Rakstu arhīvs
 
Decembris 2012
26 27 28 29 30 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Janvāris 2013
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Februāris 2013
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 1 2 3
Marts 2013
25 26 27 28 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Aprīlis 2013
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 1 2 3 4 5
Maijs 2013
29 30 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Jūnijs 2013
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Jūlijs 2013
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Augusts 2013
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Septembris 2013
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Oktobris 2013
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Novembris 2013
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1
Decembris 2013
25 26 27 28 29 30 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Janvāris 2014
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Februāris 2014
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 1 2
Marts 2014
24 25 26 27 28 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Aprīlis 2014
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 1 2 3 4
Maijs 2014
28 29 30 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Jūnijs 2014
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Jūlijs 2014
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Augusts 2014
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Septembris 2014
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 1 2 3 4 5
Oktobris 2014
29 30 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Novembris 2014
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Decembris 2014
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Janvāris 2015
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Februāris 2015
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 1
Marts 2015
23 24 25 26 27 28 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Aprīlis 2015
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 1 2 3
Maijs 2015
27 28 29 30 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Jūnijs 2015
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 1 2 3 4 5
Jūlijs 2015
29 30 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Augusts 2015
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Septembris 2015
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 1 2 3 4
Oktobris 2015
28 29 30 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Novembris 2015
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Decembris 2015
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Janvāris 2016
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Februāris 2016
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 1 2 3 4 5 6
Marts 2016
29 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Aprīlis 2016
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1
Maijs 2016
25 26 27 28 29 30 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Jūnijs 2016
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 1 2 3
Jūlijs 2016
27 28 29 30 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Augusts 2016
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Septembris 2016
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 1 2
Oktobris 2016
26 27 28 29 30 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Novembris 2016
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 1 2 3 4
Decembris 2016
28 29 30 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Janvāris 2017
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Februāris 2017
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 1 2 3 4 5
Marts 2017
27 28 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Aprīlis 2017
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Maijs 2017
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Jūnijs 2017
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 1 2
Jūlijs 2017
 
26 27 28 29 30 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Viedoklis

Kā vērtējat pašvaldību vēlēšanas rezultātus?



Lai balsotu, jāielogojas sistēmā!
Pēdējās galerijas
Biežākie atslēgvārdi

Desmit dzīves gadi paralēlā pasaulē 01.02.2017

Paula Kārkluvalka
paulakarkluvalka@gmail.com
63223336

Dzīve vai drīzāk eksistēšana pie azartspēļu automātiem skārusi vairāk līdzcilvēku, nekā spējam iedomāties. Tā ir kā paralēla pasaule, par kuru sabiedrībā runā maz, bet visi zina, ka tāda ir. Mans sarunu biedrs Aivis (vārds mainīts) atklāti gatavs pastāstīt par piedzīvoto elli, kuru no līdzcilvēkiem viņš apzināti slēpa. Desmit dzīves gadi pagājuši azartspēļu atkarībā. No mazām likmēm līdz milzīgiem parādiem un veselības problēmām. Uz spēles bija likts viss.
«Pirmo reizi spēlēju
ļoti sen, tīņu vecumā. Biju sakrājis 100 Latvijas rubļu. Mamma tos samainīja smukos, jaunos desmitniekos. Vienu no tiem nospēlēju spēļu automātā, kas atradās Talsu sporta namā. Man bija 15 gadi, bet dokumentus neviens neprasīja. Pēc zaudējuma ar asarām acīs gāju pie mammas, biju vīlies, ka neko nevinnēju. Tā bija pirmā saskarsme ar zaudējumu. Gāja laiks un spēļu automātus uzstādīja kafejnīcā «Pie ezera» un Talsu kinoteātrī. Ar draugiem periodiski sākām tur iegriezties. Gājām pacīnīties par pāris latiem. Kinoteātrī azartspēles vairs nebija pieejamas, palika «Pie ezera» un trīs automāti viesnīcas vestibilā. Turpinājām tos apmeklēt. Jutu, ka nevaru vairs nespēlēt. Tajā vecumā bija arī citas intereses, tādēļ spēlēju viļņveidīgi — te spēlēju, te ne. Trūka naudas un nebija iespējas tikt pie kredītiem, kā tas ir tagad.
Azartspēles pārtraucu spēlēt, kad sāku studēt. Palīdzēja jaunie dzīves apstākļi. Nebija vairs mazpilsētas rutīnas! Noturējos vairāk nekā gadu. Taču, kopumā skatoties, studiju laiks pagāja ar diezgan regulāru spēļu zāļu apmeklēšanu. Ceļā no lekcijām uz kopmītnēm bija laimētavas. Spēju saņemties tikai pirms sesijas un citiem lieliem pārbaudījumiem.
Vecāki deva naudu studijām, bija iespēja aizņemties no koju biedriem, stipendija… Varēju uz spēles likt lielāku naudu. Brīžiem paveicās, un kaut ko laimēju. Citreiz laimesti nāca kā lavīna — visu nedēļu laimestu varēju apgrozīt spēļu zālē.  Tādā veidā no maza spēlmaņa kļuvu par rūdītu profesionāli ar parādiem, neregulāru ēšanu, svara zudumu, stresu un pārdzīvojumiem.
Spēlējot organisms bija kā uzlādēts no adrenalīna, bet, kad zaudēju — vajāja vainas apziņa un apņemšanās nespēlēt. Tam sekoja samierināšanās un pēc neilga laika plāns, kā atspēlēties. Kamēr bija nauda, viss šķita ideāli, kad nauda beidzās, sāku domāt, kā izkļūt no situācijas. Tā bija nemitīga cīņa ar sevi. Tā pagāja mani studiju gadi. Katru nedēļu spēļu automātā atstāju aptuveni 40 latu. Jārēķina, cik sešu gadu laikā iztērēju… Tā bija nauda ēšanai, tā nebija lieka. Tādēļ zaudēju citās, patiesībā lielākās izteiksmēs — veselībā.
Neskatoties uz to, ieguvu labu izglītību un pēc studijām sāku strādāt ļoti labi apmaksātu darbu. Spēlēšana vairs nebija problēma, jo naudas tam līmenim bija daudz. Atdevu parādus un turpināju spēlēt. Vienā reizē nospēlēju 40 līdz 60 latu, ar to organisms pāris dienas bija pabarots. Spēļu automāti kļuva sarežģītāki, spēles «gudrākas». Varēja likt arvien lielākas likmes. Nozare attīstījās.
Reizēm sāku iet uz visu banku, pacēlu likmes un dīvainā kārtā sākumā arī paveicās. Lielākā vienā dienā laimētā summa — 3300 latu. Apgrozīju gan daudz vairāk, jo, lai laimētu, aparātus nācās griezt un griezt. Man bija sava spēles stratēģija. Prāts atradās tādā kā tunelī, patiesībā nespēju sev atzīt, ka rezultātā vienalga zaudēšu. Visa pamatā ir sevis mānīšana, ka aiz laimesta sekos nākamie, tad visu atgūsi un beidzot beigsi spēlēt… Bet tā nenotiek. Azarta atkarībā cilvēks sevi notur aiz vainas izjūtas, spēlē un prāto — esmu šeit un spēlēju, šis ir mans noslēpums, mans liktenis, nolemtība, es beigšu spēlēt, bet ne šodien.
Kad zvanīja draugi, sākumā atbildēju, parunājos, vēlāk spēlēšanas laikā vairs uz zvaniem neatbildēju. Paliku draugiem parādā. Pamazām zuda interese par apkārt notiekošo. Spēlēšana kļuva par manu ikdienu.
Pēc zaudējumiem jutos bezpalīdzīgs un pieļāvu iespēju, ka esmu slims. Taču tas neko nemainīja. Bija jāmeklē nauda, lai varētu spēlēt atkal un atkal. Izmantoju banku piedāvātos mazos patēriņa kredītus un kredītlīnijas. Varēju atkal atsperties! Bija liels naudas apgrozījums. Kad kredītlīnijas un overdrafti bija izmantoti, apgaismības brīžos izveidoju tabulu, lai uzzinātu kopējo bilanci.  Lielākā bija ap 15 000 latu, bet tā nav visa summa, tie ir tikai parādi.
Jāpaskatās acīs patiesībai
Mamma lūdza atvērties un izstāstīt, kas notiek. Viņa ļoti pārdzīvoja un centās morāli atbalstīt. No manis bija palikuši tikai kauli un āda. Biju bez jebkādas intereses par dzīvi. Mamma nomira, kad vēl spēlēju. Pēc viņas nāves nespēju apstāties. Reizēm spēlējot, man trūka gaisa, šķita, ka tūlīt nokritīšu līdzās azartspēļu aparātam.
Atbrīvošanās pirmais solis bija iepazīšanās ar savu sievu. Viņa zināja, ka esmu atkarīgs. Neviena cita sieviete nespertu tik pārdrošu soli. Nekontaktētos ar zudušu cilvēku. Mēs iepazināmies, un izveidojās attiecības. Es turpināju spēlēt, bet mazliet mazāk, jo daudz laika pavadījām kopā. Viņa vairākkārt, bez lielas uzbāzības, centās pieklauvēt manai apziņai. Kādā reizē, kad biju pamatīgi «atsēdējies» pie spēļu automāta — izdzēris 100 kafiju, pārguris, iekritušām acīm —, viņa, neko nesakot, pienāca man klāt. Pagriezos un teicu: «Es grimstu! Lūdzu, palīdzi izrāpties no šīs bedres! Ja turpināšu spēlēt, es nomiršu no šī dzīvesveida!»
Mājās pamanīju, ka viņa meklē profesionālu palīdzību. Pēkšņi attapos: kādam patiesi rūp tas, kas ar mani notiek. Tas kaut kādā veidā izmainīja manu būtību. Tas bija grūdiens saņemties un cīnīties. Nekad neesmu ticējis, ka sarunas ar kādu cilvēku var palīdzēt atbrīvoties no atkarības, manuprāt, vienīgā iespēja ir tad, kad pats saproti, cik patiesībā slims esi. Kad tu saproti — tev nekad nebūs bērnu, mazbērnu, tev nebūs nekā, tu nomirsi jauns.
Sāku strādāt ar sevi, plānoju nākotni, to, ko es tajā vēlētos. Es turpināju spēlēt, bet nebija ne adrenalīna, ne vēlmes atspēlēties. Bija tikai ieradums, gluži kā iet uz tualeti.
Drīz vien kādā spēļu zāles apmeklējuma reizē apsēdos pie automāta un domāju, ka vēl tikai reizi uzspēlēšu par piečuku. Salocīto naudaszīmi burzīju rokās un domāju — spēlēt, nespēlēt… Svaru kausu vienā pusē bija azartspēles, bet otrā — ģimene, veselība un nauda. Ja es neiemestu naudu automātā, varbūt dzīvē notiktu brīnums? Varbūt es vēl varētu piedzīvot īstu laimi?! Es turpināju burzīt banknoti, līdz ar lielu piepūli pārlauzu iekšējo cīņu. Nelielā transa stāvoklī piecēlos un devos prom. Katrs spertais solis bija neaprakstāmi smags. Kad aiz manis aizvērās spēļu zāles durvis, mani kā narkomānu kratīja un purināja drebuļi. No manis nāca ārā viss šo gadu laikā uzkrātais. Skaidri sapratu, ka no tā brīža vairs nenospēlēšu nevienu banknoti, jo apmaiņā pret to man būs viss!
«Atkarīgo zīmogs»
Pa gabalu atpazīstu tos, kuri vēl spēlē un iet šo grūto ceļu. Ļoti labi zinu, ko viņi domā, jo pats reiz tāds biju.  Zinu cilvēkus, kuri pazaudējuši īpašumus, ģimeni. Zinu tos, kuri vakaros un naktīs spēļu zālēs pulcējas kā viena liela ģimene. Zinu tādus, kuri ir sākuma stadijā, vēl neapzinās to ļaunumu, ko azartspēles nodara.
Grūti noskatīties, cik milzīgu ļaunumu šo «laimētavu» pastāvēšana nodara mūsu valsts attīstībai, ģimenēm, un sabiedrībai. Šī nauda nesilda valsts ekonomiku, tā rada neveiksminiekus, jauc ģimenes un maitā likteņus, atņem sapņus un rada pelēku parādnieku masu. Kam tas ir izdevīgi? Kādēļ azartspēļu zāles atļauj atvērt katrā pilsētā? Lai vietējiem ražotājiem būtu mazāk pircēju? Lai parautu zem ūdens jauno paaudzi? Cilvēki pieļauj kļūdas, īpaši jauni. Tikai šāda kļūda var maksāt dzīvi. Vēl smagāk, ja azartā iekrīt, kad ir viss. Manā gadījumā nebija nekā, tikai vēlme visu piedzīvot palīdzēja atbrīvoties.
Tiem, kuri spēlē, novēlu atrast pareizo dzīves ceļu vai atgūt to no jauna. Zinu, ka azartspēļu atkarībā esošajiem mani vārdi neko nenozīmē. Es neeju klāt un nesaku: «Vecīt, tu pazaudēsi visu!» Cilvēks pie automāta jūtas kā liela uzdevuma priekšā, jo jāmeklē veids, kā atgūt zaudēto, kā laimēt, dubultot likmi, «izlīst» no parādiem.
Zinu atbildes, kuras sekotu: «Tu nāc mani mācīt!?», «Es pats, vecīt, zinu, ka ir galīgā pakaļā!», «Pārgudrais!», «Es jau tikai paākstos!», «Šodien man veicas!». Tās ir tikai dažas standarta frāzes, katra azartspēļu spēlētāja galvā.
Jaunpienācēji parasti sāk ar mazām likmēm un priecājas par nelielu laimestiņu. Atkarība var rasties ļoti īsā laikā: spēļu automāti vilina ar skaistām melodijām, grafiku, bonusiem. Tie programmē cilvēka prātu! Tie zvana tik skaisti, ka pēc diennakts spēļu zālē, aizejot mājās, jo­projām dzirdi melodiju un redzi, kā griežas simboli.
Es ik pa laikam iegriežos spēļu zālēs, bet ne reizi neesmu spēlējis. Eju apzināti, lai desmit minūtes pakavētos pārdzīvotajā, pavērotu to dzīves daļu, kuras dēļ man varēja nebūt nekā. Atkarība no manas dzīves ir izsvītrojusi desmit gadus. Brīdis, kad patiesi iegāju «laimētavā», bija brīdis, kad es ar nenospēlētu piecīti rokās izgāju no azartspēļu zāles. Mana dzīve ir sakārtojusies: ir ģimene, vaļasprieki, atgriezušās darba spējas, nauda. Saņēmu milzīgu paaugstinājumu darbā. Domāju, ka tā liktenis parādīja, ka izdarīju pareizo izvēli,» Aivis dalās savā pieredzē.
Aivis jau četrus gadus ir brīvs. Viņam neizsakāmi žēl mammas. Žēl to puišu, kuri domā, ka pāris eiro paspēlēšana ir tīrais nieks. Atkarība piezogas tieši tā.

Atslēgvārdi
sabiedrība
Komentāri
Komentēt var tikai reģistrēti lietotāji.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm:
draugiem.lv twitter.com facebook.com
Lietotāja profils
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm:
draugiem.lv twitter.com facebook.com
Twitter
----- Account: talsuvestis.lv -----