Rakstu arhīvs
 
Decembris 2012
26 27 28 29 30 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Janvāris 2013
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Februāris 2013
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 1 2 3
Marts 2013
25 26 27 28 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Aprīlis 2013
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 1 2 3 4 5
Maijs 2013
29 30 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Jūnijs 2013
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Jūlijs 2013
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Augusts 2013
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Septembris 2013
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Oktobris 2013
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Novembris 2013
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1
Decembris 2013
25 26 27 28 29 30 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Janvāris 2014
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Februāris 2014
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 1 2
Marts 2014
24 25 26 27 28 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Aprīlis 2014
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 1 2 3 4
Maijs 2014
28 29 30 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Jūnijs 2014
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Jūlijs 2014
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Augusts 2014
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Septembris 2014
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 1 2 3 4 5
Oktobris 2014
29 30 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Novembris 2014
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Decembris 2014
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Janvāris 2015
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Februāris 2015
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 1
Marts 2015
23 24 25 26 27 28 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Aprīlis 2015
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 1 2 3
Maijs 2015
27 28 29 30 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Jūnijs 2015
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 1 2 3 4 5
Jūlijs 2015
29 30 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Augusts 2015
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Septembris 2015
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 1 2 3 4
Oktobris 2015
28 29 30 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Novembris 2015
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Decembris 2015
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Janvāris 2016
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Februāris 2016
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 1 2 3 4 5 6
Marts 2016
29 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Aprīlis 2016
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1
Maijs 2016
25 26 27 28 29 30 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Jūnijs 2016
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 1 2 3
Jūlijs 2016
27 28 29 30 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Augusts 2016
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Septembris 2016
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 1 2
Oktobris 2016
26 27 28 29 30 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Novembris 2016
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 1 2 3 4
Decembris 2016
28 29 30 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Janvāris 2017
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Februāris 2017
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 1 2 3 4 5
Marts 2017
27 28 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Aprīlis 2017
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Maijs 2017
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Jūnijs 2017
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 1 2
Jūlijs 2017
26 27 28 29 30 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Augusts 2017
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Septembris 2017
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1
Oktobris 2017
25 26 27 28 29 30 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Novembris 2017
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 1 2 3
Decembris 2017
27 28 29 30 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Janvāris 2018
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Februāris 2018
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 1 2 3 4
Marts 2018
26 27 28 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Aprīlis 2018
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Maijs 2018
 
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Viedoklis

Vai izjūtat cenu pieaugumu?



Lai balsotu, jāielogojas sistēmā!
Pēdējās galerijas
Biežākie atslēgvārdi

«Kā gan varu izvēlēties vieglāko ceļu! Nekā!» 21.02.2018

Elīna Lāce
elina@talsuvestis.lv
63291188

Šis ir talsenieces, kafijas namiņa «Ie-pauzē» saimnieces Kristīnes Kromanes laiks. Tā gribas teikt, redzot, cik starojoša viņa izskatās un cik daudz mīļuma viņai cilvēki velta, atzinīgi vērtējot kafijas namiņa īpašo gaisotni. Tikai tuvāk stāvošie zina, kādas cīņas Kristīne pēdējo divu gadu laikā ir izcīnījusi, un viņa sarunas laikā neslēpj: «Nekas man dzīvē nav ļoti viegli nācis.»
Mēs, protams, satiekamies mazajā Kristīnes radītajā pasaulītē Talsu centrā. Tur brīnišķīgi smaržo, kafijas un tējas aromātiem saplūstot vienā neatkārtojamā. Kristīne pati vairs šīs smaržas nejūtot, toties daļu klientu zina nevis pēc vārdiem, bet pēc viņu iecienītās tējas vai kafijas nosaukuma. «Citrona un žeņšeņa tēja, «Peru» un «Baltie virši» viņi man ir! Liela, maza, salda, balta vai melna kafija,» smejas Kristīne.
Nepilnu nedēļu pirms sarunas viņa ir nosvinējusi 40. dzimšanas dienu, un kafijas namiņā tāpēc gluži vai valda pavasaris — jā, uz grīdas un galda acis priecē pat tulpes dažādās krāsās! Pavasarīgā noskaņa tik labi sader ar daudzajām spārēm visapkārt — tās ir uz tapetēm, uz paklājiņa, uz krūzēm… Dienu iepriekš te esmu piedzīvojusi gandrīz maģisku mirkli: aiz letes stāv namiņa saimniece ar dekoratīvu spārīti pie apģērba, bet otrpus letei nostājas kliente, kurai līdzīga spāre nosēdusies uz mēteļa atloka… Tā ir satikšanās īstajā vietā un laikā!
Kristīnes vieta allaž bijuši Talsi.
«Visu dzīvi te esmu pavadījusi. Bērnībā dzīvoju Dundagas ielā, kādreizējā Revolūcijas ielā 22b. Man ļoti tur patika. Mums, sētas bērniem, vienmēr bija ko darīt! Spēlējām spēles, lecām gumiju, vingrojām uz stieņiem, skrējām pa pilsētu… Tāda frāze «man nav ko darīt!» mums vispār neeksistēja!» viņa atceras. Arī vecāki gādājuši par to, lai Kristīne, viņas māsa un brālis būtu nodarbināti. Nācies pat locīt muguras biešu laukā, arī ģimenes dārziņā katram bijušas savas dobītes, kas jāizravē.
Kristīne augusi kā vecākā no trim bērniem. «Visi trīs dzīvojām vienā istabiņā, un nebija nekādas vainas! Vispār neatceros, ka man bērnībā kaut kas būtu traucējis vai nepaticis. Pat tie mūžīgie biešu lauki — varbūt brīdī, kad bija jāravē, tie nedaudz krita uz nerviem, tomēr tas bija labs rūdījums. Iespēja redzēt, kā pa kvadrātiņam darbs iet uz priekšu, sniedza gandarījumu. Es jau vispār esmu ļoti apzinīga, atbildīga. Ļoti! Tā vienmēr ir bijis. Man ļoti līdzīga ir jaunākā meita — viņa arī savam vecumam ir ļoti pieaugusi,» salīdzina Kristīne.
Pēc 5. bērnudārza pabeigšanas viņa mācījās Talsu 1. vidusskolā, ko arī absolvēja. Par skolas gadiem Kristīne atkal smejoties saka: «Man patika!» Bet tā patiešām esot — patikuši gan skolotāji, gan ģimeņu vakari, kas klasesbiedru vecākus padarījuši par ģimenes draugiem. Prieku sagādājot brīži, kad kafijas namiņā iegriežas agrākās audzinātājas un skolotājas.
Skolas laikā Kristīnei ļoti patikusi darbmācība (rokdarbi viņai joprojām ir cieņā), tuva bijusi grāmatu lasīšana. Kristīne smejas — vienīgais, kas viņu, cilvēku ar redzes atmiņu, patiešām uzvelk, ir brīži, kad cits lasa priekšā kādu garāku tekstu, sagaidot viņas iedziļināšanos. Tā vietā gribas pašai lasīt un to vizualizēt. Un fiziski pasīvo lasīšanas procesu līdzsvarot ar citu kaislību — dejošanu.
Kristīne neslēpj — pēc vidusskolas
beigšanas nav bijis ne jausmas, ko dzīvē varētu darīt. «Iet mācīties ķeksīša pēc negribējās, jo tā tomēr bija naudas lieta. Iestājos bezdarbniekos un domāju par darbu. Un tad man piedāvāja strādāt «Kafijas pauzē»,» viņa stāsta. Te jāpiemin interesants fakts — «Kafijas pauzē» Kristīne sāka strādāt decembrī, bet 2016. gada decembrī, 20 gadus vēlāk, atvēra savu kafijas namiņu «Ie-pauzē»! «Kafijas pauzē» viņa nostrādāja no atvēršanas dienas līdz pat slēgšanai — 13 gadus. «Man tiešām ļoti patika!» atkal apliecina Kristīne. Gatavojoties sava kafijas namiņa atvēršanai, brīdī, kad prece jau bija novietota topošajā kafejnīcā, Kristīne sajuta: ir! Šī neaizmirstamā smarža no pagātnes, ko papildināja draudzeņu atgādinājums, ka patiesībā Kristīne jau sen ir sapņojusi par vietiņu, kurā varētu īstenot savu vīziju par sortimentu un klientu apkalpošanu, gūstot iespēju atskaitīties vienīgi pašai sev.
Līdz sapņa piepildījumam gan bija jāpaiet vairākiem gadiem, ceļā gūstot noderīgas zināšanas dažādos kursos un pārliecinoties arī par to, kādā darba vietā dzīvi pavadīt negribētos. Par trim veikalā «Top!» nostrādātajiem gadiem Kristīne godīgi saka: «Tas bija dižens pārbaudījums manai veselībai — gan emocionāli, gan fiziski. Biju tik ļoti nogurusi, ka pat brīvdienās nespēju atgūties. Tas bija tik taustāms nogurums, ka sevi gandrīz vai aiz matiem vilku uz priekšu…» Šis posms beidzās 2015. gadā, kad nācās ņemt slimības lapu. Uz neatgriešanos.
Pavērsiens sākās ar vienu uzpampušu dzīslu uz kakla. Pati nospriedusi, ka tā būs radusies no smagā, sievietei nepiemērotā darba, cilājot preču kastes, un vēl mazliet novilcinājusi došanos pie ārsta. To, ka diagnoze neiepriecinās, Kristīne nopratusi jau pēc ārsta ķermeņa valodas. Bet vārdos izteikta tā bijusi pavisam daiļrunīga — redzamais un sataustāmais uzpampums esot vēža kājiņas ar metastāzēm, bet tā galva esot kaut kur citur… Prātā bijis tikai viens vārds: «Viss…»
Tālākās Kristīnes dzīves lappuses
pāršķirsim, lasot «pa diagonāli». Tajās vēstīts par to, cik grūti nācās atrast vēža galvu. Par pamošanos operācijas laikā, sajūtot, ka kļuvis grūti elpot. Par ļoti negatīvu un ļoti pozitīvu pieredzi dažādās medicīniskajās iestādēs. Par to, cik svarīgi bija atrast ārstu, kuram arī sajūtu līmenī būtu iespējams uzticēties. Par jaunu, cerību pilnu diagnozi: «No tā nemirst!» Par tik sāpīgo (vissāpīgāko!) brīdi, kad, atrodoties slimnīcā, Kristīnes sirds lūza, vienīgo reizi mūžā neesot kopā ar meitu viņas dzimšanas dienā. Par to, ka nezinātājam nav viegli atrast visu nepieciešamo informāciju, lai tiktu pie vajadzīgajām procedūrām. Par gūto apliecinājumu, ka nav nemaz jābūt slinkajam Jānītim no Valda Luksa dzejoļa, lai piedzīvotu, ka cilvēkam tiešām var sāpēt mati. Par matu nodzīšanas pārvēršanu šovā ar fotografēšanos, zinot, ka attieksme ir vienīgais, ko mirklī, kas sievietei nebūt nav viegls, ir iespējams mainīt. Par lūzuma brīdi cilvēkam, kurš iepriekš ir varējis visu, nonākot dzīves situācijā, kad esi kļuvis vājš un pastāvīgi cīnies ar nelabumu. Par jaunu nonākšanu pie atziņas, ka joprojām gribas dzīvot… «Padoties ir vieglākā izvēle. Ja esmu atbildīgs cilvēks, kā gan varu izvēlēties vieglāko ceļu! Nekā!» smejas Kristīne. Viņa zina, ka smiekli ir svarīgi. Tik daudzreiz tieši humora izjūta ļāvusi pārvarēt dzīves grūtības. Tomēr aizdomāties likušas slimnīcā satiktās sievietes. «Neviena no viņām nav nīdētāja, visas ir cīnītājas, kuras līdz šim ir uzklausījušas citus un palīdzējušas citiem… Bet ir vairāk jāmīl sevi! Vispirms ir jāmīl sevi! Jādara to, kas tev patīk. Jāizrunā viss. Jāsaudzē sevi. Neviens cits to nedarīs…»
Slimības sniegtā mācību stunda bijusi smaga, tomēr tikai tā ļāvusi mainīt domāšanu un attieksmi pret sevi. Tik daudzi Kristīnei bijuši līdzās, atbalstījuši, motivējuši, neļāvuši lieki atslābt arī turpmākajā laikā līdz šim brīdim! Tas arī bijis vajadzīgs, jo pagājušais gads nācis ar jauniem pārdzīvojumiem, — dzīvesvietas maiņu un, redzot, ka otrs cilvēks nav gatavs sekot, arī 21 gadu ilgās laulības šķiršanu, pārliecinoties, ka attiecības diemžēl ir sevi izsmēlušas. Šādu soli Kristīne spējusi spert, jo slimošanas laikā beidzot nācies vairāk nekā jebkad ieklausīties sevī un sadzirdēt, kas būtu labāk viņai pašai, nevis, kā vienmēr iepriekš, — ģimenei.
Ja agrāk Kristīnei no visa bijis bail,
tad pēc slimošanas radusies gatavība ļauties iedvesmai un līdz galam noticēt savai varēšanai. Pat tik lielā mērā, lai arī citus — pat finanšu sniedzējus! — pārliecinātu, ka tieši Kristīne pati būs sava kafijas namiņa izdošanās garants un galvenā odziņa! Viņas stāsts plašākā versijā iekļautu arī dažādas, var jau teikt, sakritības, tostarp — kā sunīte Grieta, kas tagad uzticami pavada savas dienas kopā ar Kristīni kafijas namiņā, savulaik pastaigā mērķtiecīgi aizvedusi saimnieci tieši uz šo sarkano ķieģeļu mājiņu, un kā nama īpašniece izsniegusi tieši tādu atslēdziņu, kādu Kristīne iepriekš tika uzzīmējusi! Tas gan nenozīmē, ka «Ie-pauzē» radies viegli un bez šķēršļiem, tomēr viss ir paveicams, ja esi sevī nolēmis: nekāda atkāpšanās ceļa! «Es biju pilnīgi pārliecināta, ka viss izdosies,» atceras Kristīne. Klienti vēl tagad regulāri sakot viņai paldies par šādas vietas radīšanu. Tas esot īpašs rituāls — piestāt pēc karsta, aromātiska dzēriena, piemēram, vakarā, kad kafijas namiņa logos aicinoši deg gaisma, un arī no skursteņa kūpošie dūmi liecina par to, ka esi šeit gaidīts.
Protams, tas nenozīmē, ka Kristīne nu mājās stiepj maisiem naudas. Uzņēmējdarbība nav vienkārša, cilvēku Talsos ir tik, cik ir, arī par pirktspēju nav ilūziju… Tai pašā laikā «Ie-pauzē» ir Kristīnes otrās mājas, kur neviļus sanāk arī sekot līdzi klientu dzīves norisēm, priecājoties, ja kāds, kurš iepriekš pie kafijas tases sēdējis drūmāks par drūmu, nākamajā reizē jūtas manāmi labāk. «Es neko nedaru pavirši, vienaldzīgi. Ja daru, tad — no sirds!» atklāj Kristīne. Cilvēki to jūt un atdara, nesot ziedus un dāvaniņas tāpat vien.
Pēdējos divos gados prieks Kristīnes dzīvē mijies ar sāpēm, panākumi — ar uztraukumiem. «Mans ceļš līdz 40 gadu vecumam ir bijis ļoti grūts. Nekas man dzīvē nav ļoti viegli nācis. Neviens man neko uz paplātes nav pasniedzis. Visu esmu kašājusi savām rokām pa mazam gabaliņam, bet tagad esmu ļoti gandarīta par savu darbu, par sevi un par saviem gadiem. Kaut kam ir jānotiek, lai tu saprastu, kas ir galvenās vērtības, un to, cik maz cilvēkam patiesībā vajag!» secina Kristīne.
Viņa vērtē, ka pamatu pamats dzīvē esot bērni un ģimene plašākā nozīmē. Kristīne allaž, cik darbs atļāvis, turējusies kopā ar savām meitām. Šogad visām trim zīmīgas jubilejas: mammai apritēja 40, Katrīnai paliks 15 gadi, bet Endijai — 20! Mūsu sarunas laikā ne reizi vien kafijas namiņā iegriežas arī Kristīnes mamma un tētis, un viņu turēšanās kopā ir ļoti skaista.
Jā, vēl par tām spārēm…
Izrādās, glītās tapetes ar spāru rakstu atradusi dizainere, ko Kristīne pieaicinājusi palīgā kafijas namiņa veidošanā. Ne mirkli nav bijis šaubu par to, ka tās būs īstās tapetes, jo Kristīnei radušās asociācijas ar Spāri, kas atrodas Cēsu tuvumā un kurp viņa kopā ar savu Endiju agrāk devusies uz nometnēm, dzīvojot mierā un harmonijā, strādājot ar sevi, bet vienlaikus piedzīvojot skaistu atvaļinājumu. Starp citu, arī kafijas namiņā Kristīne reizi mēnesī uzņem atbalsta grupu mammām, kuras audzina bērnus ar īpašām vajadzībām.
Kafijas namiņa logo gan attēlots taurenītis. To Kristīne izvēlējās, rakstot pirmo biznesa plānu, kā simbolu sev pašai un beidzot gūtajiem spārniem. Idejiski jau nekas nav mainījies, tikai viņa varbūt lido ar spāres spārniem un nudien neiebilst, ja tiek salīdzināta ar šīm šķietami nenogurdināmajām, šiverīgajām radībiņām.
Kristīne sēž man pretī, ģērbusies zilā — cerību krāsas! — krekliņā ar sudrabotām spārēm, un apliecina, ka viss, kam nācies iziet cauri, ļāvis noticēt: viņa ir ne tikai kafijas namiņa, bet arī visas savas dzīves izdošanās garants. Negriboties piedzīvot, ka viņai atkal kāds neļauj lidot. «Ja man kaut ko piedāvā, ļoti vērtēju, vai tas man sagādās prieku. Ļoti klausu savai sirds balsij, strādāju ar sevi, lai saprastu, kas man patīk un kas mani satrauc. Ļoti mācos neattaisnoties. Kā gribu, tā dzīvoju un priecājos par dzīvi. Par katru dienu!» konstatē Kristīne.

Pievienotie attēli
Atslēgvārdi
Nedēļas viesis
Komentāri
Komentēt var tikai reģistrēti lietotāji.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm:
draugiem.lv twitter.com facebook.com
Lietotāja profils
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm:
draugiem.lv twitter.com facebook.com
Twitter
----- Account: talsuvestis.lv -----