ArÄ« Dundagas amatierteÄtrim klÄjas visÄdi, toties pavasaris nÄk ar pirmizrÄdi
Otrdiena, 23 FebruÄris 2010 00:00

Ilze KÄrkluvalka


 Kad cauri sniega blÄ«vai esi laimÄ«gi izmalies lÄ«dz Dundagas pils pagalmam, pÄ“kšņi sajÅ«ti, ka tagadne izkÅ«st. Nav vairs ne kÄrtÄ“jÄs darba nedēļas nogales, ne 19. februÄra, piektdienas, vakara.		  
 
Dundagas pils saimnieces Annas Sibillas emocionÄlo pasauli atklÄja aktieru ansamblis, ļaudams skatÄ«tÄjiem izprast, cik tuva 17. gadsimta sieviete ir 21. gadsimta mÄsai.
Daiņa KÄrkluvalka foto		 


NekÄ no ikdieniÅ¡Ä·Ä«bas
TÄ ir izkususi, kÄ mÄ“dz laika ritÄ“jumÄ iekust katrs tajÄ izdzÄ«votais mirklis. SvecÄ“m izgaismotas lielÄs parÄdes kÄpnes uzved pieņemamajÄs telpÄs, un katram Ä«paÅ¡i uzaicinÄtajam viesim pretim panÄk… NÄ“, nepavisam vairs ne Dundagas tÅ«risma informÄcijas centra vadÄ«tÄja Alanda PÅ«liņa, bet 17. gadsimta drÄnÄs un stÄjÄ lepna pils iemÄ«tniece, StÄstniece. Ir apsveicinÄÅ¡anÄs un iejuÅ¡anÄs brÄ«dis pie tÄ“jas galda, izbaudot latvieÅ¡u zemniekbÄ“rnu atvasÄ“m sveÅ¡atnÄ«go ingveru aromÄtiskajÄ garÅ¡as buÄ·etÄ“. Ir klusinÄtas sarunas par bargo ziemu, pÄ“dÄ“jÄ laika notikumiem DundagÄ un skaļi nepausta vÄ“lÄ“Å¡anÄs piedzÄ«vot pÄrsteigumu.

Mums katram, kurš esam saņēmuši īpašo ielūgumu grezna papīra vīstoklī, šovakar ir atvērtas Sibillas salona durvis.

Kas 21. gadsimta cilvēkam,
vÄ“l pirms dažÄm stundÄm iestiguÅ¡am interneta pasaules bezgalÄ«bÄ, varÄ“tu bÅ«t saistoÅ¡s 17. gadsimta Dundagas pils Ä«paÅ¡nieces Annas Sibillas dzÄ«vÄ“, emocionÄlajÄ pasaulÄ“?

StÄstniece garajÄ, elegantajÄ tÄ“rpÄ mÅ«su nelielÄ loka vidÅ« pamazÄm ļauj iejusties nieka Äetrsimt gadu senÄ pagÄtnÄ“. Dundaga tad piedzÄ«voja ziedu laikus. Anna Sibilla KolkÄ uzturÄ“ja bÄkas darbÄ«bu, pÄ“c viņas rÄ«kojuma izveidoja ostu SÄ«kragÄ, piekrastÄ“ bÅ«vÄ“ja kuÄ£us. TÄ kÄ nav palikuÅ¡as ne fotogrÄfijas, ne videofilmas viņas dzÄ«ves liecÄ«bai, bet ir pierakstÄ«ti visdažÄdÄkie nostÄsti par Å¡o uzņēmÄ«go, varonÄ«go un gudro sievieti, paliek daudz brÄ«vas telpas fantÄzijai un pieņēmumiem.

Viņa pili mantoja pÄ“c sava vÄ«ra, Piltenes landrÄta Fridriha fon BÄ«lova, nÄves. Sibillai nÄcÄs pÄrdzÄ«vot arÄ« savas mazÄs meitas Elizabetes nÄvi. Neļaut sevi sagrauzt sÄ“rÄm, bet turpinÄt iesÄktos vÄ“rienÄ«gos saimniekoÅ¡anas darbus — tur vajag raksturu. NostÄsts vÄ“sta, ka Piltenes apgabala muižnieki draudÄ“juÅ¡i Dundagai ar karu. Anna Sibilla apbruņojusi savus vÄ«rus, pÄrģērbusies vÄ«rieÅ¡a drÄnÄs un stÄjusies karapulka priekÅ¡galÄ. Padzinusi pilteniekus no savu Ä«paÅ¡umu robežÄm! Ja senais stÄstnieks nav piepuÅ¡Ä·ojis, tik apbrÄ«nojamu sievieti nekavÄ“joties steidzies bildinÄt Piltenes stÄrasts Otto Ernests fon Maidels. Polijas un Zviedrijas kara laikÄ Dundagas pili ieņēma zviedri. Sibillas vÄ«rs par lielu naudu pili atpirka. PÄ“c vÄ«ra nÄves Sibilla turpinÄja pils pÄrbÅ«vi — uzcÄ“la jaunu kapelu, RÄ«gas PÄ“tera baznÄ«cas torņa baroka stilÄ pÄrbÅ«vÄ“ja ieejas vÄrtu torni.

Un tomÄ“r, kÄpÄ“c mums Å¡odien Å¡is sensenais stÄsts, lai cik romantisks un vienlaikus dzelzs gribasspÄ“ku apliecinoÅ¡s?

Dundadznieci Lailu Pabērzu
emocionÄli uzrunÄja ne jau Å¡Ä«s pilskundzes stiprÄ Äaula, bet sieviÅ¡Ä·Ä«gÄ bÅ«tÄ«ba. Viņa taÄu bija mÄ«lÄ“jusi, izdzÄ«vojusi Å¡aubas un sÄpes, ļoti lielu vientulÄ«bu. Tapa dzejas darbs, kompakts dzejoļu cikls «Sibillas diena», kurÄ neatklÄjas tikai teiksmains tÄ“ls no pagÄtnes, bet mÅ«sdienÄ«gas, garÄ«gi bagÄtas sievietes lÄ«dziniece. Režisore Vaira Kamara kopÄ ar Dundagas amatierteÄtra aktieru trupu to sagatavoja Å¡ai pirmizrÄdei, un tÄ bÅ«s atrÄdÄma žūrijai amatierteÄtru skatÄ“, to glabÄs repertuÄrÄ un izspÄ“lÄ“s visdažÄdÄkajÄm publikÄm Dundagas, Talsu un Rojas kultÅ«ras centros.

PÄrsteigums izdevÄs. IzrÄde uzrunÄja, un tÄs autore, režisore, aktieri, Kolkas senÄs mÅ«zikas ansamblis un ikviens, kurÅ¡ pielika savu darbu, lai iecere Ä«stenotos, saņēma gandarÄ«jumu.

Mirkli pēc aplausiem,
mÄ“Ä£inÄdama iespÄ“jami saudzÄ«gÄk nokraut maliÅ†Ä saņemto puÄ·u klÄ“pi un izberzÄ“t buÄu sirsniņas uz vaigiem, Dundagas amatierteÄtra režisore Vaira Kamara bija gatava sarunai ar «Talsu VÄ“stÄ«m».

— Jau agrÄk Laila PabÄ“rza mani bija iepazÄ«stinÄjusi ar savu dzeju. Viņai vienmÄ“r ir bijuÅ¡as ļoti interesantas idejas — KolkÄ tÄda pÄrtapa sarÄ«kojumÄ Â«Dzej — olis». TÄ neparastums man lika uz Å¡o dzeju rakstoÅ¡o cilvÄ“ku paskatÄ«ties citÄm acÄ«m. No dzejas darbiem, cikla, kas asociÄ“jas ar Dundagas Sibillu un vislabÄk iederas intÄ«mai noskaņai sveÄu gaismÄ, pamazÄm veidojÄs kas vairÄk par dzejas lasÄ«jumu. PatiesÄ«bÄ Lailai ir tapis dvÄ“seles striptÄ«zs, atkailinÄti nervi, un lÄ«dz ar to tajÄ ir dramaturÄ£ija.

PamazÄm, pamazÄm manas aktrises gÄja uz Å¡o Sibillu. No nekÄ nesapraÅ¡anas, dzejas autores pausto izjÅ«tu neuztverÅ¡anas lÄ«dz asociÄcijÄm un lÄ«dzinÄÅ¡anai ar savÄm personiskajÄm izjÅ«tÄm un dzÄ«ves pieredzei. Mani savulaik režijÄ tÄ mÄcÄ«ja — lai dabÅ«tu patiesÄ«bu, ir jÄpaņem konkrÄ“ts mirklis iz savas dzÄ«ves. Ja tu taisÄ«si tikai prasÄ«tajam atbilstoÅ¡u bildi visiem priekÅ¡Ä, tÄ neizies cauri, skatÄ«tÄjs to neuztvers. TÄ mÄ“s strÄdÄjÄm, un bija sevis plosÄ«Å¡ana.

Å o izrÄdi nevar spÄ“lÄ“t uz parastas skatuves, bez 17. gadsimta salona interjera un noskaņas, bez mums speciÄli uzÅ¡Å«tajiem tÄ laikmeta tÄ“rpiem. Tas viss iedod spÄ“lÄ“tÄjiem citu stÄju un izjÅ«tas, skatÄ«tÄjs acumirklÄ« ir laikÄ, par ko viņam stÄsta.

VietÄ“jiem iedzÄ«votÄjiem vienmÄ“r ir interesanti skatÄ«ties, kÄ tÄ“los pÄrtop labi zinÄmi cilvÄ“ki. VienÄ«gais vÄ«rietis — pils kalpotÄjs, ir mežu darbinieks Arnis Ozoliņš. Viņš sevi lieliski apliecinÄja arÄ« iepriekÅ¡Ä“jos iestudÄ“jumos, un viÅ†Ä redzu ÄrkÄrtÄ«gi lielu aktierisko izaugsmi. Sibillu diennakts ritumÄ attÄ“lo Äetras aktrises — skolotÄja Austra Auziņa, grÄmatvede Ilze Pirvite, bÄ“rnudÄrza audzinÄtÄja RudÄ«te Baļķīte, kultÅ«ras darbiniece un pavisam vÄ“l mazas meitiņas mamma Santa Sula. Ä»oti, ļoti priecÄjos, cik labi iestudÄ“jumÄ izrÄdÄ“ iederas Kolkas senÄs mÅ«zikas kvartets — Dzintra Tauniņa, Evita ErnÅ¡treite (kokle), Inora SproÄ£e un Ilona Jostiņa (flauta). Mums izvÄ“rtusies jauka sadarbÄ«ba, kaut gan sÄkumÄ neticÄ«gi spriedu, vai tad pils salonÄ iederÄ“sies kokles!? Jauki sader un kvartets ar izpildÄ«jumu un izskatu veido vienu no izrÄdes spÄ“cÄ«gajiem tÄ“liem.

TÄ“rpus darinÄja profesionÄla Å¡uvÄ“ja Kaiva JurÄa — tie paredzÄ“ti pils sarÄ«kojumu vajadzÄ«bÄm. Par dekorÄcijÄm esam pateicÄ«gi JÄnim KovaļÄukam un Modrim ReÄ·im, kustÄ«bu konsultante mums ir Dace Treinovska, scenogrÄfe — Baiba DÅ«da, rekvizitores — Īrisa Andersone un LÄ«ga Paegleskalne, administratore — Smaida Å nikvalde.

AmatierteÄtrim iet visÄdi, jo man jÄrÄ“Ä·inÄs ar cilvÄ“ku aizņemtÄ«bu darbÄ, arÄ« emigrÄ“Å¡anu uz ÄrzemÄ“m darba meklÄ“jumos. KolektÄ«vÄ tagad esam divdesmit. ReizÄ“m ir ļoti grÅ«ti, bet tad atkal pienÄk mirklis, kad redzu man pretim starojoÅ¡as acis. SavÄ“jiem saku, kÄ man kÄdreiz Dundagas kultÅ«ras nama vadÄ«tÄja BernÄne teica — «PriecÄjaties, kamÄ“r jÅ«s vÄ“l kÄds sauc, jo — ko jÅ«s pÄ“c tam darÄ«siet?»

   
Vaira Kamara (vidÅ«) pateicas StÄstniecei Alandai PÅ«liņai (no kreisÄs), dzejas autorei Lailai PabÄ“rzai (no labÄs). FonÄ ir viens no izrÄdes tÄ“liem — Kolkas senÄs mÅ«zikas kvartets.
 

Par «Talsu Vēstīm»

Aptauja

Vai kopš 1. jūnija esat pamanījis izmaiņas televīzijas apraidē?
 
© Talsu VÄ“stis