Rakstu arhīvs
 
Decembris 2012
26 27 28 29 30 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Janvāris 2013
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Februāris 2013
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 1 2 3
Marts 2013
25 26 27 28 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Aprīlis 2013
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 1 2 3 4 5
Maijs 2013
29 30 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Jūnijs 2013
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Jūlijs 2013
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Augusts 2013
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Septembris 2013
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Oktobris 2013
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Novembris 2013
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1
Decembris 2013
25 26 27 28 29 30 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Janvāris 2014
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Februāris 2014
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 1 2
Marts 2014
24 25 26 27 28 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Aprīlis 2014
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 1 2 3 4
Maijs 2014
28 29 30 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Jūnijs 2014
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Jūlijs 2014
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Augusts 2014
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Septembris 2014
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 1 2 3 4 5
Oktobris 2014
29 30 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Novembris 2014
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Decembris 2014
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Janvāris 2015
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Februāris 2015
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 1
Marts 2015
23 24 25 26 27 28 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Aprīlis 2015
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 1 2 3
Maijs 2015
27 28 29 30 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Jūnijs 2015
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 1 2 3 4 5
Jūlijs 2015
29 30 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Augusts 2015
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Septembris 2015
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 1 2 3 4
Oktobris 2015
28 29 30 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Novembris 2015
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Decembris 2015
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Janvāris 2016
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Februāris 2016
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 1 2 3 4 5 6
Marts 2016
29 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Aprīlis 2016
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1
Maijs 2016
25 26 27 28 29 30 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Jūnijs 2016
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 1 2 3
Jūlijs 2016
27 28 29 30 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Augusts 2016
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Septembris 2016
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 1 2
Oktobris 2016
26 27 28 29 30 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Novembris 2016
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 1 2 3 4
Decembris 2016
28 29 30 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Janvāris 2017
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Februāris 2017
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 1 2 3 4 5
Marts 2017
27 28 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Aprīlis 2017
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Maijs 2017
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Jūnijs 2017
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 1 2
Jūlijs 2017
26 27 28 29 30 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Augusts 2017
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Septembris 2017
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1
Oktobris 2017
25 26 27 28 29 30 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Novembris 2017
 
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 1 2 3
Viedoklis

Vai valsts svētku mēnesī jūtaties īpaši?



Lai balsotu, jāielogojas sistēmā!
Pēdējās galerijas
Biežākie atslēgvārdi

«Ģimenes audzināšanas modelī bijis kas tāds, kas novedis līdz narkotiku lietošanai» 16.03.2017

Mārīte Jankeleviča
marite@talsuvestis.lv
63223336

Runāt par atkarībām nav viegli. It sevišķi, ja tās skar kādu ģimenes locekli vai tuvinieku. Daļa izliekas, ka to neredz, daļa kaunas, bet vai tā vajadzētu? Vai šādā veidā var atrisināt problēmas? «Talsu Vēstis» kādā rītā aicināja sēsties pie galda vairākus speciālistus, lai runātu par konkrētu atkarību — par narkotikām. Cik liela šī problēma ir mūsu pusē, un kā ar to cīnīties? Pie sarunu galda tikās ārste psihiatre narkoloģe Valda Strēlniece, daudzfunkcionālā sociālo pakalpojumu centra «Zvirgzdi» vadītāja Dace Sudmale, Mērsraga novada pašvaldības policijas vecākais inspektors Egīls Bolmanis, Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Talsu iecirkņa kriminālpolicijas priekšnieks Mārcis Pētersons.
— Kā jūs raksturotu problēmas nopietnību mūsu pusē?
V. S.: — Narkotiku lietošana ir tikpat aktuāla kā pārējā valstī, ne ar ko neatšķiramies. Pie manis nokļūst tikai konkrēti narkomāni, lielākā daļa nē. Latvijā ārstēšanās ir brīvprātīga, līdz ar to strādājam ar tiem, kuri vēlas ārstēties. Jāteic, ka tādu nav daudz.
D. S.: — Nevarētu teikt, ka mūsu pusē nav narkotiku lietotāju. Uz daudzfunkcionālo sociālo pakalpojumu centru «Zvirgzdi» nāk tikai attiecīgi narkotiku lietotāju grupu pārstāvji. Viņi ierodas un paņem šļirces visai kopienai (aptuveni 500—600). Īpaši tas notiek vasarā, kad aug magones.
E. B.: — Mērsraga novadā ir izveidojušās nosacīti divas grupas: viena, kas lieto pastāvīgi un slēpti, neiesaistot nevienu no malas, otra ir skolēni. Bīstamākais moments ir tad, kad jaunieši absolvē skolu Mērsragā un dodas turpināt mācības Rīgā. Tur saskaras ar narkotikām un atved kaut ko līdzi uz mājām, ar ko iepriecināt vienaudžus. Vecāki diemžēl nereaģē. Man bija gadījums, kad zvanīju kāda jaunieša mātei un ieteicu pārbaudīt dēla kabatas. Par vainīgo gan pataisīja mani. Rezultātā pēc divām nedēļām puisi Rīgā aizturēja par narkotiku tirgošanu. Un tirgo parasti tamdēļ, lai iegūtu sev līdzekļus nākamajai devai.
M. P.: — Periodā no 2006. līdz 2010. gadam bija konkrētas personas, kas veidoja sava veida tīklu, tirgojot narkotikas noteiktās vietās, adresēs. Tagad šādu vietu praktiski nav. Daudzi lietotāji apvienojas un dodas uz blakus novadiem, piemēram, Tukumu vai Jūrmalu, lai iegādātos narkotikas. Vasarā problēma ir magones, kas ir nemainīga daudzus gadus. 2015. gadā, piemēram, atņemti 20,5 kilogrami magoņu. To tirdzniecību gan neesam novērojuši. Magones pārsvarā lieto pieredzējuši narkomāni ar stāžu. Vairāki gan ir miruši, kāds atrodas cietumā. Hanku (narkotiska viela, ko pagatavo no magonēm — M. J.) jāmāk gatavot. Jaunieši īsti neprot, tāpēc lieto cita veida narkotikas.
Runājot par marihuānu, mums ir informācija, ka apkārtnē notiek tās tirdzniecība, bet to dara mainīgās vietās, pārsvarā savas grupas ietvaros.
— Vai narkomāniem ir ierasts vērsties pēc palīdzības, lai ārstētos?
V. S.: — Narkotiku lietotājus, kuri konkrēti un nopietni grib ārstēties no atkarības, varu saskaitīt uz vienas rokas pirkstiem. Ja tiek veikts kāds noziegums, tiesību pārkāpums, atnāk grupa, kuriem vajag uz stacionāru. Narkomāniem nav raksturīga vēlme ārstēties. Pamatā ārstēšanas metode ir psihoterapija, bet cilvēkam ir jābūt ieinteresētam. Iesākumā vislabākā ir Minesotas programma*, un tālāk ilgtermiņa psihoterapija. Jābūt sadarbībai ar ģimeni un apkārtējo vidi, tad ir cerība.
— Kā jūs raksturotu narkomānu?
V.S.: — Tā ir nenobriedusi, atkarīga personība. Un personību veido psiho, bio un sociālie faktori, tātad gan ģenētika, gan apkārtējā vide, tomēr galvenokārt tā ir audzināšana ģimenē. Mēs visi kā personības veidojamies savas dzīves pirmajos gados. Tas, kas ielikts ģimenē, cilvēkam iet līdzi visu dzīvi.
— Kā rīkoties vecākiem, kuri uzzina, ka viņu atvase lieto narkotikas?
V. S.: — Egīls (Bolmanis — M. J.) ļoti precīzi atspoguļoja situāciju, kādā bija nokļuvis, kad vecāki meklē vainīgos ārpusē (ārstus, skolotājus, policiju) un izliekas, ka neredz savas ģimenes problēmas.
E. B.: — Mammai un tētim savs bērns vienmēr būs vistuvākais, labākais un tas, kurš to nedara. Šogad pašvaldības policijā iegādājāmies testerus, ar ko var noteikt desmit narkotiku veidus. Tas jāiemērc urīnā, un tiek parādīts, vai attiecīgā persona ir lietojusi kādu no desmit vielām. Uzskatu, ka šādiem testeriem vajadzētu būt skolās un pieejamiem visiem vecākiem. Bērniem nav jāzina, ka tiek veikts šis tests. Tā ir preventīva darbība, kas vecākiem liktu sākt darīt kaut ko, kamēr bērns nav ļoti sabojāts un atkarīgs. Pie mums jau ir vērsušies vecāki, kuri veica testu savam bērnam. Šiem vecākiem vēlos izteikt uzslavas, ka viņi ātri reaģējuši.
V. S.: — Tas fiksē situāciju un nostāda vecākus fakta priekšā.
— Kā vecākiem reaģēt, kad viņa bērns mājās pirmo reizi ierodas alkohola reibumā? Pieņemt to kā normu un ļaut visam ritēt pašplūsmā, uzskatot, ka tā dara visi, vai tomēr aktīvi reaģēt?
V. S.: — Pirmkārt, galvenais ir sarunas ģimenē un tas, kādas ir savstarpējās attiecības. Ja jaunieti uzreiz aizved pie narkologa, tā ir kā momentāna atbildības noņemšana no sevis. Jautājums — kāpēc jaunietis vispār pamēģina kādu vielu pirmo reizi? Kā viņam dzīvē pietrūkst, ja kas tāds ir jālieto? Kādas emocijas viņš meklē?
Protams, ja ar problēmu nevar tikt galā, vajadzētu vērsties pie psihologa vai narkologa, jo saknes ir nevis ķīmiski medicīniskas, bet psiholoģiskas. Būtu vēlamas speciālās psihoterapeitiskās metodes, kas ir Motivācijas* un Minesotas programmas. Smagākos gadījumos uz vienu, diviem gadiem var vērsties, piemēram, SIA «Straupes narkoloģiskā slimnīca» pusaudžu rehabilitācijas kolektīvā «Saulrīti», kur sniedz palīdzību pusaudžiem, kuriem radušās problēmas alkohola vai citu narkotisko, psihoaktīvo vielu lietošanas dēļ. Ir nepieciešama izolācija no vecāku uzraudzības, jo acīmredzot ģimenes audzināšanas modelī bijis kas tāds, kas novedis līdz narkotiku lietošanai. Jāteic, ģimenes kļūst aizvien disfunkcionālākas.
D. S.: — Ir mainījusies vērtību sistēma.
— Liela daļa cilvēku, kuri sākuši lietot vieglās narkotikas, ar laiku pievēršas aizvien stiprākām.
V. S.: — Svarīga ir personība —, ja tā ir nenobriedusi un atkarīga, kairinātājs vajadzīgs aizvien spēcīgāks. Un, lai nesāktu lietot arī vieglās narkotikas, — te atkal jāatgriežas pie ģimenes.
D. S. — Ļoti svarīgs ir preventīvais darbs. Atbildība jāuzņemas ne tikai vecākiem, bet arī skolām, jo Talsu novadā ir skolas, kuras atsakās no atkarības speciālista došanās pie viņiem, lai runātu par šīm tēmām. Piemēram, smēķēšana jauniešu vidū. Par to ir jārunā! Žēl, ka ir skolas, kuras uzskata citādāk. Mūsu atkarību speciālists sadarbojas ar skolu sociālajiem pedagogiem, tiek izstrādāta programma, piedāvājums, ar kādu mērķa grupu strādāt. Atbildība ir no skolas puses — ņem pretī vai nē. Ar bērniem par šiem jautājumiem jārunā bieži. Ir skolas, kuras uz šiem pasākumiem aicina arī vecākus.
Kā, piemēram, 6. klases skolēns var dabūt cigaretes? Nozog mammai vai tēvam! Ja ģimenē to uzskata par normu… Tā notiek, jo vecākiem ir vienalga. Vēlreiz jāatkārto, ka viss sākas ģimenē. Kāpēc viens bērns smēķē, bet cits nē? Tas pats ar narkotikām. Bērniem ir vajadzīga komunikācija un atzinība, pamatvajadzības!
M. P.: — Jāsaprot, ka bērniem ir atkarības jebkurā skolā. Nedrīkst izlikties, ka to neredz! Atšķirība vērojama starp lauku un pilsētas skolām. Kad bērni no laukiem atnāk mācīties pilsētas skolā, jaunieši cits citu pavelk darīt muļķības. Laukos ir cits dzīves ritms, pilsētās vecāki daudz strādā, mājās nav, tikmēr bērns savā nodabā bieži vien sāk rīkoties kļūdaini, sākot ar smēķēšanu, pēc tam ar zālīti un tā tālāk.
Kad vaicājāt, kāds ir vidējais narkomāns, teikšu godīgi — uz šo brīdi to nevar pateikt. Aptuveni pirms desmit gadiem varēju, jo tad bija standarts: magones, heroīns, amfetamīns, zālīti smēķēja brieduma gados. Tagad to pīpē arī pusaudži! Ir jaunieši, kuri nāk no labi situētām ģimenēm, bet smēķē zālīti. Tie nav tikai pusaudži no trūcīgām ģimenēm. Gluži otrādi.
D. S.: — Narkomāna sociālais portrets ir ļoti solīds! Kulturāli ļaudis, par kuriem nemaz nevar pateikt, ka viņi būtu atkarīgi no narkotikām.
E. B.: — Šajās labi situētajās ģimenēs zālīti pīpē ne tikai bērni, bet arī viņu vecāki. Slepus, protams, bet šie turīgie ļaudis sanāk kopā un lieto narkotikas.
M. P.: — Un šādi cilvēki neies lūgt palīdzību, konsultācijas, jo uzskata — viņi to var atļauties, tātad daru, un viss!
D. S.: — Esmu šādām personām intereses dēļ vaicājusi, lai man kaut ko vairāk pastāsta, bet viņi tikai saka, ka man to labāk nezināt...
E. B.: — Varbūt nepieciešams bērniem skaidrot par atkarībām ar sava veida «bliezienu pa galvu», stāstot un rādot patiesus, reālus gadījumus par narkomāniem. Piemēram, cik neadekvāti šie cilvēki uzvedas, ka viņiem piedzimst pusdzīvi bērni, rodas dažādas smagas veselības problēmas, drūmi faktori, lai jaunieši patiešām aizdomātos, kādas sekas tas var radīt.
D. S.: — Protams, tad jāizvērtē, kurām vecuma grupām to rādīt, jo 5., 6. klases skolēniem būtu par agru.
M. P.: — Valsts policijai ir dažādi informatīvi izdevumi, kas tiek doti skolēniem. Nepilngadīgo lietu inspektori gandrīz katru dienu dodas uz skolām, lasot lekcijas. Un ne tikai par narkotikām, tēmas ir dažādas, tajā skaitā par vardarbību, smēķēšanu un citām. Vai katrs bērns patiesi saprot un uztver šo informāciju, atkarīgs no audzināšanas ģimenē, skolotājiem un sociālās vides kopumā. Mēs braucam un stāstām, bet, ja tas nav sasniedzis mērķi, cīnāmies ar sekām.
— Kā rīkoties jaunietim, kurš redz vai uzzina, ka viņa draugs vai klasesbiedrs sācis lietot narkotikas?
D. S.: — Bērni šajā ziņā ir atsaucīgi un uzreiz vēršas pie skolotājiem ar šādu informāciju. Un tam seko pedagoga kompetence, kurš rīkojas tālāk.
M. P.: — Ļoti žēl, taču vairākās skolās vadība uzskata, ka viņu iestādēs šādas problēmas nepastāv, viss ir kārtībā, bet patiesība ir pilnīgi pretēja. Atkarību problēma ir visās skolās.
— Vai ir fiksētas konkrētas vietas, kur atkarīgie regulāri pulcējas, lai lietotu narkotikas?
M. P.: — Šīs vietas ir mainīgas. Mums nav «narkomānu midzeņu». Kādreiz bija, piekrītu, tomēr tas laiks ir beidzies. Problemātisks ir magoņu laiks vasarā, meklējam vietas, kur tās vāra, lai izveidotu hanku. Piemēram, Dundagā konkrētā adresē aizturējām par magoņu vārīšanu, bet tas bija pirms kāda laika. Skatīsimies, cik izteikta šī problēma būs šovasar, jo, kā jau minēju, vairāki no viņiem kopš pagājušās vasaras ir miruši. Hanku nevar uztaisīt jebkurš. Ja mums paziņo par konkrētu adresi —, kamēr ierodamies notikuma vietā, viņi jau paspējuši visu novākt. Lai pierādītu, ka tas darīts, ir jāpieķer vārīšanas brīdī. Jā, smaka ir, bet izliekas, ka nekas nav darīts.
— Cik aktīvi notiek darbs magoņu, marihuānas audzēšanas apkarošanā?
M. P.: — Par magoņu audzēšanu nav dzirdēts; cik zināms, šie narkotiku atkarīgie paši staigā pa citu dārziņiem un tās nogriež. Narkomāni sūdzas, ka grūtāk atrast vietas, kur aug magones. Domāju, ka hankas lietošana tāpēc ar laiku beigsies. Jaunie to gandrīz vairs nelieto, kā tas bija agrāk.
E. B.: — Ir bijusi informācija par audzēšanu, tomēr, kamēr nokļūstam attiecīgajā vietā, neko nekonstatējam. Cik zināms, ir cilvēki, kuri internetā pasūta sēklas un turpat mājās sāk audzēt marihuānu. Tiklīdz kaimiņi vai kāds cits to uzzina, lokācija momentā tiek mainīta. Pēc tam var vien redzēt nospiedumus, kur atradušies podiņi...
— Kādi cilvēki pārsvarā gatavo un lieto hanku?
M. P.: — Tie parasti ir cilvēki, kuriem nav darba, agrāk bijuši sodīti, uzturējušies citu narkomānu vidū, atrodas policijas redzeslokā, bet ar ģimeni.
— Kuras šobrīd ir populārākās narkotikas?
M. P.: — Viennozīmīgi populārākā vienmēr bijusi marihuāna, kas, domāju, nemainīsies. Amfetamīns šobrīd tiek lietots nedaudz mazāk, bet parādījušās jaunas vielas. Populārs ir arfentanils, kura iedarbība ir kā heroīnam un kurš tā arī tiek pārdots, bet deva ir tāda, ka sajaucot var viegli pārdozēt un nonākt līdz letālam gadījumam. Mums tāds bija pērn, rudenī. Spaiss, jāteic, jauniešu vidū nav iegājies. Bija brīdis, kad nedaudz lietoja, bet ne izteikti. Un vasarā, protams, hanka.
V. S.: — Noteikti jāmin, ka marihuāna un spaiss ir kā palaides faktors psihiskām saslimšanām, proti, jauniešiem parādās šizofrēnija, attīstās psihoze līdz smagām šizofrēnijas formām. Ja kaut kur gēnos, rados, ir risks uz šizofrēniju, varbūt šī saslimšana cilvēkam nekad dzīvē neizpaustos, bet, ja ir sācis lietot šīs vielas, slimība momentā parādās. Tādi gadījumi ir bijuši manā praksē. Un to var izvērst tālāk — kāda ir ģimene, ģenētika, attiecības…
D. S.: — Galvenais ir atpazīt simptomus un rīkoties.
M. P.: — Cilvēks var domāt, ka pērk zālīti, bet patiesībā tas ir kādu augu maisījums, kas ar kaut ko apsmidzināts. Mums ik pa diviem, trim mēnešiem nāk klāt jaunas narkotiskās vielas. Ja salīdzina tagadējo vielu sarakstu ar to, kas bija pirms desmit gadiem, tas mainījies līdz nepazīšanai. Ir cilvēki, kuri to vien dara, kā izstrādā un ražo jaunas vielas.
Sintētiskās vielas rada lielus draudus. Nācies konstatēt interesantu gadījumu, kad vīrietis gados lieto acetonu — gan ostot, gan dzerot. Tāpat epizodiski uzrodas līmes, benzīna un dezodoranta ostītāji.
— Kad pēdējo reizi esat aizturējuši narkotiku izplatītājus?
M. P.: — Pēdējais gadījums bija pērn, kad atklājām marihuānas audzētavu. Viņiem bija plāns to izaudzēt, saražot un tirgot. Runājot par citiem realizācijas gadījumiem, informācija mums ir, strādājam, bet tādu cilvēku, kuri to vien dara, kā tirgo narkotikas, atļaušos teikt, Talsu novadā nav. Agrāk bija, aizturējām arī par glabāšanu, bet ar katru gadu procesi par narkotisku vielu glabāšanu un realizāciju samazinās.
E. B.: — Mērsragā narkotikas pārsvarā ieved no Rīgas. Mēs, pašvaldības policija, ikdienā sadarbojamies ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu un Valsts policiju. Bijuši gadījumi, kad narkotikas piegādātas, nododot sūtījumu starppilsētu autobusu šoferiem. Es taču to redzu kamerā! Pieturā sēž mūsu pilsētas «zieds», sagaida autobusu, saņem paciņu un dodas uz aptieku. Pēc tam man no aptiekas zvana un brīdina. To ir grūti kontrolēt, jo nenotiek regulāri vai konkrētā laikā.
M. P.: — Narkotikas pie mums ieved no vairākām vietām, tajā skaitā no Rīgas, Kauguriem, Jūrmalas, Kuldīgas, Ventspils un Tukuma. Nav jau tā, ka neviens neko nedara. Policijas problēma ir tāda, ka Kauguros, piemēram, narkotikas tirgo pārsvarā romu tautības cilvēki, kuriem ir ļoti lielas ģimenes. Ja viens tiek iesēdināts cietumā, tirgo nākamais, un tā uz priekšu. Tas ir viņu ienākumu avots, tāpēc nebeidzas. Policija cīnās. Ir bijis gadījums, ka narkotikas sūtītas pa pastu. Drauds ir pakomāti, kā arī bezvīzu ceļošana Eiropā, jo varam brīvi pārvietotas no viens valsts uz otru. Tapat — uzņēmumi, kuri veic pārvadājumus. Kurjers jau nevar zināt, kas atrodas paciņā, kura viņiem nodota.
D. S.: — Pagājušajā gadā cilvēki intensīvi brauca no Tukuma un Jūrmalas novada uz mūsu novadu, pie reizes mūsu centrā paņemot lielu daudzumu šļirču.
— Kas ir smagākais narkomānam, lai viņš atbrīvotos no atkarības?
V. S.: — Atkarīgie cilvēki nenoturas psihoterapijā. Atnāk vienu, divas reizes, tiklīdz sākas smagais darbs ar savām jūtām un attiecībām, vienkārši aiziet. Tāpēc ļoti svarīga ir iepriekš minētā Minesotas programma, kur nevar aiziet.
D. S.: — Cilvēkam viennozīmīgi pašam vajag to gribēt. Ja mēs personu mehāniski aizsūtīsim uz Minesotas programmu, bet viņam nebūs motivācijas ar sevi strādāt, nekas nemainīsies.
— Ko jūs sacītu tiem jauniešiem, kuri vēl ne reizi nav mēģinājuši narkotiskas vielas, bet, iespējams, par to domā?
Visi reizē: — Noteikti nemēģināt!
E. B.: — Tās narkotikas, ko pārdod pie mums, nav tīras. Jā, piemēram, Nīderlandē par marihuānu vari būt diezgan drošs, bet pie mums tas būs ar dažādiem piemaisījumiem «uzlabotais» variants, līdz ar to nav iespējams paredzēt sekas. Tos pievieno, lai radītu vēl lielāku atkarību.
M. P.: — Jauniešiem pašiem jāsaprot, kādas problēmas reāli dzīvē rada narkotikas, tad arī kaut kas mainīsies. Ļoti liela problēma ir internets, kur var uzzināt daudz maldīgas informācijas. Pats svarīgākais ir nekad nemēģināt! Ir taču tik daudz noderīgas informācijas no ārstiem un savas jomas speciālistiem, kuri zina, ko runā. Nepieciešams ieklausīties! Ne velti esam izveidojuši ļoti labus informatīvus materiālus, kurus dalām visās skolās. Tajos iekļauti arī reāli to jauniešu dzīvesstāsti, kuri ir atkarīgi no narkotikām. Vēlreiz aicinu visas skolas atsaukties un piekrist mūsu speciālistiem runāt ar bērniem par šīm problēmām! Skola ir vieta, kur tiek pavadīta ļoti liela daļa dienas. Varbūt skolotājs nemāk atzīt, ka viņš nav kompetents, lai par to stāstītu jauniešiem, bet tāpēc esam mēs, pārējie, kas to var izdarīt. Jo vairāk stāstīsim un rādīsim, jo lielāka iespēja, ka jauniešu domāšana mainīsies.
D. S.: — Pamazām jau mainās. Lēnām, bet tomēr.
— Kā ir ar finanšu iegūšanu nākamajai narkotiku devai? Nereti šie cilvēki sāk veikt noziedzīgus pārkāpumus, lai iegūtu naudu.
E. B.: — Kā jau jūs teicāt, tās ir azartspēles, zagšana, lombardi… Viss iespējamais.
V. S.: — Arī ātrie kredīti to ļoti veicina.
M. P.: — Lielākā daļa spēlē arī azartspēles, kas ir vēl viena atkarība. Talsi ar to ir ļoti slaveni, jo spēļu zāļu ir ļoti daudz. Plāno atvērt vēl piekto.
V. S.: — Tā ir pašvaldības atbildība, kāpēc katrā krustojumā, visās centrālajās pilsētas vietās atrodas spēļu zāles. Atkarīgs cilvēks nemaz nevar iziet cauri pilsētai, jo kārdinājumi ir katrā krustojumā.
E. B.: — Neviens vēl nav bijis tik uzņēmīgs, lai atvērtu spēļu zāli Mērsragā. Mūsu sabiedrība arī nav tāda, kas aizrautos ar azartspēlēm, jo daudziem nav darba.
V. S.: — Liela problēma ir arī trankvilizatori, ko izraksta ģimenes ārsti. Nezinu gan pamatojumu, kāpēc. Pieļauju, ka viņi to dara, lai sevi pasargātu no attiecīgas personas, kura savukārt savāc vairākas receptes un pēc tam pa tabletēm pārdod, tādējādi nopelnot sev nākamajai devai. To dara vairāki ģimenes ārsti. Jāsa­prot, ka no narkomāniem ir ļoti grūti tikt vaļā, jo viņi draud, biedē, ierodas ārstu praksēs vēlās vakara stundās, kad ir tumšs, ģībst, krīt, tēlo…
M. P.: — No policijas puses, ir grūti — par ko mēs šo ārstu varam sodīt? Viņš ir neatkarīgs speciālists, kurš izvērtē, kādas receptes izrakstīt.
V. S.: — Cerams, kādu dienu būs e-veselības sistēma, kur uzrādītos, vai cilvēkam attiecīgie medikamenti jau izrakstīti. Ārsts nevar zināt, ka kolēģis to jau izrakstījis. Daļēji varētu teikt, ka tas ir ārstu naivums vai neiedziļināšanās, jo cīnīties ar narkomānu ir ļoti grūti.
— Kā ir ar HIV un AIDS inficētajām personām? Vai tas, iespējams, ir iemesls, pamudinājums pārstāt lietot narkotikas?
D. S.: — Tas viņiem neko nemaina. Ir tādi, kuri regulāri seko savai veselībai, divas reizes gadā veicot visus testus. Kopienās viņi neinformē cits citu, kam kas ir. Neesam tiesīgi cilvēkiem prasīt viņu vārdu, uzvārdu. Galvenais ir panākt, lai vispār atnāk. Ja sāksim uzdot pārāk daudz jautājumu, viņi to nedarīs.
V. S.: — Tas ir iemesls, kāpēc viņi nenāk pie narkologa, jo pie ārsta nevari būt anonīms.
M. P.: — Savā darba pieredzē nav nācies saskarties ar cilvēku, kurš spētu atzīt, ka ir narkomāns. Viņam šķiet, ka viss ir labi un skaisti. Vai arī saprot, ka ir narkomāns, bet ārstēties neiet.
— Vai tā ir ierasta prakse, ka narkomāni padara sev galu?
D. S.: — Visiem, kurus zinu, miršanas cēlonis bijis pārdozēšana.
V. S.: — Ja cilvēks saprot, ka netiks galā ar visām problēmām, kas radušās, mēdz pārdozēt tīšām. Mirst ar tā saucamo pēdējo dūrienu.

Pievienotie attēli
Atslēgvārdi
atkarība
Komentāri
Komentēt var tikai reģistrēti lietotāji.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm:
draugiem.lv twitter.com facebook.com
Lietotāja profils
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm:
draugiem.lv twitter.com facebook.com
Twitter
----- Account: talsuvestis.lv -----