Ar Å¡Ädu virsrakstu laikraksta «Talsu VÄrds» 1940. gada 1. februÄra numurÄ bija publicÄ“ts raksts: «Uz vÄcu lidmaÅ¡Ä«nu bombardÄ“tÄ tvaikoņa «TautmÄ«la» kÄ radiotelegrafists brauca talsinieks ArvÄ«ds Draviņš, kas bez vÄ“sts pazudis. Draviņš bija pazÄ«stams kÄ centÄ«gs un apdÄvinÄts jauneklis, beidzis Talsu Valsts Ä£imnÄziju (1930. gadÄ), dzelzceļnieku skolu un radiotelegrafistu kursus. PÄ“c viņa sÄ“ro sirmie vecÄki Talsos.»
|  |   | Tvaikoņa «Aija» bojÄeja 1937. gada 2. februÄrÄ« RÄ«gas jÅ«ras lÄ«cÄ« pretÄ« Rojai.
Autora arhīva foto |
Arvīds Draviņš dzimis
1909. gada 10. jÅ«lijÄ Talsu apriņķa Valdgales pagastÄ. Viņa tÄ“vs Žanis Draviņš (1880—1945) zinÄms kÄ ilggadÄ“js skolotÄjs Talsu apriņķa skolÄs — no 1905. lÄ«dz 1920. gadam Valdgales pamatskolÄ, no 1920. lÄ«dz 1926. gadam Talsu Valsts vidusskolÄ un vÄ“lÄk MÄ“rsraga un Ķūļciema pamatskolÄ, vienlaikus arÄ« Ä“rÄ£elnieks Talsu evaņģēliski luteriskajÄ draudzÄ“.
PÄ“c radio telegrÄfistu kursu beigÅ¡anas ArvÄ«ds sÄka jÅ«rnieka gaitas uz Latvijas tirdzniecÄ«bas flotes kuÄ£iem. Vispirms uz kravas tvaikoņa «Aija», kurÅ¡ veica reisus uz Baltijas jÅ«ras ostÄm RÄ«ga — Ventspils — LiepÄja. Å Ä« tvaikoņa reiss 1937. gada 2. februÄrÄ« beidzÄs traÄ£iski. Par to plaÅ¡i rakstÄ«ja Latvijas prese, arÄ« «Talsu Balss» rakstÄ Â«Rojas tuvumÄ nogrimis tvaikonis», kas iznÄca 5. februÄrÄ«. «Otrdien RÄ«gas jÅ«ras lÄ«cÄ«, ceÄ¼Ä uz RÄ«gas ostu, ledlaužu «Kr. ValdemÄrs» un «LÄÄplÄ“sis» pavadÄ«bÄ atradÄs Äetri tvaikoņi: «Aija», «Sigulda», «Astra» un «Dagmar Bratt». Tvaikoņi «Sigulda» un «Aija» atradÄs karavÄnas priekÅ¡galÄ un tos veda ledlauzis «LÄÄplÄ“sis». Ledus apstÄkļi jÅ«rÄ, starp Kolkasragu un MÄ“rsragu bija seviÅ¡Ä·i smagi. Plkst. 12.25 no ledlauža «LÄÄplÄ“sis» ziņoja pa radiotelefonu, ka tvaikonim «Aija» ledus iespiedis vairÄkas dzelzs korpusa plates kuÄ£a kravas telpÄs, pa kurÄm strauji ieplÅ«st Å«dens. Kaut gan tvaikoņa «Aija» kapteinis ArvÄ«ds Kalniņš deva rÄ«kojumu nekavÄ“joÅ¡i stÄties pie Å«dens pumpÄ“Å¡anas visai klÄja komandai, kÄ arÄ« laida darbÄ visas tvaika sÅ«knes, pÄ“c apmÄ“ram desmit minÅ«tÄ“m jau noskaidrojÄs, ka kuÄ£i glÄbt neizdosies, jo Å«dens iekÅ¡Ä turpinÄja strauji kÄpt. Tad kuÄ£a kapteinis deva rÄ«kojumu maÅ¡Ä«nkomandai izdzÄ“st ugunis zem katliem un izlaist tvaiku, lai novÄ“rstu katlu eksploziju. PÄ“c tam, kad kuÄ£a pakaļgals jau pazuda zem Å«dens lÄ«meņa, kuÄ£a komanda, pavisam piecpadsmit jÅ«rnieku, tanÄ« starpÄ viena sieviete, nokÄpa uz ledus blÄÄ·iem, blakus grimstoÅ¡am kuÄ£im. PÄ“c 20 minÅ«tÄ“m, Ä«si pirms plkst 1 (vieniem) dienÄ, kuÄ£is jau bija nogrimis jÅ«ras dzelmÄ“, pretim Rojai, apm. desmit jÅ«ras jÅ«dzes attÄlumÄ no krastmalas kuÄ£u ceļÄ.» PÄ“c ArvÄ«da Draviņa piezÄ«mÄ“m, 35 metru dziļumÄ. «NogrimuÅ¡Ä tvaikoņa «Aija» komandu
ar kapteini A. Kalniņu priekÅ¡galÄ uzņēma ledlauzis «LÄÄplÄ“sis», kas arÄ« bija ieradies pie grimstoÅ¡Ä kuÄ£a. Tvaikonis «Aija», agrÄk «Amfred», bÅ«vÄ“ts 1887. gadÄ SanderlendÄ AnglijÄ. Tas ir 571 bruto tonnu tilpumu, ar 450 zirgu spÄ“ku jaudas maÅ¡Ä«nÄm un pieder kuÄ£niecÄ«bas sabiedrÄ«bai «Kaija» RÄ«gÄ. «Aija» bija apdroÅ¡inÄta un atradÄs ceÄ¼Ä uz RÄ«gu ar gabalprecÄ“m. KuÄ£a komanda treÅ¡dienas naktÄ« ieradÄs RÄ«gas ostÄ ar ledlauzi «Kr. ValdemÄrs». KÄ mums papildus ziņo, tad tvaikonis «Aija» nogrima jÅ«ras dzelmÄ“ tik Ä«sÄ laikÄ, ka rets no jÅ«rniekiem dabÅ«ja ko izglÄbt no savÄm mantÄm. Tvaikonis «Aija» uzturÄ“ja pÄ“dÄ“jos gados kÄrtÄ“ju preÄu satiksmi starp RÄ«gas, Ventspils un LiepÄjas ostÄm un nevienu reizi vien Å¡Ä·Ä“rsojis RÄ«gas jÅ«ras lÄ«ci ledlaužu pavadÄ«bÄ. Uz nogrimuÅ¡Ä tvaikoņa «Aija» atradÄs vairÄki simtu tonnu dažÄdas preces RÄ«gas firmÄm. TÄs bija apdroÅ¡inÄtas.» KÄ radiotelegrÄfists ArvÄ«ds dažus reisus iziet jÅ«rÄ uz kravas tvaikoņiem «RÄmava» un «Sigurds Faulbaums». 1939. gadÄ tvaikoņa «Sigurds Faulbaums» Ä«paÅ¡nieks izbrauc uz VÄciju un savas rÄ“derejas darbÄ«bu pÄrceļ uz Å tetÄ«ni un ArvÄ«ds pÄriet darbÄ uz kravas tvaikoni «TautmÄ«la», kurÅ¡ veic reisus Baltijas jÅ«rÄ, ZiemeļjÅ«rÄ, Biskajas lÄ«cÄ« un uz ArgentÄ«nu. TÄ pienÄk traÄ£iskais 1940. gada 29. janvÄris,
kad «TautmÄ«lu» sabombardÄ“ja VÄcijas lidmaÅ¡Ä«nas. Par to rakstÄ«ja «JaunÄkÄs Ziņas» 1940. gada 30. janvÄrÄ«: «Vakar, bargÄ ziemas dienÄ, kad satiksme visÄ AnglijÄ bija stipri apgrÅ«tinÄta, notika liels vÄcu lidotÄju uzbrukums Anglijas piekrastei 650 kilometru garÄ frontÄ“ no Skotijas ziemeļiem lÄ«dz Dienvidkentai. Uzbrukumu virkne turpinÄjÄs gandrÄ«z visu dienu — no rÄ«ta lÄ«dz vÄ“lai pÄ“cpusdienai. Vienu no visniknÄkajiem vÄcu lidmaÅ¡Ä«nu uzbrukumiem piedzÄ«voja Latvijas preÄu tvaikonis «TautmÄ«la». Uzbrukums notika ZiemeļjÅ«rÄ. 3724 tonnas lielo tvaikoni Ä·Ä“ra 8 bumbas. No kuÄ£a ļaudÄ«m 8 gÄjuÅ¡i bojÄ, bet 15 izglÄba angļu patruļkuÄ£is, kas tos atrada glÄbÅ¡anas laivÄ, kas jau bija tuvu grimÅ¡anai. Starp izglÄbtajiem ir «TautmÄ«las» kapteinis KÄrlis Dreimanis un viņa sieva Alise. IzglÄbtie novietoti jÅ«rnieku mÄjÄ Anglijas austrumu piekrastÄ“.» Viens no astoņiem pazuduÅ¡ajiem jÅ«rniekiem brÄ«numainÄ kÄrtÄ izglÄbÄs. PÄrÄ“jos septiņus komandas locekļus tÄ arÄ« neatrada un to skaitÄ arÄ« kuÄ£a radiotelegrÄfistu ArvÄ«du Draviņu. «JaunÄko Ziņu» nekrologs vÄ“stÄ«ja, ka «TraÄ£iskÄ nÄvÄ“ miris tvaikoņa «TautmÄ«la» radio telegrÄfists ArvÄ«ds Draviņš. ApbedÄ«ts AnglijÄ, Great Yarmouth Hemsby kapos. Latvijas kuÄ£niecÄ«bas sabiedrÄ«ba.» Imants Tamsons
Talsos
| Â | Â
SkolotÄjs Žanis Draviņš ar dzÄ«vesbiedri Matildi, aizmugurÄ“ — viņu meita IrÄ“na Meta un dÄ“ls ArvÄ«ds.
Autora arhīva foto |
| Â |
RadiotelegrÄfists ArvÄ«ds Draviņš tvaikoņa «Sigurds Faulbaums» radiostacijÄ 1938. gada 4. septembrÄ«.
|
|
