Rakstu arhīvs
 
Decembris 2012
26 27 28 29 30 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Janvāris 2013
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Februāris 2013
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 1 2 3
Marts 2013
25 26 27 28 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Aprīlis 2013
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 1 2 3 4 5
Maijs 2013
29 30 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Jūnijs 2013
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Jūlijs 2013
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Augusts 2013
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Septembris 2013
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Oktobris 2013
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Novembris 2013
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1
Decembris 2013
25 26 27 28 29 30 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Janvāris 2014
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Februāris 2014
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 1 2
Marts 2014
24 25 26 27 28 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Aprīlis 2014
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 1 2 3 4
Maijs 2014
28 29 30 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Jūnijs 2014
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Jūlijs 2014
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Augusts 2014
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Septembris 2014
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 1 2 3 4 5
Oktobris 2014
29 30 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Novembris 2014
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Decembris 2014
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Janvāris 2015
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Februāris 2015
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 1
Marts 2015
23 24 25 26 27 28 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Aprīlis 2015
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 1 2 3
Maijs 2015
27 28 29 30 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Jūnijs 2015
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 1 2 3 4 5
Jūlijs 2015
29 30 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Augusts 2015
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Septembris 2015
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 1 2 3 4
Oktobris 2015
28 29 30 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Novembris 2015
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Decembris 2015
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Janvāris 2016
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Februāris 2016
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 1 2 3 4 5 6
Marts 2016
29 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Aprīlis 2016
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1
Maijs 2016
25 26 27 28 29 30 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Jūnijs 2016
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 1 2 3
Jūlijs 2016
27 28 29 30 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Augusts 2016
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Septembris 2016
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 1 2
Oktobris 2016
26 27 28 29 30 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Novembris 2016
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 1 2 3 4
Decembris 2016
28 29 30 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Janvāris 2017
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Februāris 2017
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 1 2 3 4 5
Marts 2017
27 28 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Aprīlis 2017
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Maijs 2017
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Jūnijs 2017
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 1 2
Jūlijs 2017
26 27 28 29 30 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Augusts 2017
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Septembris 2017
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1
Oktobris 2017
25 26 27 28 29 30 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Novembris 2017
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 1 2 3
Decembris 2017
27 28 29 30 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Janvāris 2018
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Februāris 2018
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 1 2 3 4
Marts 2018
26 27 28 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Aprīlis 2018
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Maijs 2018
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Jūnijs 2018
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1
Jūlijs 2018
 
25 26 27 28 29 30 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Viedoklis

Vai izjūtat cenu pieaugumu?



Lai balsotu, jāielogojas sistēmā!
Pēdējās galerijas
Biežākie atslēgvārdi

«Jebkuru lietu, ko uzsāku, audzinu kā savu bērnu» 10.07.2018

Elīna Lāce
elina@talsuvestis.lv
63291188

Šonedēļ aprit trīs mēneši, kopš viesnīcas «Talsi» ēkā atklāts pusdienu restorāns «Taste». Jau toreiz, aprīlī, restorāna vadītājs Ģirts Bērziņš pārsteidza ar savu gandrīz vai nelatvisko atvērtību attieksmē pret klientiem un šovmeņa dotībām, ko viņš lika lietā, popularizējot piedāvājumu internetā. Ģirts savā dzīvē nonācis līdz līmenim, kad cenšas nelauzties aizvērtās durvīs, jo pieredzējis — notiks tā, kā jānotiek.
Bērnību pavadījis Valdgales pagasta Pūņās un tur pabeidzis pamatskolu, pēc tam Ģirts devās uz Kandavu, lai mācītos par pārtikas tehnologu. «Man patika ēst, patika labi paēst un patika arī ideja, ka pats varētu gatavot. Tur nebija tikai tāda šaura specialitāte kā pavārs, bet runa bija par ēdiena gatavošanas tehnoloģiju, kas nav mazsvarīga. Ēdienu var pagatavot tā, ka tas labi izskatās, bet ir ļoti neveselīgs, un var būt skaists ēdiens, kas ir arī veselīgs. Tā ir diezgan liela ķīmija un diezgan liela māksla. Pēc skolas beigšanas bija grūti vispār kaut kur paēst. Kad tu zini, kā jābūt, un redzi, kā ir, — murgs! Tu pajautā, vai ēstuvē gatavo svaigu ēdienu, tev atbild apstiprinoši, bet pēc brīža dzirdi, ka virtuvē nozvana mikroviļņu krāsns zvaniņš…» viņš ar nepatiku atceras.
Paša dzīvē laba prakse bijusi iespēja strādāt restorānu tīklā «Lido» pie Gunāra Ķirsona. «Katru pavāru man gribētos kaut uz divām dienām tur ielikt praksē! «Lido» iemācījos, ka jāspēj strādāt, daudzas lietas darot paralēli. Arī Talsos esmu novērojis, ka darbiniekiem trūkst šādas prakses, kas liktu saprast: ja plītij ir četri riņķi, tad jādara tā, lai uz viena vārās kartupelis, uz otra gatavojas mērcīte, uz trešā cepas gaļiņa, bet uz ceturtā top zupiņa! Ja tā notiek, viss ir kārtībā; ja tā nenotiek, ir galīgi garām, jo plīts karsējas, bezjēgā tērē elektrību, pavāram ir karsti, viņš no tā nogurst, bet rezultāta nekāda, jo pagatavots tikai viens ēdiens,» spriež Ģirts.
Viņš pats dzīvē žonglējis ar daudzām lietām, gūstot pieredzi, kas pamazām vedusi līdz šodienas izjūtai par lietu kārtību. Uzņēmības Ģirtam nekad nav trūcis, un interesanti, ka viņš jau skolas gados vēlējies kļūt par menedžeri, vēl droši nezinot, ko šis vārds ietver. «Kad klases audzinātāja Velga Vicinska prasīja, kas tas tāds ir, atbildēju: «Es nezinu, skolotāj, bet zinu, ka būšu menedžeris!» To ļoti spilgti atceros. Tā ir vēl šobrīd — es kaut ko pasaku, un citi brīnās, kā es to zinu,» salīdzina Ģirts.
Izvēlētajam ceļam nepieciešamo pieredzi viņš sācis gūt jau skolas gados, kad neapmierinātība ar pasākumu kvalitāti likusi Ģirtam un vēl diviem draugiem sākt rīkot labākus pasākumus, spēlējot diskotēkas. «Bija perversas tumbiņas un vēl perversāki magnetofoni. Pa kluso no drauga Jāņa brāļa ņēmām lentes, kopējām «Haddaway» mūziku,» Ģirts sirsnīgi smejas, to atceroties. Sākuši ar diskotēkām skolā, viņi turpinājuši tās rīkot tautas namā, līdz aicināti jau uz Talsiem, Dundagu un citām vietām.
Ko tev nevajag, tas ar tevi nenotiek
Arī turpmākajā dzīvē Ģirts izmēģinājis daudz ko. «Jebkuru lietu, ko uzsāku, audzinu kā savu bērnu. Iepriekš tā ir bijusi celtniecība. Viss sākās pa jokam. Tajā laikā katrs otrais bija celtnieks. Domāju — kas es muļķis? Katrs sētas runcis stumj ķerru un par to saņem 2000 latus laikā, kad jurists knapi 700 latus sakasa! Kā pa jokam ieliku sludinājumu, un tā tas sākās, līdz šis joks ievilkās uz gadiem desmit, lai gan jau pēc kādiem pieciem gadiem teicu, ka jāmet pie malas, jo tas nav mans. Man patika radīšanas process, bet tajā bija vajadzīga komanda, tāpat kā tas ir ēdināšanas jomā. Tavas idejas var būt perfektas, bet bez komandas tu neko neizdarīsi. Vari pagatavot vakariņas sievai vai ģimenei, un visi būs apmierināti, bet tajā mirklī, kad to gribi iznest tautās, bez komandas neiztikt,» zina Ģirts.
Viņš strādājis arī par tirdzniecības pārstāvi, bet, kad izjukusi pirmā ģimene, pirms pieciem gadiem no Rīgas atgriezies Talsu pusē, kur sākotnēji skatījies lauksaimniecības virzienā. «Dzīvē viss saliekas tā, ka tas, ko tev nevajag, ar tevi nenotiek, bet cilvēki to neredz. Es arī bieži vien to neredzu. Piemēram, nupat gandrīz nogriezu pirkstu. Ne jau aiz gara laika! Man tajā brīdī nevajadzēja atrasties virtuvē — man bija jāplāno, jāvada, bet es gribēju palīdzēt pavāram un aizrāvos,» nopūšas Ģirts.
«Mana dzīves filozofija ir ļoti vienkārša, bet līdz tai nonācu, gūstot daudzus punus. Visa pamatā ir tavs fīlings, tava sajūta. Man cilvēks no malas savulaik iedeva disku ar filmu «Secret» (filma un grāmata ar šādu nosaukumu runā par to, ka mūsu domas un jūtas var piesaistīt konkrētus notikumus un ikvienam piemīt spēja savu vājumu vai ciešanas pārvērst spēkā, mierā, veselībā un bagātībā — E. L.). Tas bija laiks, kad ņēmos un pēros celtniecībā ar valsts iepirkumiem un citām lietām, īsti sevi necienīju, strādāju brīvdienās un līdz vēlam vakaram. Noskatījos vienreiz, pēc tam aizdomājos un sāku atkārtoti šo filmu skatīties pirms gulētiešanas, pamazām tās principus apgūstot. Cilvēki, noskatoties filmu «Secret» vai izlasot grāmatu, bieži vien spriež: «Ā, man tagad ir jādomā labi, un viss notiks!» Nekas tev nenotiks, brālīt! Ja tu iekšēji nejūties labi, tad vari domāt labas domas, cik tik gribi! Notiks tieši tā, kā jānotiek. Tā nu pašā pamatā ir sajūta. Kopš to saprotu, daudzas lietas manā dzīvē ir sakārtojušās. Protams, esmu cilvēks, tāpat kļūdos, tāpat aizmirstu to pašu pamatiņu — dari tad, ja tu jūti, ka tas ir jādara, un ja tu jūties labi, to darot,» galveno principu ieskicē Ģirts.
Pareizajā virzienā — kā pa mākoni
Arī tagadējās sievas Ivetas iepazīšanā viņš saredz tās pašas likumsakarības. Gribējis būt brālēna kāzās, tomēr nav turp rāvies par katru cenu. Kad kāzās tomēr nonācis, pamanījis Ivetu, visu vakaru paturējis acīs, līdz atkāzās vienkārši un strauji sākušās abu attiecības. «Viss notika mērkaķa ātrumā. Visums nemīl bremzēt — kad dara, tad dod ručkā! Tu tikai samirkšķini acis, kad jau ir kāzas, viens bērns, otrs bērns…» smejas Ģirts.
Tagad Iveta ir pusdienu restorāna «Taste» valdes locekle. «Viņa ir ļoti liels atbalsts gan kā sieva, gan kā bērnu māte, gan kā dzīvesbiedre, gan šobrīd arī kā kompanjons. Bez viņas es ne pusi nepaveiktu, jo situācijas ir dažādas, un tev vajag kādu, uz ko droši paļauties,» novērtē Ģirts.
Patiesībā arī nepieciešamība veidot «Taste» izkristalizējusies tieši viņu ģimenē. «Jau sen biju izrēķinājis, ka mājās gatavot ir ļoti dārgi — tik daudz laika pavadām veikalos, tad pie plīts un pēc tam vēl, visu novācot un notīrot! Ja nerēķini savu laiku, viss ir kārtībā, bet, kolīdz sāc rēķināt savu laiku, tas viss paliek kaķim zem astes. Mums ir divi mazi bērni, un tās mazās mutītes pagaidām apēd puskotleti vai kotleti un divas karotītes kaut kā cita, pārējais ir jāapēd man, bet katrā maltītē ir ieguldīts baigais darbs, un man nepatīk otrā dienā ēst to pašu ēdienu, vienalga — zupu vai gaļu… Tā nu sākām apmeklēt Talsu ēstuves, bet pēc mēneša attapāmies, ka visu laiku tiek piedāvāts viens un tas pats. Tad arī atcerējos par tukšajām telpām viesnīcā. Tā mēs izveidojām kafejnīcu ar mērķi, lai paši būtu paēduši un lai arī talseniekiem parādītu, ka ir iespējams ēst veselīgi, nevis izvēlēties vienveidīgu pārtiku. Šajā ceļā iekšējā sajūta liecināja, ka daru pareizi. Kur liec soli, tur mīksts un pūkains, it kā tu ietu pa mākoni! Tāpat ir par šovu aiz letes vai feisbukā. Man ir viegli par to runāt — «Taste» ir mans lolojums, jūs esat mani klienti un draugi, jo uzticaties, ka šodien būšu izdomājis ko garšīgu, nākat un to novērtējat. Tas arī dzen uz priekšu,» apliecina Ģirts.
Normāls cilvēks, kura vēlēšanās piepildās
«Taste» tiek saukts par pusdienu restorānu, jo tajā katru dienu tiek gatavots svaigs ēdiens. «Ja man šobrīd jāpasaka, kuri talseniekiem ir iecienītākie ēdieni, ko droši var gatavot katru dienu, nevaru atbildēt neko. Ir pārāk daudz mainīgu apstākļu. Ceru, ka vēl pēc trim mēnešiem mums būs ne vien stabila komanda, bet būsim arī, savelkot kopā laika apstākļus, algas dienas un vēl virkni parametru, apguvuši pareizo algoritmu ēdināšanā, jo nekas nav sāpīgāks par neapēstā ēdiena utilizēšanu. Protams, gadās otra galējība — cilvēks atnāk ap 18.00 paēst vakariņas, bet tas, ko viņš kāro, ir jau apēsts. Svarīgi atrast līdzsvaru, lai ēdiens būtu, bet neko nevajadzētu mest ārā,» spriež Ģirts.
Atskatoties uz savu līdzšinējo dzīvi, viņš saka: «Viss, ko esmu vēlējies, ir piepildījies. Ir piepildījušās arī tādas lietas, ko negribu atcerēties un pēc kurām ātri esmu pārvēlējies kaut ko citu. Ir bijušas situācijas, kurās jāsaka paldies visiem augstāk stāvošajiem spēkiem par to, ka izdevies no tām izkļūt. Ir bijis arī viegli un pārāk viegli. Ir bijusi viegla un ne tik viegla nauda. Kā esmu mācējis, tā esmu dzīvojis. Kādam tas ir paticis, kādam šķitis aplami, bet tā ir mana dzīve. Citam tā nebūs jādzīvo. Tāpat kā mani bērni dzīvo savu dzīvi, un es varu tikai parādīt virzienu.
Īsti tu neko nevari arī nokavēt. Vari vienīgi saraut auzās. Ja kaut ko gribu ātri, tad pats sev saku: stop! Neko nevajag ātri! Neskrien zirgiem pa priekšu! Ja gribi darīt, tad dari, bet, ja šodien tas nedodas rokās, dari rītdien; ja arī rītdien nedodas rokās, nedari vispār, jo visdrīzāk tev to nevajag! Bet nav jau viegli, jo daudz ko dzīves laikā gribas izdarīt. Man tāpat patīk ceļot, patīk atpūsties, neesmu atturībnieks, esmu normāls cilvēks, kuram apkārt ir citi normāli cilvēki. Esmu tas, kurš sludina, ka jābūt pateicīgam par to, kas ir, bet, kad esi tajā vāveres ritenī, pamatlietas aizmirstas. Kad nogriez sev pirkstu, attopies: bļāviens, visi signāli taču brīdināja, lai apstājos un nomierinos! Tāpēc mēs svētdienās vairs nestrādājam. It kā jau pieprasījums ir, bet, ja tu sevi pārstāj cienīt, zūd arī kvalitāte,» ir pārliecinājies Ģirts.
Lietot patiku pret to, ko dari
Kad aizrunājamies par valstī un pašvaldībā notiekošo, viņš secina: «Liela bēda ir tā, ka mēs cits citu ēdam nost gan sadzīvē, gan politikā.» Par politikā un ekonomikā notiekošo iekarsis, pēc brīža Ģirts savā versijā citē Dalailamu, kurš esot aizrādījis: ja to nevari iespaidot, tad beidz par to pērties. «Tas pats ir, ja ārā līst. Ja vari kaut ko izdarīt, lai nelīst, tad dari, bet, ja nevari, uzvelc gumijniekus un stāvi klusu! Pēc tādas filozofijas dzīvojot, ir ļoti viegli. Var vien gadīties, ka uz tevi sāk skatīties kā uz kādu pajoliņu: «Ko viņš smaida visu laiku un ir tik apmierināts? Gan jau kaut ko lieto!» Tā tas nav. Ir tikai jādara tas, ko patīk darīt,» atgādina Ģirts.
Līdzsvarojot lielo atvērtību, viņš tomēr sevi dēvē par viensētnieku. «Aizbraucot uz Rīgu, man joprojām pēc stundas sāk sāpēt galva. Esmu pārliecināts laucinieks, man patīk laukos. Cilvēki gan te ir diezgan aizvērti. Ja tu viņus uzrunā, skatās ar šaubām, tomēr esmu novērojis, kā mūsu klientos notiek pārmaiņas,» saka Ģirts. Izdodoties pat pamainīt klientu ierasto ēdienkarti. Kā vienu no uzvarām Ģirts smejoties min, ka izdevies pārliecinātam kartupeļu ēdājam, kurš ēd kartupeli ar kartupeli, pa virsu uzlejot kartupeļu mērci, ierādīt, cik garšīgas ir sviesta pupiņas.
Sarunas noslēgumā viņš aizdomājas, ka varbūt noslēpums, kas ēdienu padara garšīgu, ir tieši personīgajā attieksmē. «Sasveicināties, atvadīties… Esmu novērojis, ka klients jau ir pie durvīm, bet ar acīm mani meklē, lai atvadītos. Tas nozīmē, ka te kaut kas ir izdarīts pareizi, un tas arī ir mans virzītājspēks,» Ģirts vērtē.

Pievienotie attēli
Atslēgvārdi
Nedēļas viesis
Komentāri
Komentēt var tikai reģistrēti lietotāji.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm:
draugiem.lv twitter.com facebook.com
Lietotāja profils
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm:
draugiem.lv twitter.com facebook.com
Twitter
----- Account: talsuvestis.lv -----