Rakstu arhīvs
 
Decembris 2012
26 27 28 29 30 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Janvāris 2013
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Februāris 2013
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 1 2 3
Marts 2013
25 26 27 28 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Aprīlis 2013
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 1 2 3 4 5
Maijs 2013
29 30 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Jūnijs 2013
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Jūlijs 2013
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Augusts 2013
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Septembris 2013
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Oktobris 2013
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Novembris 2013
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1
Decembris 2013
25 26 27 28 29 30 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Janvāris 2014
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Februāris 2014
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 1 2
Marts 2014
24 25 26 27 28 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Aprīlis 2014
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 1 2 3 4
Maijs 2014
28 29 30 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Jūnijs 2014
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Jūlijs 2014
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Augusts 2014
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Septembris 2014
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 1 2 3 4 5
Oktobris 2014
29 30 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Novembris 2014
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Decembris 2014
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Janvāris 2015
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Februāris 2015
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 1
Marts 2015
23 24 25 26 27 28 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Aprīlis 2015
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 1 2 3
Maijs 2015
27 28 29 30 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Jūnijs 2015
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 1 2 3 4 5
Jūlijs 2015
29 30 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Augusts 2015
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Septembris 2015
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 1 2 3 4
Oktobris 2015
28 29 30 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Novembris 2015
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Decembris 2015
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Janvāris 2016
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Februāris 2016
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 1 2 3 4 5 6
Marts 2016
29 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Aprīlis 2016
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1
Maijs 2016
25 26 27 28 29 30 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Jūnijs 2016
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 1 2 3
Jūlijs 2016
27 28 29 30 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Augusts 2016
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Septembris 2016
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 1 2
Oktobris 2016
26 27 28 29 30 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Novembris 2016
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 1 2 3 4
Decembris 2016
28 29 30 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Janvāris 2017
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Februāris 2017
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 1 2 3 4 5
Marts 2017
27 28 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Aprīlis 2017
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Maijs 2017
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Jūnijs 2017
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 1 2
Jūlijs 2017
26 27 28 29 30 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Augusts 2017
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Septembris 2017
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1
Oktobris 2017
25 26 27 28 29 30 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Novembris 2017
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 1 2 3
Decembris 2017
27 28 29 30 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Janvāris 2018
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Februāris 2018
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 1 2 3 4
Marts 2018
26 27 28 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Aprīlis 2018
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Maijs 2018
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Jūnijs 2018
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1
Jūlijs 2018
25 26 27 28 29 30 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Augusts 2018
 
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Viedoklis

Vai izjūtat cenu pieaugumu?



Lai balsotu, jāielogojas sistēmā!
Pēdējās galerijas
Biežākie atslēgvārdi

«Baidos no rutīnas, kas neļauj redzēt plašumu» 05.06.2018

Elīna Lāce
elina@talsuvestis.lv
63291188

Talsu novada sociālā dienesta vadītāja vietniece Marika Groh­jacka ir gādājusi par to, lai saruna ar viņu paliktu atmiņā kā īpaša un atšķirīga divu iemeslu dēļ: pirmkārt, Marika intervijai piekrita zibenīgāk nekā jebkurš cits, ko esmu intervējusi iepriekš; otrkārt, visu sarunas laiku viņa mani laivā vizināja pa gleznaino Uguņu ezeru. Radies iespaids, ka Marikā pašā ir uguns un ka viņa zina, ko ar to darīt.
— Lielākoties cilvēki tik ātri nepiekrīt intervijai.
— Manā skatījumā cilvēkam vienmēr ir jābūt gatavam intervijai — runa taču ir par tevi, tavām lietām un sajūtām! Jā, varbūt pēc tam sāku domāt par to, ka tagad katrs manis teikto varēs komentēt. Izrādīsies, ka es kādam pabalstu neesmu piešķīrusi vai rehabilitācijas plānu ne tādu esmu uztaisījusi… Bet citādi — man taču mana dzīves formula ir skaidra, zinu, kuri ir mani svarīgākie cilvēki, vērtības ir stabilizējušās, par darbu arī sāk rasties nojausma. (Smejas.) Kad apmaldos sajūtās, tad dzenu prom to, kas nav mans, bet kam pie­slieties likusi kāda masu psihoze.
— Sāksim ar bērnību!
— Šeit (Uguņciema dzirnavās — E. L.) esmu dzīvojusi no zīdaiņa vecuma līdz laulībām. Ienācu ģimenē kā jaunākais bērns — man ir trīs gadus vecāks brālis. Par bērnību gribas teikt, ka tā bija jaudīga. Ciemā pārsvarā bērni no pilsētām pie vecvecākiem sabrauca vasarā. Lielākoties tie bija zēni, kuru vidū arī es biju riktīgs savējais puišelis. Viņi visi bija vecāki par mani, man bija viņiem līdzi jātiek, visu laiku jāskrien! Mamma (ilggadēja Vandzenes pagasta padomes un pagasta pārvaldes vadītāja Iveta Jansone — E. L.) daudz strādāja, bet man bija ļoti forša tante, tēta mammas māsa, un es atceros, kā vakarā aizbraucu pie viņas uz skolu, viņa ar ūdeņradi tīrīja manus nobrāztos ceļus, lika virsū zaļonku un teica: «Tu esi meitene! Meitenēm nepieklājas būt tādiem ceļiem!» (Smejas.) Viņa gribēja man uzspiest matu bantes un kleitiņas, bet švaki viņai gāja…
— Toties tagad tu sēdi pie airiem garā kleitā! Kurš bija brīdis, kad sāki piekrist, ka sievietei tiešām nevajag ar nodauzītiem ceļiem staigāt?
— Tas nebija nemaz tik sen. Man vispār ļoti liels pārmaiņu laiks dzīvē bijuši pēdējie pieci gadi. Dažādi notikumi ļoti būtiski ir ietekmējuši manu dzīvi, mainījušās vērtības, gribējies kļūt sievišķīgākai. Varbūt tas bijis arī terapijas jautājums.
— Man vispār radies priekšstats, ka sievietē pēc 30 gadu vecuma kaut kas atveras.
— Jā, kaut kas pilnīgi cits! Bet toreiz, bērnībā… Vasarās māja bija pilna ar radu bērniem. Lielākais piedzīvojums bija gulēt sienaugšā, baidīties, kad naktī šalc koki un kad zaros sāc saskatīt visādas ēnas, kad kaut kas sāk čabēt un izrādās, ka augšā kāds ir uznesis ezi… Bet viens no puišiem, ar kuru kopā bērnībā dauzījos, tagad ir mana bērna krusttēvs. Mēs joprojām esam ģimenes draugi, priekos un bēdās kopā.
Skolā gāju Vandzenē visus 12 gadus. Tie bija diezgan grandiozi gadi, visādi nesmuki sev uzmanību pievērsu. Mans padsmitgadnieces vecums sakrita ar laiku, kad tētis aizgāja no ģimenes. Mēs ar mammu esam smējušās — ja tolaik skolā būtu bijis sociālais pedagogs, kas es esmu pēc profesijas, tad būtu bijis pirmais klients!
Tētis man jau trīs gadus ir miris. Mūsu attiecības bija visādas, abi parādījām savu raksturu, viegli mums nekad nav bijis, bet tikai tad, kad otra cilvēka vairs nav, šķiet, ka būtu varējis kaut ko pateikt vai izdarīt citādāk. Bet nevarēji jau…
Kad man bija apnicis te, centrā, ar puišiem karot, tad man bija omes. Tēta mamma bija ārkārtīgi talantīga sieviete — cepa kūkas, gāja bērēs par saimnieci, tāpēc domāju, ka arī man saimnieciskums ir no viņas. Pie omes notika visas fīres: lopi, desas, gaļas, cāļi!
— Tu teici, ka skolā būtu bijis pirmais sociālā pedagoga klients. Vai tāpēc pati izvēlējies šo profesiju?
— Nē. Vēl viens cilvēks, kas man dzīvē ir ārkārtīgi svarīgs, ir tēva māsa. Viņa ir juriste, un arī es stājos juristos ar domu, ka nu izmācīšos un visiem parādīšu! Bet 2000. gadā bija milzīgs konkurss, un izrādījās, ka tikusi augstskolā esmu, bet ne budžeta grupā. Mamma saprata, ka nevarēs atļauties apmaksāt studijas. Neko darīt — pārgāju uz neklātieni. Man piedāvāja darbu Uguņu skolā. Sanāca tā, ka jūnijā pati piecēlos no skolas sola, bet jau septembrī biju audzinātāja bērniem ar īpašām vajadzībām. Atceros, ka direktorei teicu: «Es tikai vienu gadu pastrādāšu!» Bet nostrādāju piecus vismaz! Skolā nevarēju strādāt, ja nebija pedagoģiskās izglītības, tomēr manī joprojām bija pretestība — nē, vienalga, ko, bet es nemācīšos par speciālo pedagogu! Sākās sociālo pedagogu kults, un beigās ieguvu pat maģistra grādu sociālajā pedagoģijā. Vēlāk, kad savukārt izrādījās, ka ar sociālā pedagoga izglītību nevar strādāt par sociālo darbinieku, dabūju kvalifikāciju arī sociālajā darbā. Pirms diviem gadiem vēl tālākizglītībā apguvu supervīziju, bet, tā kā trīs mēnešu laikā man no dzīves aizgāja trīs tuvi cilvēki, nespēju mācības pabeigt. Man ir mācīts, ka cilvēks ir ļoti lielos maldos, ja domā, ka spēj palīdzēt kādam citam, nespēdams palīdzēt pats sev. Kāds es būtu bijis supervizors, kad man pašai bija vajadzīga palīdzība? Vispirms vajadzēja ar sevi tikt galā. Pieļauju, ka nākamajā rudenī šīs mācības pabeigšu. Man ļoti patīk mācīties. Tie ir citi cilvēki, cita aprite, pieredzes apmaiņa! Ļoti baidos no rutīnas, kas vairs neļauj redzēt plašumu.
Kādu laiku pastrādāju Vandzenes vidusskolā, bet pēc tam sāku strādāt sociālajā dienestā, kur esmu no 2010. gada. Darba stāžs man ir jau diezgan liels. Agrāk jau nebija tādu bērnu kopšanas atvaļinājumu — kā dēliem bija trīs mēneši, tā bija auklīte, un es gāju strādāt. Gan jau mani jaunieši kaut kad to iemetīs man sejā… Toties esmu ļoti pateicīga par to, ka dēli ir ļoti iecietīgi pret bērniem ar īpašām vajadzībām, jo es viņus ļoti daudz esmu ņēmusi līdzi darbā.
— Kā tev pašai savulaik pilnīgi bez pieredzes bija sākt darbu ar bērniem ar īpašām vajadzībām?
— Smagi! Tikai tad, kad studēju, sapratu, kas ir kas. Bet caur to ir iegūts rūdījums darbam, ko veicu tagad. Vairāk saprotu cilvēkus ar īpašām vajadzībām, vairāk spēju par viņiem celties un krist.
Zini, kas ir mans miljons? Cilvēki, kas ir ap mani. Man tiešām ir tādi cilvēki, kuriem varu piezvanīt divos naktī un zināt, ka mani uzklausīs vai palīdzēs. Man nav daudz draugu, bet man ir divas īpašas draudzenes.
Ar vīru es iepazinos studiju laikā Rīgā. Mums bija kopējs draugs. Viss notika ātri, bija sajūta, ka jāprecas, un viss. Protams, visādi ir gājis, bet es viņam arī varētu no pirmā sniega pieminekli uzcelt. Kad bērni ir mazi, attiecībās iezogas rutīna, bet tagad varam mierīgi divatā iekāpt mašīnā un braukt prom no šejienes. It kā smieklīgi, bet mēs aizbraucam uz Sasmakas ezeru un paliekam tur pa nakti. Pārvaldnieks mani ierauga un smejas: «Ko tu te dari? Tev Uguņos ūdens beidzās?» Bet ar to pietiek, lai būtu sajūta, ka esi ticis prom no mājām! Mums ir garā mašīna, nolaižam sēdekļus, uz piepūšamā matrača guļam kā gultā, cepam, vārām… Sergejs makšķerē, es vienkārši nedaru neko.
— Svarīgākais laikam ir līdz brīdim, kad bērni paaugušies, nepazaudēt vēlmi kaut kur divatā doties.
— Jā! Mani vīrs mēdz uzaicināt uz randiņu. Aizejam uz filmu vai kopā paēst. Atceros, kā mēs kādreiz gribējām kaut kur tikt, un draugi, kuriem vēl bērnu nebija, mēdza teikt: «Jūs jau vienmēr ar tiem bērniem…» Bet tagad viņiem visiem ir mazi bērni, bet mūsējie jau ir lieli, tāpēc draugi saka: «Jūs jau, laimīgie, visur tagad tiekat!» Bet mēs, arī kad bērni vēl bija mazi, izbraukājām visu Latviju, arī Lietuvā gana daudz ir būts. Sastādījām maršrutu un kāpām mašīnā. Mēs neesam no tiem, kuriem vajadzīga dzīvošana viesnīcā. Mums ir telts, katls, panna, kartupeļi, sīpoli līdzi, un braucam! Cenšamies katru vasaru kaut kur aizbraukt.
— Kāda ir sajūta, esot divu jau lielu dēlu mammai?
— Nevaru saprast, vai tas domāts kā kompliments, bet Ralfs saka: «Viņi prasīja, vai tu esi mana mamma!» Arī pati esmu dzirdējusi cilvēku izbrīnu: «Tev jau ir tik lieli bērni?» Jā, un nepilngadīga viņus nedzemdēju!
Mans vīrs ir krievu tautības, starp mūsu tautībām ir zināma atšķirība, bet tas, kā viņš ir izaudzinājis mūsu puišus, ir ko vērts. Vakar aizbraucu savu bērnu sagaidīt, bet viņš man ir nopircis rozes. Tāpat vien! Lielais bērns manā dzimšanas dienā ar sarkanām rozēm ieradās darbā. Viņos ir ieaudzināta uzmanības izrādīšana sievietei, tā ka — ir ļoti forši. Lai gan ir bijuši brīži, kad puiši savā starpā kašķējas, nekādas metodes pret to nestrādā, un esmu domājusi, ka man vajag kādu atbalsta grupu apmeklēt. Jautājums vienmēr ir par to, kādas likmes uz saviem bērniem liekam. Es vispār nekādas likmes nelieku! Mani bērni ir veseli, laimīgi, mēs esam mēģinājuši viņos ielikt vērtības. Labi, mums nav «BMW», nenormāli krutas mājas un vēl kaut kā, toties — cik daudz esam redzējuši un piedzīvojuši! Ceru, ka tas būs licis pamatus arī viņu dzīvei un attiecībām.
— Tava mamma tik ilgus gadus ir strādājusi pašvaldībā, bet tev tas nav bijis iemesls, lai darbu pašvaldībā neizvēlētos.
— Nu, jā… Bet es nesaku, ka tas būs uz mūžiem. Neviens nav neaizvietojams. Es vēl neesmu sev atbildējusi uz jautājumu, vai es pēc 20 gadiem redzu sevi sociālajā dienestā un vispār sociālajā jomā.
— Bet kas ir tās lietas, kurās sevi redzi arī pēc 20 gadiem?
— Pat, ja nestrādāšu sociālajā dienestā, vienalga iestāšos par tiem, kuriem dzīvē ir mazāk paveicies. Tas, ka esam tik ļoti koncentrējušies uz to, ko viņi nevar, manī rada spītu: viņi var, tikai mums pašiem ir jāmainās! Jādod ģimenēm iespēja, jādod pakalpojumi, kas viņu dzīvi dara vieglāku!
Ceru saglabāt veselo saprātu. Vispār esmu diezgan tieša un skarba. Man liekas, ka labāk ir cilvēkam pateikt, pat ja nākas viņu sāpināt, nevis vērpt intrigas.
— Pēc 20 gadiem joprojām airēsi pa Uguņu ezeru?
— Tas ir jautājums! Skatos arī uz Rīgas izaicinājumiem. Nevaru kā mamma pateikt, ka šeit ir viņas Turcija. Ir bijuši arī brīži, kad šķitis, ka jābrauc uz ārzemēm, jo ir gribējies nomainīt vietu un cilvēkus. Bet nespētu gadiem ilgi astoņas stundas dienā griezt šampinjonus vai krāmēt mantiņas kinderolās. Man vajag radošumu, cilvēkus. Cilvēks ir visa sakne, galvenais iemesls, kāpēc esmu sociālajā jomā un kārpos, brīžiem sev jautājot, kam man to visu vajag. Bet tad sev atgādinu, ka ne jau man to vajag, bet tiem cilvēkiem to vajag. Protams, ja nebūšu, to darīs kāds cits, bet man ļoti gribas, lai viņiem kļūst mazliet vieglāk un lai dzīves kvalitāte aug. Mēs esam kaut kur ļoti aizkavējušies — sitamies ar grupu dzīvokļiem vai dienas centriem, kas pasaulē jau ir noiets etaps…
— Tu saki, ka esi tieša un skarba, bet esmu pamanījusi, ka tu saki uzkrītoši daudz labu vārdu!
— Kritizēt jau varētu visu laiku. Par slikto cilvēki runā tik daudz. Kāpēc tērēt tam enerģiju? Vērtīgāk ir pateikt kaut ko labu. Man ļoti nepatīk iecentrēšanās uz vainīgo meklēšanu. Es esmu tāda jautrīte. Ar draudzenēm esam pamanījušas, ka cilvēki uz mums skatās. Viena no draudzenēm teica: «Paskatieties, cik maz cilvēku veikalos smejas vai smaida! Bet jūs, nevarot izvēlēties, ko pirkt, esat pārsmējušās!» Protams, arī man uznāk dvēseļnieki, bet tad zvanu draudzenei un saku: «Ejam pārgājienā!» Ziemā! Vīrs aizved mūs līdz Kaltenei, un mēs, līdzi paņēmušas tēju un maizītes, ar kājām nākam atpakaļ. Izstaigājies, izelpojies un, atnākot mājās, jau esi ar pavisam citādāku skatu uz visu.
Kā pārvarēt garo ziemu? Vienreiz mēnesī organizējot ar draudzenēm «Gandrīz ideālas vakariņas»! Vai arī ar vīru vienam otru izaicinot ik svētdienu pagatavot kaut ko pilnīgi jaunu, un tā visu ziemu! Un tad atgriežas saule un cilvēki, tev sava vieta atkal sāk patikt, un bērni, kad viņiem aizrādu par gadžetu lietošanu, vairs nemet sejā: «Mēs dzīvojam mežā! Ko gan lai mēs te darām?!»

Pievienotie attēli
Atslēgvārdi
Nedēļas viesis
Komentāri
Komentēt var tikai reģistrēti lietotāji.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm:
draugiem.lv twitter.com facebook.com
Lietotāja profils
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm:
draugiem.lv twitter.com facebook.com
Twitter
----- Account: talsuvestis.lv -----