Dziļas plaisas gan ēkā, gan sirdī. Sabiles bērnudārza audzēkņi uzturas avārijas stāvoklī esošā ēkā 13.03.2018

Mārīte Jankeleviča
marite@talsuvestis.lv
63223336

Tweet

Tehniskā apsekojuma atzinumā par Sabiles pirmsskolas izglītības iestādes (PII) «Vīnodziņa» ēku apgalvots, ka būves kopējais tehniskais stāvoklis «vērtējams kā neapmierinošs» un būves daļas «klasificētas kā avārijas stāvoklī esošas». Šī iemesla dēļ vairāki vecāki savus bērnus uz iestādi vairs neved. Pēdējos gados strādāts pie jauna bērnudārza būvprojekta. Lai to pabeigtu un ķertos pie būvniecības, nepieciešams papildu finansējums, bet tam — Talsu novada domes deputātu izlēmība. Līdz tam bērnudārzs tiks pārcelts uz citu ēku, paliekot «pagaidu variantā». Cerams, tam neieilgstot.
Idille bīstamos apstākļos
PII «Vīnodziņa» ierodamies sniegotā dienā, rīta cēlienā. Pirmais, kas rada šoku, ir ēkas ārējais izskats. Nolupis apmetums, fasādē neskaitāmas plaisas, kāpnes un balsti atdalījušies no ēkas… Nezinātājam, kā raksta autorei, pirmā doma: nevar būt, ka šādā ēkā ir bērnudārzs! Plāksnīte pie ieejas durvīm gan vēsta pretējo. Arī bērnu čalas un smiekli, kad pārkāpjam durvju slieksni, to apstiprina. Ar smaidu sejā mūs sagaida iestādes vadītāja Zane Cīrule, kurai sekojam pa šauriem un zemiem gaitenīšiem un durvīm uz kādu klusāku telpu, kur parunāt. Jau vienā no pirmajiem teikumiem, kad vaicāju pēc labierīcībām, vadītāja noteic: «Jau pirmā problēma — mums nav tualetes darbiniekiem.» Nākas doties uz bērnu sirsniņmāju.
PII «Vīnodziņa» ēkā ievācās 1945. gadā. Pirms tam tā bija dzīvokļu māja. Aplūkojot bērnudārza telpas, ir skaidrs, ka darbinieki darījuši visu iespējamo, lai te būtu mājīgi, silti, skaisti un bērni justos labi. Un mazie ķipari arī priecājas: iet rotaļās, dzied, dejo, spēlējas, ir kopā. Tas, ka aiz tapetēm ir plaisas, viņos nemazina dzīves, bērna prieku. Tas, ka ir aizšpaktelētas plaisas, plīsis ūdensvads, appelējušas sienas, nedroši ēkas pamati, sijas, vadītājas kabinets tik mazs kā kāmīša būris, 20 kurināmas krāsnis, nepietiekams podu un izlietņu skaits, šauras un nedrošas telpas, viņiem neko nemaina. Mainīs, ja pieaugušo lēmumu, pašvaldības vadības dēļ notiks kas slikts, par ko, nedod Dievs, negribas ne domāt, ne pieminēt. Bet nedrīkst. Par to ir jārunā. Šo baiļu dēļ aptuveni 12 bērnus vecāki vairs neved uz PII «Vīn­odziņa», jo uztraucas par viņu drošību, veselību, galu galā — dzīvību. Un tas ir tikai cilvēcīgi un saprotami. Jo kurš uzņemsies atbildību, ja kaut kas notiks?
Civillikuma 1084. pants nosaka: «Katram būves īpašniekam, lai aizsargātu sabiedrisko drošību, jātur sava būve tādā stāvoklī, ka no tās nevar rasties kaitējums ne kaimiņiem, ne garāmgājējiem, ne arī tās lietotājiem.» Un ēkas īpašnieks ir Talsu novada pašvaldība.
Darbinieki strādā, nesūdzas. Uz nepilnībām skatās ar humoru, jo ko gan mainīs gaušanās? «Grupiņas, protams, ir iekārtotas ļoti mājīgi, un šajā ziņā viss ir kārtībā. Tomēr tehniskais apsekošanas atzinums parāda, ka situācija nav laba,» pauž bērnudārza vadītāja.
Iekustinot problēmas risināšanu
Šonedēļ apritēs trīs gadi, kopš PII «Vīnodziņa» vada Z. Cīrule. Pirms tam viņa vadīja Valgales skolu. Jau pirmajā dienā runāts par to, ka tiks celts jauns bērnudārzs, un pie tā tiek strādāts. Un, kā viņa teic, šos trīs gadus, kā auklējot un izaudzinot bērnu, viņa aktīvi līdzdarbojusies iecerētā jaunā bērnudārza būvprojekta izstrādē.

«Šos gadus esam gājuši uz to, lai būtu jauns bērnudārzs! Mācību gada sākumā jaunievēlētie deputāti bērnudārzu apsekoja. Decembrī pieaicināju speciālistu, kurš veica ēkas tehnisko apsekošanu, kā rezultātā saņēmām oficiālu atzinumu, ko iesniedzu Talsu novada domē ar lūgumu risināt problēmu,» stāsta Z. Cīrule. Iepazīstoties ar atzinumu, aktīvi iesaistījās vecāku padome, kura arī vērsās domē. Un viss iekustējās.
«Sasaucu vecākus, lai apspriestu situāciju. Protams, vecāki ir dažādi, tika izteikta kritika un pārmetumi, kāpēc vēl netiek celts jaunais bērnudārzs, kāpēc valdība par to nedomā un kurš būs atbildīgs, ja kaut kas notiks? Un, cilvēcīgi vērtējot, šādi jautājumi ir tikai saprotami. Kāds izteica pat domu, ka bērnudārzu vispār vajadzētu slēgt. Sapulces laikā vairāki vecāki pieņēma lēmumu bērnus vairs nevest uz bērnudārzu līdz brīdim, kamēr iestāde netiks pārcelta citviet,» klāsta Z. Cīrule.
Plānots, ka bērnudārza audzēkņus pārcels uz pagaidu telpām, jo esošajā ir bīstami uzturēties. Un kā pagaidu variants atrasts turpat netālu, Abavas ielā 5, kur agrāk atradās mazā skola. Vairākus gadus tā jau slēgta. Salīdzinot ar esošo bērnudārza ēku, tā šķiet ļoti plaša un krietni labākā stāvoklī, tomēr arī tur pirms pārcelšanās nepieciešams veikt kosmētisko remontu. Ja lēmums tiks apstiprināts un remontdarbi notiks bez aizķeršanās, jaunajās telpās varētu pārvākties aprīļa otrajā pusē. Par līdzekļu piešķiršanu (aptuveni 47 000 eiro) remontam deputātiem jālemj domes sēdē šo ceturtdien, 15. martā.
Kopā ar Z. Cīruli dodamies uz mazās skolas ēku. Telpās nepieciešami vien nelieli uzlabojumi, piemēram, dažviet vajadzīgas jaunas tapetes, citviet jauns krāsojums, grīdas segums u.tml. Vadītāja teic, ka plāns, kur un kā bērnus izvietot, ir gatavs. Ar pārvākšanos uz jaunajām telpām palīdzēšot gan Sabiles pilsētas pārvalde, gan audzēkņu vecāki.
«Jāņem vērā, ka mazās skolas ēka nav ilglaicīgs risinājums. Sākot no 2020. gada, spēkā stāsies jauni noteikumi par konkrētu kvadratūru uz katru bērnu un mazās skolas telpas neatbildīs šīm prasībām. Ja jaunā bērnudārza būvprojekts ir jau tik tālu izstrādāts un par to tik ilgi runā, tajā skaitā iepriekšējās bērnudārza vadītājas, nedrīkstam apstāties! Pirmais un svarīgākais mūsu sabiedrībā ir bērns, kurš ir pelnījis un kuram pienākas piemērota, sakārtota vide, kurā attīstīties!» teic Z. Cīrule.
Bailēs par bērnu drošību
Veicot tehnisko apsekojumu, speciālists konstatētjis: «Būves plānojums un iekārtojums, kā arī izmantošanas apstākļi neatbilst mūsdienu labiekārtojuma prasībām.» Minēta virkne faktoru, kas ir neapmierinošā tehniskā stāvoklī, piemēram, elektroinstalācija, jumta klājs un segums, pamati vecākajā būves daļā, nesošās ārsienu konstrukcijas, pagraba koka konstrukciju pārsegums ar siltinājumu un citi. Savukārt avārijas stāvoklī ir ailu pārsedzes vecākajā būves daļā, nesošās ārsienas būves vecākajā daļā un pagraba koka konstrukciju pārsegums.
Tā kā pagrabā nesošās sijas atrodas avārijas stāvoklī, audzinātājas ir ļoti piesardzīgas un cenšas piebremzēt asākas, straujākas bērnu kustības. Piemēram, neļaujot lēkt no krēsla uz grīdas…
PII «Vīnodziņa» ir 76 audzēkņi, četras grupiņas. Tā kā pašlaik ir izteikts slimošanas laiks, bērnudārzu apmeklē aptuveni 30 audzēkņu. Jaunajā bērnudārzā iecerēts izveidot vietu septiņām grupiņām. Bet tas gan vēl var mainīties. «Jāņem vērā, ka bērnudārzu cels vismaz 50 gadiem. Nevar zināt, kāds bērnu bums var būt vēlāk. Man ir pārliecība: ja būs jauns bērnudārzs, tie vecāki, kuri dzīvo uz robežas (piemēram, starp Sabili un Kandavu u.c.), izvēlēsies bērnus vest pie mums,» spriež Z. Cīrule.
Pašlaik aptuveni 12 bērnus vairāki vecāki neved uz PII «Vīnodziņa», jo uztraucas par viņu drošību.
Uz brīdi, kad bērni pārvāksies uz mazo skolu, gaida arī četrgadīgā Rēzija. Mamma Elīna Pīlēģe nolēmusi meitiņu pagaidām nevest uz bērnudārzu, jo uztraucas, ka varētu notikt kāda nelaime. «Kad vecāku kopsapulcē apspriedām situāciju un uzzinājām, ko secinājis speciālists, veicot ēkas apsekošanu, pēc divām dienām darbā mani pārņēma milzīgs uztraukums, gluži kā panikas lēkme, iztēlojoties situāciju, ja nu kaut kas notiek… Visādi pārliku domas prātā, galu galā ēkas stāvoklis ir zināms jau gadiem, un diez vai pēkšņi kaut kas atgadīsies. Bet — ja nu? Vainīga taču būšu es! Nevienu citu jau nevarēšu vainot par to, ka, pašai zinot esošo situāciju, aizvedu meitu uz bērnudārzu. Par to tikai iedomājoties, nespēju valdīt asaras, tāpēc paklausīju savai sirdij, aizgāju pakaļ meitiņai un atvedu sev līdzi uz darbu,» atklāti stāsta mamma. Rēzija noteikti turpinās apmeklēt PII, tiklīdz pārvāksies uz jaunajām telpām. Pašlaik meitene ir apslimusi un atrodas mājās kopā ar mammu, bet pēc tam viņu, visdrīzāk, pieskatīšot vecmamma.
«Redz, ja nav šāda atzinumu par to, ka ēka atrodas kritiskā stāvoklī, nekas uz priekšu nevirzās. Ja vecāki un vadītāja par to necīnītos, tiktu gaidīta nelaime, līdz kāds sāktu kaut ko domāt. Bērni dzimst, un viņi būs arī turpmāk! Bērnudārzs ir kā pamats vietējai sabiedrībai. Jāņem vērā, ka ir māmiņas, kuru atvases gaida rindā, lai tiktu Sabiles bērnudārzā. Zinu, ka viena sieviete, kura vēlējās pārvākties uz dzīvi Sabilē, aizgāja atpakaļ uz Rīgu, jo viņas mazajam bērnudārzā nebija vietas. Ja būs piepildīts bērnudārzs, būs piepildīta arī skola, un tas Sabilei ir nepieciešams. Dzīvība!» liek aizdomāties E. Pīlēģe.
Vai sagaidīs jauno bērnudārzu?
Aizvadītajā nedēļā Talsu novada domes deputāti jautājumu skatīja komiteju sēdēs. Par to, ka nepieciešams finansējums mazās skolas ēkas telpu remontam, pirms tur pārcelties, šaubu nebija nevienam. Plašas diskusijas radīja jautājums par finansējumu, kas vajadzīgs, lai būtu iespējams līdz galam izstrādāt būvprojektu. Bez tā turpmāka rīcība nav iespējama, jo pašlaik pašvaldībai ir būvprojekts minimālajā sastāvā.
Vairāki deputāti ar domes priekšsēdētāju Edgaru Zelderi priekšgalā pauda bažas, ka šim mērķim vēl nedrīkst paredzēt naudu, jo nav noskaidroti juridiskie aspekti, proti, kādas sekas radīs tas, ja tiks izmantots būvprojekts minimālajā sastāvā (ko izstrādājis SIA «Campaign») pārējā būvprojekta izstrādei, kuru, visticamāk, izstrādās cits uzņēmums. Piemēram, vai netiks pārkāptas autortiesības. SIA «Campaign», kas izstrādājis projektus vairākiem pašvaldības objektiem, kā apgalvo priekšsēdētājs, radījis daudzas būtiskas problēmas, un šī uzņēmuma dēļ kavējas arī citu objektu realizācija, tajā skaitā Talsu tirgus, Galvenās bibliotēkas u.c.
«Jāatvainojas izglītības iestādes vadītājai, ka šis jautājums ir karājies gaisā un esam nonākuši līdz šādai situācijai. Tas ir skumji, ka 21. gadsimtā kas tāds vēl notiek. It kā visa sabiedrība runā par to, cik svarīgi ir mūsu bērni, bet gadu gaitā situācija novesta līdz šādam stāvoklim. Ir prieks, ka atrasts pagaidu risinājums, un paldies visiem, kas iesaistījušies, lai tas varētu notikt.
Nav šaubu, ka šis objekts ir prioritāte Nr. 1, kuru nepieciešams steidzami sakārtot. Nepārtraukti strādājam pie jautājuma, kas saistīts ar projektētāju. Jāatzīst, ka ir ļoti smagi strādāt ar attiecīgo uzņēmumu, jo komunikācija ir pilnīgi neiespējama. Mēs nestāvam uz vietas, bet process ir sarežģīts,» sacīja E. Zelderis.
Lai arī domes priekšsēdētājs aicināja neapstiprināt finansējuma piešķiršanu pilna būvprojekta izstrādei, deputātu vairākums uzskatīja pretēji. Proti, ka līdz domes sēdei, kad jāpieņem gala lēmums, iespējams noskaidrot juridiskos jautājumus, kas rada bažas. Un, ja tās apstiprināsies, domes sēdē var spriest par turpmāko rīcību. Kā būtiski aspekti tika minēti laika trūkums un tas, ka nepieciešams pēc iespējas ātrāk ķerties klāt pie jaunā bērnudārza būvniecības, nevis kaut ko vēl atlikt. «Manuprāt, nepieciešams ieplānot finansējumu pilna būvprojekta izstrādei, jo nekas nav dzīvotspējīgāks par pagaidu variantu. Pagaidu risinājums nozīmē, ka esam kādu problēmu iesaldējuši, un tālāk nevirzāmies. Pieņemot lēmumu ieplānot finansējumu, neuzņemamies nevienu jaunu risku, atrodamies vien esošo risku robežās, bet vismaz virzāmies uz priekšu. Sabiedrībai, jo sevišķi Sabiles iedzīvotājiem, ir jābūt pārliecībai, ka Talsu novada domes deputāti ne tikai sēž ierakumos un baidās par jaunu soļu speršanu, bet ir arī pietiekami drosmīgi, lai virzītu lēmumus uz priekšu. Protams, atbildīgi, protams, izvērtējot. Vienkārši neko nedarīt un mēnešiem ilgi veikt vērtējumus, nonākot pie nekā, un tērēt vēl neskaitāmus mēnešus vērtēšanai, lai rezultātā konstatētu, ka laiks ir iztērēts, būvniecības izmaksas ir augušas vēl vairāk un ka labāku risinājumu tomēr nav iespējams atrast, nedrīkst,» pārliecinoši sacīja deputāts Gundars Sebris.
Galējais lēmums par jautājumu tiks skatīts šonedēļ, 15. martā, Talsu novada domes sēdē.

Pievienotie attēli

Komentēt var tikai reģistrēti lietotāji.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: