Rakstu arhīvs
 
Decembris 2012
26 27 28 29 30 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Janvāris 2013
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Februāris 2013
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 1 2 3
Marts 2013
25 26 27 28 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Aprīlis 2013
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 1 2 3 4 5
Maijs 2013
29 30 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Jūnijs 2013
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Jūlijs 2013
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Augusts 2013
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Septembris 2013
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Oktobris 2013
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Novembris 2013
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1
Decembris 2013
25 26 27 28 29 30 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Janvāris 2014
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Februāris 2014
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 1 2
Marts 2014
24 25 26 27 28 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Aprīlis 2014
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 1 2 3 4
Maijs 2014
28 29 30 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Jūnijs 2014
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Jūlijs 2014
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Augusts 2014
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Septembris 2014
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 1 2 3 4 5
Oktobris 2014
29 30 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Novembris 2014
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Decembris 2014
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Janvāris 2015
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Februāris 2015
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 1
Marts 2015
23 24 25 26 27 28 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Aprīlis 2015
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 1 2 3
Maijs 2015
27 28 29 30 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Jūnijs 2015
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 1 2 3 4 5
Jūlijs 2015
29 30 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Augusts 2015
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Septembris 2015
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 1 2 3 4
Oktobris 2015
28 29 30 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Novembris 2015
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Decembris 2015
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Janvāris 2016
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Februāris 2016
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 1 2 3 4 5 6
Marts 2016
29 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Aprīlis 2016
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1
Maijs 2016
25 26 27 28 29 30 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Jūnijs 2016
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 1 2 3
Jūlijs 2016
27 28 29 30 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Augusts 2016
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Septembris 2016
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 1 2
Oktobris 2016
26 27 28 29 30 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Novembris 2016
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 1 2 3 4
Decembris 2016
28 29 30 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Janvāris 2017
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Februāris 2017
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 1 2 3 4 5
Marts 2017
27 28 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Aprīlis 2017
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Maijs 2017
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Jūnijs 2017
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 1 2
Jūlijs 2017
26 27 28 29 30 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Augusts 2017
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Septembris 2017
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1
Oktobris 2017
25 26 27 28 29 30 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Novembris 2017
 
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 1 2 3
Viedoklis

Vai valsts svētku mēnesī jūtaties īpaši?



Lai balsotu, jāielogojas sistēmā!
Pēdējās galerijas
Biežākie atslēgvārdi

Ģimenes budžets — līgums starp Cipargalvu un Brīvo garu 01.11.2016

Elīna Lāce
elina@talsuvestis.lv
63291188

Pagājušajā piektdienā Talsu baptistu baznīcas mazajā zālē pieredzē pārbaudītajā un par labu atzītajā ģimenes budžeta veidošanas modelī dalījās Liene un Ingus Bukši no Saulkrastiem. Kur agrāk viņi finanšu jomā neizturamā stresā skraidījuši, dzēšot ugunsgrēkus, tur tagad jūtoties mierīgi, kā tomātus laistot. Kurš gan to nevēlētos?
2012. gadā Bukši piedzīvoja
īstu melno svītru. «Tas likās kā vājprātīgs murgs. Tomēr tajā visā nebija nekādas traģēdijas, ko mēs nebūtu varējuši paredzēt jau iepriekš. Četru mēnešu laikā burtiski nebija trīs dienu atelpas, kurā nebūtu vajadzīga nauda kaut kā dzēšanai: abas mašīnas pa nez cik reizēm bruka, sieva uz trim nedēļām tika ievietota slimnīcā, sīkais bija slims ar bronhītu, mājās notika remonts, tāpēc pirmais stāvs nebija apdzīvojams, bērns diendusu negulēja, bet es strādāju mājās, lai gan pastrādāt jau nebija iespējams… Sabruku, gribēju padoties un ļauties bankrotam,» atklāj Ingus.
Šajā brīdī viņš atcerējies internetā pamanītu grāmatu, kas solījusi finanšu jomā vērst visu par labu. «Domāju — ko gan smaidīgs amerikānis zina par mūsu ekonomisko situāciju un to, kā mums iet? Tomēr, tā kā Amazon.com ir iespēja lejuplādēt paraudziņu grāmatai, nolēmu šo iespēju izmantot. Paredzēju, ka amerikānim viss būs pa soļiem. Jā, bija septiņi soļi, bet vietā, kur gaidīju zelta kalnu solījumus, autors pateica, ka runa ir par mūžseno principu «tērē mazāk, nekā pelni» un ka gaidāms smags darbs daudzu gadu garumā. Tajā mirklī es viņam noticēju,» Ingus stāsta.
Lasot Deiva Remzija grāmatu, viņam bijušas dusmas par to, kāpēc neviens nekad iepriekš neko tādu nav stāstījis, un nolēmis — ja viņam izdosies gadu dzīvot, vadoties pēc autora ieteiktās sistēmas, tad viņš dalīsies šajos principos ar citiem. To drīkst pavisam legāli, jo D. Remzijs šo septiņu soļu plānu ir skaidri atspoguļojis savā mājaslapā. Arī Bukši šim līdzīgus seminārus vada, ne tik vien neprasot no klausītājiem samaksu, bet pat finansējot kafijas galdu.
«Grāmatu lasot, sapratu, ka mums, latviešiem, burtiski ar mātes pienu ir iezīsts princips «no rokas — mutē»: neko nekrāt, neko neuzglabāt, jo — ko taupa taupītājs, to laupa laupītājs vai «Krājbanka»! Ir nauda, tērējam; nav naudas, ciešamies! Problēma tikai tāda, ka ciešanās vietā tagad ienākuši visādi ātrie kredīti.
Uzskatu, ka mums ir vēsturisks zināšanu trūkums. Padomju laikos nebija ne seksa, ne naudas! Par šīm divām lietām nerunāja. Mūsu vienaudžiem nav pieredzes par to, kas ir parāds, jo mūsdienās parādus ļoti mīļi prot noslēpt aiz tādiem vārdiem kā «nomaksa», «līzings», rupjākā gadījumā nosaucot to par kredītu, tomēr cenšoties apliet ar šokolādi, lai tikai mēs to norītu un būtu parādā. Bet tik ļoti svarīgi ir izstāstīt, ka var citādāk!» uzskata Ingus.
D. Remzija sistēmā pirmais solis
ir mazā avārijas fonda izveide. Pielāgojot to Latvijas situācijai, Bukši aprēķinājuši, ka tam jābūt 500 līdz 700 eiro lielam. Tā var šķist milzīga nauda, bet ļoti svarīgi esot sākt tieši ar šo soli, protams, turpinot maksāt kredītmaksājumus. Pieredze liecina, ka doma — iekrāt nevaru, tāpēc ātrāk centīšos tikt vaļā no parādiem — ir ačgārna. «Tikko labi esi nodomājis, tā sākas reālā dzīve — salūst zobs, saplīst veļasmašīna, notiek kas cits, kas prasa naudas ieguldījumus, rezultātā tev nesanāk arī ieguldīt parādu atdošanā. Mazais avārijas fonds ir ļoti būtisks — kā tāds mazs buferis starp tevi un dzīvi, lai vari raiti turpināt parādu atdošanu, un nekas tevi nenovirza no ceļa,» skaidro Liene. «Ja esam sakrājuši mazo avārijas fondu un sākam otro soli, bet pēkšņi nākas pagrābt no avārijas fonda, tad mēs atgriežamies pirmajā solī, līdz mazais avārijas fonds atkal ir atjaunots,» norāda Ingus.
Otrais solis ir cīņa ar parādu sniega bumbu, mērķtiecīgi dzēšot parādus, nomaksu sāk no mazākā, nevis tā, kam lielākie procenti. Atdodot mazāko, nostrādā psiholoģisks mehānisms, kas ļauj noticēt, ka izdošanās ir iespējama, tāpēc tālāk veicas vieglāk.
Trešais solis ir lielā avārijas fonda izveide sešu mēnešu izdevumu (nevis ienākumu!) apmērā. «Visas lielākās stulbības izdarām tieši tad, kad esam nobijušies, panikā un steidzamies, mēģinot nodzēst ugunsgrēku ar kaut ko ļoti vērtīgu. Ja mums ir iekrāti līdzekļi sešu mēnešu izdevumiem, tad, pat ja abi zaudējam darbu, varam trīs mēnešus urķēties degunā, šajā laikā kaut vai ar velosipēdiem aizmijoties līdz Anglijas zemeņu laukiem!» spriež Ingus.
Ceturtais, piektais un sestais solis — pensijas uzkrājums, bērnu izglītības fonds un priekšlaicīga hipotēkas izmaksa — tiek īstenots vienlaicīgi, kad ir uzkrāts lielais avārijas fonds. «Septītais solis ir Leiputrija, kad vienkārši svaidāmies ar naudu, dalām, kam trūkst, un tā tālāk,» smejas Ingus.
«Brīnumlīdzeklis ir budžets
katram atsevišķam mēnesim, sastādīts tieši mēneša sākumā, nevis mēneša beigās, cenšoties saprast, kur nauda pazudusi! Kad saplānojam budžetu mēneša sākumā, mēs konkrēti pasakām naudai, kā tā mums kalpos, nevis noskaņojamies atkal minēt, kur tā paliek.
Lai sastādītu ikmēneša budžetu, vajadzīgi četri saraksti. Ikmēneša izdevumus vismaz viens ģimenē zina: komunālie maksājumi, pārtika… Mūsu gadījumā lielākais atklājums bija otrais saraksts «Ikgadējie izdevumi» un trešais — «Paredzamās nepatikšanas». Ja ģimenei ir divas automašīnas, tu taču zini, ka tām būs jāiet tehniskā apskate, tu taču zini, ka tām būs jāmaina riepas, tu taču zini, ka tās mašīnas bruks! Nav jautājums, vai bruks, jautājums tikai — kad bruks! Pie paredzamajām nepatikšanām pieskaitāmi arī Ziemassvētki. Tie pienāk, un tev gribas jautāt: «Kādā sakarā atkal Ziemassvētki — tikko taču jau bija!» Vai arī: «Atkal malka jāpērk? Pagājušajā gadā taču jau pirku!» Ir stulbi to visu neparedzēt iepriekš. Pat, ja mēs nezinām, cik lielas būs tādas paredzamās nepatikšanas kā sodi par satiksmes noteikumu pārkāpšanu, tomēr varam paskatīties, cik daudz tas prasījis iepriekšējā gadā. Ja pērn automašīnas remonts prasīja 500 eiro, tad būtībā tikpat varu paredzēt arī nākamajā gadā. Pat, ja mašīnas remontam vajadzēs 600 eiro, būs atšķirība — vai man no vienalga kura orgāna jāizvelk 600 eiro vai tikai 100! Tas būs krietni vienkāršāk.
Pie šiem sarakstiem ir nopietni jāpiestrādā. Ja ikmēneša izdevumi ir katru mēnesi, tad ikgadējos izdevumus un paredzamās nepatikšanas sarēķinām uz gadu un sadalām ar mēnešu skaitu. Tad zinām, ka mašīnai jānoliek 50 eiro mēnesī, veselībai — 30 eiro un tā tālāk,» pamāca Ingus.
Būtiski esot saprast,
ka sākotnēji budžets vēl ilgi nebūs pilnīgs, bet ir vērts to pastāvīgi papildināt, pievienojot izdevumus, kas iepriekš aizmirsti. «Šī sistēma neprasa, lai atsaki sev būtiskāko, bet tā liek izvērtēt, kas ir tavas prioritātes, absolūtās nepieciešamības,» spriež Ingus. «Sākumā tas šķiet ļoti grūti, bet, kad ikdienā sāc katru centu pierakstīt, drīz to vairs nepamani. Tāpat kā tu vakarā iztīri zobus, tāpat arī saraksti savus čekiņus! Tikai tā mēs saprotam, kur nauda paliek, un tikai tā varam šo jomu sakārtot, panākot, ka tā tērējas tur, kur mums vajadzīgs,» iedrošina Liene. Viņa arī citē Deivu Remziju, kurš teicis, ka saistībā ar šo sistēmu ir divas ziņas: labā ir tā, ka tikai 20 procenti atkarīgi no matemātikas, bet viss pārējais — no cilvēka paša; sliktā ziņa — nu jā, tāda pati — ka tikai 20 procenti ir atkarīgi no matemātikas, bet 80 ir atkarīgi no tā, cik pats spēj saņemties! «Kad atskārstam, cik dziļā bedrē esam, jāsaprot — lai šī sistēma strādātu, būtisks tikai viens nosacījums: cik lielā mērā ir apnicis dzīvot pa vecam! Kamēr viss nav līdz kaklam, sistēma nestrādās, jo nebūs motivācijas. Kad mēs sākām, biju gatavs darīt jebko! Sievai neklājās viegli, jo bija jāatsakās no ļoti daudz kā. Bet D. Remzijs vienmēr piemin, ka no parādiem ir jābēg ar gazeles intensitāti,» norāda Ingus, rādot video, kur redzams, cik intensīvs ir gazeles skrējiens, bēgot no leoparda.
Bukši ir vadījuši šādus seminārus gan studentiem, gan uzņēmējiem, gan pensionāriem. Šo cilvēku ienākumu līmenis ievērojami atšķiras, tomēr matemātika uz visiem attiecas vienādi. «Matemātikai ir pilnīgi vienalga, vai esam studenti, biznesmeņi vai pensionāri. Sastādot savu budžetu, ieraugām reālo situāciju, un pat tas mums daudz ko var izskaidrot, ļaujot nākotnē ne tikai žmiegties un konsolidēt, bet arī ieraudzīt, ka vēlmes dažkārt ir par 300 eiro lielākas, nekā no savas algas varam atļauties. Tad ir varianti: vai nu atrodu, kur ietaupīt, vai domāt, kā piepelnīties,» iesaka Ingus.
Lektori uz savas ādas
pilnā mērā ir izmēģinājuši abus variantus. Bukšu ģimenē divas automašīnas nav greznība, bet nepieciešamība, lai abus bērnus varētu visur izvadāt, tomēr arī viņi, sākot
D. Remzija sistēmu, šim mērķim izmantojuši velosipēdus, dienā mērojot ap 30 kilometru. Viņi izmantojuši arī D. Remzija ieteikumu pārdot visu, ko vien var. Pārdošana esot jāveic tādos apmēros, lai pat bērni un kaķis sāk baidīties, ka viņi būs nākamie pārdodamo lietu sarakstā! Un tad izrādās, ka pat šķietami nevienam nevajadzīgas lietas tomēr vari pārdot kaut vai par piecīti, tādējādi papildinot ģimenes budžetu.
Bukši meklējuši arī veidus, kā piepelnīties. «D. Remzijs šajā kontekstā pieminēja picu izvadātājus Amerikā — es vienīgajai Saulkrastu picērijai piezvanīju, bet, nē, viņiem nevajadzēja,» smejas Ingus. Tad nu viņš piepelnījies, fotografējot kāzas, bet Liene adījusi, tādējādi sarūpējot lieliskas dāvanas tuviniekiem un draugiem. «Ir jāparakņājas sevī, lai saprastu, vai neprotam kaut ko tādu, par ko citi cilvēki ir gatavi maksāt naudu,» iedrošina Ingus.
Vēl viena iespēja — meklēt izdevumus, bez kuriem vismaz īslaicīgi var iztikt, piemēram, bez jauna telefona iegādes. «Tas attiecas arī uz «praktisko latvieti», kurš brīdī, kad sāk tecēt jumts, nevis meklē, kur ir caurums, bet uzreiz maina jumtu! Jo — kā gan izskatīsies ielāps? Un ko kaimiņi par tādu teiks?! Kāda atšķirība — uzliekam ielāpu un tā iztiekam, kamēr neesam gana bagāti!» iesaka Ingus.
Liene min piemēru par to, kā ar bērniem un draudzenēm gājusi uz kafejnīcu. Kad visi paēduši, pārējās mammas bērniem pasūtījušas saldēdienus, bet viņa ar savējiem sarunājusi, ka brītiņu vēlāk veikalā nopirks katram saldējumu, kāds vien kārosies, tādējādi ievērojami ietaupot. «Ja nedēļai paredzētos līdzekļus iztērējām par ātru, nedēļas nogalē ēdām tikai kartupeļu pankūkas. Neviens taču no tā nav nomiris! Mūsdienās ir arī diezgan izteikts bērnu kults: nu, kā es savam bērnam pateikšu «nē»?!» Bet tādēļ, ka bērniem nācās kafejnīcas saldēdiena vietā iztikt ar veikalā pirktu saldējumu, viņiem taču pie psihologa nav jādodas! Tas jau sen ir aizmirsts! Vai tāpēc tu esi slikta mamma, ka pelni tik, cik pelni?» viņa aicina aizdomāties. Arī pašai Lienei nācies tikt galā ar draudzeņu izbrīnu par tādu taupīšanu — draudzenes aiz muguras spriežot, ka Liene dzīvo Bukša koncentrācijas nometnē! Lai! Svarīgāk ir, ka viņa var rēķināties ar ģimenes budžetu.
Pārī mēdz būt divu veidu cilvēki:
viens ir Cipargalva, otrs — Brīvais gars. «Parasti Cipargalvas uzņemas budžeta sastādīšanu, bet Brīvajam garam obligāti jāierodas uz budžeta pieņemšanas sanāksmi, jāņem līdzi smadzenes un kopējā budžetā arī kaut kas no savas puses jāpamaina (un Cipargalvai ir jānoskatās, kā Brīvais gars sabojā to labo, ko viņš ir radījis…). Sākumā ir asaras un puņķi, kamēr abi izstrīdas, jo patiesībā budžets norāda uz to, kas kuram ir svarīgākais,» sapratis Ingus. «Runa jau nav tikai par naudu — būtībā tā atspoguļo mūsu dziļākās bailes, sapņus, vēlmes, un tajā brīdī, kad budžets jāsastāda, par šīm lietām jāvienojas. Tas ir ļoti noderīgi laulības komunikācijā: saprast, kas mums būs svarīgākais. Sistēma darbosies tikai tad, ja abi būsiet vienisprātis. Tas ir līgums, gluži vai ar asinīm parakstīts, ko pēc tam nepārkāpjat!» uzsver Liene. Bukši neslēpj, ka ir gājuši pat pie laulību konsultanta, kad Liene nav noturējusies un par nieka septiņiem eiro nopirkusi kleitu… «Izklausās smieklīgi, bet runa jau nav par septiņiem eiro. Mums bija vienošanās, un es to lauzu! Ja esat vienojušies, tad nedrīkst būt tā, ka ieej veikalā, ieraugi atlaides un nopērc to, ko jums «jau sen vajadzēja»! Ar to viss budžets ir pagalam! Tāpēc Brīvajam garam ir tik svarīgi piedalīties budžeta veidošanā,» saka Liene.
Ja kādu mēnesi gadās pārtērēt, nevajagot mest plinti krūmos, bet nākamajā mēnesī sākt no jauna. «Un tā, kamēr tas ieietas. Mums tagad, pēc četriem ar pusi gadiem, tas notiek diezgan automātiski. Ir, protams, mēneši, kad arī mēs par daudz atslābstam vai gadās neparedzēti zaudējumi, tomēr ir liela atšķirība. Kādreiz katras nepatikšanas bija kā ugunsgrēks, kuru es ar naudas žūksni skrēju nodzēst. Šī gada sākumā mums nācās remontēt automašīnu par 700 eiro, un tikai pēc nedēļas vai divām sapratu, ka manā stresametrā šis notikums pat īsti nepiereģistrējās! Tas vienkārši bija maksājums, kas bija jāveic! Tādā veidā avārijas fondi noņem nevajadzīgu stresu,» novērtē Ingus.
Esot vērts paturēt prātā,
ka budžets ir pakārtots lielākam mērķim — tikt vaļā no parādiem un finansiāli nostabilizēties. Sevis ierobežošana nebūs mūžīga, tās ir īslaicīgas grūtības. No gazeles intensitātes varot atteikties vien brīdī, kad sakrāts lielais avārijas fonds, jo tad var uzskatīt, ka no finansiālās bedres izdevies izkulties. Protams, tas neatceļ dzīves lielās traģēdijas un slimības, bet vismaz no ikdienišķajām dzīves ligām esi pasargāts, jo tās nu rada vien mazas neērtības. Un, kad no bedres tikts ārā, Cipargalvām esot jāspēj kontroli palaist mazliet vaļīgāk, piemēram, ieviešot budžetā sadaļu «Notriecamā nauda» izdevumiem, kuru bez attaisnošanās katrs var tērēt, kā vien vēlas.
Liene apliecina, ka šī sistēma ļāvusi viņai ieraudzīt dažādu preču cenu nesamērīgumu, tāpēc kļuvis viegli atteikties no liekiem pirkumiem. Tāpat vērts paturēt prātā, ka daudzas lietas var salabot, nesteidzoties pirkt jaunas. Bukši smejoties stāsta par reizi, kad saplīsis ģimenes televizors. «Tam bija kādi astoņi vai deviņi gadi. Es uzreiz internetā apskatījos, kādu varētu pirkt: 42, nē, 46 collas, jā, jā, tas ir mans īstais izmērs! Tūlīt jau grābšu ciet, pēkšņi attopos — varbūt, ka veco televizoru var salabot! Nu, nevar būt — mūsdienās taču vairs nelabo televizorus! Joka pēc internetā ierakstu: «Vai kāds zina, kur ir televizoru darbnīca?» Pie sevis nolēmu — citi domās, ka esmu stulbs, bet es vismaz zināšu, ka televizoru salabot nevar, un tad uzreiz pirkšu jaunu. Nē, viens — nelietis tāds! — ieraksta adresi un telefona numuru! Zvanu: «Jā, labojam!» Iekrauju to štruntu — smieklīgās 32 collas — mašīnā, aizvedu, samaksāju 38 latus un atvedu to pašu salabotu,» atceras Ingus.
Noslēgumā viņi atkal citē D. Remziju, kurš iesaka: «Dzīvo kā neviens, lai vēlāk tu varētu dzīvot un dot kā neviens!»

Pievienotie attēli
Atslēgvārdi
dalāmies pieredzē
Komentāri
Silvija Karklina pirms 380 dienām (02.11.2016 11:23)

Labs finanšu pratības raksts, paldies.
Silvija

Redakcijai jau par šo komentāru ir paziņots
Komentēt var tikai reģistrēti lietotāji.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm:
draugiem.lv twitter.com facebook.com
Lietotāja profils
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm:
draugiem.lv twitter.com facebook.com
Twitter
----- Account: talsuvestis.lv -----