Rakstu arhīvs
 
Decembris 2012
26 27 28 29 30 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Janvāris 2013
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Februāris 2013
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 1 2 3
Marts 2013
25 26 27 28 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Aprīlis 2013
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 1 2 3 4 5
Maijs 2013
29 30 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Jūnijs 2013
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Jūlijs 2013
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Augusts 2013
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Septembris 2013
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Oktobris 2013
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Novembris 2013
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1
Decembris 2013
25 26 27 28 29 30 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Janvāris 2014
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Februāris 2014
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 1 2
Marts 2014
24 25 26 27 28 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Aprīlis 2014
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 1 2 3 4
Maijs 2014
28 29 30 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Jūnijs 2014
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Jūlijs 2014
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Augusts 2014
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Septembris 2014
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 1 2 3 4 5
Oktobris 2014
29 30 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Novembris 2014
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Decembris 2014
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Janvāris 2015
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Februāris 2015
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 1
Marts 2015
23 24 25 26 27 28 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Aprīlis 2015
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 1 2 3
Maijs 2015
27 28 29 30 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Jūnijs 2015
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 1 2 3 4 5
Jūlijs 2015
29 30 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Augusts 2015
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Septembris 2015
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 1 2 3 4
Oktobris 2015
28 29 30 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Novembris 2015
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Decembris 2015
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Janvāris 2016
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Februāris 2016
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 1 2 3 4 5 6
Marts 2016
29 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Aprīlis 2016
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1
Maijs 2016
25 26 27 28 29 30 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Jūnijs 2016
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 1 2 3
Jūlijs 2016
27 28 29 30 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Augusts 2016
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Septembris 2016
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 1 2
Oktobris 2016
26 27 28 29 30 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Novembris 2016
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 1 2 3 4
Decembris 2016
28 29 30 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Janvāris 2017
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Februāris 2017
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 1 2 3 4 5
Marts 2017
27 28 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Aprīlis 2017
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Maijs 2017
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Jūnijs 2017
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 1 2
Jūlijs 2017
26 27 28 29 30 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Augusts 2017
 
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Viedoklis

Kā vērtējat pašvaldību vēlēšanas rezultātus?



Lai balsotu, jāielogojas sistēmā!
Pēdējās galerijas
Biežākie atslēgvārdi

Kā agrāk svinēja 18. novembri 15.11.2016

Antra Grūbe Talsos

1989. gada 10. novembrī LPSR Augstākā Padome pieņēma likumu par svinamu dienu 18. novembrī. Togad tā bija sestdiena, un svētki izpaudās ar tūkstošiem ļaužu manifestāciju par neatkarību Daugavmalā. Nākamajā gadā valsts dzimšanas diena iekrita svētdienā, bet 1991. gadā varēja līksmot oficiālā brīvdienā. Tātad, šogad pēc neatkarības atjaunošanas jau būs 28. svinēšana. Ne tik labvēlīga situācija bija pirms kara.
Starpkaru periodā valsts svētkus
nosvinēja 21, bet Talsos tikai 20 reizes. 1918. gada 18. novembrī te un daudzviet citur Latvijā pat nebija zināms par svarīgo notikumu Rīgā. Kad citur atzīmēja proklamēšanas pirmo gadadienu, Talsos vēl atradās bermontieši. Viņi Rīgu atstāja 11. novembrī, bet no mūsu pilsētas aizgāja tikai 22. novembrī. Līdz ar to, pirmo reizi valsts dzimšanas dienu mūsu pusē atzīmēja 1920. gadā. Tā bija vienīgā valsts svētku brīvdiena gadā, kuras vērtību izcēla 6 dienu darba nedēļa. Pirmajā reizē izpalika vēlāk neatņemamā svētku daļa — dievkalpojums luterāņu baznīcā.
Tajā reizē, tāpat kā visās citās, par svētku centru kļuva Sadraudzīgās biedrības (tautas) nams. Svinīgajā pasākumā pieminēja par Latviju kritušos novadniekus — Frici
Šprunku un Kārli Kārkluvalku, kā arī vāciešu nošauto Ernestu Kundziņu. Atjaunotajā Latvijā pašsaprotamo 11. novembri publiski neatzīmēja. Brīvības cīņās kritušos atcerējās 18. novembrī. Sākot ar valsts desmito jubilejas gadu, talseniekiem par simbolisku kļuva 1898. gadā dzimušā un 1919. gada 11. novembrī no ievainojuma Rīgā mirušā Gustava Beļinkas kapavieta Vācu kapos. Tur ar vainagu nolikšanu varoni pieminēja 12 gadus.
Lāčplēša ordeņa un armijas dienā
Talsos pirmo reizi īpašus pasākumus ieplānoja 1939. gadā, svētdien. Tomēr ne tikai tas bija pamats atzīmēšanai. Mēnesi iepriekš noslēdza līgumu par PSRS karabāzu izvietošanu Rietumkurzemē. Tādēļ uz Talsiem no Ventspils pārcēla Latvijas armijas daļas. 10. novembra vakarā Ezera laukumā pilsētnieki un karavīri pulcējās emocionālā brīvības cīnītāju piemiņas brīdī. Kaut arī garnizons jau iepriekš ieradās pilsētā un izvietojās tagadējā pamatskolā, nākamajā rītā pie goda vārtiem Lielās ielas sākumā notika simboliska sagaidīšana un sveikšana.
Svarīgs 18. novembra notikums Talsos bija teātra izrādes. 1920. gadā varēja noskatīties Aspazijas drāmu «Zeltīte», vēlāk citus klasiķus: Jāņa Jaunsudrabiņa «Dzīvās un nedzīvās puķes», Jāņa Akuratera «Viesturu», Raiņa «Pūt, vējiņus!». Retumis iestudēja kādu komēdiju. Uzvedumi vietējo un ceļojošā teātra izpildījumā izpalika vien ekonomiskās krīzes gados, arī dažus gadus pēc Kārļa Ulmaņa apvērsuma un 1939. gadā, kad kara situācijas taupības apstākļos svinības bija pieticīgas.
Mūsdienās ļaudis no tuvākās apkārtnes ieradās pilsētā, lai vērotu krāšņu uguņošanu. Pagājušā gadsimta pirmajā pusē cilvēki bija pieticīgi, prata priecāties arī par mazumiņu. Ar 1924. gadu no tautas nama tornīša šāva raķetes. Kādā gadā raksturotas «krāsainas». Skaits atbilda valsts gadiem. 1929. gadā misēkļa dēļ gaisā uzlidoja 15 gaismiņas. Sākot ar 1936. gadu, uguņošana kļuva apjomīgāka, laikrakstos minēts kā «raķešu lietus no Pilsētas dārza puses».
1938. gada svinības bija visgrandiozākās
«Šņācot un sprakšķot pilskalnā un otrpus ezeram, iedegas neskaitāmas lāpas, gaisā uzvijas visu krāsu žilbinošā gaišumā sauļos, zvaigznes, staru kūļi, kas sašķīzdami tūkstošiem mirdzošos gabaliņos, lēni vizēdami, krīt lejup ezera ūdeņos, kur krāšņojas ugunīgais uzraksts «Slava Latvijai!». No jauna un atkal no jauna gaisā uzzied mirdzošas papardes un visdīvainākie un košākie ziedi. Ar sajūsmu un klusiem prieka un izbrīna izsaucieniem vairākus tūkstošus lielais skatītāju pulks vēro šo Talsos neredzēto uguns rotaļu.»
Tomēr tas nebija vienīgais ugunīgais akcents. Sākot no 1922. gada, vakara tumsā notika lāpu gājieni, sākumā tikai ar ugunsdzēsēju līdzdalību, bet turpmākajos gados pievienojās aizsargi un skauti. Dažkārt lielākas lāpas novietoja pie luterāņu baznīcas vai ugunsdzēsēju mītnes tagadējā Ezera laukumā. Pēdējos valsts pastāvēšanas gados svētki notika arī pilskalnā, kur liesmoja dižsārti (stabos pacelti «ugunskuri»).
Varbūt arī agrāk, bet pilnīgi noteikti, sākot ar valsts piekto gadadienu, katrs pilsētnieks uzskatīja par savu pienākumu ielas puses logos iedegt svecītes. Norādīja, ka tās jāiededzina noteiktā laikā pēcpusdienā. 1937. gadā norādīja: «Īpaši nerotātos skatlogos un visos dzīvokļu logos piemērotākā svētku vakara rota ir vienkāršas, baltas sveces.» Kopš valsts sestās gadadienas plašāk ieviesa plošku jeb spulgu (eļļas vai tauku trauciņi ar degli) dedzināšanu ielu malās. Tradīcija saglabājās līdz 1937. gadam, kad ugunsbīstamības dēļ to noliedza. Tad jau ielas vairāk gaismoja elektriskie rotājumi. 1938. gadā spēkstacija pat pārtrauca strādāt 16. novembrī, lai sagatavotos lielajam strāvas patēriņam valsts svētkos. Laikrakstā publicēja aicinājumu: «Nelietot valsts svētku vakarā elektrību priekšnamos, sētās un citās pieciešamās vietās.» Ar elektrisko lampiņu vītnēm rotāja gan policijas ēku K. Mīlenbaha ielā, gan pilsētas valdi Lielajā ielā, arī pasta un Piensaimnieku biedrības ēku Kalna ielā.
No 1934. gada aizsākās vēl kāda moderna tradīcija —
parādes laikā no ugunsdzēsēju nama torņa ar VEF skaļruni pārraidīja prezidenta Alberta Kvieša radiorunu. Vēlāk K. Ulmaņa uzrunas valsts svētkos atskaņoja gan tautas namā, gan arī uz ielām, pie radio veikaliem novietotos skaļruņos.
Atšķirībā no mūsdienām daudzo pilsētas tirgotavu un iestāžu skatlogos izlika tematiskus rotājumus. 1923. gadā: «Visskaistāki dekorēta apriņķa pamatskola [mūsdienās — «Mego» veikals]. Visos logos valsts vīru ģīmetnes, gan bijušo, gan tagadējo, ievērojami latvju rakstnieki, sveces deg nacionālās krāsas lukturos. Vienā logā uzlecoša saule ar uzrakstu augšpusē «Dievs, svētī Latviju!».» 1925. gadā: «Publika ilgi staigā pa ielām un aplūko logu dekorācijas. Pie labākām sastājas pulciņos un uzkavējas ilgāki. Uzmanību saista apriņķa kooperatīvs, kur starp divām puķēm Čakstes un Meierovica ģīmetnes, bet sveces deg septiņas rindā, kā simbols septiņiem pastāvēšanas gadiem: apriņķa valdes logā ļoti glītā puķu rāmī Čakstes portreja; Dambekalns glīti dekorējis Valsts prezidenta un Krišjāņa Valdemāra ģīmetnes; Šnikvalda apavu darbnīcā Čakste un Ulmanis. Pārpratumus rada «Kultūras Balss», kur vienā logā Čakste mazā formātā, bet otrā — lielas Aspazijas un Raiņa portrejas. Pārējie pa lielākai daļai aprobežojušies ar valsts karodziņiem un svecēm, kuras dažkārt iespraustas pudelēs.»
Turīgie tirgotāji rotājumiem nežēloja līdzekļus
«Žīdu veikali pielikuši vairāk darba logu dekorēšanā. Sevišķi publikai patīk «Zaķa Tāla» logs ar tautiskā apģērbā tērptu latvietes figūru pie ratiņa un Haazes logi, kur vienā izlikts tautu meitas tēls ar rudzu kūli un otrā senlatvju kareivja tēls. Logi spoži apgaismoti.» 1931. gadā: «Sevišķu vērību uz sevi grieza firmas Lakss un dēli skatu logi Lielā ielā iepretim Latvijas Bankas namam, kuros bij izstādītas papē izgrieztas un mākslinieciski izstrādātas senlatvju figūras, kas pirmā logā attēloja «Es karā(i) aiziedams, atstāj māsu šūpulī», bet otrā «No kariņa pārnākdams, atrod lielu rakstītāj’». Cilvēki drūzmējās ap šiem logiem un apbrīnoja labo gaumi — tik vienkāršā veidā attēlot tik lielu un tik cēlu ideju.»
1928. gadā policija aizrādīja, ka «ievietojot skatlogā mūsu valsts vadītāju vai sabiedrisku darbinieku ģīmetnes, vēlams, lai tās netiktu ievietotas starp priekšmetiem, kuri varētu mazināt attiecīgās personas cieņu». Vēlāk preces aizliedza atstāt kopā ar dekorējumu. Izlika dažādus saukļus: «Vienoti par latvisko Latviju!», «Tev, Latvija, lai mūsu sirdis nebeidz kvēlot!», «Tev mūžam dzīvot, Latvija!». Kāda piezīme liecina, ka uzrakstus veidoja arī no lampiņām. Bieži fasāžu un iekštelpu dekorēšanai izmantoja skuju vai brūklenāju vītnes. Lai veicinātu gaumīgu rotājumu izlikšanu, 1938. gadā aicināja konsultēties ar Žani Sūniņu, tomēr, kad viņš pilsētas valdei par darbu pieprasīja 30 latus, tā atteica, pamatojot, ka jāmaksā namīpašniekiem, kuri izmantojuši mākslinieka palīdzību.
Svarīga proklamēšanas dienas sastāvdaļa bija Aizsargu organizācijas parādes un tautas gājieni pa ielām. Pirmajā reizē pilsētas valdes ieplānotais gājiens izjuka, bet turpmāk ļaudis (galvenokārt skolu audzēkņi), līkumoja no Baznīcas laukuma uz Laidzes, tad K. Mīlenbaha, Lielo, Zvaigžņu, K. Valdemāra, tad atpakaļ uz Lielo ielu līdz Ezera laukumam. Tur no viesnīcas balkona (tagad «Betolli») amatpersonas uzrunāja tautu.
Svētkos pasniedza dažādus apbalvojumus, sākot no valsts goda zīmēm līdz pat pašvaldības balvām riteņbraucējiem. Tautas namā lūgtiem viesiem vai par maksu koncertā dziedāja kori, runāja dzejoļus. Dažreiz klausītājus priecēja pie atvērtiem logiem spēlējošs orķestris. Neskatoties uz to, ka tikai divreiz 18. novembris bija sestdienā, kad nākamajā rītā nebija jādodas uz darbu, tradicionālas bija naktsballes. 30. gados par cienastiem svinētājiem un līksmību, piedaloties loterijās, rūpējās aizsardzes.
Visredzamākā svinību sastāvdaļa ir karogi. Sabiedrība un policija rūpējās, lai tie būtu cienīgi un skaisti. Laikmetā, kad šos simbolus izgatavoja no vilnas, to nebija viegli panākt. «Žēl, ka karogi ir dažādās krāsās. Cits tumši sarkans, cits — spilgti sarkans un pa starpām ir tādi, kas no lietus palikuši tīri dzelteni. Citi lieli, citi mazi. Šāda raiba karogu rinda godu mums nedara.» Valsts desmitgadē nācās atgādināt minimālo karoga lielumu — 2 x 1 metrs. Desmit gadus vēlāk ar dižkarogiem nosedza pat atsevišķu namu fasādes. Tie bija pēdējie grandiozie svētki. 1939. gada novembrī tikai retas ēkas bija dekorētas, jo varas iestādes aicināja tam paredzētos līdzekļus ziedot armijai.
1940. gada 7. novembrī jau bija jāsvin PSRS svētki
Apriņķa priekšnieks Jānis Zommers parakstīja rīkojumu par to, ka jauno karogu trūkuma dēļ lietojami izārdīti Latvijas karogi, kopā sašujot abas sarkanās joslas. Balto — cerību, labklājības, ētisko un reliģisko vērtību simbolu, mūsu karogam atņēma, turpmākajiem gadiem atstājot vien asiņu sārtumu.

Pievienotie attēli
Atslēgvārdi
novada vēsture
Komentāri
Komentēt var tikai reģistrēti lietotāji.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm:
draugiem.lv twitter.com facebook.com
Lietotāja profils
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm:
draugiem.lv twitter.com facebook.com
Twitter
----- Account: talsuvestis.lv -----