Rakstu arhīvs
 
Decembris 2012
26 27 28 29 30 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Janvāris 2013
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Februāris 2013
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 1 2 3
Marts 2013
25 26 27 28 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Aprīlis 2013
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 1 2 3 4 5
Maijs 2013
29 30 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Jūnijs 2013
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Jūlijs 2013
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Augusts 2013
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Septembris 2013
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Oktobris 2013
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Novembris 2013
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1
Decembris 2013
25 26 27 28 29 30 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Janvāris 2014
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Februāris 2014
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 1 2
Marts 2014
24 25 26 27 28 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Aprīlis 2014
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 1 2 3 4
Maijs 2014
28 29 30 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Jūnijs 2014
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Jūlijs 2014
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Augusts 2014
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Septembris 2014
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 1 2 3 4 5
Oktobris 2014
29 30 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Novembris 2014
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Decembris 2014
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Janvāris 2015
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Februāris 2015
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 1
Marts 2015
23 24 25 26 27 28 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Aprīlis 2015
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 1 2 3
Maijs 2015
27 28 29 30 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Jūnijs 2015
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 1 2 3 4 5
Jūlijs 2015
29 30 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Augusts 2015
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Septembris 2015
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 1 2 3 4
Oktobris 2015
28 29 30 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Novembris 2015
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Decembris 2015
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Janvāris 2016
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Februāris 2016
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 1 2 3 4 5 6
Marts 2016
29 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Aprīlis 2016
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1
Maijs 2016
25 26 27 28 29 30 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Jūnijs 2016
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 1 2 3
Jūlijs 2016
27 28 29 30 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Augusts 2016
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Septembris 2016
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 1 2
Oktobris 2016
26 27 28 29 30 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Novembris 2016
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 1 2 3 4
Decembris 2016
28 29 30 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Janvāris 2017
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Februāris 2017
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 1 2 3 4 5
Marts 2017
27 28 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Aprīlis 2017
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Maijs 2017
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Jūnijs 2017
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 1 2
Jūlijs 2017
26 27 28 29 30 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Augusts 2017
 
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Viedoklis

Kā vērtējat pašvaldību vēlēšanas rezultātus?



Lai balsotu, jāielogojas sistēmā!
Pēdējās galerijas
Biežākie atslēgvārdi

«Ja varētu sākt visu no jauna, nekad nebūtu paņēmis pirmo narkotiku dozu» 20.03.2017

Mārīte Jankeleviča
marite@talsuvestis.lv
63223336

Iepriekšējā laikrakstā varējāt lasīt vairāku speciālistu diskusiju par narkotiku atkarību — cik liela šī problēma ir mūsu pusē un kā ar to cīnīties. Šodien sniedzam iespēju iepazīt Aivara Vīksniņa dzīvesstāstu. Viņa vecums ir 66 gadi, narkotiku atkarībā aizvadīti 35 gadi, pašlaik rit devītais bez narkotikām.
«Pēc dabas esmu cilvēks, kurš ļoti viegli un ātri padodas atkarībām. Jau pirms armijas, aptuveni 14 gadu vecumā, sāku regulāri lietot alkoholu. Uz ballēm un dažādiem pasākumiem gāju dzērumā, jo biju kautrīgs; iedzerot parādījās drosme. Atzīstu, ka, sākot dienēt armijā, biju alkoholiķis,» stāsta Aivars. «Armijā bija dažādi draugi no visas plašās Padomju Savienības, kas apgaismoja mani par narkotikām. Kad atgriezos no armijas, draudzene Rīgā, man neko nesakot, lika kafijai klāt tabletes. Jutu, ka palieku savāds, mainījās runa… Tā viņa mani pieradināja pie narkotikām, līdz tabletes sāku lietot pats. Pēc tam «draugi» iemācīja no magonēm vākt opiju, un tā viss aizgāja. Lietoju tīru opiju, hanku (narkotiska viela, ko pagatavo no magonēm — M. J.). Ar laiku visi draugi un paziņas bija vienīgi narkomāni.»
Ar devas iegūšanu neesot bijis problēmu,
jo savulaik magones augušas visos dārzos. Viņš teic, ka septiņdesmitajos gados jaunatne neesot bijusi informēta par narkotikām. Prātā bijusi doma — tie jau tikai nieki!
«Vienu vasaru palietoju, ziemā nē, nākamajā vasarā atkal… Desmit gadus nebija nekādu problēmu, tomēr organisms bija pieradis, un sākās lomkas pēc narkotikām. Vairs bez tām nevarēju. Tiec ievilkts iekšā tik nemanāmi, ka pats to neapzinies. Kad gribi nelietot, vairs to nevari izdarīt. Tas ir viens moments. Otrs ir labsajūtas moments, kad vairs negribi nelietot, bet tas grauj morāli un fiziski. Sāku magones vasarā vākt vairāk, lai pietiktu arī ziemas periodam, daļu pirku tirgū. Kad bija vairāk naudas, pirku magones arī no Ukrainas. Aptiekās pirku zāles, kuras satur narkotikas un kuras, ķīmiski pārstrādājot, var atdalīt un atsevišķi lietot. To visu iemācījos no paziņām Tartu, Igaunijā. Viņi bija medicīnas studenti un septiņdesmito gadu sākumā to ieveda Latvijā.
Kad 62 gadu vecumā gribēju noformēt pensiju, bija nepieciešams norādīt darba stāžu. Man tas bija astoņi gadi. Ilgākais vienā vietā nostrādātais laiks — pieci gadi par gāzes iekārtu atslēdznieku.
Man ļoti daudz palīdzēja mamma, kura vienmēr deva naudu. Tas bija kā lāča pakalpojums. Protams, zinu, ka viņa to darīja, mīlestības vadīta, bet savas labdarības dēļ neļāva man meklēt citas iespējas. Viņa vienmēr deva naudu, protams, nedaudz norājot, līdz biju jau 45 gadu vecs un māte nomira,» atklāj Aivars. Pēc tam naudu devuši sievas vecāki, zagts, veiktas dažādas spekulācijas, bet kopumā dabūt finanšu līdzekļus neesot bijusi liela problēma.
«Nāves priekšā esmu bijis ļoti bieži.
Daudzi draugi miruši no pārdozēšanas manu acu priekšā. Kādu citu tas varbūt atturētu lietot narkotikas, bet lielākoties, manuprāt, tam netiek pievērsta uzmanība.
Kad vārīju magones, to darīju 24 stundas diennaktī. No rīta ievadīju devu, nākamo vajadzēja jau pēc trīs, četrām stundām. Diennaktī vismaz piecas, sešas dozas. Briesmīgi, ka tas bija nepieciešams tik bieži. Kad jutu, ka nākamo devu vajag jau pēc divām stundām, bet nevaru to vairs izturēt, devos uz slimnīcu, lai nosistu dozu biežumu. Piemēram, nedēļu nogulēju slimnīcā, kur mani lēnām atkačāja ar zālēm, tad izgāju ārā, un devu vajadzēja tikai vienu, divas reizes diennaktī. Pagāja vairāki mēneši, kamēr tā pieauga, un atkal gāju uz slimnīcu,» atceras vīrietis.
Deviņdesmito gadu sākumā Ai­vars dabūja magones no Afganistānas, tās ir daudz stiprākas nekā Latvijā augušās. Ar to saistās gandrīz letāls gadījums, lai gan viņš atzīst, ka tādi bijuši vairāki:
«Nebiju pareizi aprēķinājis. Dozu taisot, zināju, ka šīs magones ir stiprākas. Paņēmu krietni mazāk, bet tas vienalga bija par daudz, jo jutu, ka mirstu. Acu priekšā sāka griezties melni apļi, jutu, ka zaudēju samaņu, bet piespiedu sevi aiziet līdz akai un uzpumpēt ūdeni. Pabāzu galvu zem ūdens un veicu dažādas kustības, vingrojumus, lai tikai neatslēgtos. Tā es pavadīju aptuveni stundu.
Protams, sajūtas no narkotikām ir pavisam citādākas nekā no alkohola. Pašsajūta ir pilnīgs miera stāvoklis. Tas ir labsajūtas aizvietotājs — lai nebūtu jārūpējas un jādomā par attiecībām, naudas problēmām vai ko citu, tas viss momentā zūd. Protams, mānīgi, jo problēmas jau nekur nepazūd, bet kļūst tikai lielākas. Tas ir viltus miers un viltus mīlestība.»
Aivaram bijušas divas neveiksmīgas laulības,
ar pašreizējo, trešo sievu, laulībā pavadīti vairāk nekā 30 gadi. Viņa kopā ar Aivaru 25 gadus lietoja narkotikas. «Sieva 2006. gadā nokļuva Iļģuciema cietumā, kur pavadīja divus gadus un pārdabiskā veidā atbrīvojās no atkarības. Viņai bija ļoti slikti —, esot uz miršanas robežas, viņa sauca uz Dievu un vienā mirklī tapa atbrīvota,» stāsta Aivars.
Pašam nācies divas reizes nokļūt cietumā. 1978. gadā, saņēmis brīvo nometināšanu Ogrē, iepazinās ar pašreizējo sievu, kura tobrīd absolvēja 11. klasi. «Sākām dzīvot kopā. Es viņu nekādā gadījumā neuzsēdināju uz adatas. Viņa man nelika mieru, jo aptuveni gadu slēpu no viņas, ka lietoju narkotikas. Visu laiku prasīja, ko es daru. Atbildēju, ka vāru tēju vai ko tamlīdzīgu. Viņa lūdzās, ka arī grib pamēģināt. Neļāvu, tomēr vienā reizē, kad tas noveda līdz strīdam, speciāli iedevu stiprāku dozu — viņai palika slikti, sāka vemt, un teica, ka to vairs nekad nemēģinās. Aptuveni gadu arī negribēja. Pēc tam atkal sāka prasīt. Iedevu, cik vajadzēja, un tā viņa uzsēdās.»
Pirmā sieva bijusi no Ziemeļkaukāza, kur aizbraucis, narkotiku vilināts. Vairākus gadus viņš no turienes uz Rīgu veda marihuānu, kur to mainīja pret drēbēm. Par to viņu apcietināja, un stāsts ar pirmo sievu beidzās, lai arī laulībā dzima dēls. Pēc tam vienu vasaru Aivars dzīvoja Gruzijā, Tbilisi, kur ieguva otro sievu, kura dzemdēja viņa jaunāko dēlu.
«Tas, kā atbrīvojos no narkotikām,
nav cilvēka spēkiem izdarāms. Biju nonācis līdz tādam stāvoklim, ka ar vienu kāju atrados kapā. Pēdējos 12 gadus dzēru metadonu (sintētisks opioīds, kas tiek medicīniski lietots kā pretsāpju līdzeklis un līdzeklis, ko izmanto terapijā, lai ārstētu opioīdu atkarību — M. J.), valsts mani oficiāli uzturēja ar narkotikām. Doma ir, lai narkomāni nezagtu vai neradītu cita veida nekārtības, cenšoties iegūt nākamo devu. Biju likumīgs narkomāns.
Jutu, ka ar katru gadu kļūst aizvien sliktāk. Nolēmu mirt skaidrā prātā. Aizgāju pie ārsta un pateicu, ka vairs negribu lietot metadonu, un viņš man teica, ka organisms var neizturēt abstinenci jeb sarunvalodā dēvētās lomkas un varu nomirt. Teicu, ka miršu jebkurā gadījumā, ar vai bez metadona. Uz savu atbildība iestājos slimnīcā, kur nogulēju veselu mēnesi. Izgāju cauri elles mokām. Tās bija drausmīgas fiziskas sāpes — divas, trīs nedēļas bija sajūta, it kā kāds grieztu kaulus un ir sadurstījis ķermeni ar adatām, uguns šaujas ārā no iekšām, viss dedzina… Organisms izturēja.
Pēc tam divus gadus gulēju mājās smagā depresijā. Līdz 2010. gadam biju ne īsti dzīvs, ne īsti miris, nevarēju pat iziet ārā no mājām. Netālu dzīvoja dēls ar savu ģimeni. Zināju, ka man ir dēli, mazbērni. Kad biju atkarīgs no narkotikām, nevienu no viņiem nevajadzēja, mazbērnus pat nebiju redzējis. Man atsakoties no narkotikām un atgriežoties skaidrībai, dēls kādā dienā palūdza pieskatīt mazbērnus, jo pašam jābrauc uz darbu, bet auklīte nevar ierasties. Veicot smagi iekšēju cīņu ar sevi, aizgāju vienu dienu, pēc tam otru, trešo, un tā pamazām mazbērni mani ieveda apritē. Fiziski biju ļoti sliktā stāvoklī, bet pamazām sāku atkopties. Grūtāk bija morāli.
Man radās izdevībai aizbraukt uz baznīcu Ogrē. Tur bija cilvēki, kurus satiktu pirms 25 gadiem, kad biju aizgājis uz baznīcu, jo gribēju sevi glābt no narkotikām, tomēr neizdevās. Sāku regulāri apmeklēt baznīcu, par mani aizlūdza, un kļuva arvien labāk un labāk. Pēc gada, apmeklējot baznīcu, jutos kā cilvēks. Atmetu arī smēķēšanu un alkohola lietošanu. Rezultātā 60 gadu vecumā iestājos Bībeles skolā. Kad to absolvēju, baznīcas draudzē mani pieņēma uz pilna laika kalpošanu par evaņģēlistu, ko daru līdz šim, palīdzot bezpajumtniekiem, jo manā pārziņā ir Ogres patversme. Rūpējos par cilvēkiem, kuriem nav māju, protams, ar draudzes atbalstu, dodot viņiem apģērbu, ēdienu, un, sniedzot garīgu atbalstu, liecinu par savu pieredzi. Cenšos viņiem sniegt cerību, ka nākotne var mainīties. Diemžēl daudzi bezpajumtnieki ir atkarīgie. Kalpoju arī atkarīgo grupiņā, runāju ar cietumniekiem, esmu kapelāns Ogres pansionātā un veicu cita veida kalpošanas. Dievs mani lieto, un es domāju, ka tas ir labi. Cilvēkiem tas ir jāzina,» uzskata Aivars.
Aivara ieteikums jaunatnei:
«Ja kāds tev piedāvā izmēģināt narkotikas, to noteikti nedari! Nekad nemēģini, jo nezini, kas pēc tam sekos! Tā ir kā sniega pika, kas sāk velties no kalna un kļūst arvien lielāka un lielāka, līdz vairs neesi spējīgs nobremzēt.
Esmu daudz domājis —, ja varētu sākt visu no jauna, nekad nebūtu paņēmis pirmo narkotiku dozu, nekad nebūtu pacēlis pirmo glāzīti, nekad nebūtu aizsmēķējis pirmo cigareti, nekad nebūtu iemetis spēļu automātā pirmo latu, nekad nebūtu sācis lamāties, nekad nebūtu sācis darīt otram pāri. Papildus vēl seksuālā atkarība, dažādas nešķīstības, viss sekoja cits pēc cita. Pilns komplekts! Man būtu pilnīgi cita dzīve, jo pieredzēju visas atkarības, kādas cilvēkam var būt. Tas bija ārprāts!»

Pievienotie attēli
Atslēgvārdi
narkotikas, atkarība
Komentāri
Komentēt var tikai reģistrēti lietotāji.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm:
draugiem.lv twitter.com facebook.com
Lietotāja profils
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm:
draugiem.lv twitter.com facebook.com
Twitter
----- Account: talsuvestis.lv -----