Aiz raibo čaumalu čupiņas

Ar smaidu klausījos, ka bērnudārzos īpašu uzmanību pievēršot pat tādai dzīves izziņai kā materiālu mācība. Apjēgai par atšķirīgiem audumiem, stiklu, mālu, koku un tā bezgalīgi, kas man līdz šim likās augšanas un veidošanās laikā neizbēgami apgūstama bez kādas īpašas programmas. Tāpēc interesanti bija neiejaukties un vērot, kā jaunākā mazmeita, astoņus mēnešus veca personība, līksmi ar […]

Turpināt lasīt

Nenoteiktība

Ar dažādām diskusijām, kas tikai uzņem apgriezienus un tik drīz nerimsies, politiskajā vidē notiek sarunas par jauno administratīvi teritoriālo reformu, kur plānots pašvaldības skaitu samazināt no 119 līdz 35. Tās plānots veidot ap lielākām pilsētām un attīstības centriem. Kā administratīvo teritoriju izveides kritēriji tiek minēti: ģeogrāfiski vienotas teritorijas, pašvaldība pastāvīgi nodrošina likumā noteiktās autonomās funkcijas, […]

Turpināt lasīt

Nepārdod brīvību par zupas šķīvi

Mūsu laikos «brīvība» var šķist jau kā abstrakts jēdziens. Tāpat ir ar jēdzienu «tikumība». Smejies vai raudi, bet tā ir vistīrākā patiesība, jo sabiedrībā šis jēdziens ir tīri burtiski izdilis no apziņas. Tas ir nomests ar nezināšanas putekļiem apaugušā poētismu plauktā un lietots vēl retāk nekā jēdziens «dardedze», kura nozīmi vēl pirms samērā neilga laika […]

Turpināt lasīt

Nespriedelēt pie ēzelīša dibena

Kamēr Nils Ušakovs atstādināts no Rīgas mēra amata (sajūta, ka noticis kāds pasaules brīnums, apokalipse!), ļaužu bari priecājas par jaunatklāto tirdzniecības centru «Akropole». Tiešām žēl, ka cilvēki tā nesarosās un neaktivizējas, kad tas patiesi svarīgi, piemēram, piketos un citās sabiedriski būtiskās sanākšanās, notikumos, kas varētu uzlabot procesus mūsu valstī. Bet, ko nu daudz… Katram ir […]

Turpināt lasīt

Viss pasaules laiks mūsu kabatā

Pēdējās dienās esmu sapratusi, ka mums pieder nepiedodami daudz — laiks, kurā strādājam, laiks, kurā gatavojamies jaunam dienas cēlienam, un laiks, kurā nedarām neko. Viss pasaules laiks mūsu kabatā. Jo vairāk laika mums pieder, jo nelietderīgāk to izmantojam. Mūsdienu laikmetā, kad ikdienas rūpes ir pārņēmušas sabiedrību, pasaules vērtīgākā valūta tiek nonivelēta līdz minimumam. Mūžs tiek pārvērsts […]

Turpināt lasīt

Dzīve pēc vasaras laika

Var teikt, ka ziema jau pieder pagātnei. Saule, kas rītos spīd aizvien spodrāk, nepārprotami liek sajust pavasara tuvošanos. Kaut vēl tikai pirms nedaudzām dienām apkārtni klāja sniega sega un sarma, pārmaiņas gada astronomiskajā ciklā ir samanāmas pat ar neapbruņotu aci. Rīti ir kļuvuši jūtami gaišāki, bet no pieredzes zinām, ka pavisam drīz notiks kārtējā pulksteņa […]

Turpināt lasīt

Lietas, kas «nepāriet»

«Nuja, zāle taču jādedzina!» pārtikas preču veikaliņā pasmejas kāda sieviete, kad cits pircējs pārdevējai palūdzis saviem pirkumiem pievienot sērkociņu kastīti. «Tev tokš vis’ priekš’ jau ir nosvilinat!» paziņai atsmej cita mutīga pircēja, pēc brīža precizējot: «Otrpus grāvim.» Tā nu tas ir, latviešu nacionālās īpatnības — kūlas dedzināšanas — laiks ir sācies, jo, kā trešdien informē Valsts ugunsdzēsības un […]

Turpināt lasīt

Arī informācijas kalns ir sašķirojams

Ikdiena man, tev, lasītāj, nemitīgi pamet vielu pārdomām. Tam nebūt nav jābūt sazin cik dižam notikumam, lai liktu žiperīgi strādāt pelēkajām šūniņām. Tikai — ko mēs ar šo mantu darām? Tikko saņēmu uzaicinājumu piedalīties pasākumā «Vai katrs var būt žurnālists?». Pasmējos, jo man ir pietiekami liela pieredze, lai bez braukšanas uz saietu galvaspilsētā atbildētu «Nē!». Darbs […]

Turpināt lasīt

Informācijas ierocis

Mūsdienu pasaulē daudzi sociālie tīkli sacenšas par cilvēku uzmanību, tāpēc skaļi uzsaucieni bieži aizķer un liek uz mirkli pievērst uzmanību vēstījumam. Arī sociālajos tīklos publicētajam bieži ir viens mērķis — pievērst «klikšķu sabiedrības» uzmanību tam, ar ko tajā brīdī konkrētie lasītāji tiek «baroti». Nav jau grūti salikt kopā video, tekstus, tiem pielikt kādu lipīgu izsaucienu, […]

Turpināt lasīt