|
InÄra BoguÅ¡a
 Imants Donis akciju sabiedrÄ«bÄ Â«Talsu autotransports» ir viens no pieredzÄ“juÅ¡Äkajiem autobusa Å¡oferiem. Imants sÄka strÄdÄt vÄ“l tad, kad Talsos bija KuldÄ«gas autotransporta kolonnas 7. filiÄle. Tikai pÄ“c trÄ«s gadiem izveidojÄs patstÄvÄ«gs uzņēmums — Talsu ATK 27. |  |   | Â
«Es neesmu labÄkais Å¡oferis, esmu vecÄkais,» smiedamies saka Imants Donis.
Daiņa KÄrkluvalka foto |  |
ArÄ« transporta lÄ«dzekļa vadÄ«tÄja apliecÄ«bas
jau iegÅ«tas sen — 1960. gadÄ. Pa vasaru vairÄkus mÄ“neÅ¡us mÄcÄ«jies SaldÅ«, tad dienests armijÄ. Imants bija robežsargs Karpatos. TÄ puse vÄ“l tagad viņam ir atmiÅ†Ä kÄ pasakÄ ar krÄšņo dabu. «Toreiz vÄ“l tur darbojÄs benderovci un mÄ“s bijÄm kÄ operatÄ«vÄ grupa. SituÄcija diezgan nemierÄ«ga. Bet dienests bija ļoti interesants, jo daÄ¼Ä bijÄm 50 latvieÅ¡u. ArmijÄ bija jauna tehnika, vadÄju daļas komandieri,» atceras Imants.
PÄ“c atgrieÅ¡anÄs no dienesta Imants Donis divus gadus nostrÄdÄja uz smagÄs maÅ¡Ä«nas, pÄ“c tam 1965. gadÄ sÄka braukt par Å¡oferi uz autobusa. «Autobusa Å¡oferim
jÄbÅ«t stabilai nervu sistÄ“mai, nedrÄ«kst iziet no rÄmjiem,» saka Imants, «pasažierim vienmÄ“r bÅ«s taisnÄ«ba, un vainÄ«gais bÅ«si tu pats.» Imants domÄ, ka nervi pieslÄ«pÄ“jas un iemÄcÄs, ar visu ko sadzÄ«vot, neiekarst, neņemt galvÄ. KÄdreiz nobraucis miljons kilometru, kas bijis liels sasniegums, — suminÄÅ¡ana, svÄ“tki. Toreiz pÄrinieks bija Ä€ris Ruks, viņš Å¡oziem aizgÄja mūžībÄ. Pret tehniku viņš bija perfekts, visam vajadzÄ“ja bÅ«t augstÄkajÄ lÄ«menÄ«, tikai sevi nemÄcÄ“ja pasaudzÄ“t. Imants smej, ka pÄrdzÄ«vojis daudzus direktorus. «VÄ“l labÄ atmiÅ†Ä â€” pirmais direktors GreÄkosijs bija krievs, bet tÄds taisnÄ«gs, tad ļoti ilgus gadus bija Legzdiņš, pÄ“c tam VÄ«tols. Tad sÄkÄs juku laiki un mÅ«su iestÄde veiksmÄ«gi noturÄ“jÄs, bet apkÄrt daudzas izjuka. VadÄ«bai izdevÄs saturÄ“t grožus. Atceros saimnieku JÄni Neimani. TÄ bija viņa zeme, uz kuras atradÄs uzņēmums. Labi, ka toreiz viss aizgÄja vienÄs rokÄs un varÄ“jÄm turpinÄt strÄdÄt. Bija ļoti smagi —
visa krievu tehnika. Bija tÄds moments, ka negÄja nekas, viss autoparks stÄvÄ“ja pie žoga. Nebija degvielas. Autobusiem pÄrlika dÄ«zeļmotora dzinÄ“jus, jo tÄ bija daudz lÄ“tÄk. Ilgus gadus biju brigadieris, un tad mÄ“s pamazÄm sÄkÄm iepirkt nolietotu tehniku, bet labÄku par «Laziem». ArÄ« toreiz domÄju, ka jÄcenÅ¡as gÄdÄt vienas markas autobusi, lai rezerves daļas bÅ«tu vieglÄk meklÄ“t, arÄ« remontÄ“tÄjiem tad ir vieglÄk strÄdÄt. Citi domÄja, ka vajag dažÄdÄ«bu, bet nu jau vadÄ«ba ir pÄrliecinÄjusies, ka vienas markas autobusi ir veiksmÄ«ga izvÄ“le. Tagad autobusu parkÄ pÄrsvarÄ ir «Setras» markas maÅ¡Ä«nas. VÄcietis ir perfekts, bet reizÄ“m tÄ«ri mazi sÄ«kumi jauc lielas lietas. TÄ ir ar elektroniku. Tehnika ir laba, ja tÄ darbojas. Tagad autobusi ir ideÄli — silti, ar kondicionieriem. CilvÄ“ki uzstÄda ultimÄtu, ja es tÄdu naudu maksÄju par biļeti, kÄpÄ“c man ir jÄsalst, un tas jau pareizi vien ir. PÄrsvarÄ braucu reisÄ Â«Talsi—RÄ«ga—Talsi».
TaupÄ«bas nolÅ«kos nebraucam vairs pa sliktiem ceļiem. Mans pÄrinieks ir TÄlbergs. SvarÄ«gi, lai varÄ“tu satikt un, nododot tehniku, pastÄstÄm par situÄcijÄm uz ceļa. Man ir laimÄ“jies. VienmÄ“r cenÅ¡os atstÄt autobusu kÄrtÄ«bÄ. Gadu man ir daudz, cik vÄ“l priekÅ¡niecÄ«ba atļaus, tik arÄ« strÄdÄÅ¡u.» Smejos, ka tas, cik labi saglabÄjies vÄ«rs, ir sievas nopelns, un Imants teic, ka vÄ“l nav bijis tÄda rÄ«ta, kad, lai arÄ« cik agri sÄktos viņam darbs, sieva nebÅ«tu piecÄ“lusies un brokastis pasniegusi. IzaudzinÄti ir arÄ« divi krietni bÄ“rni, un nu prieks un rÅ«pes par mazdÄ“liem. Meita Sanita izmÄcÄ«jÄs par mediÄ·i un strÄdÄ ÄtrajÄ palÄ«dzÄ«bÄ, dÄ“ls sÄkumÄ bija sava ceļa meklÄ“jumos, aizgÄja no Bruņoto spÄ“ku akadÄ“mijas, pabeidza ugunsdzÄ“sÄ“ju skolu, strÄdÄ Valsts ugunsdzÄ“sÄ«bas un glÄbÅ¡anas dienesta Kurzemes reÄ£iona Talsu daÄ¼Ä par vada komandieri un nesen absolvÄ“ja LiepÄjas universitÄti. KÄ pa Å¡iem gadiem ir mainÄ«juÅ¡ies pasažieri?
Imants stÄsta — kÄdreiz bija galvenais, lai tik nokļūtu lÄ«dz galam, tagad pieprasa komfortu. KÄdreiz biļeÅ¡u cenas bija ļoti lÄ“tas, sava transporta daudziem nebija, un visa pasažieru pÄrvadÄÅ¡ana bija autotransporta uzņēmumu ziņÄ. KÄdreiz bija marÅ¡ruts no Rojas uz Kolku. KolkÄ jau sakÄpa pilns autobuss, cilvÄ“ki stÄvÄ“ja kÄjÄs. Bija labi, ja ziemÄ vispÄr bija kaut kÄds siltumiņš iekÅ¡Ä. «Kad sÄku braukt, pirmie bija milzÄ«gi lieli autobusi. Komforts bija tÄds, ka sÄ“dÄ“ja Å¡oferis, dzinÄ“js bija atdalÄ«ts vidÅ«, un blakus dzinÄ“jam priekÅ¡Ä sÄ“dÄ“ja kasiere, bija mazs lodziņš, kur pÄrdeva biļetes, un kasierei pie kÄjÄm bija iedegta lodlampa. TÄ bija apmÄ“ram 1964. gadÄ. Pasažieri daudzi tagad ir neiecietÄ«gi. Viņi domÄ, ja jÄmaksÄ, tad viss pienÄkas. AgrÄk paldies dzirdÄ“ju biežÄk nekÄ tagad. Man jau to nevajag, bet ir situÄcijas, kad mÄte izkÄpj ar bÄ“rnu un bÄ“rniņš saka «paldies», bet mÄte sapurina un nosauc, ka par visu jau ir samaksÄts un paldies nav jÄsaka. Tagad pasažieru ir ļoti maz, daudz brauc invalÄ«du, represÄ“tie ar atlaidÄ“m. VÄ“l cilvÄ“ki izkustas pie Ärsta, un pÄrsvarÄ arÄ« viss. DzÄ«vÄ«bu jÅ«t piektdienas vakaros, pirmdienas, sestdienas rÄ«tos. KÄdreiz uz darbu daudzi brauca no Plieņciema, Ragciema, Lapmežciema, Kauguriem. Nav vairs Å¡o braucÄ“ju. TaujÄju pazÄ«stamajiem, kÄ tad tÄ. Man atbild, ka sametuÅ¡ies pa Äetri kopÄ un brauc pa kÄrtai ar savu transportu. Bieži vien autobusu marÅ¡ruti ir viens aiz otra, arÄ« pasažieriem nav izdevÄ«gi, bet kaut ko strÄ«dÄ“ties ar ministriju ir velti.» AtpÅ«tai un atslodzei
ir sievas vecÄku atstÄtÄ vasaras mÄjiņa ValgalciemÄ, piecu minÅ«Å¡u gÄjienÄ no jÅ«ras. Te paiet Imanta vasaras dienas un vakari kopÄ ar bÄ“rniem un mazbÄ“rniem. TÄ ir Imanta paradÄ«ze. Te bÄ“rni un mazbÄ“rni daudz ko iemÄcÄs. AizbraukuÅ¡i arÄ« tagad ziemÄ, bet tur sniegs sadzÄ«ts lÄ«dz žoga galiem. Gan jau pienÄks pavasaris ar saviem darbiem un ritmu tuvÄk dabai. |
