Rakstu arhīvs
 
Decembris 2012
26 27 28 29 30 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Janvāris 2013
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Februāris 2013
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 1 2 3
Marts 2013
25 26 27 28 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Aprīlis 2013
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 1 2 3 4 5
Maijs 2013
29 30 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Jūnijs 2013
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Jūlijs 2013
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Augusts 2013
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Septembris 2013
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Oktobris 2013
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Novembris 2013
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1
Decembris 2013
25 26 27 28 29 30 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Janvāris 2014
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Februāris 2014
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 1 2
Marts 2014
24 25 26 27 28 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Aprīlis 2014
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 1 2 3 4
Maijs 2014
28 29 30 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Jūnijs 2014
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Jūlijs 2014
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Augusts 2014
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Septembris 2014
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 1 2 3 4 5
Oktobris 2014
29 30 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Novembris 2014
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Decembris 2014
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Janvāris 2015
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Februāris 2015
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 1
Marts 2015
23 24 25 26 27 28 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Aprīlis 2015
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 1 2 3
Maijs 2015
27 28 29 30 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Jūnijs 2015
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 1 2 3 4 5
Jūlijs 2015
29 30 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Augusts 2015
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Septembris 2015
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 1 2 3 4
Oktobris 2015
28 29 30 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Novembris 2015
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Decembris 2015
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Janvāris 2016
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Februāris 2016
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 1 2 3 4 5 6
Marts 2016
29 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Aprīlis 2016
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1
Maijs 2016
25 26 27 28 29 30 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Jūnijs 2016
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 1 2 3
Jūlijs 2016
27 28 29 30 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Augusts 2016
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Septembris 2016
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 1 2
Oktobris 2016
26 27 28 29 30 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Novembris 2016
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 1 2 3 4
Decembris 2016
28 29 30 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Janvāris 2017
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Februāris 2017
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 1 2 3 4 5
Marts 2017
27 28 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Aprīlis 2017
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Maijs 2017
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Jūnijs 2017
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 1 2
Jūlijs 2017
 
26 27 28 29 30 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Viedoklis

Kā vērtējat pašvaldību vēlēšanas rezultātus?



Lai balsotu, jāielogojas sistēmā!
Pēdējās galerijas
Biežākie atslēgvārdi

Eiropas Savienības budžets jeb kuram tiks lielāks kumoss? 10.02.2017

Monta Bērziņa
berzinamonta@inbox.lv
63222048

Pērn 1. decembrī Eiropas Parlamentā tika pieņemts šī gada budžets. Papildu budžetā iekļauti miljardiem eiro svarīgāko jomu, kā drošības politikas, bēgļu jautājuma, iekšējā tirgus, nodarbinātības, izglītības, infrastruktūras un citu sfēru sakārtošanai. Strasbūrā, Eiropas Parlamentā, «Talsu Vēstīm» tiekoties ar deputāti Inesi Vaideri, no viņas izskanēja lepnums, ka ir panākts ievērojams budžeta pieaugums, bet, no otras puses, bažas — vai mēs, latvieši, prasmīgi mācēsim to izmantot.
— Kādi ir jūsu pienākumi, strādājot budžeta un iekšējā tirgus komitejā?
— Viens no maniem galvenajiem darbiem saistīts ar digitālo tirgu. Ļoti daudz cilvēku iepērkas ar interneta starpniecību. Problēmas saistītas ar paziņojumiem, ka uz kādu valsti preces nepiegādā vai kredītkartes nav derīgas. Mans uzdevums ir sakārtot šos jautājumus, lai varam teikt, ka visiem Eiropas Savienības (ES) pilsoņiem ir vienādas tiesības. Tāds arī ir iekšējā tirgus mērķis. Pagaidām gan ir daudz darāmā, lai to nodrošinātu. Darbaspēka kustība neveicas tik labi, arī tas ir saistīts ar iekšējo tirgu. Mums ir daudz jautājumu, kas attiecas uz iekšējām barjerām, kas netieši tiek uzceltas starp dažādām valstīm, kaut gan formāli mums iekšējais tirgus darbojas.
— 1. decembrī Eiropas Parlamentā tika pieņemts budžets.
— 1. decembrī pieņēmām 2017. gada budžetu. Negatīvu izmaiņu būtībā nav, bet ir pozitīvas, kur arī esmu pielikusi savu roku, tāpēc ar lepnumu varu ziņot, ka ir saņemti papildu 500 miljoni eiro lauksaimniekiem piena krīzes pārvarēšanai. Mums, latviešiem, tas ir ļoti svarīgi, jo, kā zinām, mūsu zemnieki saistībā ar Krievijas embargo ir cietuši lielus zaudējumus. Otrs zaudējumu iemesls ir piena cenu svārstības. Mēs atbalstījām iniciatīvas ziņojumu, kā kopīgi varētu lauksaimniecības politikā mazināt cenu svārstību ietekmi. Šajā gadījumā tie ir politiski faktori.
— Vai ir zināms, cik no šīs summas varētu saņemt Latvijas zemnieki?
— Nē, to mēs nelemjam. Par to notiek sarunas. Ceru, ka mūsu zemkopības ministrs (Jānis Dūklavs — M. B.) šajā laikā būs apguvis angļu valodu un arī kuluāros spēs pārliecināt savus kolēģus, ka mums šī nauda ir vajadzīga, ka mēs, salīdzinot ar citām valstīm, esam cietuši ievērojamus zaudējumus, jo mūsu kaimiņvalsts ir Krievija, ar ko esam saistīti ekonomiskām saitēm.
Otrs būtisks ieguvums ir papildu nauda jauniešu nodarbinātībai, arī 500 miljoni eiro. Esmu uzklausījusi ļoti daudzu jauniešu teikto, ka, stājoties darbā, viņiem prasa iepriekšēju pieredzi. Kur viņi to ņems? Biju viena no iniciatorēm, kas šo programmu šeit, ES, savulaik izveidoja. Latvijā tā darbojas visai labi, cilvēki ir apmierināti ar to, un tagad ir 500 miljoni eiro papildu tam, kas bijis līdz šim. Vēl 200 miljonus papildu esam ieguvuši tādām programmām kā «Erasmus», Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments, «Cosme» un «Apvārsnis 2020» — katrai apmēram pa 50 miljoniem eiro, tas ir zinātnei, infrastruktūrai.
Domāju, ka arī Latvijai būtu ļoti svarīgi naudu ieguldīt infrastruktūrā, jo ceļu sakārtošana visiem vajadzīga. Lasu, ka tiek nostiprināta robeža ar Krieviju, ļoti svarīgs jautājums. Tur varētu ieguldīt daudz vairāk līdzekļu, jo Latgalē ir liels bezdarbs. Tā cilvēki varētu tikt nodarbināti, esmu ļoti ieinteresēta šajā programmā, jo esam dabūjuši dažādus papildu līdzekļus: Eiropas stratēģiskajai tā saucamajai domu institūcijai un aizsardzības institūcijai, jo drošība ir pats svarīgākais. Manuprāt, mēs visi Eiropas Savienībā dzīvojam kā paradīzē, salīdzinot ar citu valstu iedzīvotājiem, varbūt izņemot ASV, Kanādu, Austrāliju, Jaunzēlandi. Ja mēs nerūpēsimies par savu drošību, bažas pastāv. Eiropai pašai nopietni jādomā par savām robežām, migrācijas politiku — tam visam piešķirta papildu nauda. Tagad šī nauda ir prasmīgi jāizmanto.
— Atgriežoties pie jautājuma par iepirkšanos internetā, vai varat pakomentēt plašāk?
— Pirms gada mēs, iekšējā tirgus un patērētāju interešu aizsardzības komisija, uzdevām komisāram Ginteram Etingeram izstrādāt programmu, kā tiks novērsta disproporcija, kas ir ļoti grūti risināms jautājums — produktu kvalitātes atšķirību novēršana tā saucamajās vecajās valstīs un jaunajās dalībvalstīs. Domāju, ka arī jūs esat pamanījuši produktu, kā kafijas, parfimērijas, veļas pulvera un citu, kvalitātes atšķirības, iepērkoties dažādās valstīs. Mēs jau otro reizi esam aicinājuši komisijai izstrādāt rakstisku deklarāciju, kas nepieļautu ražot atšķirīgas kvalitātes produktus. Pašlaik tāda regulējuma nav un katrs var darīt, kā grib. Vienu ražo Austrumu, otru — Rietumu tirgum. Tāda situācija nedrīkst būt. Jāteic, ka tas ir diezgan ērkšķains ceļš, jo nosacīti mēs esam jaunā dalībvalsts (vairāk nekā desmit gadu esam savienībā), bet tomēr īsāku laiku nekā Francija un Vācija. Šo valstu deputāti ir daudz mazāk ieinteresēti jautājumu risināšanā. Man tas liekas ļoti svarīgi, jo tā ir diskriminācija.
Ieviestas vairākas labas lietas — starpsavienojuma tarifu samazināšana. Kad 2004. gadā sāku darbu Eiropas Parlamentā, zvanot uz mājām, viena sarunas minūte maksāja divus latus jeb gandrīz trīs eiro. Tagad situācija ir radikāli mainījusies, un 2017. gadā starpsavienojuma tarifi tiks atcelti pavisam, bet jāseko līdzi mobilo sakaru kompānijām, lai viņi arī vietējos tarifus nepaaugstina līdz tādam līmenim, ka tas mums kļūst nepieejami. Latvijā ir labāka situācija nekā citās valstīs, jo mums ir ļoti laba konkurence. Tagad tiek diskutēts, ka varētu apvienot «Lattelecom» un LMT, tā būtu ļoti slikta prakse, un ļoti ievērojami samazinātu konkurenci. Tas, protams, būtu liels bizness un intereses. Tāpēc ir atsevišķas kompānijas un atsevišķi cilvēki, kas ļoti proponē šo apvienošanu. No patērētāju viedokļa, tā nav laba prakse, jo mums vajag, lai konkurence būtu, tāpēc mums ir vieni no viszemākajiem tarifiem un viens no visātrākajiem internetiem Eiropā un pasaulē.
— Mēs Eiropā izjūtam diezgan lielu ekonomisko (saistībā ar «Brexit») un drošības krīzi — migrācija, terorisms.
— Par «Brexit» runājot, tā, manā skatījumā, ir ļoti bēdīga situācija. Nedrīkst likt cilvēkiem lemt par jautājumiem, par kuriem viņiem faktiski nav nekādas saprašanas, jo visvairāk «par» nobalsoja britu zvejnieki, rūpnīcu strādnieki. Viņiem pietrūka zināšanu, kaut gan briti no Eiropas Savienības ir saņēmuši vislielāko atbalstu. Tagad, iespējams, tā vairs nebūs, acis sāks pamazām atvērties, bet būs par vēlu.
«Brexit» arī mums varētu maksāt visai dārgi. Tiek lēsts: ja briti izstājas no ES, mēs budžetā zaudējam desmit miljardus eiro, un šī ietekme varētu būt negatīva. Briti vienmēr bijuši neto maksātāji, mēs esam bijuši neto saņēmēji. Par pašreizējo situāciju nevaru teikt, ka tā pasliktinātos. Ir stabila, neraugoties uz to, ka joprojām ilgst migrācijas krīze, kas prasa ārkārtīgi daudz papildu pūļu un līdzekļu, gan materiāli, lai palīdzētu cilvēkiem, kas ir ieradušies Eiropā, gan arī drošības struktūrām ir milzums daudz papildu darbu. Viss būs atkarīgs no tā, ar kādiem nosacījumiem briti no Eiropas Savienības aizies. Viņi ļoti vēlētos nemaksāt neko, bet saglabāt brīvo tirgu un visas privilēģijas. Tā nebūs. Nav izslēgts, ka viņiem būs jāturpina vismaz kaut kādi maksājumi, ja gribēs paturēt brīvo tirgu. Viņi rēķina, mēs rēķinām, bet nebūs tā, ka viņi diktēs savus noteikumus. Ja tagad brīvais tirgus pārstāj darboties, tad ir jāmaksā eksporta, muitas nodevas, tas viņiem nebūs izdevīgi.
Pašlaik jau ir radies iztrūkums budžetā 1,8 miljardi eiro tādēļ, ka briti maksā mārciņās, bet tās kurss ir ievērojami krities, un tas rada robu. Mēs budžeta komitejā papildu resursiem esam izmeklējuši visas iespējas un rezerves un gribējām, lai šī gada budžetu skata kopā ar daudzgadu budžetu, kas beidzas 2020. gadā. Man nepatīk, ja tādas pēkšņās problēmas atņem naudu pastāvīgo jautājumu risināšanai, jo mums, Baltijas valstīs, ļoti svarīga ir reģionālā politika, Kohēzijas fonds. Ir jāizlīdzina līmeņi. Mums ļoti nepatīk, ka tādām akūtām lietām, kā migrācija, nauda tiek ņemta no šīm programmām. Es iebildu ziņojumā par daudzgadu finanšu shēmu pret šādu pieeju, izteicu priekšlikumus, un tie tika atbalstīti, lai būtu lielāks elastīgums, bet lai netiktu skartas tās svarīgās programmas, mehāniski pārdalot.
Mums aktuāls kļuvis jautājums par pāreju uz lielāku finanšu instrumenta izmantošanu, bet, uzskatu, ka ļoti svarīgas ir arī grantu programmas, gan mūsu uzņēmumiem, infrastruktūrai, atbalsts uzņēmējiem, kas vienmēr ir vajadzīgs, arī mazajiem uzņēmējiem. Šajā jautājumā ir vesela shēma, ko mēs iesakām darīt.
Latvijā pašlaik, izrādās, par mazajiem uzņēmumiem runājot, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola un Ministru prezidents Māris Kučinskis neko nav zinājuši, kādus lēmumus paši pieņēmuši pirms gada! Vai tiešām viņa neiedomājas, ka neviens nesapratīs, ka tajā laikā viņa bija ekonomikas ministre, kad pieņēma šo lēmumu par mikrouzņēmumu nodokļu paaugstināšanu? Viņa apgalvo: to pieņēma iepriekšējā valdība. Stabilitāte un zināma prognozējamība ir nepieciešama. Ne jau sociālā nodokļa palielināšanas iecere bija tik slikta, bet par to vajadzēja diskutēt visu pagājušo gadu, nevis tagad atjēdzās. Un tagad mēs paaugstinām mikrouzņēmumu nodokli. Atkal slikti, jo cilvēki cenšas plānot darbu. Nodokļu jautājumā ir vajadzīga zināma stabilitāte un prognozējamība. Tas nenozīmē, ka viss jāsaglabā nemainīgs, bet pāris gadu uz priekšu cilvēkiem jāļauj saprast, kas notiek, un tas jāizdiskutē. No nodokļu palielinājuma vienmēr kāds cietīs, bet šim skaitam jābūt pēc iespējas mazākam.
— Kādu palīdzību sniedzam valstīm, kas nav Eiropas Savienībā?
— Mēs drošības ziņā ieguldām diezgan daudz. Bēgļu atbalsts Īrijā un apkārtējās valstīs. Maksājam Turcijai, Jordānijai. Ir jāpalīdz, bet uzskatu, ka šīm valstīm pašām sev jāpalīdz. Nevar visi ierasties Eiropā, lai mēs tagad ieviešam kārtību Sīrijā, Nigērijā. Cilvēkiem pašiem mazliet vairāk jāstrādā, īpaši, ja ierodas 40 gadus veci spēcīgi vīrieši. Domāju, ka viņi ļoti noderētu savā valstī kārtības radīšanai, nevis šeit ierodas kā laimes meklētāji un saka: jūs, eiropieši, dariet kaut ko, lai būtu stabilitāte. Protams, mēs palīdzēsim tiem cilvēkiem, kuriem visvairāk nepieciešams, bet daudz vairāk ir jādara šajās valstīs uz vietas. Arī ar mūsu palīdzību tur attīstībā jau gadiem tiek ieguldīts miljardiem eiro.
— Infrastruktūrai nauda ir vajadzīga. Piemēram, Latgalē izdarīts ļoti daudz. Paradokss, ka strādā ne jau Latgales uzņēmumi, bet no citiem Latvijas reģioniem — būvē ceļus. Darba vietu vairāk jau neveidojas. Mums būs viss sakārtots, bet nebūs, kas to bauda. Un ne jau visi cilvēki spēj būt uzņēmēji.
— Neviens cits kā vien paši neizcīnīs tiesības strādāt. Man ir ļoti skumji, ka Latgalē ir tik daudz cilvēku, kuri, tiklīdz kaut kas nepatīk, nevis meklē izeju, bet krāmē koferus. Viņiem labāk patīk strādāt saldētavā Īrijā līdz ģībšanai nekā domāt savā valstī. Laukos trūkst strādnieku. Tas varbūt ir preses viens no uzdevumiem — ierosināt, ieteikt. Un palieciet savā valstī, nekautrējieties strādāt savam kaimiņam! Tas ir savai zemei. Ienākumi nebūs tik lieli, bet arī izdevumi nebūs tik lieli kā Īrijā un Anglijā.
Šie cilvēki var strādāt infrastruktūras attīstīšanas darbos, visiem nav jābūt uzņēmējiem. Protams, viņi nesaņems tādu algu. Otrs aspekts: mēs kaunamies strādāt kaimiņa laukā, tas ir aplami.

Atslēgvārdi
Latvija Eiropā, politika
Komentāri
Komentēt var tikai reģistrēti lietotāji.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm:
draugiem.lv twitter.com facebook.com
Lietotāja profils
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm:
draugiem.lv twitter.com facebook.com
Twitter
----- Account: talsuvestis.lv -----