Rakstu arhīvs
 
Decembris 2012
26 27 28 29 30 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Janvāris 2013
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Februāris 2013
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 1 2 3
Marts 2013
25 26 27 28 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Aprīlis 2013
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 1 2 3 4 5
Maijs 2013
29 30 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Jūnijs 2013
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Jūlijs 2013
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Augusts 2013
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Septembris 2013
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Oktobris 2013
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Novembris 2013
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1
Decembris 2013
25 26 27 28 29 30 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Janvāris 2014
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Februāris 2014
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 1 2
Marts 2014
24 25 26 27 28 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Aprīlis 2014
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 1 2 3 4
Maijs 2014
28 29 30 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Jūnijs 2014
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Jūlijs 2014
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Augusts 2014
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Septembris 2014
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 1 2 3 4 5
Oktobris 2014
29 30 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Novembris 2014
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Decembris 2014
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Janvāris 2015
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Februāris 2015
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 1
Marts 2015
23 24 25 26 27 28 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Aprīlis 2015
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 1 2 3
Maijs 2015
27 28 29 30 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Jūnijs 2015
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 1 2 3 4 5
Jūlijs 2015
29 30 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Augusts 2015
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Septembris 2015
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 1 2 3 4
Oktobris 2015
28 29 30 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Novembris 2015
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Decembris 2015
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Janvāris 2016
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Februāris 2016
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 1 2 3 4 5 6
Marts 2016
29 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Aprīlis 2016
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1
Maijs 2016
25 26 27 28 29 30 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Jūnijs 2016
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 1 2 3
Jūlijs 2016
27 28 29 30 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Augusts 2016
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Septembris 2016
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 1 2
Oktobris 2016
26 27 28 29 30 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Novembris 2016
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 1 2 3 4
Decembris 2016
28 29 30 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Janvāris 2017
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Februāris 2017
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 1 2 3 4 5
Marts 2017
27 28 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Aprīlis 2017
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Maijs 2017
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Jūnijs 2017
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 1 2
Jūlijs 2017
26 27 28 29 30 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Augusts 2017
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Septembris 2017
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1
Oktobris 2017
25 26 27 28 29 30 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Novembris 2017
 
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 1 2 3
Viedoklis

Vai gada nogalē izvērtējat nodzīvoto gadu?



Lai balsotu, jāielogojas sistēmā!
Pēdējās galerijas
Biežākie atslēgvārdi

Cūkas baro ar aļģēm, bet maisiņus izgatavo no koka 24.10.2017

Paula Kārkluvalka
paulakarkluvalka@gmail.com
63223336

Pagājušajā nedēļā Latvijas Investīciju attīstības aģentūras Talsu biznesa inkubatorā ar topošajiem, esošajiem uzņēmējiem, citiem interesentiem tikās Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja Latvijā padomniece Maija Kāle. Kas ir mūsu bioekonomikas resursi un vai mēs tos pietiekami izmantojam? Ko darīt ar koku lapām, ko iesākt ar pārtikas atkritumiem? Speciāliste pastāstīja par bioekonomikas un aprites ekonomikas attīstību Ziemeļvalstīs un iezīmēja virzienu, kādā lūkoties vietējiem uzņēmējiem.
Arī Ziemeļvalstīm bioekonomika, aprites ekonomika
un bezatkritumu ekonomika ir salīdzinoši jaunas tēmas, tomēr kaimiņi ziemeļos ir tikuši tālāk nekā mēs. To pamatā ir sadarbība starp dažādām saistītām un nesaistītām nozarēm, meklējot veidus, kā saimniekot ekonomiskāk, videi draudzīgāk, samazinot atkritumu kalnus izgāztuvēs, fosilos materiālus aizstājot ar atjaunojamiem resursiem. Eiropā bioekonomika un aprites ekonomika strauji attīstās, tā reaģējot uz klimata izmaiņām un patēriņa kultūras līdzi nestajām problēmām.
Aprites ekonomika pievērš uzmanību iegādātās preces kalpošanas ilgumam: vai to varēs izmantot visu mūžu, vai to var pārveidot par kaut ko citu; vai materiālu kāds cits varēs izmantot kā resursu. Tikpat būtiska ir pārstrādāto materiālu atkārtota izmantošana, piemēram, lai nopirktā kafija līdzņemšanai tiktu pasniegta krūzītē, kas izgatavota no pārstrādāta materiāla.
Bioekonomikas piramīdas pašā apakšā ir enerģētika un siltums — šādi izmantojot atkritumus, tiem ir viszemākā pievienotā vērtība. Tiem seko celtniecības materiāli, iepakojums, tekstila materiāli, pārtika un dzīvnieku barība, un pašā augšā ir farmācija un veselība. «Mēs esam piramīdas apakšā. Piemēram, maz būvējam jaunas būves no koka, savukārt Ziemeļvalstīs ir noteikumi, kas paredz skolu un bērnudārzu būvēšanu no koka. Pirmkārt, tā netiek izmantoti materiāli, kuru nav, bet tādi, kuri ir. Otrkārt, koka ēkas ir labākas veselībai, bērniem ir mazāk alerģiju,» pastāsta M. Kāle.
Speciāliste uzver, ka maz regulēta ir tekstilrūpniecība — industrija balstās uz sezonu mainību, pirkšanu un īslaicīgu patērēšanu. Ziemeļvalstīs aizvien vairāk ražotāju pieņem atpakaļ tekstila izstrādājumus, kad patērētājam tie vairs nav vajadzīgi. Pašlaik tekstilu pārstrādā paklājos, tomēr ir maz pētījumu, ko ar to darīt tālāk, lai izveidotu kādu jaunu materiālu. «Zinu, ka Igaunijā ir viena tekstila pārstrādes rūpnīca. Bet aktuāls ir jautājums, kā tekstilu transportēt, jo viens no bioekonomikas pamatuzdevumiem ir samazināt CO2 izmešus. Visam jānotiek lokāli, lai negrēkotu,» saka padomniece.
Kādā Ziemeļvalstu seminārā klātesošie iepazīstināti ar vairākiem interesantiem bioekonomikas projektiem: zivis baro ar celulozi, kas ir kokrūpniecības blakusprodukts, savukārt cūkas ēd aļģes. Svarīgi noteikt katras industrijas pārpalikumus un meklēt veidus, kur tos pielietot. Piemēram, Islandē kāda zivju pārstrādes uzņēmuma biznesa mērķis ir pārdot zivis jebkādā citā formā, izņemot zivi. «Zivs āda pašlaik paliek dārgāka par pašu zivi, jo viņi izdomājuši, kā to samalt un tirgot kapsulās vai tirgot kā dzīvnieku barību. Ja agrāk daļu zivs neizmantoja, tagad izmanto visu, sākot no asakas. Tā ir inovācija — jauns izmantošanas veids.»
Labi piemēri tepat līdzās
Tehnoloģiju inovāciju joma ir Ziemeļvalstīm interesējošs sektors, viens no pašmāju labākajiem piemēriem ir tiešās pirkšanas pulciņš, kurā iekļauta lauksaimnieku datubāze un bez veikalu starpniecības pircējs var iegādāties produktus no saimniecības. Idejas pamatā ir veiksmīgs tehnoloģiskais risinājums. Maija Kāle aicina domāt, kā digitalizēt tradicionālās nozares — lauksaimniecību, mežsaimniecību —, kā iesaistīt sabiedrību, kas gan vairāk ir kustība, ne bizness.
Latvijā būtisks lietderīgs biomasas izmantojums. Labs piemērs redzams aiz loga — zemi pārklāj koku lapas, kā tās izmantot jaunos veidos? Arī mums apkārt ir ūdenstilpes ar aļģēm. Varbūt meklēt tām pielietojumu? «Interesants piemērs: Ziemeļvalstīs viens no uzņēmumiem savāc derīgas koka detaļas no nojauktām mājām un piedāvā tās iestrādāt jaunās būvēs, tā nodrošinot, ka koku atkārtoti izmanto būvniecībā.
Latvijā daudz ko varētu būvēt no koka, bet mums nav noteikumu, kas to noteiktu. Trūkst arī cilvēku izpratnes: var šķist, ka koks nav ugunsdrošs, taču jauni risinājumi nodrošina tā atbilstību drošības noteikumiem,» skaidro Ziemeļvalstu Ministru padomes pārstāve. Bioekonomika nebalstās uz principu, ka jāizmanto mazāk fosilo resursu un vairāk jācērt koku. Arī bioresursi ir ierobežoti, tādēļ jāizvērtē, cik ilgtspējīga ir to izmantošana.
Grēko ar pārtikas atkritumiem
Ziemeļvalstīs, arī Latvijā, pārtikas atkritumu apjoms ir liels. Kā piemēru speciāliste min skolu ēdnīcas: gatavotais ēdiens bieži vien paliek uz šķīvja un tiek izmests. Nesen Ziemeļvalstu Ministru padome organizējusi tikšanos ar vairāk nekā 30 skolu pārstāvjiem, diskutējot par iespēju samazināt ēdienu atkritumus.
Ziemeļvalstu Ministru padome ar sadarbības partneriem projektā «New Nordic food» meklējusi pieeju, kā popularizēt atbildīgu produktu izlietojumu, ilgtspēju un kā maltītē apvienot reģionam atbilstošus ēdienus, piedāvājot garšīgo un veselīgo vienā porcijā. Projekta mērķis bija izveidot Ziemeļvalstu virtuves konceptu, kuru varētu pielietot gan ikdienā publiskajā sektorā, gan tūristu piesaistē. Projekts pasaulē guvis plašu rezonansi, tomēr atkritumu problēmu tas neizskauž. «Ja tomēr rodas pārtikas atkritumi, jādomā, ko ar tiem tālāk darīt. Te ir vieta inovācijai — ja tiks izdomāts reāls­ risinājums, tajā būs ieinteresētas arī Ziemeļvalstis,» teic M. Kāle. Viens no veidiem, kā samazināt izmestā ēdiena daudzumu, ir zviedru galda ieviešana skolās, to pašlaik izmanto vien dažas skolas Latvijā.
Uz kādu atbalstu var cerēt inovatīvi uzņēmumi Latvijā?
Pašlaik ir izstrādāta Baltijas jūras reģiona stratēģija, kurā iekļauta arī bioekonomika, tomēr Ziemeļvalstis ir tikušas tālāk. Viens no salīdzinošajiem lielumiem: Latvijā izmest atkritumus ir daudz lētāk nekā pie kaimiņiem ziemeļos. «Cena nav tik augsta, lai raisītos domas par to, ko vēl ar atkritumiem varētu darīt. Atkritumu izvešanas cenas kāpums ir viens no veidiem, kas veicina jaunas inovācijas.
Labs piemērs ir Somijā. Kādā reģionā, kur ir ļoti attīstīta rūpniecība, lai radītu jaunas darba vietas, apkopoja informāciju, kādi atkritumi tiek iegūti ražošanas procesā, un izvērtēja, kā izveidot uzņēmumu simbiozi. Jo, kas vienam ir atkritums, otram ir izejviela. Piemēram, pelnus dala divās daļās — smagos pelnus izmanto asfalta ražošanā, bet vieglos pelnus, kuru sastāvā ir smagie metāli, pēta, lai atrastu veidu, kā tos atdalīt,» pastāsta padomniece.
Nākotnē sagaidāma augstāka atkritumu maksa, un uzņēmējiem piespiedu kārtā būs jādomā, kā samazināt atkritumu daudzumu. Klātesošie vēlējās noskaidrot, vai valsts sniedz atbalstu jauniem, inovatīviem uzņēmumiem, kuri strādā pēc bioekonomikas principiem. Maija Kāle paskaidroja, ka viņa nav eksperte valsts atbalsta jomā, tomēr zina, ka saņemt atbalstu ir iespējams caur klasteriem*. To iespējams saņemt Baltijas jūras reģiona klasteru atbalsta programmā «Inovāciju Ekspresis». Ekonomikas ministrijā norāda, ka programma veidota ar mērķi sekmēt mazo un vidējo uzņēmumu starptautisko sadarbību, īstenojot klasteru iniciatīvas un sekmējot Ziemeļvalstu un Baltijas valstu savstarpējo inovatīvo tehnoloģiju pārnesi un zināšanas. Maija Kāle uzsver, ka liels potenciāls ir digitalizācijas jomā. Gada sākumā programmas atbalstu saņēma divi Latvijas klasteri: Latvijas informācijas tehnoloģiju klasteris un Latvijas augstvērtīgas un veselīgas pārtikas klasteris, vēsta Ekonomikas ministrijas mājaslapā ievietotā informācija.
Ēd pāri palikušo
«Latvija ir tikpat progresīva un reizē regresīva kā jebkura cita Eiropas valsts. Mums ir tādi paši izaicinājumi kā Ziemeļvalstīm. Viņus var uzteikt, jo ir atsaucīgākas valsts pārvaldes institūcijas. Piemēram, tur ir atvērti veikali, kas tirgo pārtikas atkritumus, Latvijā tas nav iespējams. Patlaban Latvijā nevar legāli ziedot vai atdot pārtikas atkritumus, kas radušies restorānos. Dānijā, Nīderlandē, Zviedrijā, teju visās Ziemeļvalstīs ir pārtikas atkritumu veikali vai veikali, kuros pārdod preces bez iepakojuma vai kuros var uzpildīt savu tukšo šampūna pudeli, nepērkot jaunu plastmasas pudeli. Tas ir valsts pārvaldes regulācijas jautājums, ko mēs, iespējams, visi kopā varam ietekmēt, bet līdz šim neesam izdarījuši,» domā M. Kāle.
Ziemeļvalstu Ministriju padomes balvu par savu biznesa projektu ieguvuši aplikācijas «Too good to go» veidotāji. Aplikācijā pircējs par samazinātu cenu var iegādāties pārtiku, kas restorānos dienas beigās palikusi pāri. Restorānos tā samazinās izmestās pārtikas apjoms, bet cilvēki var paēst lētāk. Šis biznesa modelis iespējams, pateicoties digitalizācijai. Pašlaik aplikāciju izmanto ap 4500 restorānu un no izmešanas glābts vairāk nekā miljons maltīšu.
Bioekonomikā un aprites ekonomikā ir daudz nezināmo lielumu un diskusiju vērtu tematu. Labs piemērs atceļojis no Pasaules bioekonomikas foruma: kādā projektā ieguldītas lielas investīcijas, lai no koka biomasas izveidotu plastmasas maisiņa līdzinieku. Tādā veidā ražotāji centušies apmierināt pircēju vēlmes un ieradumus lietot šāda tipa maisiņus. Vai inovācija atrisina problēmu? Nevar cirst aizvien vairāk koku, lai ražotu maisiņus, bez kuriem varētu iztikt.
Diskusijās ar klātesošajiem tika pārrunāti dažādi problēmjautājumi, secinot, ka bioekonomikas un aprites ekonomikas jēdziens Latvijas sabiedrībā vēl nav iedzīvināts, līdz ar to arī iedzīvotāju, to skaitā valdības, izpratne par saimniekošanu, kas prasītu citu pieeju, nav attīstīta. Tas ir darbs, kas paveicams visiem kopā, sākot ar izglītošanu.

*Ģeogrāfiskā teritorijā izvietotu līdzīgu vai saistītu uzņēmumu sadarbības modelis, ko apvieno kopējs tirgus, tehnoloģijas vai zināšanas, piegādātāji, darbinieki un atbalstošās organizācijas.

Pievienotie attēli
Atslēgvārdi
Tā saimniekojam
Komentāri
Komentēt var tikai reģistrēti lietotāji.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm:
draugiem.lv twitter.com facebook.com
Lietotāja profils
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm:
draugiem.lv twitter.com facebook.com
Twitter
----- Account: talsuvestis.lv -----