| Izpētīti gan dziesmu un deju svētki, gan ezera augi |
| Otrdiena, 23 FebruÄris 2010 00:00 | ||||||||
|
Laima Landmane
TÄ kÄ ValdemÄrpils vidusskola gatavojas kļūt par ekoskolu, sÄkumskolas skolÄ“ni devuÅ¡ies ekskursijÄ uz sadzÄ«ves atkritumu poligonu «JanvÄri», nedēļas noslÄ“gumÄ paužot savu skatÄ«jumu par atkritumu pÄrstrÄdi. Daigas Vasiolekas vadÄ«bÄ skolÄ“ni uzsÄkuÅ¡i apkopot informÄciju par skolas absolventiem — gan elektroniskÄ variantÄ, gan atseviÅ¡Ä·Ä albumÄ. PirmajÄ daÄ¼Ä apkopoti visi skolas darbinieki, kas savulaik absolvÄ“juÅ¡i ValdemÄrpils vidusskolu (pavisam to ir 44 procenti), bet otrÄ daļa atvÄ“lÄ“ta slavenÄ«bÄm. Zem katra absolventa fotogrÄfijas skolÄ“ni apkopojuÅ¡i nozÄ«mÄ«gÄko informÄciju par konkrÄ“to personu. Tur, piemÄ“ram, var izlasÄ«t, ka vizuÄlÄs mÄkslas un mÄjturÄ«bas skolotÄja, amatniecÄ«bas skolas «Zeļļi» dibinÄtÄja Igurda Baņķa mīļÄkie ziedi ir visi, vaļasprieks — zÄ«mēšana, bet nÄkotnes vÄ«zija — trakais vecis! Bet kÄ spilgtÄkos notikumus no skolas laika viņš min sportu un bÄ“gÅ¡anu no stundÄm. VidusskolÄ“nu zinÄtniski pÄ“tniecisko darbu tÄ“mas Å¡ogad ir visdažÄdÄkÄs: ir pÄ“tÄ«ti gan skolÄ“nu dziesmu un deju svÄ“tki, gan hokejs un tÄ attÄ«stÄ«ba LatvijÄ, cilvÄ“ku tirdzniecÄ«ba, ezera augi, alternatÄ«vÄs enerÄ£ijas iespÄ“jas, biomasa, telpaugu izvÄ“le un izvietojums ValdemÄrpils vidusskolÄ, iztikas minimuma patÄ“riņa preÄu pakalpojuma groza aprēķinÄÅ¡anas metodika, skolÄ“nu stÄjas traucÄ“jumi, gan pÄrtikas maisiņi kÄ iespÄ“jamie vides piesÄrņotÄji. PÄ“c vÄ“rtÄ“jumu un recenziju apkopoÅ¡anas darbi tiks virzÄ«ti uz zinÄtniski pÄ“tniecisko darbu konkursu novada mÄ“rogÄ. Å ajÄ nedÄ“Ä¼Ä mÄjturÄ«bas klaÅ¡u audzÄ“kņi aizstÄvÄ“s savus diplomdarbus. ValdemÄrpils vidusskolas direktors Andris Dzenis No 8. lÄ«dz 19. martam trÄ«spadsmit skolÄ“ni un divi pedagogi skolÄ“nu apmaiņas programmÄ dosies uz VÄciju — rudenÄ« vÄcu skolÄ“ni viesojÄs ValdemÄrpils vidusskolÄ. «Šis bÅ«s pirmais unikÄlais gads, kad izbrauksim ar sniegu no Å¡ejienes, un izskatÄs, ka sniegs bÅ«s arÄ« tur — lÄ«dz Å¡im tÄ vÄ“l nekad nav bijis,» prognozÄ“ direktors un joko, ka vÄcu kolēģis ik pa laikam e-pastÄ atraksta, ka par Latviju esot divas ziņas: par finanÅ¡u krÄ«zi un briesmÄ«gajiem laika apstÄkļiem! «PatÄ«kama vÄ“sts ir tÄ, ka pirms pÄris gadiem uzsÄkÄm projektu, kas gan ir ieildzis, taÄu Å¡ogad bÅ«s taustÄms rezultÄts: noslÄ“gsies projekts «1945. gads — ceļš uz BrÄ«vÄ«bu», kura laikÄ tika aptaujÄti aculiecinieki gan par notikumiem pÄ“c 2. Pasaules kara, gan par kara pÄ“dÄ“jiem mÄ“neÅ¡iem,» stÄsta A. Dzenis. «GrÄmata bÅ«s trÄ«s valodÄs — lietuvieÅ¡u, latvieÅ¡u un vÄcu, Å¡obrÄ«d jÄizvÄ“las lÄ“tÄkais iespiestuves variants. Esam kopÄ ar kolēģiem iesnieguÅ¡i jaunu projektu, kas varÄ“tu norisinÄties septembrÄ«, kad mÅ«su skolÄ“ni piedalÄ«sies VesterÅ¡tedes Ä£imnÄzijas jubilejas svinÄ«bÄs — tÄ ir Eiropas Ä£imnÄzija, jo nodarbojas ar ļoti daudziem Eiropas projektiem, un mÄ“s esam vieni no ielÅ«gtajiem viesiem. TÄdÄ“jÄdi vienlaicÄ«gi notiks gan skolÄ“nu apmaiņa, gan mÅ«su korim bÅ«s iespÄ“ja viesoties VÄcijÄ. Ceram, ka mÅ«su skolas koris Å¡ovasar nonÄks arÄ« Skolu jaunatnes dziesmu un deju svÄ“tkos, lai svÄ“tku repertuÄru varÄ“tu tÄlÄk prezentÄ“t VÄcijÄ,» stÄsta direktors. Viņš uzskata, ka svÄ“tkus nevajadzÄ“tu mÄkslÄ«gi padarÄ«t par kaut kÄdu elitÄru pasÄkumu. «TÄs dziesmas, kurÄs parÄdÄs dzÄ«vÄ«gums un nav samÄkslotÄ«bas, uzreiz var redzÄ“t skolÄ“nu acÄ«s, tur nav nekÄdu problÄ“mu — tad, kad viņiem jÄdzied kaut kas no augstiem plauktiem, to uzreiz var redzÄ“t pÄ“c jaunieÅ¡u attieksmes,» ir pÄrliecinÄts skolas direktors.
|


