NebÅ«t ne sÄ“rÄ«gs kauciens aizgÄjuÅ¡ajam un nesasmeļamajam
Otrdiena, 23 FebruÄris 2010 00:00


Fizisku ceļojumu cauri Eiropai ir piedzÄ«vojuÅ¡i daudzi no mums, bet ne visi ir spÄ“juÅ¡i pÄrdzÄ«voto uzrakstÄ«t tekstÄ vai pÄrnest kÄdÄ citÄ reÄli eksistÄ“joÅ¡Ä un citiem taustÄmÄ matÄ“rijÄ. Å oreiz pÄrdzÄ«votais ir uzlikts uz audekla. Ceļojumu caur subjektÄ«vu emociju tvÄ“rumu atklÄj gleznotÄjs Andris BiezbÄrdis, kuram par godu 60 gadu jubilejai Talsu novada muzejÄ atklÄta glezniecÄ«bas izstÄde «Ceļinieka piezÄ«mes», apskatÄma lÄ«dz 7. martam.

  
 
Raksta autore (no labÄs) un gleznotÄja Gunta Kalsere apsveic Andri BiezbÄrdi viņa personÄlizstÄdes atklÄÅ¡anas sarÄ«kojumÄ 13. februÄrÄ«.
Eduarda JuhņeviÄa foto		 


Andris BiezbÄrdis ir viens no Talsu KrÅ«mu grupas mÄkslinieku kodola. VizuÄlajÄ mÄkslÄ viņš ir pieskaitÄms autodidaktiem, kurÅ¡ mÄkslas izglÄ«tÄ«bu ieguvis neformÄli. PlenÄ“ra glezniecÄ«bu A. BiezbÄrdis apguva pie Talsu mÄksliniekiem Žaņa SÅ«niņa un JÄ“kaba Spriņģa, kurÅ¡ izglÄ«toja arÄ« mÄkslas vÄ“sturÄ“, bet akvareļglezniecÄ«bu — pie Romja BÄ“ma. SÄkotnÄ“ji R. BÄ“ma ietekmÄ“ A. BiezbÄrdis gleznoja akvareļa tehnikÄ, kurÄ atspoguļojÄs industriÄlÄs vides tematika — caurules, kÅ«poÅ¡i dÅ«meņi. Ar laiku akvareli papildinÄja ar kolÄžas elementiem — avīžu izgriezumiem un digitÄlÄm izdrukÄm. Tikai 90. gados A. BiezbÄrdis pievÄ“rsÄs eļļas glezniecÄ«bai, kurÄ arvien vairÄk pieauga urbÄnÄs telpas attÄ“lojumi, neizslÄ“dzot dabas motÄ«vus un gleznojumus papildinot ar pielÄ«mÄ“tiem atÅ¡Ä·irÄ«gu materiÄlu elementiem, norÄdot interesi par divdimensijas plaknes pÄrvarÄ“Å¡anu un radot popÄrtiskas asamblÄžas.

IzstÄde nav veltÄ«ta pagÄtnes atmiņu uzkrÄtajai bagÄžai kÄ sÄ“rÄ«gs kauciens aizgÄjuÅ¡ajam un nesasmeļamajam. IzstÄdes apmeklÄ“tÄjs var piedalÄ«ties aizritÄ“juÅ¡o piecu gadu ceļojumos pa Eiropu, kurÄ bijis mÄkslinieks — BerlÄ«ne, Londona, Brisele, ParÄ«ze, Zagreba u.c. TrÄ«s izstÄžu zÄlÄ“s eksponÄ“ts ap 30 gleznu. Katra no tÄm ir ekspresÄ«vs vides tÄ“lojuma kliedziens, kas izpaužas gan lauzto lÄ«niju, gan blÄ«vi klÄto — ar otu vai Å¡pakteļlÄpstiņu — krÄsu laukumu attiecÄ«bÄs. «Iela pie metrostacijas» (2008) attÄ“loti Ä“ku masÄ«vi, kuros mÄkslinieks cilvÄ“ku siluetus traktÄ“jis kÄ no skursteņiem gaistoÅ¡us dÅ«mus — maznozÄ«mÄ«gus. «Uz laukuma» (2009) kreisajÄ pusÄ“ attÄ“lots pelÄ“ks cilvÄ“ku pÄra siluets, kas ietverts sarkanÄ kontÅ«rÄ. Tas nav vienÄ«gais traktÄ“tais tÄ“ls gleznÄ; tas papildinÄts ar citiem priekÅ¡metu tÄ“lojumiem, kurus iespÄ“jams sastapt uz laukuma. Å Ä·iet, ka mÄkslinieks radÄ«jis sukcesÄ«vu (pÄ“ctecÄ«gu) ainu, kas manÄma vairÄkÄs eksponÄ“tajÄs gleznÄs. TÄ“li klÄjas cits citam pÄri un kÄ pilntiesÄ«gi individuÄlÄs kultÅ«ras pÄrstÄvji veido gluži vai atseviÅ¡Ä·u stÄstu — vÄ“stÄ«jumu. TajÄ paÅ¡Ä laikÄ tie ir cits citam klÄtesoÅ¡i, tÄdēļ skatÄ«tÄjs var justies kÄ arheologs, kurÅ¡ ar savu vÄ“rÄ«go skatienu atklÄj jaunu kultÅ«rslÄni.

Daļa no eksponÄ“tajÄm gleznÄm papildinÄtas ar fotogrÄfijÄm, kas mÄksliniekam kalpojuÅ¡as nevis par iedvesmas avotu, bet gan vizuÄlam atgÄdinÄjumam par pieredzÄ“to. Nevar teikt, ka mÄkslinieks ir centies panÄkt tieÅ¡i mimÄ“zes (Ä«stenÄ«bas atdarinÄÅ¡ana, bet ne kopÄ“Å¡ana) attÄ“lojumu — atdarinÄt fotogrÄfiju gleznÄ, izspiežot no glezniecÄ«bas sulu un padarot to par skaisti žÄvÄ“tu augli mirdzoÅ¡Ä iepakojumÄ. BrÄ«va interpretÄcija par piedzÄ«voto, savÄ ziņÄ, ir mÄkslinieka darbu noslÄ“pums. GleznÄ Â«Ieliņa MikulovÄ» (2006) kompozÄ«cijas centrÄ iegleznots ceļš, ap kuru kÄrtojas mazpilsÄ“tas divstÄvu un trÄ«sstÄvu Ä“ku apbÅ«ve. Debesis dramatizÄ“tas, it kÄ tÄs bÅ«tu vairÄkas un gÄztos cita citai virsÅ«. Kalns, kas blakus gleznai eksponÄ“tajÄ fotogrÄfijÄ nedominÄ“ pÄr pilsÄ“tu, gleznÄ, Å¡Ä·iet, tÅ«liņ uzgÄzÄ«sies virsÅ« pilsÄ“tai un parÄdÄ«s sava smagÄ spÄ“ka varenÄ«bu. Gleznai «Ceļš klintÄ«s» (2006) blakus novietotÄ fotogrÄfija ir kÄ atÅ¡Ä·irÄ«ga telpa, par kuru runÄ mÄkslinieks. FotogrÄfija, kas uzņemta pa caur garÄm klintÄ«m triecoÅ¡a spÄ“krata logu, pilnÄ«bÄ nesasaucas ar gleznu — tÄ formÄlajÄ, ekspresÄ«vajÄ izpildÄ«jumÄ ir trauksmaina un krÄsÄs komplicÄ“ta, kurai ar fotoattÄ“lu ir kopÄ«gs tikai ceļš priekÅ¡plÄnÄ.

IzstÄdÄ“ apskatÄmas arÄ« ainavas žanrÄ ieturÄ“tas gleznas — «MežmalÄ» (2008), «MÄja dzeltenÄ pļavÄ» (2008), «Aleja» (2008), kas risinÄta piezemÄ“tÄ, zaļganzilÄ kopÄ“jÄ tonÄ«, kÄrtojot lÄ«nijas brÄ«vi tÄ, it kÄ alejÄ viesotos viesulis. VienÄ«gÄ glezna, kurÄ var sajust mÄkslinieka saiti ar KrÅ«mu grupu, ir «Ugunskurs sniegÄ» (2006), kurÄ kÄpinÄta abstrakcijas pakÄpe. Nekas tajÄ neliecina par sniega klÄtbÅ«tni. Nosaukums neatklÄj vÄ“stÄ«jumu. CentrÄ nosacÄ«ti traktÄ“ts ugunskurs, no kura caur zilajiem un zaļajiem krÄsu laukumiem uz katru pusi Å¡aujas liesmas.

EksponÄ“tajos darbos ir redzams mÄkslinieka briedums un rokraksta stabilitÄte. Katra glezna ir kÄ atseviÅ¡Ä·s stÄsts, bet risinÄts ar vieniem un tiem paÅ¡iem formÄlajiem paņēmieniem — ekspresÄ«vÄm lÄ«nijÄm un blÄ«vi klÄtiem, koÅ¡iem krÄsu laukumiem. LÄ«niju ekspresivitÄte gleznÄs atstÄj iespaidu, ka tÄs kÄ mozaÄ«ka saliktas no vairÄkÄm daļÄm, it kÄ pret neskartu, plÄ«stoÅ¡u virsmu bÅ«tu triekts cietÄks priekÅ¡mets, kas to sadalÄ«jis vairÄkÄs lauztÄs lÄ«nijÄs.

AtzinÄ«gi vÄ“rtÄ“jama kuratores Gunas Millersones iekÄrtotÄ gleznu ekspozÄ«cija, kura kolorÄ«tÄ aktÄ«vos darbus ir spÄ“jusi veiksmÄ«gi organizÄ“t muzeja izstÄžu zÄlÄ“s.

Zanda Jankovska,
mÄkslas zinÄtņu bakalaure
 

Par «Talsu Vēstīm»

Aptauja

Vai kopš 1. jūnija esat pamanījis izmaiņas televīzijas apraidē?
 
© Talsu VÄ“stis