Skolas laiks

Septembra sākumā daudzas skolas un augstskolas plaši vēra durvis daudzskaitlīgajai Latvijas skolēnu un studentu saimei, kuri, tāpat kā katru gadu, ar priecīgām sejām un gaišiem nākotnes nodomiem, glīti saposušies un labā noskaņojumā piepildīja to telpas, klases un auditorijas. Jāteic — pavisam parasta aina, ko varam vērot nez kuru 1. septembri, kopš tas pie mums kļuvis par oficiālu […]

Turpināt lasīt

Vai televizors bīstamāks par datoru?

«Mūsdienās bērni divu gadu vecumā prot: atbloķēt telefonu, atbloķēt planšetdatoru, ieslēgt datoru, ieslēgt televizoru… Ko es darīju divu gadu vecumā? Ēdu smiltis.» Šī anekdote iz dzīves labāk saprotama būs manas paaudzes pārstāvjiem, kas atceras tos laikus, kad cilvēki vēl spēja itin labi izdzīvot arī bez parastā «galda» telefona, par mobilo pat nesapņojot; kad vārds «dators» […]

Turpināt lasīt

Meliem garas rokas

Viena parādība, kas mani aizejošajā vasarā nepatīkami pārsteidza, bija meli. Klaji, ļoti viegli pārbaudāmi meli, kuri lika aizdomāties par to, ka «a apriori» esmu pieņēmusi: cilvēki, kuri ir manā tuvumā, nemelo. Protams, ne jau manam tuvumam tajā ir kāda nozīme, bet gan tam, ka runa bija par attiecībām, kurās melot nebūtu nekādas vajadzības. Nekas nozīmīgi […]

Turpināt lasīt

Dot iespēju laukos dzīvot un strādāt

Laukos nav vērojama paaužu nomaiņa un galvenokārt strādā tie, kam ir 50 un vairāk gadu, skan mūsu novadu lauku speciālistu viens no secinājumiem, skatoties, kā šajā Eiropas Savienības plānošanas periodā notikusi lauku attīstība. Septiņi gadi drīz būs pagājuši, un secinājums ir visai tiešs un nepārprotams politikas veidotājiem, kuri domā, kādu atbalstu un kam nākamajā Eiropas […]

Turpināt lasīt

Katrā peļķē saskatīt varavīksni

Pēdējā laikā vairākkārt sanācis sastapties ar radošiem cilvēkiem, kuru optimisms un spēja katrā caurā riepā saskatīt brīnišķīgu puķu apstādījumu vai vecā skapī — iespēju izveidot pašapkalpošanās veikaliņu, vai kurš katrā pogā redz skaistas krelles vai rokassprādzi… Un noteikti, ja pacenstos, varētu nosaukt vēl daudzus citus piemērus, kas nebeidz pārsteigt. Pavisam nesen nonācu pie atziņas, ka […]

Turpināt lasīt

Vissvarīgākais ceļojums

Dažreiz man šķiet, ka dzīve atgādina cilvēku pieblīvētu autobusu. Nē, ne tos lielos skaistos ar ļoti ērtajiem un mīkstajiem sēdekļiem, kuri pazib tūrisma firmu reklāmās vai kādos parasti Rīgas autoostā cilvēki sakāpj, lai dotos uz kādu no mūsu kaimiņu valstīm. Protams, varbūt kādam tā liekas tieši tāda, bet man tā atgādina, tādu mazu vecu autobusiņu, […]

Turpināt lasīt

Bauda varas mirkli

Pašvaldība ir iedzīvotājiem vistuvāk esošā valsts pārvaldes forma, kuras galvenais uzdevums tur ievēlētajiem deputātiem ir mēģināt rast kompromisu un realizēt iegūto varu tā, lai tā atbilstu konkrētās vietas iedzīvotāju vēlmēm un vajadzībām. Tas, kā noprotams, nav viegls uzdevums, un ne visi ar to spēj konkrētās situācijās tikt galā. Latvijā un citviet pasaulē politiķi nevar lepoties […]

Turpināt lasīt

Ārpus recepšu grāmatas un ikdienas rāmja

Augusts jau pārlūzis uz pusēm, un ikdienā arvien uzstājīgāk pieklauvē rudenīgākas noskaņas. Tāda smeldzīga sajūta, ka vēl tikai no rītiem ir vasara un kaut kas neglābjami aiziet, izslīd, izgaist nebūtībā. Ja varētu vasaras košākos mirkļus salikt burciņās plauktos un pagrabā, lai tumšajos mēnešos ik pa laikam panašķētos… Varbūt daudziem, tāpat kā man, plaukti neliektos no […]

Turpināt lasīt

Izredzētais

Šajās brīvdienās, pāršķirstot kādu bezmaksas izdevumu, ko pastnieks rūpīgi ielicis pastkastītē, acīs iekrita rakstiņš par nejauši noklausītu divu jaunkundžu sarunu vietējā kafejnīcā. Abas pārspriedušas patiešām eksistenciāli svarīgu jautājumu: kā lai uzzina, ka viņš ir īstais? Galvenais kritērijs ir nevis ārējā vai visāda citāda pievilcība, bet gan tas, cik viņš ir perspektīvs no naudas līdzekļu pieejas […]

Turpināt lasīt

Bezgala dārgas klātbūtnes piemiņai

Viņš man bija mīlestība no pirmā acu uzmetiena. Netraucēja pat fakts, ka pirmoreiz viņu ieraudzīju ne pārāk izteiksmīgā fotogrāfijā, pie tam — ne jau «tinderī» vai citā iepazīšanās vietnē, kur viņš man varētu kaut kādā veidā apliecināt, ka simpātijas ir abpusējas. Bija jāriskē, un to es darīju — tūlīt zvanīju uz norādīto tālruni, lai sarunātu randiņu […]

Turpināt lasīt