Rakstu arhīvs
 
Decembris 2012
26 27 28 29 30 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Janvāris 2013
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Februāris 2013
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 1 2 3
Marts 2013
25 26 27 28 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Aprīlis 2013
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 1 2 3 4 5
Maijs 2013
29 30 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Jūnijs 2013
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Jūlijs 2013
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Augusts 2013
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Septembris 2013
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Oktobris 2013
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Novembris 2013
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1
Decembris 2013
25 26 27 28 29 30 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Janvāris 2014
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Februāris 2014
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 1 2
Marts 2014
24 25 26 27 28 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Aprīlis 2014
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 1 2 3 4
Maijs 2014
28 29 30 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Jūnijs 2014
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Jūlijs 2014
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Augusts 2014
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Septembris 2014
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 1 2 3 4 5
Oktobris 2014
29 30 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Novembris 2014
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Decembris 2014
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Janvāris 2015
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Februāris 2015
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 1
Marts 2015
23 24 25 26 27 28 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Aprīlis 2015
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 1 2 3
Maijs 2015
27 28 29 30 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Jūnijs 2015
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 1 2 3 4 5
Jūlijs 2015
29 30 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Augusts 2015
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Septembris 2015
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 1 2 3 4
Oktobris 2015
28 29 30 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Novembris 2015
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Decembris 2015
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Janvāris 2016
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Februāris 2016
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 1 2 3 4 5 6
Marts 2016
29 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Aprīlis 2016
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1
Maijs 2016
25 26 27 28 29 30 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Jūnijs 2016
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 1 2 3
Jūlijs 2016
27 28 29 30 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Augusts 2016
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Septembris 2016
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 1 2
Oktobris 2016
26 27 28 29 30 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Novembris 2016
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 1 2 3 4
Decembris 2016
28 29 30 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Janvāris 2017
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Februāris 2017
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 1 2 3 4 5
Marts 2017
27 28 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Aprīlis 2017
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Maijs 2017
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Jūnijs 2017
 
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 1 2
Viedoklis

Kā vērtējat pašvaldību vēlēšanas rezultātus?



Lai balsotu, jāielogojas sistēmā!
Pēdējās galerijas
Biežākie atslēgvārdi

Dundagas novada domes deputātu kandidāti atbild uz «Talsu Vēstu» jautājumiem 20.05.2017

Aiga Naudiņa
aiga.naudina@talsuvestis.lv
63223337
Mārīte Jankeleviča
marite@talsuvestis.lv
63223336

15. maijā «Talsu Vēstis» uz apaļā galda diskusiju aicināja Dundagas novada visu trīs vēlēšanu apvienību pārstāvjus. Sarakstu «Mūsu cilvēkiem» pārstāvēja Aldis Felts un Benita Ose, apvienību «Strādāsim kopā» — domes priekšsēdētāja vietniece Andra Grīvāne un deputāts Guntis Pirvits, bet «Mūsu novadam» — Madars Burnevics un deputāte Gunta Abaja. Vēlētāju apvienībām uzdevām četrus jautājumus par šobrīd aktuālo, trīs — par partijas programmu, bet vienu jautājumu katrs politiskais spēks uzdeva kādam citam. Atbildes uz jautājumiem vēlētāju apvienības sniedza, ņemot vērā izlozētos kārtas numurus.
Jautājumi visiem sarakstiem
— Nosauciet problēmu kopumu vai jautājumus, ko šis sasaukums nav spējis atrisināt?
A. Felts: — Man nestāv prātā, ko šis sasaukums ir gribējis atrisināt. Mani satrauc statistika un fakts, ka iedzīvotāju skaits Dundagā samazinās, jo cilvēki brauc prom. Viņiem šeit trūkst darba. Galvenais iemesls, kāpēc cilvēki brauc prom un ka viņiem nav ko darīt, ir tas, ko esam rakstījuši savā programmā, — tas ir darbs un uzņēmējdarbība. Ja darba nebūs, cilvēkiem šeit nebūs ko darīt un nebūs par ko atpūsties. Ja vēlamies labi dzīvot, mums ir labi jāpelna. Tā ir lieta, ko dzīve man ir iemācījusi. Gan jau arī aizgājušais domes deputātu sasaukums savās priekšvēlēšanu programmās pirms četriem gadiem uzņēmējdarbības veicināšanu bija iekļāvis. Nemācēšu tikai pateikt, kurš saraksts kādā prioritātē, bet visiem tas bija programmā. Uzņēmējdarbība diemžēl Dundagā pa šo laiku nav attīstījusies.
B. Ose: — Domes sasaukums par uzņēmējiem domā ļoti maz. Kolkā ir saskarsme ar ūdenssaimniecības problēmām. Vēl nesen vienā no komitejām gāja diezgan saspringti ar saistošo noteikumu pieņemšanu, kas varētu ietekmēt mūsu uzņēmējdarbību un apstādināt vienīgo lielo ražotni novadā — zivju apstrādes cehu Kolkā.
A. Grīvāne: — Runājot par to, kas mūsu apvienībai nav izdevies šajā sasaukumā, viena no lietām, kas mums būs arī prioritāra, ja būsim nākamajā sasaukumā, bez jau pieminētās uzņēmējdarbības ir jautājums par nekustamajiem īpašumiem un mājokļiem novadā. Ja runājam par uzņēmējdarbības attīstību, nākamais būtu: šiem cilvēkiem nepieciešams, kur dzīvot. Mums nav pietiekami sakārtots nekustamo īpašumu jautājums pašvaldībā. Tā sakārtošanas dos papildu iespējas līdzekļu piesaistē.
G. Pirvits: — Nesakārtota ir arī sociālā sfēra. Tur ir pietiekami daudz problēmu, cilvēki diezgan daudz pretenziju izteikuši. Saprotam, ka telpas nav piemērotas, un attieksme pret tiem cilvēkiem, kuriem šī palīdzība ir nepieciešama, nav īsti korekta.
A. Grīvāne: — Noteikti jāizstrādā sociālā darba stratēģija novadā.
G. Pirvits: — Tāpat šajā sasaukumā nav izdevies uzlabot pašvaldības darba kapacitāti, sastrukturizēšanu, lai pašvaldība efektīvi cilvēku izteiktās problēmas atrisinātu. Ļaudis paliek mazāk, bet vai pašvaldībā mēs neizplūstam?
G. Abaja: — Līdz šim neatrisinātas problēmas ir sociālās palīdzības jautājumi, atbalsts iedzīvotājiem. Problēma tika fiksēta un noteikta, bet nespējām pieņemt konstruktīvus lēmumus, lai gan signāli bija jau pirms iepriekšējā sasaukuma. Tā ir nespēja pieņemt uz attīstību vērstu lēmumu, lai iedzīvotāji saprastu un varētu ar normatīviem dokumentiem atbilstoši strādāt. Sociālā atbalsta jautājumi saistīti ar telpām. Tā kā iedzīvotāju paliek mazāk, pašvaldība par daudz tērē to uzturēšanai. Iedzīvotājiem par maz skaidroti viņu pašu pienākumi. Problēma ir arī darba vietu trūkums un tas, lai jaunajiem cilvēkiem šeit būtu interesanti. Jāskatās kopumā — tā ir sociālā vide, ir iesāktas dažādas jauniešu atbalsta programmas. Tas viss ir vēl procesā. Tāpat Kolkas halle, kas ilgstoši stāv nepabeigta. Tā ir nespēja pieņemt būtiskus lēmumus.
— Pašreizējais domes priekšsēdētājs Gunārs Laicāns, kurš savulaik iestājās par novada atdalīšanos no rajona, tagad paudis viedokli, ka tas nav sasniedzis labus rezultātus. Infrastruktūra un administratīvais aparāts ir novājināts. Vai, jūsuprāt, būtu nepieciešams atjaunot bijušo Talsu rajonu?
A. Felts: — Diezin vai Gunārs Laicāns vienpersoniski pieņēma šo lēmumu, lai arī varbūt bija liela vēlme izejai pie jūras. Droši vien tam pamatā bija arī kādi skaitļi, ar ko šāds lēmums tika pamatots. Domājot par šī brīža situāciju, skaitļi rāda, ka Dundagas novadā ir vislielākās pārvaldes izmaksas bijušajā Talsu rajonā. Tas nozīmē, ka ir novājināta Dundagas novada pašvaldība. Lai pateiktu: gribam vai negribam, ir labi vai slikti atjaunot bijušo Talsu rajonu, būtu vajadzīgi aprēķini, kā arī apzināt iedzīvotāju viedokli.
A. Grīvāne: — Šobrīd valstī ir tendence visu dzīvi un ekonomisko darbību koncentrēt ap lieliem centriem. Uz to valsts politika tuvākajā laikā, visticamāk, tiks vērsta. Vai mūsu apvienība uzskata, ka būtu atjaunojams bijušais Talsu rajons, es sliecos domāt, ka nē. Šī koncentrēšanās uz lielākiem centriem liecina par turpmāku iedzīvotāju aizplūšanu no nomaļākām vietām uz centriem, kas patiesībā nozīmē atdot mūsu teritoriju jūrai un mežiem. No otras puses, mums jau šobrīd ir pietiekami laba sadarbība ar kaimiņos esošajiem novadiem, kā Ventspils novadu, Ventspils pilsētu un Talsu novadu gan izglītībā, gan kultūrā, gan sportā. Šī sadarbība ir paplašināma, bet atjaunot bijušo rajonu — nedomāju, ka tas šobrīd būtu lietderīgi.
M. Burnevics: — Izveidot atpakaļ bijušo Talsu rajonu, tas varbūt būtu vienkārši, bet ko tas mums reāli dos? Vai nebūsim pamale Talsu novadā vai rajonā? Kā būs ar funkciju izpildi un iedzīvotājiem? Šis lēmums nebūtu pieņemams tikai pašvaldībā, bet jāiesaista arī iedzīvotāji un jārespektē arī viņu viedoklis. Ja uzskatām, ka ir pārāk liela un funkcionāli slikta pašvaldības izpildvara, tad jāskatās, kādas funkcijas valsts uzliek pašvaldībai. Lai tās īstenotu, mums ir vajadzīgi šie cilvēki. Nevaram ar trīs cilvēkiem nodrošināt liela novada funkcionēšanu. Mūsu redzējums, ka Dundagas novadam ir jābūt neatkarīgam un jāskatās, vai mēs nevaram paņemt tuvākos pagastus klāt, lai būtu tas lielais apriņķis. Piemēram, Tiņģeri, Anci… Jādomā, ka nevis mēs varam iet pie kādiem, bet kādus arī aicināt pie sevis.
— Iedzīvotāji norāda, ka pašvaldība maz uzmanības pievērš piejūras ciemiem, visus spēkus koncentrējot Dundagā. Kādas darbības veiksiet, lai mainītu šo situāciju?
B. Ose: — Tā kā dzīvoju Kolkā, pārējie piejūras ciemi un to problēmu loks man ir zināms. Mūsu piekraste ir specifiska lībiešu dēļ. Mazirbē ir tautas nams, kas ir viena īpašumā, otra teritorijā, un ir diezgan grūti dabūt kopsaucēju, lai šo objektu uzturētu pienācīgā kārtībā. Pašvaldība līdz šim, cik spējusi, palīdzējusi, piemēram, dažādu pasākumu organizēšanā. Ja iedzīvotāji norāda, ka pašvaldība maz uzmanības pievērš piejūras ciemiem, spēkus koncentrējot Dundagā, jāteic, ka pamatā tur ir privātīpašumi. Es saprotu, ka cilvēkiem ir sāpe, problēmas, kas saistītas ar meliorāciju, virsūdeņu nenovadīšanu, grāvju neiztīrīšanu. Taču te jau sākas valsts līmeņa likumdošana, kur ir nacionālā parka likumi, kas aizstāv savas intereses, un privātīpašnieks paliek tur, kur paliek. Pašvaldība varētu būt tā, kas koordinē to darbību, bet līdzekļus privātīpašumos nevar ielikt.
A. Grīvāne: — Ņemot vērā iedzīvotāju skaita sadalījumu, lielākā daļa iedzīvotāju dzīvo Dundagā. Tāpēc varbūt ir priekšstats, ka pārsvarā aktivitātes notiek tikai šeit. Ja paskatāmies uz skaitļiem, šobrīd dažādās attīstības stadijās esošie projekti norāda, ka uz vienu iedzīvotāju projektu nauda, kas ir ieguldīta Kolkā, stipri pārsniedz to, kas ieguldīta Dundagā. Piekrītu iepriekšējiem runātājiem, ka pašvaldība ir pietiekami atbalstījusi piekrastes lībiešu organizācijas, lībiešu tautas namu. Mums ir sadarbība ar Dabas aizsardzības pārvaldi atkritumu apsaimniekošanā un citos jautājumos. Nepiekritīšu teiktajam, ka mēs mazāk uzmanības pievēršam piekrastei.
G. Pirvits: — Saistībā ar šiem piejūras ciemiem ir runāts par virs­ūdens un ceļu problēmām, bet jāteic, ka īpašumu dalīšanas laikā bieži vien šie jautājumi ir palikuši kaut kur otrā vai trešā, vai kādā citā plānā. Ir arī ļaudis, kas iegūst šos īpašumus. Laikam ir pieņemts Meliorācijas likums, ka pašvaldībai būs iespēja kaut kādā veidā iesaistīties šo ciemu dzīvē, pārņemot galvenos valkus jeb grāvjus. Protams, iedzīvotājiem pašiem par saviem īpašumiem būs jādomā, kā ūdeņus novadīt. Nevar būt tā, ka sev uzbūvē māju, ierīko piebraucamo ceļu un aizber šo grāvi. Kur tad pārējie liksies? Pašvaldībā šos jautājumus esam iepriekš skatījuši. Varbūt par maz uzmanības pievērsts atsevišķiem ceļiem un posmiem, un darāmā vēl tur būs pietiekami daudz, lai tos sakārtotu.
G. Abaja: — Varbūt jāpieņem tāds lēmums vai statuss, jo šie piekrastes ciemi, izņemot Kolku un Mazirbi, kur ir reālas darba vietas un lielāka infrastruktūra, ir kūrorta ciemi. Pašvaldībai, iespējams, jāskatās, vai tie ir saistošie noteikumi vai kāda cita kārtība, kas ir jāizdala, jo šajos ciemos ir atšķirīgāka situācija. Vasarā tur ir ļoti daudz iedzīvotāju, ziemā — maz. Varbūt ir jānodala, ka nodrošinām pamatiedzīvotājiem normālus dzīves apstākļus. Tie ir ceļi, pieturas, virsūdeņi, satiksme, iespējas nokļūt līdz centram. Piemēram, atkritumu problēmas ir vasarā, kad ir daudz atpūtnieku. Tā ir šī lielā diference. Pašvaldībai būtu jāskatās, kādi risinājumi ir citās pašvaldībās Vidzemes pusē. Kolkā savukārt daudzdzīvokļu mājās vasarās ir daudz atpūtnieku, ziemā šie dzīvokļi ir tukši, kas rada pārējiem daudzdzīvokļu māju iemītniekiem problēmas. Ir jāiet ar atšķirīgākiem risinājumiem un jāpiedāvā šīs lietas, kas arī iedzīvotājiem būtu pieņemamas. Te visu nevar likt vienā lielā maisā, — kāda ir Dundaga, kur koncentrēts lielāks iedzīvotāju skaits un kāda ir piekraste ar savām kūrorta un dabas aizsardzības prasībām.
— Kuri būs pirmie trīs darbi, ko veiksiet pēc ievēlēšanas? Par kādiem līdzekļiem?
A. Felts: — Lai sāktu strādāt, līdzekļi nav vajadzīgi. Par pirmajiem trīs veicamajiem darbiem. Sākšu ar šī brīža situāciju. Mūsu komandā nav pieejas pašvaldības un valsts resursiem, līdz ar to trūkst informācijas, kas mums ir nepieciešama. Mums trūkst arī darbalaika, ko šim jautājumam ziedot, un arī tehnisko resursu, lai to īstenotu. Pirmais darbs būs iepazīties ar pašvaldības darbu, kāds tas ir šobrīd, un saprast, kādi ir pašvaldības pienākumi atbilstoši likumdošanai un šī brīža vajadzībām un kas atbilst pašvaldības struktūrai un otrādi. Tā kā mūsu prioritāte ir uzņēmējdarbības attīstība, apvienot uzņēmējus, noskaidrot viņu vēlmes un vajadzības un domāt, kā tās atbalstīt. Dundaga šobrīd ir sadalīta trīs daļās. Tas, iespējams, ir saprotami, bet tai pašā laikā nesaprotami. Vēlētos, lai šie 29 deputātu kandidāti, kas ir trīs sarakstos, būtu kā vienots cilvēku kopums, kas kopīgi domā par Dundagas interesēm.
A. Grīvāne: — Tā kā arī šobrīd esmu deputāte, tās lietas, ko plānojam darīt pēc iespējamās ievēlēšanas, izriet no tā, ko jau darām. Tas ir kaut kādu lietu turpinājums un jaunu uzsākšana. Viena no problēmām, ko saskatām, ir iepriekš minētie nekustamie īpašumi un dzīvokļu jautājums. Jāapzina uzņēmēju problēmas un jāizveido uzņēmēju padome. Dažādās attīstības stadijās ir 16 Eiropas Savienības finansēti projekti. Mūsu uzdevums ir to veiksmīga īstenošana.
M. Burnevics: — Pašvaldības darbiniekiem algas salīdzinājumā ar apkārtējiem novadiem ir pietiekami lielas. Nepieciešams veikt pašvaldību funkciju auditu un paskatīties arī, par kādām algām un ko reāli darām, kāda ir darbinieku atdeve. Vai birokrātiskais aparāts ir par lielu? Mēs runājam ļoti skaisti par uzņēmējdarbību, bet kā varam šeit dabūt uzņēmējus, ja infrastruktūra pašvaldībā ir diezgan bēdīgā stāvoklī. Tas arī būtu viens no jautājumiem, kas jāsakārto. Tie ir ceļi, arī valsts ceļi. Pašvaldībai nav jālabo valsts ceļi, bet pašvaldība noteikti var ietekmēt valsts ceļu pabīdīšanu uz augšu prioritāšu sarakstā. Viens no darbiem, ko vēlētos veikt, kad būšu domē, redzēt, kā izlietojam finanses. Nodokļus maksājam, un mums visiem ir tiesības zināt, kā tos izlietojam. Tas ir arī pašvaldības pieņemto lēmumu skaidrojums ne tikai pašvaldības informatīvajā izdevumā un interneta vietnē, bet arī sociālajos tīklos. Ir pieņemti attīstības dokumenti. Arī šeit vajadzētu paskatīties, kā tos pildām.
Trīs jautājumi par programmu un darbību
Jautājumi vēlētāju apvienībai «Mūsu cilvēkiem»:
— Norādīts, ka konkurētspējīgas uzņēmējdarbības vides attīstībai nodrošināsiet konsultācijas un pieredzes apmaiņas pasākumus par mārketingu, kooperāciju, daudzveidīgu uzņēmējdarbību un produkcijas pārstrādi. Kā plānojat to realizēt un kur tam iegūtu finansējumu?
A. Felts: — Tam nav nepieciešams finansējums. Uzņēmēji grib strādāt, bet ir vajadzīgs kāds, kurš spēj viņus saliedēt, ņem vērā viņu intereses un vajadzības un nepieciešamības gadījumā arī atbalsta. Pašvaldības uzdevums ir sekmēt to, lai uzņēmēji var darīt, ko grib. Ja runājam par iespējām, Latvijā laikam nav bagātāka novada ar resursiem, jo mums ir jūra, meži, unikālas dabas vērtības, un tas viss prasa apsaimniekošanu. Jāmeklē cilvēki, kuri to spēj, grib, un mums jādomā, kā viņiem pretī sniegt iespējas. Mums ir «Latvijas valsts meži», Dabas aizsardzības pārvalde; šogad būs inventarizācija, kas pavērs pilnīgi jaunas iespējas uzņēmējiem. Iespējams, kaut kas no šiem ierobežojumiem dabas aizsardzības vārdā tiks atcelts, bet tajā pašā laikā parādīsies jaunas vērtības, kas prasīs apsaimniekošanu.
Ja uzņēmēji gribēs konsultācijas, apmaiņas braucienus un citus pasākumus, viņi to arī finansēs. Pašvaldības uzdevums ir veicināt sadarbību, sasaukt visus kopā pie viena galda. Ja uzņēmējdarbība attīstīsies, arī pašvaldībai būs vairāk iespēju palīdzēt, jo radīsies nodokļu ieņēmumi.
— Solāt uzlabot novada pārvaldes pieejamību. Kā to īstenosiet?
A. Felts: — Kā jau minēju, pirmais paveicamais darbs būs visus sasaukt kopā, lai saprastu, kas, kā un kāpēc pašvaldībā notiek. Apzinoties, kāda situācija ir, sapratīsim, kas jādara, lai būtu labāk. Pašvaldībā strādā daudz spējīgu cilvēku, varbūt viņus vajag vairāk motivēt, jāsniedz iespēja patstāvīgi strādāt, pieņemt lēmumus, un prasīt no viņiem rezultātu.
Negribu saukt konkrētus piemērus, bet ir situācijas, kad pārvalde nav pietiekami pieejama. Tas vairāk saistīts ar darbinieku atdevi, jo bieži vien var just, ka viņi nav motivēti.
— Solāt piesaistīt papildu ārējos finansējuma avotus. Kādus tieši un kādiem mērķiem?
A. Felts: — Ārējie finanšu avoti jeb projektu naudas ir laba lieta, lai novērstu sekas, bet tā nav prioritāte. Tā patiesībā ir finanšu pārdale, par ko rodas jautājums, cik sekmīga vai nesekmīga tā ir. Domāju, ka līdz šim Dundagā tā bijusi diezgan sekmīga, bet pienāks brīdis, kad vairs nebūs, ko pārdalīt. Lai būtu, ko, ir jānopelna. Gan Eiropai, gan Latvijai, gan Dundagas novadam.
Runājot par dabas vērtībām, kas būs jāapsaimnieko, arī tur būs Eiropas finansējums, ko dos Dabas aizsardzības pārvalde. Mums ar viņiem jārunā, lai zinātu, cik naudas te ienāk, cik tās šeit tiek tērēts, un vai tai var piekļūt vietējie iedzīvotāji. Nepieciešams arī sekmēt naudas piesaistīšanu lauksaimniecībā.
Kā piemēru varu minēt gadījumu, kad nopirku neapsaimniekotas, nevienam nevajadzīgas pļavas. Tās šķita kā bēdu ieleja, nevienam nevajadzīgas. Protams, tās nopļāvu, un Lauku atbalsta dienestā deklarēju kā bioloģiski vērtīgus zālājus. Šogad noalgoju ekspertu, kurš novērtēja zālāja kvalitāti, un šobrīd par zemes gabala apsaimniekošanu saņemu lielu naudu. Lauksaimniekiem jāmeklē tehniski risinājumi, kā apzināt vides vērtību, kas ir viņu apsaimniekošanā.
Jautājumi apvienībai «Strādāsim kopā»:
— Solāt nodrošināt primāro veselības aprūpi SIA «Veselības centrs», uzlabojot tā materiāli tehnisko nodrošinājumu. Ņemot vērā, ka medicīnas iekārtas ir ļoti dārgas, kur plānojat tam iegūt finansējumu? Kādus uzlabojumus veiksiet vispirms?
A. Grīvāne: — Vispirms gribētu uzsvērt to, ka ne visās mūsu izmēra pašvaldībās šādi veselības centri ir pieejami. Mūsu iedzīvotājiem radīta lieliska iespēja iegūt primāro veselības aprūpi šeit, uz vietas. Pakalpojums pašvaldībai izmaksā pietiekami dārgi, tāpēc domāju, ka, pirms runājam par centra uzlabošanu, galvenais ir turpmāka darbības no­drošināšana, runājot gan par primāro, gan par aprūpes daļu, kas strādā un ir pietiekami pieprasīta. Nedomāju, ka pašā sākumā varētu runāt par jaunu medicīnas iekārtu iegādi, šajā gadījumā tas ir vairāk par esošā uzturēšanu pienācīgā stāvoklī.
Nākamā lieta ir par ēkas uzturēšanu, kas ir pašvaldības īpašumā. Ja runājam par otrajā stāvā izvietoto aprūpes centru, tur nenoliedzami sākotnēji nepieciešams kaut vai telpu remonts, lai vietu padarītu pievilcīgāku, līdz ar to ne tikai novada, bet arī citu novadu iedzīvotāji izvēlētos šeit izmitināt savus tuviniekus.
— Norādāt, ka turpināsiet uzlabot sporta infrastruktūru. Vai šajā gadījumā domājat arī pabeigt remontdarbus sporta hallē Kolkā un padarīt to pieejamu iedzīvotājiem?
A. Grīvāne: — Ja runājam par sporta infrastruktūras tālāku uzlabošanu, jāsaka uzreiz, ka pietiekami liels darbs un ieguldījumi jau veikti. Tajā skaitā Dundagas mazās skolas stadionā veikti daudzi uzlabojumi. Tur lielās skolas stadionā nākamo projektu ietvaros plānoti vairāki uzlabojumi. Mums jāseko tam līdzi, lai viss tiktu veiksmīgi realizēts.
Ja runājam par Kolkas halli, ir skaidrs, ka šis jautājums kā karsts kartupelis tiek viļāts jau no halles būvēšanas laika. Ne velti savā programmā neiekļāvām jautājumu par to, jo uzskatu, ka neesam gatavi saviem vēlētājiem solīt halles atjaunošanu un nodošanu sportiskām aktivitātēm. Domāju, ka daudz vērtīgāk būtu līdzekļus ieguldīt Kolkas stadiona vai Kolkas skolas zāles tālākā labiekārtošanā. Kas attiecas uz Kolkas sporta halli, šobrīd to redzam kā būvi, kas būtu nododama vai iznomājama privātam uzņēmējam — kādam, kas ar to grib nodarboties partnerības veidā, jo neredzu, kā pašvaldība šobrīd varētu uzņemties halles pilnīgu atjaunošanu. Un vēl svarīgāk — tālāku uzturēšanu.
— Solāt paplašināt piedāvāto sociālo pakalpojumu klāstu, veidojot sociālos dzīvokļus, attīstot aprūpi mājās. Par kādu finansējumu un kur plānojat veidot sociālos dzīvokļus, ja Dundagas novadā brīvo dzīvokļu fonda praktiski nav? Kā plānojat attīstīt aprūpi mājās?
A. Grīvāne: — Runājot par sociālo dienestu un jautājumiem, kas saistās ar sociālo aprūpi novadā, Guntis jau iezīmēja, ka problēmu ir daudz. Vispirms sociālajam dienestam nav viņu darbībai piemērotu telpu, ko atzinuši arī kontrolējošie eksperti, kas pieaicināti. Konstatēts darbinieku trūkums vai viņu neatbilstība amatam. Ir izsludināts konkurss sociālā dienesta vadītāja postenim. Tie ir galvenie jautājumi, kas pašlaik jārisina. Vajadzētu sākt ar stratēģijas izstrādi.
Esam raduši iespēju sociālajam dienestam darboties jaunās telpās, līdz ar to atruna par telpām vai resursu nepietiekamību pēc brīža būs nevietā.
Ja runājam par sociālajiem dzīvokļiem, tad jāmin vecā slimnīcas ēka, kur šobrīd atrodas aprūpes nams. Redzam iespēju sociālos dzīvokļus radīt šajā ēkā, izremontējot telpas.
Jautājumi apvienībai «Mūsu novadam»:
— Norādīts, ka realizēsiet projektus, kas uzlabos Kolkas ciema dzeramā ūdens kvalitāti. Kādus tieši projektus?
G. Abaja: — Kolkas ciema ūdens jautājums diezgan ilgstoši ir problemātisks. No pašvaldības puses bijuši risinājumi avārijas situācijās, ko un kā darīt. Varbūt nav veicies ar iepriekšējiem uzņēmuma vadītājiem. Pašlaik ir jauns darbinieks, kurš skatās un iedziļinās. Pašvaldībai šī problēma ir uzkrāta un zināma.
Viena lieta, kas nav izpildīta un būtu vajadzīgs — Kolka atrodas unikālā vietā no ūdens ieguves vietas viedokļa. Šis ir gadījums, kad pašvaldības vadītājam būtu nopietni jārunā ar ministrijām par papildu finansējumu, jo tikai ar pašvaldības finansējumu risinājums būs grūti sa­sniedzams. Vēl jārunā par dzeramā ūdens ieguves avotiem, kuri pašreiz tiek izsmelti. Kopā ar Dabas aizsardzības pārvaldi būtu jāmeklē jauna vieta, kas nozīmētu arī tīklu pārorganizēšanu. Šobrīd ūdens tiek attīrīts, bet ūdensvadu tīkli ir tik novecojuši, ka attīrītais ūdens caurulēs atkal paliek netīrs. Pašvaldība tam bija novirzījusi finansējumu, bet diemžēl citu neizdarības vai kļūdas dēļ tas netika izdarīts. Tie ir virzieni, kuros noteikti jāstrādā. Protams, jāņem vērā, ka ir sezonalitāte: ziemā ir viens iedzīvotāju skaits, vasarā — cits. Jāveido konstruktīvas sarunas ar konkrētiem risinājumiem.
Tas, kāpēc sarunas ar ministrijām līdz šim nav izdevušās un devušas rezultātus, ir jautājums pašvaldības vadītājam. Domes sēdē par to runājām, ka jāiet tālāk un tas jārisina. Problēma bija uzņēmuma vadībā un pašvaldības vadītāja aktivitātēs, jo viņš ir pirmā persona, kas iet un konkrēti runā ar ministrijām.
— Norādīts, ka saglabāsiet pašvaldības policijas dienesta darbību, aktivizējot preventīvo darbu. Vai ir bijušas sarunas par iespējamo pašvaldības policijas dienesta slēgšanu? Kā plānojat aktivizēt viņu darbu? Vai pieņemsiet papildu darbiniekus?
M. Burnevics: — Cik zināms, šādas sarunas par pašvaldības policijas likvidēšanu nav bijušas. Manā skatījumā, tā ir jāsaglabā. Ja vaicāsiet jebkuram Dundagas novada iedzīvotājiem, vai pašvaldības policija labi pilda savas funkcijas, atbilde būs: «Nē.» Diemžēl situācija ir tāda, ka abi policijas darbinieki ir no Talsiem. Pašvaldības policijai vajadzētu būt sasniedzamai 24 stundas diennaktī, septiņas dienas nedēļā. Diemžēl tas mūsu novadā ir diezgan grūti izpildāms. Ja pēc 17.00 kāds cenšas sazvanīt pašvaldības policiju, bieži vien tas nav izdarāms. Ja tomēr izdodas, bieži vien jāgaida aptuveni divas stundas, kamēr kāds ierodas; tātad darbs nav efektīvs.
Dundagā un Kolkā uzstādītas videonovērošanas kameras. Jautājums ir — ko mēs darām ar šiem ierakstiem? Vai tos skatāmies un analizējam? Atbilde arī šajā gadījumā būs — nē. Diemžēl.
Runājot par papildu darbinieku pieņemšanu, vispirms jāizvērtē esošie un darbs, kā viņi realizē pašvaldības policijas funkcijas. Ja nepieciešams pieņemt papildu darbiniekus, tas noteikti jādara, jo sabiedriskā kārtība un drošība ir primārs jautājums pašvaldībā.
— Solāt izskaidrot domes darbību un pieņemtos lēmumus. Vai uzskatāt, ka līdz šim tas pietiekami netiek darīts? Kā plānojat panākt šo skaidrošanas funkciju?
M. Burnevics: — Pašlaik noalgots sabiedrisko attiecību speciālists, jo pirms tam ar domes pieņemto lēmumu skaidrošanu bijis diezgan bēdīgi. Mums jāsaprot, ka jaunieši nav tie, kuri lasa Dundagas novada pašvaldības informatīvo izdevumu, kur šie lēmumi skaidroti. Jāsāk izmantot sociālos tīklus, tas iesākts tikai pašlaik. Jauniem cilvēkiem ir jābūt sapratnei par to, kāpēc pašvaldības pieņem konkrētus lēmumus. Ja tiks pieņemti lēmumi un neviens tos neskaidros, būs jautājums — kāpēc jūs tā darāt?
Partija jautā partijai
Apvienības «Mūsu cilvēkiem» jautājums apvienībai «Strādāsim kopā»: — Jūsu nosaukums ir «Strādāsim kopā». Vai uzskatāt, ka visi 29 deputātu kandidāti var strādāt kopā?
A. Grīvāne: — No likuma viedokļa «Par pašvaldībām» 29 deputāti nevar strādāt kopā, bet noteikti redzu pašvaldībā konstruktīvu un produktīvu darbu, strādājot kopā. Patiesībā nekā citādāk tas nav iespējams, jo lēmumiem jābūt izrunātiem, pārdomātiem, izdiskutētiem, un mums galu galā pie kaut kā jānonāk. Domāju, ka partijas nosaukumā jau ielikta ideja par to, ka tas jādara, un esam gatavi to darīt.
Apvienības «Strādāsim kopā» jautājums apvienībai «Mūsu novadam»: — Arī jūs savā programmā esat pievērsušies jautājumam par jauniešu atgriešanos novadā. Kā jūs to redzat un cik ilgā laikā tas varētu sākt realizēties?
M. Burnevics: — Lai cilvēki atgrieztos novadā, kas viņiem vajadzīgs? Darba vietas un brīvā laika aktivitātes, kas ir saturīgi pavadīts laiks gan pieaugušiem cilvēkiem, gan ģimenēm ar bērniem. Tas, kas pašlaik uzsākts ar bērnu un jauniešu centru, ir viena no ievirzēm, ko noteikti nevajadzētu apturēt, un arī turpmāk vajadzētu tam novirzīt līdzekļus. Ja jaunieši šeit redzēs ģimenes un redzēs, ka te ir, ko darīt brīvajā laikā, viņi gribēs atgriezties. Ja viņu vecākiem šeit būs darbs, viņi gribēs atgriezties. Cik ilgā laikā tas varētu realizēties, ir atkarīgs no tā, cik labi ievēlētie deputāti varēs savstarpēji strādāt, komunicējot un pieņemot atbildīgus lēmumus, kas saistīti arī ar nākotni, nevis tikai divu dienu, bet vairāku gadu skatījumā.
Apvienības «Mūsu novadam» jautājums apvienībai «Mūsu cilvēkiem»: — Pirms tam minējāt, ka jāpārskata pašvaldības funkcijas un daļa jānodod privātiem uzņēmējiem. Kuras funkcijas konkrēti, jūsuprāt, privātie uzņēmēji veiktu labāk, nekā pašvaldība?
A. Felts: — Protams, ir vairākas lietas, ko varētu nodot uzņēmējiem, bet primārais — pašvaldībai jāatsakās no uzņēmējdarbības. Jebkurā vietā un veidā var rast citus risinājumus. Iespējams, jārada uzņēmējdarbības vide, un tā jānodod uzņēmējiem. Iespējams, tas prasa ieguldījumus. Ja runājam konkrēti, man pašlaik ir grūti saprast viesu mājas statusu Dundagas pilī. Kāpēc tur tiek ieguldīti līdzekļi, patiesībā konkurējot ar uzņēmējiem? Tā nav labas vides veidošana. Otra lieta — pašvaldības īpašumu apsaimniekošana, kas ir meži, saimnieciskās ēkas, ko arī varētu nodot uzņēmējiem. Trešā lieta — tas gan vēl jāvērtē, bet, iespējams, komunālā saimniecība būtu nododama kādam uzņēmējam.

Pievienotie attēli
Atslēgvārdi
Dundaga
Komentāri
Komentēt var tikai reģistrēti lietotāji.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm:
draugiem.lv twitter.com facebook.com
Lietotāja profils
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm:
draugiem.lv twitter.com facebook.com
Twitter
----- Account: talsuvestis.lv -----