Rakstu arhīvs
 
Decembris 2012
26 27 28 29 30 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Janvāris 2013
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Februāris 2013
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 1 2 3
Marts 2013
25 26 27 28 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Aprīlis 2013
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 1 2 3 4 5
Maijs 2013
29 30 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Jūnijs 2013
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Jūlijs 2013
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Augusts 2013
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Septembris 2013
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Oktobris 2013
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Novembris 2013
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1
Decembris 2013
25 26 27 28 29 30 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Janvāris 2014
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Februāris 2014
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 1 2
Marts 2014
24 25 26 27 28 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Aprīlis 2014
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 1 2 3 4
Maijs 2014
28 29 30 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Jūnijs 2014
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Jūlijs 2014
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Augusts 2014
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Septembris 2014
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 1 2 3 4 5
Oktobris 2014
29 30 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Novembris 2014
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Decembris 2014
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Janvāris 2015
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Februāris 2015
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 1
Marts 2015
23 24 25 26 27 28 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Aprīlis 2015
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 1 2 3
Maijs 2015
27 28 29 30 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Jūnijs 2015
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 1 2 3 4 5
Jūlijs 2015
29 30 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Augusts 2015
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Septembris 2015
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 1 2 3 4
Oktobris 2015
28 29 30 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Novembris 2015
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Decembris 2015
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Janvāris 2016
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Februāris 2016
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 1 2 3 4 5 6
Marts 2016
29 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Aprīlis 2016
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1
Maijs 2016
25 26 27 28 29 30 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Jūnijs 2016
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 1 2 3
Jūlijs 2016
27 28 29 30 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Augusts 2016
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Septembris 2016
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 1 2
Oktobris 2016
26 27 28 29 30 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Novembris 2016
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 1 2 3 4
Decembris 2016
28 29 30 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Janvāris 2017
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Februāris 2017
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 1 2 3 4 5
Marts 2017
27 28 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Aprīlis 2017
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Maijs 2017
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Jūnijs 2017
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 1 2
Jūlijs 2017
26 27 28 29 30 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Augusts 2017
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Septembris 2017
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1
Oktobris 2017
25 26 27 28 29 30 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Novembris 2017
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 1 2 3
Decembris 2017
27 28 29 30 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Janvāris 2018
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Februāris 2018
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 1 2 3 4
Marts 2018
26 27 28 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Aprīlis 2018
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Maijs 2018
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Jūnijs 2018
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1
Jūlijs 2018
25 26 27 28 29 30 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Augusts 2018
 
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Viedoklis

Vai jūs apmierina peldēšanas iespējas Talsu novadā?



Lai balsotu, jāielogojas sistēmā!
Pēdējās galerijas
Biežākie atslēgvārdi

«Bailes ir tās, kas atņem prieku un iespējas» 18.07.2018

Elīna Lāce
elina@talsuvestis.lv
63291188

Nesen Talsu Baznīckalnā viesojās ārkārtīgi pieredzējusī finansiste, kulinārijas eksperte un televīzijas raidījumu vadītāja Ilze Jurkāne. Tādas epizodes, kādas tikšanās dalībniekiem bija iespēja uzklausīt no viņas dzīves, vidusmēra latvietis drīzāk ieradis skatīties Holivudas filmās. Dažbrīd gribējās sev jautāt — šī sieviete ir ļoti laba aktrise vai arī tikai neiedomājami atklāta? «Nezinu, vai šo vajadzētu stāstīt… Bet es pastāstīšu tik un tā!» viņa pati kādā brīdī ar sevi vienojās, tātad laikam īstais būs otrais variants.
Tikšanās tematikā iezīmējās divas galvenās līnijas — latvietība un kristietība. «Jautāt, ko manā dzīvē nozīmējusi kristietība, ir gandrīz tāpat, kā jautāt, ko man nozīmējusi latvietība,» jau sākumā apliecināja I. Jurkāne. Par trešo tematu kļuva darbība finanšu jomā. Galu galā — tieši viņa Latvijā ieviesa, piemēram, bankomātus.
I. Jurkāne ir dzimusi Amerikā kā bēgļu bērns, tāpēc pat ģimenes priekšvēsture ir dramatisku notikumu pārpilna un ietver gan bankrotu, ko vectēva parakstītu garantijas vēstuļu dēļ pēc ārkārtīgi situētas dzīves piedzīvoja Ilzes vecvecāki («Manai mammai bija sava guvernante, bet viņas brālim Pēterim Pētersonam — režisoram un dramaturgam — bija sava, mājās skanēja vācu valoda un franču valoda…» agrāko godību ieskicēja I. Jurkāne), gan vectēva bada nāvi Sibīrijā, atsakoties no ēdiena. Šajā stāstā ir arī tēva darbs Latvijas izlūkdienestā, viņa pirmās sievas un dēliņa nogalināšana un meitas izsūtīšana uz Sibīriju, paša bēgšana uz Zviedriju un nonākšana Amerikā, lai tur liktenīgi satiktu Ilzes mammu, turp nokļuvušu no Vācijas. Pēc traģiskajiem notikumiem tēvs domājis, ka viņam vairs nekad nebūs sievas un bērnu, bet vēlāk jaunajā ģimenē piedzimušajai meitiņai viņš devis vārdu par godu tai meitai, kuru izsūtīja uz Sibīriju.
Parunāties pie paniņu glāzes
Amerikas latviešu bērnos jau agri ieaudzināta mīlestība pret Latviju. «Vai varat iedomāties, ka latviešu skolā astoņgadīgam bērnam māca visas Latvijas upes un pietekas, pilsētas, to, cik tonnas sviesta eksportēja uz Dāniju un tamlīdzīgas lietas? Mūsos tika ielikta apziņa, ka tur saule ir košāka, debesis ir zilākas — viss Latvijā ir perfekti,» atceras Ilze.
Uzaugot kā trimdas latviešu bērnam, vienmēr bijusi apziņa, ka ir radi, kuri atrodas Sibīrijā vai Latvijā un kuriem klājas grūti. I. Jurkāne no agras bērnības atminas Ziemassvētku stāstu, ko no latviešu izdevuma priekšā lasījusi mamma. Tajā vēstīts par latviešu ģimeni, kurai Ziemassvētku vakarā Sibīrijā ir viena svecīte, kāds čiekurs un vēl kādi nieki; šie cilvēki nodzied dažus korāļus un no galvas pārstāsta Ziemassvētku notikumus no Bībeles… «Ir jautājums — vai bērniem vajag tik daudz sliktā stāstīt? Zinu, ka Latvijā daudziem bērniem nestāsta neko, citādi viņi var kaut ko pateikt tālāk skolā, bet mums tā iepotēja to sāpi, ka es kā bērns Ziemassvētku vakarā stāvēju pie skaisti izrotātas eglītes, bija dāvanas, bet domāju par to, ka tiem cilvēkiem šā visa nav. Protams, ir labi iemācīties līdzjūtību, bet tā būtu diskusijas tēma — vai vajag ļaut bērnam sa-sniegt robežu, kad kļūst grūti priecāties,» I. Jurkāne nav pārliecināta.
Tai laikā Ameriku sasniegušas arī pirmās bildes ar čekas pagrabu nomocītajiem cilvēkiem. «Uz visu mūžu tās man ienāca galvā… Tiku audzināta ienīst Padomju Savienības režīmu un tai skaitā arī krievus. Tagad es dzīvoju šeit, un bieži ir jāpiespiež sevī atraisīt kristietību, lai spētu piedot par visādām lietām, īpaši, ja skatās, ka vācieši piecus miljonus reižu ir visiem atvainojušies, bet Krievija neatvainojas. Tad vajag kultivēt sevī spēju piedot, un es to daru,» I. Jurkāne atzīst.
Viņa arī nenoliedz, ka vēl esot, kur augt. Labāk nemaz rakstā neminēšu, kurus divus valstu vadītājus viņa labprātāk redzētu mirušus par visu, ko viņi dara! Bet Ilzes bērnībā kādā latviešu nometnē piedalījies labs tēva draugs ar koka kāju. Viņš bērniem vēstures stundā stāstījis par II Pasaules karu, kurā viņa kāju sašāvis kāds krievu kareivis. «Ja tagad viņš ienāktu pa tām durvīm, es viņam piedāvātu glāzi paniņu, un mēs parunātu par karu,» viņš sacījis. Ilze, būdama kādus desmit gadus veca, nodomājusi, ka viņa gan to otru drīzāk nošautu. «Acīmredzot vēl neesmu tikusi tik tālu, lai pietiktu ar tām paniņām,» I. Jurkāne spriež.
Pirmā mīlestība — Kristus
Kristietība kā daļa no dzīves viņai tikusi ieaudzināta gan mājās, gan Amerikas latviešu sabiedrībā. «Viena no lietām, ko atceros, — kad gājām gulēt, bija Tēvreize, un mamma mums dziedāja «Nu es gribu gulēt iet…», kas ir ļoti skaista vakara lūgšana. Tad nāca liels moments — es sāku iet latviešu skolā, un mums, visiem bērniem, uzdāvināja Kristus bildīti. Noliku to pie gultas un nolēmu, ka Viņš būs mans boifrends! Mana mamma bija skolotāja latviešu skolā. Mums, protams, bija ticības mācība, kur mācīja, ka Dievs un Kristus mūs mīl. Man jau gribējās, lai tas ir drusku vairāk, un teicu mammai: «Kristus mani mīl!» Mamma teica: «Jā, Ilzīt, Viņš tevi mīl!» Es teicu: «Varbūt es ar Viņu apprecēšos.» Tas gan ātri pārgāja, jo sastapu vienu sešpadsmitgadīgu puiku, kurš kļuva par manu ideālu, bet tā vienmēr varu teikt, ka pirmais vīrietis, ko iemīlēju, bija Kristus, jo Viņš tajā bildītē bija ļoti skaists,» viņa atklāj.
Arī amerikāņu skolā diena visiem skolēniem sākusies ar Tēvreizes lūgšanu, pēc kuras kāds no bērniem nolasījis psalmu. Pēc tam vajadzējis zvērēt uzticību Amerikas karogam. «Tas iemācīja bērniem gan ticību, gan patriotismu! Ļoti žēl, ka tagad dažādu citu reliģiju dēļ tas vairs nav atļauts. Tas ir traģiski,» uzskata I. Jurkāne. Viņa ar patiku atceras ticības mācībā apgūto un vērtē: «Ja tu nezini Bībeli, tu nevari saprast ne literatūru, ne mākslu! Mums laimējās, ka tas viss bija, pie tam — ļoti skaistā līmenī.»
Ilzei jau agri iemācīts, cik liela loma ir desmit Vecās Derības un diviem Kristus sniegtajiem baušļiem. «Baušļi doti nevis lai cilvēkus ierobežotu, bet lai viņus darītu brīvus. To paturu prātā līdz šai baltajai dienai. Ir tik viegli, kad nav jāzog! Man nav jādomā — zagšu tik daudz kā Šķēle vai tik daudz kā Lembergs? Es vienkārši nezogu! Un tad ir tik daudzreiz vieglāk, īpaši, ja esi saņēmis piedāvājumus kukuļiem…» neslēpj I. Jurkāne.
Viņai allaž bijusi arī apziņa par Dieva mīlestību un sargāšanu. I. Jurkāne pieminēja 23. psalmu, kur būtībā teikts, ka Dievs klās Saviem bērniem skaistu galdu viņu ienaidnieku priekšā. Viņa to salīdzināja ar savulaik uz viskija glāzēm redzēto uzrakstu «Dzīvot labi ir labākā atriebība».
Sliktākais — pazaudēt sevi
Jau 16 gadu vecumā I. Jurkāne sāka strādāt Volstrītā, bet par dažādās bankās pavadītā laika grūtāko daļu min situācijas, kurās nācies būt vienīgajai sievietei. «Volstrītā cīņa bija daudz citādāka nekā ar blēdībām. Tā bija vairāk — piedodiet, vīrieši! — ar vīriešu ego,» viņa secina. I. Jurkāne minēja situāciju, kurā nācies iestāties par savu taisnību brīdī, kad runa bijusi par miljardiem, apkārtējie vīrieši ieteikuši padoties, bet viņa palikusi pie sava līdz uzvarai. «Nevar tēlot dumjāku vai teikt, ka melns ir balts. Nē, nu, var, bet vai tas ir tā vērts?» viešņa aicināja aizdomāties. I. Jurkānei tēvs mācījis, ka viņa ir tikpat gudra kā vīrietis, tāpēc nav iemesla atļaut sevi apspiest. «Kas var būt sliktākais? Ka tevi nošauj? Nē! Sliktākais ir, ja tu pazaudē sevi,» tēvs teicis.
Arī, atgriežoties Latvijā, šo principu nācies paturēt prātā. I. Jurkāne atbraukusi ar bērnībā iepotēto apziņu, ka Latvijā saule ir spilgtāka, debesis — zilākas, bet paši latvieši ir brīnišķīgi, tāpēc sākotnēji uzticējusies arī tur, kur prātīgāk būtu bijis neuzticēties. Banku un finanšu līkločos viņa staigājusi tik ļoti sarežģītus ceļus, ka nācies nonākt pat līdz brīdim, kad vienīgā izeja saskatīta pašnāvībā, tomēr vēršanās pie Dieva lūgšanā ļāvusi ieraudzīt risinājumu. Mazmeitai nav nācies piedzīvot vectēva dzīves scenāriju ar ievērojami nopietnāku bankrotu, bet izdevies situāciju pavērst tā, lai Latvija nezaudētu ne centa.
«Un tad mums ir oligarhi un sīkie zagļi. Tā ir mūsu sistēma,» nopūšas I. Jurkāne. «Man tomēr ir vienalga par «tev nebūs nokaut» — es gribētu pakārt kādus desmit cilvēkus no Latvijas. Domāju, ka mēs visi varētu to sarakstiņu nosaukt. Ja komunisti 1941. gadā izveda cilvēkus lopu vagonos, tad mūsu pašu cilvēki ir izveduši ar «Rynair» un «AirBaltic»!» viņa salīdzina. I. Jurkānei gribētos trīs lietas: atgūt naudu no ofšoriem, panākt, ka cilvēki baidās darīt nelietības, bet tie, kuri ir aizbraukuši, sajūt, ka Latvijā kaut kas mainās un uzvar taisnība. «Ļoti daudz šeit esmu saskārusies ar meliem, skaudību un lietām, ar kurām nekad nebiju domājusi saskarties. Esmu saskārusies ar lielu ļaunumu dažādos līmeņos, bet tajā pašā laikā esmu — ar tik milzīgu labestību,» viņa atskatās uz piedzīvoto.
Savulaik grūtos brīžos I. Jurkānei palīdzējusi piederība Garkalnes draudzei, kurā agrāk kalpojis Juris Rubenis, bet tagad viņa pieder Rīgas Torņkalna luterāņu draudzei un pieredzējusi, ka, svētdienās apmeklējot baznīcu, var gūt tādu dopingu, lai pietiktu spēka uzveikt pārbaudījumus darbā un izaicinājumus privātajā dzīvē.
Jāsaka «jā» un jāmēģina
«Vai Dievs ar jums kādreiz pajoko?» kāds iejautājās. «Drīzāk Viņš visu laiku mēģina mani vadīt. Mans mīļākais korālis ir «Pie rokas ņem un vadi», bet es jau esmu, kā jūs redzat, šausmīgs cilvēks — spītīga, un tad Dievs grib mani tā drusku pamācīt. Viena lieta gan: Viņš man vienmēr palīdz dabūt vietu, kur nolikt mašīnu! Vienmēr! Draudzenei saku: «Apskaties, kā Dievs man atkal to vai to izkārtoja!», bet viņa par kaut ko ir uztraukusies un spriež: «Viņam taču nav laiks domāt par manām mazajām lietām.» Bet Bībelē ir rakstīts, ka ne mats nenokrīt no cilvēka galvas bez Tā Kunga ziņas!» I. Jurkāne atgādināja.
Viņa iedrošināja klātesošos būt uzmanīgus un saredzēt katru mirkli kā Dieva dāvanu. «Man šīs dāvanas ir nākušas tik bieži! Bet liela lieta ir spēt neteikt «nē»,» uzsvēra viešņa. To ievērojot, I. Jurkāne pieņēma aicinājumu rakstīt pavārgrāmatu un ir nonākusi pat līdz televīzijas ēteram, gūstot jaunu, necerētu pieredzi. «Vienmēr visiem saku: «Dievs nāk ar piedāvājumiem, Dievs nāk ar dāvanām, bet jums ir jāsaka «jā» un jāmēģina! Nedrīkst baidīties, jo bailes ir velna ierocis. Bailes ir tās, kas atņem prieku un iespējas. Tāpēc vajag pamēģināt! Protams, ja jums piedāvā pamēģināt iedzert indi, tad nedzeriet! Pat ne drusciņ. Nu, varbūt drusciņ… Īstenībā zāles taču visas ir inde, tikai mazā devā,» viņa kategoriskumu meta pie malas.
I. Jurkānei ir vairāki dzīves moto. Viens no tiem: «Tici Dievam, tici sev!» «Ticēt tikai sev — ar to nav diezgan. Paļauties tikai uz Dievu — nav pilnīgi. Bet kopā, tandēmā, var izdarīt visu,» viņa uzskata. Cits moto mudina: «Piedalies un padalies!» «Ja aicina, jāiet! Kapā varēs diezgan pagulēties. Tagad ir jāiet un jādara, un tad ir prieks un gandarījums,» I. Jurkāne pieredzējusi.
Viņa norādīja, ka Dievs katram ir iedevis talantus, un tos ierakt zemē ir grēks. Tāpat svarīgi esot arī turpināt mācīties no visa, kas apkārt redzams. «Tā ir tā skaistā lieta — jo kļūsti vecāks, jo puzle vairāk saliekas kopā. Ja tu zini kaut ko, tad jaunajai informācijai ir, kur pieķerties. Jo vairāk tu mācies, jo vairāk vari iemācīties. Nav tā, ka, kļūstot vecāks, tu aizmirsti. Es neaizmirstu lietas. Man drīzāk ir otra problēma — es visu atceros,» I. Jurkāne sprieda. Viņa par katru lietu savās mājās spējot pateikt, kad tā pirkta, kur un cik par to samaksāts. Pārāk labā atmiņa apgrūtinot arī skatījumu uz Latvijas politiķiem, tostarp prezidentiem, liekot par katru zināt pārāk daudz.
Lai cik neiespējama vai bezjēdzīga šķistu izvēle, uz Saeimas vēlēšanām tomēr vajagot iet visiem. Latvijas situācijā palīdzēt varot vien apņemšanās katram darīt savu lietu godīgi. Zinot, ka pagaidām tā nenotiek, I. Jurkāne cenšoties izvairīties no pirmizrādēm operā, jo negrib nedz redzēt dažu Latvijas oligarhu, nedz dot viņam roku.
Reiz Ilze viesojusies ar lekciju Iļģuciema sieviešu cietumā. «Es viņām teicu tā: «Jūs te esat tāpēc, ka esat tirgojušas narkotikas, bijušas prostitūtas, nu, jūs savu vīru nositāt, viss okei… Vienalga, kas tas bijis, jūs šobrīd maksājat savu sodu, esot cietumā. Bet es gribu jums pavēstīt, ka jūsu vietā būtu jābūt citiem cilvēkiem!» Tur dažas sāka raudāt, jo viņas sevi tur par pēdējo mēslu, bet tie, kuri ir apzaguši šo valsti, iet uz operas un teātra pirmizrādēm! Tas man nav pieņemami. Bet es neiešu politikā, man ir pārāk plāna āda. Drīzāk varat man nopirkt to pistoli…» I. Jurkāne smīdināja klātesošos.
Viņa atgādināja Bībelē vēstīto, ka Mozus israēla tautu veda uz Apsolīto zemi 40 gadus, lai ceļā nomainītos divas paaudzes, un sprieda, ka varbūt tikpat ilgs ceļš ejams arī atjaunotajā Latvijā. «Jautājums tikai — vai būs kāds, kas te dzīvo? Tas mani uztrauc,» atzina I. Jurkāne.

Pievienotie attēli
Atslēgvārdi
sabiedrība
Komentāri
Komentēt var tikai reģistrēti lietotāji.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm:
draugiem.lv twitter.com facebook.com
Lietotāja profils
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm:
draugiem.lv twitter.com facebook.com
Twitter
----- Account: talsuvestis.lv -----