Rakstu arhīvs
 
Decembris 2012
26 27 28 29 30 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Janvāris 2013
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Februāris 2013
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 1 2 3
Marts 2013
25 26 27 28 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Aprīlis 2013
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 1 2 3 4 5
Maijs 2013
29 30 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Jūnijs 2013
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Jūlijs 2013
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Augusts 2013
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Septembris 2013
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Oktobris 2013
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Novembris 2013
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1
Decembris 2013
25 26 27 28 29 30 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Janvāris 2014
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Februāris 2014
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 1 2
Marts 2014
24 25 26 27 28 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Aprīlis 2014
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 1 2 3 4
Maijs 2014
28 29 30 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Jūnijs 2014
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Jūlijs 2014
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Augusts 2014
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Septembris 2014
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 1 2 3 4 5
Oktobris 2014
29 30 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Novembris 2014
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Decembris 2014
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Janvāris 2015
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Februāris 2015
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 1
Marts 2015
23 24 25 26 27 28 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Aprīlis 2015
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 1 2 3
Maijs 2015
27 28 29 30 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Jūnijs 2015
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 1 2 3 4 5
Jūlijs 2015
29 30 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Augusts 2015
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Septembris 2015
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 1 2 3 4
Oktobris 2015
28 29 30 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Novembris 2015
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Decembris 2015
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Janvāris 2016
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Februāris 2016
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 1 2 3 4 5 6
Marts 2016
29 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Aprīlis 2016
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1
Maijs 2016
25 26 27 28 29 30 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Jūnijs 2016
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 1 2 3
Jūlijs 2016
27 28 29 30 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Augusts 2016
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Septembris 2016
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 1 2
Oktobris 2016
26 27 28 29 30 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Novembris 2016
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 1 2 3 4
Decembris 2016
28 29 30 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Janvāris 2017
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Februāris 2017
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 1 2 3 4 5
Marts 2017
27 28 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Aprīlis 2017
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Maijs 2017
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Jūnijs 2017
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 1 2
Jūlijs 2017
26 27 28 29 30 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Augusts 2017
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Septembris 2017
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1
Oktobris 2017
25 26 27 28 29 30 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Novembris 2017
 
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 1 2 3
Viedoklis

Vai valsts svētku mēnesī jūtaties īpaši?



Lai balsotu, jāielogojas sistēmā!
Pēdējās galerijas
Biežākie atslēgvārdi

Oļģerts Miza: «Kājas ir, zābaki — būs!» 14.10.2016

Antra Grūbe Talsos

Pēc kara pratināšanā Oļģerts Miza bez liekulības un bailēm skaidroja, kāpēc no visas sirds cīnījies vācu pusē. «Es augu buržuāziskās Latvijas apstākļos, padomju vara nepareizi izsūtīja lielu daļu latviešu uz Sibīriju. Šo faktu sapratu tā, ka padomju vara nevēlas patstāvīgu Latvijas tautu, un grib atņemt tai dzimteni. Es aktīvi cīnījos frontē, lai nepieļautu padomju varas atjaunošanu,» pamatoja O. Miza.
Tālas bērnības dienu atmiņas glabā tēlu:
vīrietis īsbiksēs (padomju laikos tādas piedienējās tikai jaunākā skolas vecuma bērniem). Spilgtāku veidolu padara Zigurds Kalmanis: «Daudzkārt redzēju Oļģertu soļojam vai darbojamies apkārtnes baltajos lielceļos. Bieži pie zīmīgās Soda priedes, stāvajā Saules ielas nobrauciena posmā gar tolaiku motokrosa trasi, Talsu—Ērgļukroga ceļā pie Jauviņu kapsētas, Villu uzkalnā, Kaziņu meža posmā un citur. Neskatoties uz laika apstākļiem, Oļģerts visbiežāk valkāja platmali, kreklu ar atrotītām piedurknēm, šortus, slapjā vai aukstākā laikā papildinot šo garderobi ar garajiem gumijas zābakiem. Ja redzēju viņu ejam, tad pāri plecam aizvien rēgojās liekšķere garā, labi nogludinātā kātā, bet uz muguras ilgi lietota mugursoma.» Šāds neparasts cilvēks piesaistīja uzmanību, pilsētā par viņu klīda nostāsti.
Oļģerts Miza piedzima Ventspils apriņķa Ances pagastā 1921. gada 6. decembrī. Viņš pabeidza Ugāles pamatskolu, tad Ventspils ģimnāziju. Apguva arī galdnieka prasmes. 1941. gadā iestājās universitātē, lai studētu filoloģiju, bet kursos ieguva fizkultūras skolotāja tiesības un sāka strādāt skolā Rīgā. Studijas pārtrauca mobilizācija vācu armijā 1943. gada aprīlī. 22 gadus veco puisi nosūtīja mācībās uz Franciju, pēc tam viņš karoja Austrumu frontē.
Pēc kara pratināšanā O. Miza bez liekulības un bailēm skaidroja, kāpēc no visas sirds cīnījies vācu pusē. «Es augu buržuāziskās Latvijas apstākļos, padomju vara nepareizi izsūtīja lielu daļu latviešu uz Sibīriju. Šo faktu sapratu tā, ka padomju vara nevēlas patstāvīgu Latvijas tautu, un grib atņemt tai dzimteni. Es aktīvi cīnījos frontē, lai nepieļautu padomju varas atjaunošanu.»
Pirmo ievainojumu, cīnoties Krievijā,
O. Miza guva 1944. gada vasarā, pēc tam Kurzemes cietoksnī, Ziemassvētku kaujās un trešo — 1945. gadā, tomēr aprīlī viņš atkal bija ierindā. Apbalvots ar Dzelzs Krusta ordeni un norīkots par izlūkvada komandieri. Kara beigās nepadevās varas iestādēm, bet gandrīz četrus mēnešus dzīvoja mežos pie Usmas ezera. Kad jaunā vara piesolīja nesodīt bijušos karotājus, pieteicās un sāka strādāt Spāres pamatskolā par galdnieku. 1946. gada sākumā viņš pārnāca uz Talsiem un kļuva par Valsts apdrošināšanas inspektoru.
Četrdesmitie gadi ģimenei bija smagi. 1941. gadā deportēja O. Mizas vecotēvu un māsīcu, kara beigās Talsu bombardēšanā gāja bojā māsa Izolde, bet 1948. gada aprīlī nomira tēvs. 30. jūlijā arestēja Oļģertu, viņš vidusskolā bija iepazinies ar cilvēku, kurš pilnībā izmainīja viņa dzīvi. Par pretpadomju grupas izveidošanu 1948. gada vasarā arestēja 14 latviešus. Grupas vadītājam Visvaldim Kraulim bija 26 gadi, tikpat cik Oļģertam Mizam. Tikai pats V. Kraulis varētu pateikt, vai tās bija vieglas bailes, varbūt smaga spīdzināšana, varbūt naivums, kāpēc viņš izpļāpājās. Valsts Drošības ministrijas (tautā saukta par čeku) vecākais izmeklētājs Oļģertu apsūdzēja ieroču nodošanā pretpadomju organizācijai, ko apstiprinot V. Krauļa teiktais. Minēja arī atrašanos vācu armijā, un nelegāļa statusu pirmos pēckara mēnešos, tomēr tas, iespējams, paliktu nepamanīts, ja ne «ieroču lieta».
No izmeklēšanas materiāliem var secināt,
ka skolas biedri nebija tikušies sešus gadus, līdz nejauši sastapās Rīgas vilcienā. Abus satuvināja pagātne — dienests leģionā, viņi apmainījās adresēm. 1948. gada maijā V. Kraulis ieradās Talsos. Izmantoja viesmīlību, līdz pirmajam rīta Rīgas vilcienam palika skolasbiedra mājās. Liktenīgā tikšanās notika jūnijā, uz lielceļa pie Talsiem. V. Kraulis apgalvoja, ka ieradies, lai saņemtu divas pistoles, O. Miza — ka viņš pats piedāvājis ieroci apmaiņā pret slēpšanu drauga mājās.
Viņu tiesāja kopā ar vēl citiem 13, no kuriem zināja tikai vienu — savu bijušo skolasbiedru. Apsūdzībā rakstīts: «1947. gadā, cerot uz Anglijas un ASV intervenci pret PSRS, iegādājās ieročus, sprāgstvielas un citus materiālus. Daži no grupas gribēja nelegāli bēgt uz Zviedriju.» 1948. gada 18. decembrī Sevišķā apspriede (troikas tiesa) nolēma, ka O. Mizu «par Dzimtenes nodevību, piedalīšanos pretpadomju nacionālistiskā grupā jāiesloga darba labošanas nometnē uz 25 gadiem». Protams, dzimteni viņš nebija nodevis, kaut padomju «versijā» teiktais «padomju karaspēku Latvijas teritorijā uzskatu par okupāciju», varētu tikt uzskatīts par nodevību. Bet ārprātīga bija apsūdzība par dalību grupā.
Situācijās, kad cilvēki vairs cīnās tikai par izdzīvošanu, daudzi zaudē ētiskās vērtības. Tomēr dažiem visdziļākais izmisums uzspodrina pašas cēlākās īpašības. Aivars Ozols, nometņu likteņbiedrs, rakstīja: «Oļģerts apstājas un, nosaucis mums no muguras, lai mēs ejot, viņš tūlīt nākšot, sāk dzīvu sarunu ar pretimnācēju. Viņš atnāk tikai pēc minūtēm divdesmit un uz zobgaļu jautājumiem, kur šis tik ilgi aizķēries, smiedamies atbild — katrs tak gribot izkratīt sirdi un jāļauj cilvēkam to darīt, jo tad vienmēr kļūst vieglāk. Oļģerts ar  īpatnējo — taisno, bezkompromisa — rīcību, ar savu personību ir uzreiz ieguvis visu ieslodzīto cieņu un tiek uzskatīts par autoritāti, pie kam arī nometnes vadība šo autoritāti atzīst bez ierunām.»
Ieslodzījumā pa retam saņēma sūtījumus
no dzimtenes. Mājinieki dalījās tajā, kā pašiem nebija daudz. Oļģerts atdāvināja to, kas pašam būtu noderējis, bet citiem, viņa skatījumā, vairāk vajadzīgs. Šalle, bez kuras neiztikt Sibīrijas salā, vilnas zeķes ukraiņu puisim, nodilušo ap kājām aptīto lupatu vietā. Arī zābakus atdeva likteņbiedram, pats palikdams paššūtās čībās. «Zābaki noliktavā netiek tik drīz ievesti, bet grupa vīru atkal tiek pārvesti uz citu nometni. To starpā ir arī Oļģerts Miza. Saulainā vasaras dienas pēcpusdienā savāktā vīru grupa iziet pa vārtiem un pēdējās rindās ar savu parasto plato, bezbēdīgo, mazliet ironisko smaidu Oļģerts, vēl atvadām teikdams: «Viss būs kārtībā, kājas ir, zābaki — būs! Tu turies!»
1955. gada 17. septembrī izdeva amnestijas likumu, bet tikai pēc gada, 21. augustā, Baltijas kara tribunāls vēlreiz izskatīja lietu, lemjot par atbrīvošanu. Oļģertam Mizam tas nenesa iepriecinājumu, jo viņš nu atradās psihiatriskajā slimnīcā. A. Ozols bija dzirdējis, ka dzīvespriecīgo cilvēku savādāku padarīja Kolimas apsarga zvēlieni. Līdzīgi kā novelē «Kur dzīvoja smiekli?» vēstīja dzejnieks Aleksandrs Pelēcis. «Kad Oļģertu Mizu sita ar nagana spalu par to, ka viņš atomsēni Kolimas mūžīgajā naktī gājis skatīt, Oļģerts, pamodies ar lauztu galvaskausu, sacījis stacionāra sanitāram, kūma kalpam Trofimam: «Paklausies, brālīt — bratok —, tavējie man no galvas būs migrēnu izsituši, kura mani brīvībā mocīja — tagad tur visas domas Moricsalas avotiņa skaidrumā… Oļģerts smējies kūmam acīs. [..] Bet migrēnu viņi patiesi ar nagana spalu no pieres izdauzīja, jo smiekli pat tajos gados nebija tundrā noslīcināmi…»
Aleksandrs Pelēcis bija Oļģerta draugs
un domubiedrs Talsos. Viņš dzirdēja stāstus no paša likteņskartā. Bet, cik tie fantāzijas lidojums, cik patiesi un pierādāmi? Padomju Savienībā līdz 1990. gadam veica 715 kodolsprādzienus, galvenokārt, Semipalatinskā Kazahstānā, bet arī Orenburgas, Astrahaņas, Arhangeļskas apgabalā. Tie visi atrodas ap 3000 kilometru no Kolimas. Semipalatinskā 1955. gada novembrī notika divi izmēģinājumi 1—1,5 km augstumā, tomēr, maz ticams, ka tas būtu redzams vairāku tūkstošu kilometru attālajā Magadanā. Krievijā pieejami materiāli arī par Tockas notikumiem 1954. gadā, kad atomieroču spēku izmēģināja pat uz saviem pilsoņiem, domājams, ka nebūtu jēgas slēpt vēl kādu notikumu.
Talsos runāja, ka slimību izraisījusi ziņa par atbrīvošanu. Sievas Vilmas Bīlandes lūgumā par reabilitāciju Latvijas ģenerālprokuroram 1991. gadā, rakstīts, ka «smagais darbs un sadzīves apstākļi, cilvēku ciešanas izraisīja saslimšanu. Oļģerts ir maigas dabas, jūtīgs, izpalīdzīgs un ar lielu pienākuma apziņu.» Arī krimināllietas dokumentos nevar atrast precīzu atbildi. Ar 1956. gada 17. augustu datēts protokols par to, ka Oļģertu Martinoviču nav mērķtiecīgi turēt nometnē, jo viņš slimo ar smagu slimību. Izcietis astoņus gadus un divas dienas soda, skaitot no aresta dienas, 1948. gada 30. jūlija.
1957. gada 6. martā Oļģertu Mizu no Vorkutas psihiatriskās slimnīcas pārveda uz Rīgu, pēc gada, 1958. gada 30. jūlijā, viņš beidzot atgriezās mājās un strādāja ceļu darbos. Viens no satricinošākajiem notikumiem, ko vēl tagad atceras senākie pilsētnieki, bija ziņa, ka Oļģerts Miza «salecies» ar Valsts drošības komitejas Talsu nodaļas priekšnieku. A. Pelēcis: «Pretī ugunsdzēsēju depo jeb kantorim Oļģerts pašlaik ar spraudītēm piestiprināja palielu plakātiņu. «Biedri! Ēdiet paši sapelējušas prosas putraimus! Dodiet darba ļaudīm sviestu un alu! Baltijas Socfederācijas ģenerālsekretārs Oļģerts Miza-Kazrags. Bet taisni tagad savā rīta apgaitā divu miesassargu pavadībā bija devies Talsu čekas priekšnieks majors Saveļjevs. Piegājis pie ziņojumu dēļa, majors izlasīja, kas uz plakātiņa. Bez liekas vilcināšanās viņš pastiepa roku un norāva papīru. Tāpat bez liekas vilcināšanās sekoja Oļģerta reaģēšana. Viens zibenīgs sitiens, un augstais priekšnieks ar kājām gaisā.» Atzinums par slimību glāba no represijām. Atceras Andris Grūbe: «Viņam bija ļoti laba humora izjūta. Mēs viņu uzskatījām par tādu kā varoni, kurš drīkst cīnīties par Latvijas neatkarību. Skaļi, protams, to toreiz neteicām.»
1991. gada 2. decembrī Latvijas valsts atzina
O. Mizu par reabilitētu. Viņam bija atlicis dzīvot tikai 58 dienas. Visvaldis Kraulis arī 1992. gadā sliktā latviešu valodā rakstīja lūgumu par reabilitāciju. Viņš bija palicis dzīvot Komi republikā, kopā ar citu pazīstamu latvieti Voldemāru Pūci, nodibināja tur pirmo profesionālo leļļu teātri. Kļuva par Komi autonomās republikas galvaspilsētas Siktivkaras galveno mākslinieku.
Prātā nāk līdzības ar filmas «Kāds pārlaidās par dzeguzes ligzdu» Džeka Nikolsona atveidoto varoni. Līdzīgi arī O. Miza bija apbrīnojami komunikabls un harizmātisks: «Vidēja, atlētiska auguma, kalsnējs, vīrišķīgiem sejas pantiem. Runājot ar cilvēku, viņa sejā vienmēr bija draudzīgs, mazliet tēvišķīgs (varbūt varētu teikt pašapzinīgs) smaids un visu laiku viņš sarunas biedram raudzījās cieši acīs. Iepatīkas viņš ne tikai man — arī citi vīri labprāt ar viņu draudzējas, jo viņš ir ļoti sabiedrisks, arvien labā omā un nešķiro sarunu biedrus interesantos vai neinteresantos, atrod ar visiem kopēju valodu. Ja kāds sūdzējās par sliktu garastāvokli, tad viņš diezgan asi pārtrauca un pamācoši sacīja, ka cilvēks pats sev to rada labu vai sliktu.»
Rakstu pilnā apjomā var izlasīt Aleksandra Pelēča lasītavas mājaslapā.

Pievienotie attēli
Atslēgvārdi
novada vēsture
Komentāri
Komentēt var tikai reģistrēti lietotāji.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm:
draugiem.lv twitter.com facebook.com
Lietotāja profils
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm:
draugiem.lv twitter.com facebook.com
Twitter
----- Account: talsuvestis.lv -----