt, galu galā neviens vairs nespēj pat kopā savākties, kas nepavisam vairs nav brīvība.» Andris saka: esot pamanījis ar saviem bērniem, ka tiem dienas kārtība ir vajadzīga un svarīga, jo tā rada drošību, tāpēc brīvība nepavisam nenozīmē, ka līdz rītam ir jāsēž nomodā.
Kulminācijas dzejolis
šajā satikšanās vakarā pavisam noteikti ir dzejolis, kas iesākās kā bērnu dzeja, bet pēc būtības ir ar tematiku, kas paredzēta pieaugušajiem, ko saturiski atklāj dzejoļa noslēgums. Šis dzejolis, pēc Andra teiktā, citā reizē ir deklamēts klavieru skaņu pavadījumā un dažos sešgadniekos izraisījis nebeidzami lielus smieklus un atsaucību un varbūt bijis kā iedrošinājums pārlieku nesatraukties, ja kādu reizi pašiem biksēs ir sanākusi «šmuce». Auditorijā nebija neviena, kas sēdētu ar nopietnu seju un domātu: «Kā kaut ko tādu var uzrakstīt!?» Varbūt kāds tā arī domāja, un to katrs drīkstam arī darīt, jo esam atšķirīgi, bet smiekli zālē plūda aumaļām, neskatoties ne uz ko. Tas ir amizants dzejolis, kas kādam lika smaidīt par muļķīgumu, kādam par izteiksmes formu, kādam tas varbūt lika smieties līdzi citu smiekliem. Varēja piedzīvot to, ko autors minēja bērnu dzejas smieklu kontekstā. Bet šo smieklu ievadīšanai rāmākā gultnē palīdzēja nākamais dzejolis, ko ar iepriekš noskaņotu nopietnību lasīja Andris, kā pasmaidot par svarīgo Dzejas dienu atklāšanas dzejoļa tematiku: «nāk rudens/ atkal dzejas dienas/ un cilvēki lasa/ gailenes, dzērvenes, brūklenes/ piestādīto rēķinu vagas…»
«Lai aizmuktu no šīs pasaules, mums katram ir īpašas čībiņas,»
domu lidojumu turpina Andris Akmentiņš. Kādam tā ir iepirkšanās un dzīšanās pēc jauna krekla katru mēnesi, bet kādam tā ir cita nodarbe. Pēc mazas pauzes seko jau nākamais dzīves gudrības grauds, kad dzejnieks saka: «Lūk, kāpēc padomi nestrādā! Tu nevari otram dot padomu, ja neesi bijis otra vietā. Un, ja kādreiz nonāc tādā pašā situācijā, tad arī tas nelīdz, jo tad tu domā tieši tāpat, kā domā otrs, un tu atkal to otro nevari izkustināt. Tas viss ir baigi sarežģīti.» Vai ar šīm pārdomām dziļās atziņu upes plūdums izbeidzās? Nē, jo dzejnieks pievēršas savai stihijai un pārdomā visiem zināmu frāzi, kas radošajā sabiedrībā jau pieņemta kā negrozāma patiesība. «Saka, ka dzejniekam jāgaida īstais brīdis, lai rakstītu… Bet reizēm tomēr nav jāgaida, jo tas iestājas tieši rakstīšanas brīdī. Tā ir tā smadzeņu ķīmija. Un tas nav tikai par dzejošanu. Tas ir par visu. Radošais ir vispārīgs. Pēc tam tas pārvēršas vai nu par baletu, vai motorzāģi, vai arī ko citu. Pirmais «čik» ir visiem kopīgs,» atklāj Andris. Arī šeit dzejnieks pārsteidz ar izpratni par procesiem, ko ierasti uztveram par pašsaprotamiem. Viņš zina stāstīt, ka smadzeņu ķīmija pieprasa, lai mēs kādu ideju ģenerējam vismaz astoņas minūtes. Un tad kaut kas dzimst, bet paradoksāli ir tas, ka apņemšanās gadījumā mums visas dienas laikā nemaz neuzrodas šīs astoņas minūtes, kad bez pārtraukuma kaut ko pārdomājam. Mums tikai liekas, ka ļoti strādājam ar sevi, bet patiesībā mēs bieži plivināmies apkārt, pļāpājam, dzeram kafiju, tad par kaut ko baidāmies, tad mūsu laiku nozog internets, ātri darāmie darbi utt. «Un šīs dažas minūtes kopā nesavācas, bet mēs sakām, ka neko nevaram izdomāt un uzrakstīt. Mēs vienkārši sevi nedzenam tik tālu, lai to spētu. Tāpat kā ar tiem muskuļiem,» uzsver dzejnieks.
«Kurā brīdī dzejolis pārtop par dziesmas tekstu?»
atskan jautājums no klausītāja Andžeja Beļeviča puses.
«Nekad!» atbild Andris. Jautātājs un dzejnieks vienojas domā, ka tie ir divi dažādi stāsti. «Komponisti var uztaisīt dziesmā jebko, arī telefongrāmatu. Dzejolim ir sava ritmika. Un dzīvei arī, un mēs esam vienlaicīgi ļoti daudzos ritmos. Un tad pēkšņi visu noreducēt līdz vienam ritmam? Tā nevar. Protams, ir jau skaista klasiskā dzeja, kas stipri turas ieliktā melodiskā ritmā, bet tas nav radoši, tur nav atklājuma. Un populārajai kultūrai ir problēmas ar kvalitāti,» savas domas atklāj nu jau mazliet nopietnais dzejnieks un dziesminieks. Ir nomanāma tendence, ka «nevienam personiski nepatīk, bet kopā sanāk «Eirovīzijā», un visi skatās un klausās.» Mūziķi raksta it kā normālas dziesmas, bet tad pēkšņi izdomā, ka jāraksta «Eirovīzijai», un «sāk darīt kaut ko, kas nav viņi paši,» turpina Andris. Viņa paša dziesmās ir pilnīgi citādi teksti, «jo dziesma top tā, ka vispirms atrodas kaut kāda skaņa uz ģitāras, un tad parādās kādā brīdī tēma, par ko tā ir, un tad rodas kaut kādi pirmie vārdi,» atklāj dziesminieks, kuram visā pasaules ainā ģitāra bijusi vairāk kā pārslēgšanās brīžu palīgs, ar ko sakārtot savu pasauli licies labāk. «Tāpat divu dienu ilgas sēdēšanas un atslēgšanās ar ģitāru rokās pēc moto — «Es guļu pie ugunskura un man nevajag neko! Izķemmē man matus!» — jau sen vairs nav aktuālas lietas,» smej dziesminieks. Un arī ilgi sēdēt uz vietas Andrim nepatīkot.
Kopā sanākšanas noslēgums neiztiek bez Andra Akmentiņa humora pilnā stāsta par notikumu, kad kāds muzejs esot sarunājis viņu Dzejas dienām jau gadu iepriekš. Viņš to atzīmējis notikumu kalendārā telefonā, bet tad pamanījis, ka, pienākot Dzejas dienām, šī pasākuma afišā viņš nav pieminēts, bet tur aizbraucis šā vai tā «tos nieka 200 kilometrus». Un viņa ierašanās kultūras namā pārtapa izbrīna saucienā no rīkotāju puses, kas paši bija aizmirsuši, ka aizrunājuši Andri jau pirms gada, tādēļ apbrīnā sacījuši: «Jūs nu gan esat dzejas cienītājs, ka tādu gabalu esat pie mums atbraucis uz pasākumu!»
Bet kā tad paliek ar jauno romānu «Skolotāji»?
Ar to viss ir kārtībā, jo romāns šovasar iznācis, kaut arī trīs gadu vietā, kas ir nepieciešami, lai normāli uzrakstītu tāda veida romānu, ir nācies iztikt tikai ar vienu gadu, tāpēc palīgā nākušas daudzas viltības. Patiesībā šis ir trešais Andra Akmentiņa romāns, bet pirmais, kas ir izdots, jo divi, kas rakstīti ātrāk, palikuši vēl nepabeigti. Arī šī romāna rakstīšanas pusceļā Andris sapratis, ka darbam nav sižeta, un arī apzinājies, ka to nevarēs no sevis «izdabūt», jo to spēj tikai romānisti. Tad radusies ideja, ka romāns varētu aptvert nevis sižetu, bet teritoriju, labestīgas gaismas pilnu, kur būtu dažādi cilvēki ar atšķirīgām domām, un starp viņiem veidotos kaut kāda saspēle. Un autoram bijusi ideja, ka ir jāraksta dažādas nodaļas, lai mazāk būtu iespēju, ka darbu kāds izbrāķētu pilnībā, jo varbūt kāda no atšķirīgajām nodaļām tomēr mazliet patiktu. Tur ir daudz viltību, kā «gada laikā uzrakstīt romānu, kas patiesībā nav romāns,» sirsnīgā atklātībā dalās rakstnieks. Grāmatā ir daudz humora, un «tas ir tas humora līmenis, ko negribētos dzīvē zaudēt un gribētos caur literatūru nodot nākamajām paaudzēm,» piebilst Andris Akmentiņš.
Lai noslēgums būtu dzejnieka, dziesminieka un rakstnieka Andra Akmentiņa tuva humora manierē, nevar nepieminēt anekdoti, kas palikusi neierakstīta grāmatā «Skolotāji», jo Andra mamma mazliet nokavējusi ar tās pastāstīšanu. Mamma zvanījusi un teikusi: «Vecu učuku var droši vest uz mežu un tur atstāt. Lapsas viņu neēdīs, jo tas šīs lapsas tūlīt sāks mācīt, kā ir pareizi ēdams.»

Pievienotie attēli
Atslēgvārdi
kultūra
Komentāri
Komentēt var tikai reģistrēti lietotāji.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm:
draugiem.lv twitter.com facebook.com
Lietotāja profils
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm:
draugiem.lv twitter.com facebook.com
Twitter
----- Account: talsuvestis.lv -----