Rakstu arhīvs
 
Decembris 2012
26 27 28 29 30 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Janvāris 2013
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Februāris 2013
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 1 2 3
Marts 2013
25 26 27 28 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Aprīlis 2013
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 1 2 3 4 5
Maijs 2013
29 30 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Jūnijs 2013
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Jūlijs 2013
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Augusts 2013
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Septembris 2013
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Oktobris 2013
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Novembris 2013
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1
Decembris 2013
25 26 27 28 29 30 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Janvāris 2014
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Februāris 2014
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 1 2
Marts 2014
24 25 26 27 28 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Aprīlis 2014
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 1 2 3 4
Maijs 2014
28 29 30 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Jūnijs 2014
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Jūlijs 2014
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Augusts 2014
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Septembris 2014
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 1 2 3 4 5
Oktobris 2014
29 30 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Novembris 2014
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Decembris 2014
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Janvāris 2015
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Februāris 2015
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 1
Marts 2015
23 24 25 26 27 28 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Aprīlis 2015
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 1 2 3
Maijs 2015
27 28 29 30 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Jūnijs 2015
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 1 2 3 4 5
Jūlijs 2015
29 30 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Augusts 2015
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Septembris 2015
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 1 2 3 4
Oktobris 2015
28 29 30 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Novembris 2015
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Decembris 2015
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Janvāris 2016
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Februāris 2016
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 1 2 3 4 5 6
Marts 2016
29 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Aprīlis 2016
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1
Maijs 2016
25 26 27 28 29 30 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Jūnijs 2016
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 1 2 3
Jūlijs 2016
27 28 29 30 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Augusts 2016
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Septembris 2016
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 1 2
Oktobris 2016
26 27 28 29 30 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Novembris 2016
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 1 2 3 4
Decembris 2016
28 29 30 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Janvāris 2017
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Februāris 2017
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 1 2 3 4 5
Marts 2017
27 28 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Aprīlis 2017
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Maijs 2017
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Jūnijs 2017
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 1 2
Jūlijs 2017
26 27 28 29 30 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Augusts 2017
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Septembris 2017
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1
Oktobris 2017
 
25 26 27 28 29 30 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Viedoklis

Vai pievēršat uzmanību tam, kādu ūdeni lietojat?



Lai balsotu, jāielogojas sistēmā!
Pēdējās galerijas
Biežākie atslēgvārdi

Atgriezties pie savām saknēm 19.07.2017

Paula Kārkluvalka
paulakarkluvalka@gmail.com
63223336

Fotogrāfijas iemūžina ne tikai konkrētu brīdi, bet arī neatkārtojamu, nedublējamu fotogrāfa redzējumu, izpratni par kopsakarībām un dzīves jēgu. Fotogrāfa Aināra Mazjāņa pirmais pieteikums Talsiem — izstāde «Mēs esam Talsi» — 100 talsinieku portretos atklāj, kādēļ Talsi ir laba vieta, kur dzīvot, veidot ģimeni un paslēpties no visām pasaules vētrām, atgūstot mieru. Nepārprotami, šos 100 portretus caurstrāvo Aināra Mazjāņa paša atgriešanās stāsts.
Ainārs Mazjānis dzimis un līdz 6. klasei dzīvojis Rīgā, līdz brīdim, kad vecāki izlēmuši pārcelties uz Talsiem, lai atjaunotu dzimtas īpašumu. No agras bērnības viņu saistījusi sīku detaļu izzināšana un viņš vēlējies kļūt par izgudrotāju. Padevusies zīmēšana, tādēļ pēc 9. klases nolēmis turpināt mācības Rīgas amatniecības vidusskolā. Atcerēdamies sagatavošanas kursus, Ainārs smej, ka viņa tā laika izpratne par zīmēšanu drīzāk būtu dēvējama par ķēpāšanu. Jaunietis saslimis un kursus tā arī nav pabeidzis, tomēr, pienākot iestājeksāmenu dienai, izlēmis pārbaudījumos piedalīties. «Plānoju —, ja netikšu skolā, turpināšu mācības Talsu 2. vidusskolā. Uz 16 vietām Rīgas amatniecības vidusskolā pretendēja ap 100 skolēnu. Iestājeksāmenos viens no pārbaudījumiem bija krāsošana ar guašas krāsām, ko pēdējo reizi biju darījis bērnudārzā. Kaut ko saķēpāju, pilnīgi neko nesaprazdams. Dīvainā kārtā, biju desmitais!» pieticīgi par savām zināšanām stāsta Ainārs. Viņš neslēpj, ka par konkursa izturēšanu bijis ļoti pārsteigts.
Skolā apgūts ļoti daudz, bet pats galvenais — iegūta pienākuma izjūta, ka iesāktais vienmēr jāpabeidz. Ainārs neuzskata sevi par apzinīgāko skolēnu un labi zina, kā tas ir, diennakti neaizverot acis, strādāt pie galadarbiem. «Kursā bija meitene, kura negulēja pat 48 stundas, mans rekords ir uz pusi mazāks. Ļoti daudz bija jāstrādā ar rokām, piemēram, jārasē ar velci. Ja tuša izlija, nācās ar žileti griezt laukā pleķīšus. Skolā iemācījos knibināties,» atklāj Ainārs.
Pēc skolas absolvēšanas Ainārs iestājies Ekonomikas un kultūras augstskolā, lai apgūtu vides dizainu, paralēli strādājis šajā nozarē. Skolā vides dizaina programma bijusi jaunieviesums. Pēc pusgada studijām sapratis, ka tērēt laiku un maksāt par mācībām, kurās netiek iemācīts nekas jauns, nav vērts. «Šķita, ka esmu pabeidzis piekto klasi un tad atmests atpakaļ pirmajā klasē. Cilvēki bez iepriekšējām zināšanām visu darīja ar sajūsmu, bet man studijas nedeva neko jaunu. Pēc Rīgas amatniecības vidusskolas pareizais ceļš ir uz Latvijas Mākslas akadēmiju. Tolaik biju «zaļš», nezināju, ko un kā gribu. Šobrīd saprotu —, ja reiz ej mācīties augstskolā, tas jādara nevis lai iegūtu «papīru», bet sevis dēļ,» skaidro Ainārs.
Jaunais dzīves posms sakritis ar krīzes vilni, tādēļ izlēmis doties laimes meklējumos uz Angliju. Drīz vien viņam pievienojusies draudzene Diāna. Plānotā trīs mēnešu piepelnīšanās ieilgusi līdz sešiem gadiem. «Tolaik man bija 19 gadi, nezināju, ko vēlos dzīvē darīt. Biju dzirdējis, ka Anglijā labi maksā un visi dzer tēju. Aizbraucis sapratu, ka tā vis nav —, ja vēlies labi pelnīt, ir daudz un smagi jāstrādā. Mani «iemeta» darbā noliktavā. Pirmo reizi mūžā nopelnīju tik lielu naudu, bet darbs bija tāds, kuru ilgi nevar darīt. Esmu pedantisks, taču tur nevienu neinteresēja precizitāte, bet gan tas, cik ātri spēj kustināt rokas. Es neesmu ātrs, un šis darbs man tiešām riebās,» atceras Ainārs. Tomēr arī šajā situācijā viņš saskata labo — bijis laiks pārdomāt savu dzīvi, izvēles un izlemt, ko darīt tālāk.
«Sevis iemešana dubļos ļāva saprast, kas jāmaina. Pamazām sāka veidoties interese par fotogrāfiju, tobrīd vēl nenojaušot, ka šis ceļš, līdz kļūšu par pilna laika fotogrāfu, ilgs četrus gadus.
Vēlāk sāku strādāt darbā iekārtošanas aģentūrā. Tas prasīja lielu atbildību. Visintensīvākajā darba ritmā, man bija jāpārrauga vairāk nekā 100 cilvēki. Vajadzēja uzmanīt, vai viņi ir devušies uz darbu, jāreģistrē jauni darba meklētāji, jābrauc uz fabrikām skatīties, vai visi strādā. Arī Diānai tobrīd bija labs darbs, un plānojām, ka Anglijā varētu palikt, pirkt māju. Tomēr, šo soli apdomājot, sapratu, ka man ir ļoti svarīgi iederēties vidē, kurā esmu, un būt daļai no tās. Nav būtiski, cik labi runā angliski, cik procentuāli daudz ir angļu draugu, — tu nekad tur nebūsi vietējais. Vienmēr būsi ienācējs. Sešu gadu laikā viņu kultūru līdz galam neizpratu. Man ir citādāki uzskati,» atklāj Ainārs.
«How to become a photographer?»*
bijusi pirmā frāze, ko pēc fotoaparāta iegādes viņš ierakstījis interneta pārlūka meklētājā. Sarunas forumos norādījušas, ka jāsāk ar fotoaparāta instrukcijas izlasīšanu. To viņš tagad iesaka arī citiem, kuri vēlas apgūt fotografēšanas pamatus. «Instrukciju var pielīdzināt pirmajam kursam fotogrāfijā, tajā aprakstīti kompozīcijas pamati, kā lietot iestatījumus, kadrēt,» skaidro fotogrāfs. Pašmācības ceļā krātas zināšanas un pieredze.
Zinot, ka Ainārs aizrāvies ar fotografēšanu, kāda kolēģe no darbā iekārošanas aģentūras lūgusi nofotografēt viņas kāzas. Ainārs atceras, ka pienākumu veicis bez īpašas intereses un tolaik ļoti maz zinājis par kāzu fotografēšanas specifiku. Vēlāk šis virziens sācis šķist arvien interesantāks. «Tobrīd mainījās kāzu fotografēšanas veids — pozētās bildes aizvietoja dokumentāla rakstura fotogrāfijas. Radoši fotogrāfi, kuri bija vēlējušies nodarboties ar kāzu fotogrāfiju, īstenoja daudzas interesantas lietas ar lielisku iznākumu. Veidojās iezīme, ka kāzu fotoalbums sastāv nevis no atsevišķām bildēm, bet no bilžu sērijas, kas izstāsta kāzu stāstu, ievērojot tonalitāti un noskaņu.
Fotografēšanu neesmu apguvis skolā. Tas noteikti ir noderīgi, bet no saviem draugiem fotogrāfiem esmu dzirdējis, ka skolā izstāsta, kā darīt pareizi. Tomēr fotogrāfijā nav «pareizi» un «nepareizi». Skolā saka — kompozīcijā jāievēro divu trešdaļu princips un objektus centrā likt nedrīkst, jo tā dara amatieri un tas ir garlaicīgi. Tāpat māca, ar kādiem objektīviem ko bildēt. Domāju, ka tas ir gaumes jautājums,» uzskata fotogrāfs.
No Londonas uz Latviju
Ilgu laiku Ainārs centies apvienot fotografēšanu ar pamatdarbu. Viņš joko, ka, sadalot uzmanību, sanāca būt vidēji sliktam abos un vajadzēja saņemt dūšu, lai nodotos tikai fotografēšanai. Pāris bija izlēmis, ka pārvāksies uz dzīvi Latvijā, bet pēdējo gadu Anglijā vēlējušies nodzīvot Londonā, izbaudot lielpilsētas iespējas. Visvairāk viņam pietrūkstot iespējas iegādāties labas grāmatas, plašā izstāžu piedāvājuma un klasisko angļu brokastu. Tomēr skumjām nav pamata, jo, apciemojot Anglijā dzīvojošos radus un draugus, šīs iespējas tiek izmantotas.
Dzīvojot Anglijā, abi regulāri braukuši uz Latviju. Arī viņu kāzas svinētas šeit.
Zinādami, ka dzimtenē Ainārs ar visu savu uzmanību pievērsīsies kāzu fotografēšanai, vasaru pirms pilnīgas atgriešanās pavadījuši šeit. Bijis jāfotografē desmit kāzas, un tagad Ainārs spriež, ka pāri bijuši lieli avantūristi, uzticoties maz zināmam fotogrāfam. «Tie pirmie desmit bija draugi, draugu draugi. Burtiski uzmācos, lai ļauj nofotografēt viņu kāzas. Daži uzticējās, daži nē. Nākamie bija vēl lielāki avantūristi — jo maksāja par pakalpojumu un uzticējās kaut kādam džekiņam, kurš dzīvo Anglijā un kuru var sazvanīt tikai skaipā.
Spilgti atmiņā palicis pāris, kurš precējās saullēktā un kura gatavošanās kāzām sākās trijos naktī. Kāds cits pāris precējās mežā — ar dekorācijām, restorānu galdiem,» stāsta Ainārs.
Pašlaik viņš nofotografējis vairāk nekā 100 kāzas un secina, ka jaunajam pārim pats būtiskākais ir saprast — kāzu diena ir viņu diena. Tas nav skrējiens, kurā jāiekļauj pēc iespējas vairāk tradīciju un jāpiedalās neskaitāmās aktivitātēs. «Ir labi, ka jaunajam pārim dota vismaz pusstunda, lai, piemēram, mežā, pasēdētu pie skaisti saklāta galda, iemalkotu šampanieti un apjaustu, ka ir kļuvuši par vīru un sievu,» vērtē fotogrāfs.
Pašlaik ļoti aktuāla ir mičošana ar folkloras kopām, kas labi iederas patriotiski noskaņotu pāru kāzās. Tomēr kāzas kļūst aizvien tuvākas Rietumeiropas tradīcijām. Līdzekļi, kas kādreiz būtu tērēti alkoholisko dzērienu iegādei, tiek novirzīti izsmalcinātu ēdienkaršu sagatavošanai, profesionālu dekorētāju algošanai, un par kāzu gaitu rūpes bieži uztic nevis vedējiem, bet vakara vadītājiem. Savukārt balli līdz rīta gaiļiem aizvieto pasākums līdz pusnaktij. Vēl nesen kāzas asociējās ar svinībām nedēļas nogalē, tagad aina iezīmējas citādāka — kāzas svin jebkurā nedēļas dienā. «Vasara ir atvaļinājumu laiks, turklāt, ja kāzu plānošanai dots īss brīdis, darbadienā ir vieglāk sarunāt notikuma vietu, fotogrāfu un citus pakalpojumus. Jā, un 18.08.2018. un daži citi nākamā gada vasaras datumi jau ir rezervēti!» piebilst Ainārs. Viņš neslēpj, ka pēc iegūtās pieredzes savas kāzas būtu organizējis citādāk, jo mierīgi apsēsties un baudīt mirkli sanācis vien nākamās dienas rītā. «Tomēr tajā laikā bija tā, kā tam bija jābūt!»
Londonā pāris sagaidīja savu pirmdzimto —
meitiņu Alisi Keiru. Ģimenes pieaugums bijis vēl viens apliecinājums, ka pienācis laiks lielpilsētas dzīvi nomainīt pret bērniem draudzīgāku vidi. Ceļš gan uzreiz neveda uz Talsiem, ģimene gadu nodzīvojusi Rīgā, jo nav vēlējusies atteikties no kultūras baudīšanas. «Tomēr sapratām — vasarā, kāzu sezonā, laika ir tik maz, ka šīs iespējas tāpat nevaram izmantot. Ja vēlējāmies doties pie dabas, tam bija jāieplāno teju visa diena, te to var izdarīt dažās stundās. Vai vēl ātrāk — minūte, un esmu dārzā; pusstunda, un esam jūrā! Šeit ir tik daudz bērnu laukumu, bērnudārzā nebija jāstāv milzīgā rindā. Ar meitiņu var droši iet pastaigās — automašīnu plūsma ir neliela,» stāsta nedēļas viesis.
Ģimene bijusi noilgojusies pēc mājām, tomēr pārņēmis arī uztraukums, vai izdosies, kā iecerēts.
«Visi stāstīja, cik Latvijā ir slikti, taču atbraukuši sapratām, ka te ir ļoti daudz iespēju! Fotogrāfam iegūt atpazīstamību Londonā ir ļoti grūti, Latvijā — daudz vienkāršāk.
Mani nešokēja Talsu klusums, bet bija mazliet bail, vai tas neapniks. Tomēr bieži nākas doties izbraucienos un burzmu noķert citur. Vispār — nav liela atšķirība, vai dienu pavada pie datora Talsos, Rīgā vai Londonā, turklāt darbadienas vakari tāpat beidzas mājās.
Neesmu politisks, bet man gribas ticēt, ka Talsos tagad sākas labāki laiki. Redzu, ka jaunie politiķi vēlas, lai šeit ir laba dzīves vide. To nevar atnest neviens Eiropas fonds, to var veidot tikai paši cilvēki. Talsiem ir liela perspektīva, te varētu būt mazā Kuldīga, tikai vajadzīgi cilvēki, kas pilsētu vēlētos tādu padarīt. Un tam pirmkārt ir jābūt hobijam, tikai pēc tam ar mērķi nopelnīt.»


* Kā kļūt par fotogrāfu? — angļu val.

Pievienotie attēli
Atslēgvārdi
Nedēļas viesis
Komentāri
Komentēt var tikai reģistrēti lietotāji.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm:
draugiem.lv twitter.com facebook.com
Lietotāja profils
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm:
draugiem.lv twitter.com facebook.com
Twitter
----- Account: talsuvestis.lv -----