|
Elīna Mierkalne
 Nu jau vairÄk nekÄ trÄ«s mÄ“neÅ¡us Strazdes pagasta pÄrvaldes un LÄ«bagu pagasta pÄrvaldes vadÄ«tÄja ir Sandra PÄ“tersone. PaÅ¡valdÄ«bu darbs viņai nav sveÅ¡s — no 1992. gada Sandra bijusi Virbu pagasta padomes galvenÄ grÄmatvede, 2001. gadÄ ievÄ“lÄ“ta par pagasta padomes priekÅ¡sÄ“dÄ“tÄju un bijusi Å¡ajÄ amatÄ lÄ«dz pat Talsu novada izveidei. Å oreiz tikÄmies, lai parunÄtu par LÄ«bagu pagastu. |  |   | Â
«Esmu optimiste, un arÄ« iepriekÅ¡Ä“jÄ darba pieredze rÄda — katrs nÄkamais gads ir labÄks nekÄ iepriekÅ¡Ä“jais. Lai gan Å¡obrÄ«d to varbÅ«t ir grÅ«ti saprast,» saka Sandra PÄ“tersone.
Daiņa KÄrkluvalka foto |  |
«Darbs ir pazīstams,»
viņa atzÄ«st, «vienÄ«gi cilvÄ“ki ir sveÅ¡i un vietas arÄ« sveÅ¡as, bet darba specifika ir saistÄ«ta gan ar ceļu uzturÄ“Å¡anu, gan citÄm lietÄm, kas prasa pÄrzinÄt pagastu teritorijas. LÄ«bagu pagasts ir liels, faktiski ar trÄ«s centriem — diviem lielÄkiem, vienu mazÄku. CilvÄ“ku iepazÄ«Å¡anu Å¡obrÄ«d esmu atstÄjusi pavasara pusei, kad plÄnoju rÄ«kot tikÅ¡anÄs ar iedzÄ«votÄjiem. Tad no manas puses bÅ«s daudz skaidrÄks redzÄ“jums uz daudzÄm lietÄm, un iedzÄ«votÄji varÄ“s izteikt savas vÄ“lmes.» PÄrvaldes vadÄ«tÄja spriež, ka novads tomÄ“r vÄ“l tikai aktÄ«vi veidojas, tÄpÄ“c Å¡is ir tÄds meklÄ“jumu laiks, kad daudz kas nav skaidrs. «LoÄ£iski, ka tas arÄ« iespaido darbu, jo ir viegli strÄdÄt, ja atnÄc gatavÄ struktÅ«rÄ. Pie tam darba apjoms ir pietiekami liels. Ir viena pÄrvalde, ir otra, katra prasa noteiktu laiku, neatkarÄ«gi no tÄ, cik tur daudz iedzÄ«votÄju. Projektiem, kas Å¡obrÄ«d tiek Ä«stenoti, idejas un tehniskÄ dokumentÄcija bija izstrÄdÄta jau iepriekÅ¡. JÄsaka — mani mÄc bažas, kÄ tas notiks nÄkotnÄ“, jo darbs ar projektiem ir tÄds, kurÄ jÄapsēžas un jÄpadomÄ, jÄpaskatÄs uz vietu, kur esi, ar pavisam citÄdÄkÄm acÄ«m, tÄlÄk par to, ka ir plÄ«sis Å«densvads. Ir jÄbÅ«t nÄkotnes redzÄ“jumam, bet tÄ veidoÅ¡ana prasa laiku, to nevar gÅ«t, tikai ieskrienot pÄrvaldÄ“ un atkal aizskrienot. Bet ir jau arÄ« ikdieniÅ¡Ä·ie darbi, problÄ“mas, avÄrijas un komunÄlÄs saimniecÄ«bas,» skaidro S. PÄ“tersone.
RunÄjot par LÄ«bagu pagastu,
problÄ“mas, kas tajÄ ir aktuÄlas, bijuÅ¡as zinÄmas jau pirms novada izveidoÅ¡anas un iespÄ“ju robežÄs tikuÅ¡as risinÄtas. Viena no tÄm — nepiecieÅ¡amÄ Å«denssaimniecÄ«bas rekonstrukcija. VÄ“l pirms mÄ“neÅ¡a «Talsu VÄ“stÄ«s» bija ievietots SIA «Siltumiņš» paziņojums par to, ka Dižstendes iedzÄ«votÄjiem aizliegts izmantot dzeramo Å«deni kÄ sastÄvdaļu Ä“dienu pagatavoÅ¡anai vai tieÅ¡ai lietoÅ¡anai bez papildus apstrÄdes, jo dzelzs saturs dzeramajÄ Å«denÄ« pÄrsniedzot 4,8 miligramus litrÄ. (SabiedrÄ«bas veselÄ«bas aÄ£entÅ«ras interneta mÄjaslapÄ atrodu, ka problÄ“mas saistÄ«bÄ ar palielinÄtu dzelzs daudzumu dzeramajÄ Å«denÄ« ir novÄ“rojamas, kad dzelzs koncentrÄcija sasniedz 0,3 miligramus litrÄ un vairÄk! — E. M.) Pagasta padome savÄ laikÄ ir pieņēmusi lÄ“mumu par atdzelžoÅ¡anas iekÄrtu izbÅ«vi un to arÄ« paveikusi, bet posmÄ no Å¡Ä«s iekÄrtas lÄ«dz iedzÄ«votÄju mÄjokļiem dzelzs satura rÄdÄ«tÄji kļūst tÄdi, kÄ minÄ“ts SIA «Siltumiņš» paziņojumÄ, jo cauruļvadi ir veci un korozijas bagÄtÄ«gi skarti. Ko pagasta padome ir varÄ“jusi paveikt, tas ir izdarÄ«ts — projekts «ŪdenssaimniecÄ«bas infrastruktÅ«ras attÄ«stÄ«ba LÄ«bagu pagasta Dižstendē» ir iesniegts Vides ministrijÄ. Atliek cerÄ“t, ka tas tiks atbalstÄ«ts. ArÄ« MundigciemÄ Å«denssaimniecÄ«bas sakÄrtoÅ¡anai esot vajadzÄ«gi 350 tÅ«kstoÅ¡i latu, kÄdu paÅ¡valdÄ«bai, protams, nav. Bet ir sagatavots Å«denssaimniecÄ«bas tehniskais projekts un tehniski ekonomiskais pamatojums, kas ir apstiprinÄts, un drÄ«z vien jÄsÄkas projekta realizÄcijai. «GrÅ«ti prognozÄ“t, kÄda bÅ«s situÄcija Å¡Ä« gada laikÄ. Tas, ka budžets bÅ«s ļoti skarbs, ir taisnÄ«ba, bet daļu no funkcijÄm, ko iepriekÅ¡ veikusi pagasta padome, tagad pÄrņēmusi novada paÅ¡valdÄ«ba, un tikai Å¡is gads parÄdÄ«s to, cik lielÄ mÄ“rÄ samazinÄsies kÄdi mainÄ«gie izdevumi, piemÄ“ram, kancelejas preÄu izmaksas, pÄrvaldÄ“s. Esmu optimiste, un arÄ« iepriekÅ¡Ä“jÄ darba pieredze rÄda — katrs nÄkamais gads ir labÄks nekÄ iepriekÅ¡Ä“jais. Lai gan Å¡obrÄ«d to varbÅ«t ir grÅ«ti saprast, jo 2009. gadÄ pÄ“kšņi ļoti strauji bija «jÄsavelk jostas» visos pagastos,» par finanÅ¡u lietÄm saka Sandra PÄ“tersone. Å obrÄ«d daudz lÄ«dzekļu prasa ceļu Å¡Ä·Å«rÄ“Å¡ana — skaistÄ ziema krÄ«zes laikÄ nav Ä«sti pa kabatai. LÄ«bagu pagastÄ palÄ«dzÄ“jis autoceļu fonda lÄ«dzekļu uzkrÄjums. Pagasts nosacÄ«ti esot sadalÄ«ts Äetros apgabalos, un ir Äetri traktori, kas tos apkalpo. Daudzviet Talsu paugurainÄ“ gan ceļi izrÄdÄ«juÅ¡ies pÄrÄk Å¡auri un, kad sniega vaļņi abpus ceļam izveidojas gandrÄ«z vai mÄjas augstumÄ, bez nopietnÄkas tehnikas neiztikt. Dižstende, Mundigciems un LÄ«bagu ciems —
tie ir trÄ«s LÄ«bagu pagasta centri, no kuriem vairÄk Ärpus kopÄ“jÄs rosÄ«bas palicis aizvien Å¡Ä·iet LÄ«bagu ciems. «TomÄ“r tÄ nevarÄ“tu teikt. CilvÄ“ki, kas vÄ“las darboties Ärpus mÄjas, protams, atbrauc uz Dižstendes brÄ«vÄ laika pavadÄ«Å¡anas centru, bet arÄ« tur, uz vietas, ir izveidojies kodoliņš, kas sanÄk kopÄ, spÄ“lÄ“ zolÄ«ti, organizÄ“ pensionÄru pasÄkumus, tur darbojas Rota Ä€rberga, kas ļaudis satur kopÄ un veco LÄ«bagu skoliņu cenÅ¡as uzturÄ“t un saglabÄt kÄ muzejisku vÄ“rtÄ«bu, kÄda tÄ arÄ« ir. Ja runa par finanÅ¡u sadali kaut vai attiecÄ«bÄ uz kultÅ«ru, protams, vispirms lÄ«dzekļi tiek iedalÄ«ti lielajiem centriem. No otras puses — esmu bijusi SomijÄ, kur kultÅ«ras namu praktiski nav, toties darbojas nevalstiskais sektors, ir biedrÄ«bas, nodibinÄjumi, kur cilvÄ“ki sanÄk kopÄ un dara to, ko paÅ¡i vÄ“las, veido savu brÄ«vo laiku un kultÅ«ras dzÄ«vi. Esmu daudz par to domÄjusi. Viena lieta ir teikt, ka mums nekas nenotiek. Otra — kad piedÄvÄ spÄ“lÄ“t teÄtri, dziedÄt vai ko citu, neviens nenÄk, jo tas nav tas, kas cilvÄ“kiem vajadzÄ«gs. FantastiskÄkais slÄ“pjas apstÄklÄ«, ka cilvÄ“ki paÅ¡i dara to, ko grib, un to nedrÄ«kst pazaudÄ“t, tas jÄveicina, un jÄsaglabÄ Ä“kas, kur cilvÄ“ki var pulcÄ“ties pÄ“c paÅ¡u iniciatÄ«vas. MÅ«su ļaudis jau nevar atļauties iegÄdÄties Ä«paÅ¡umu, kur spÄ“lÄ“t teÄtri vai darÄ«t ko citu, tÄdas telpas nodroÅ¡inÄt lielÄ mÄ“rÄ ir paÅ¡valdÄ«bas uzdevums. Ja cilvÄ“ki grib spÄ“lÄ“t zolÄ«ti, lai spÄ“lÄ“! Viens ir, ka jaunie darbojas, bet vÄ“l svarÄ«gÄk — ka to dara arÄ« vecie ļaudis. CilvÄ“ki iziet no mÄjÄm, sarunÄjas ar citiem, nepaliek vieni un jÅ«tas labÄk. ManuprÄt, arÄ« veiksmÄ«gs paÅ¡valdÄ«bas darbs lielÄ mÄ“rÄ ir atkarÄ«gs no tÄ, ka cilvÄ“ki runÄ. Protams, esmu cilvÄ“ks, aptuveni jau tÄs vajadzÄ«bas redzu, bet noteikti ir lietas, par kurÄm pieredzes trÅ«kuma vai vecuma atÅ¡Ä·irÄ«bu dēļ neiedomÄjos. TÄpÄ“c ir svarÄ«gi, ka cilvÄ“ki pasaka: «Mums vajag to un to!»,» iedroÅ¡ina pÄrvaldes vadÄ«tÄja. RunÄjot par LÄ«bagu pagasta attÄ«stÄ«bas iespÄ“jÄm, viņa uzskata, ka tÄs lielÄ mÄ“rÄ noteiks Talsu pilsÄ“tas tuvums. Protams, Å¡is pagasts joprojÄm ir un bÅ«s Ä«paÅ¡s arÄ« Valsts Stendes graudaugu selekcijas institÅ«tÄ notiekoÅ¡o aktivitÄÅ¡u dēļ. Bet pagaidÄm tuvÄkais mÄ“rÄ·is ir — sagaidÄ«t pavasari, kas, tÄpat kÄ labÄki laiki, aizvien pienÄk, neatkarÄ«gi no tÄ, vai tam ticam, vai ne. |
