Piedod, aizmirsu!

Ir tāds teiciens «Старость — не радость». Latviski sakot — vecums nav nekas patīkams. Jā, vecumā cilvēks zaudē dažādas spējas. Kustības kļūst lēnākas un ierobežotas, piemetas dažādas kaites, kā arī atmiņa sāk pievilt. Sāc aizmirst, kur esi nolicis lietas, no atmiņas zūd kādi gadījumi un notikumi. Sliktākajā scenārijā sāk izbalēt arī tuvinieku vārdi un pat radniecības pakāpe. […]

Turpināt lasīt

Nu mums ir jauns

Šis it kā teorētiski bijis tāds politiski aktīvs laiks. Teorētiski, bet praktiski tā pilsoniskā līdzdalība bija tikpat kā nebijusi. Notika Eiropas Parlamenta vēlēšanas, kur izpildīju savu pienākumu, bet nepaspēju ne attapties, kad dzirdu pa radio, ka «rīt tiks ievēlēts jaunais Latvijas Valsts prezidents». Sākumā domāju, ka tas ir joks, bet nē. Pa SWH gan bija, […]

Turpināt lasīt

Dibeni augstu pacelti

Aizvadītā nedēļas nogale bija tik piepildīta ar dažādiem notikumiem, ka galva reiba no piedāvājuma. Kādi varēja ceļot pa pēdām rallija mašīnām, kuras no Liepājas kursēja uz Talsiem un pēc tam atpakaļ. Žēl, ka Talsiem šis pavasara notikums izvērtās ievērojami klusāks… Kādi bija aizņemti savos mazdārziņos, rušinoties un gādājot, lai rudenī vēderus priecētu pašu audzēti dārzeņi. […]

Turpināt lasīt

Trakais vīrusa laiks

Sāpošs kakls, aizsmakusi balss, izmainīta ēstgriba un miega traucējumi pastiprinātas nervu spriedzes dēļ — tie ir tikai daži no simptomiem, kas raksturīgi jaunajam vīrusam. Pats dīvainākais šīs saslimšanas sakarā ir tas, ka slimības uzliesmojumi ir regulāri — tie atkārtojas katru gadu tieši maijā. Protams, visus šis vīruss neskar. Ir cilvēki ar īpaši stipru imunitāti, kas tiek sveikā […]

Turpināt lasīt

Drīz Talsu dvēseles motors dūks uz nebēdu

Ilgvars Babrs-Bebrītis Nu tad beidzot varam pilnīgi nopietni un bez jebkādiem aizbildinājumiem pamest savus padibeņus, lai kas tie arī būtu, — iesēdēti dīvāni, šķībkājains beņķītis vai glauns sēžamais —, jo visi aizbildinājumi palikt drēgnā istabā neiztur kritiku. Apkure ir atslēgta, un visi «es nevaru» ir paklīduši kā pelēkais mākonis pie debess juma, kas vienmēr seko tieši tev, […]

Turpināt lasīt

Ložņā, gājējiņ!

Ir tāds teiciens, ka zāle vienmēr ir zaļāka citur, nevis pie mums. Savā ziņā patiesība arī ir. Es zinu vismaz vienu vietu, kur zāle šopavasar neaug nemaz. Jā, tā ir Raiņa iela Talsos. Mēs varam priecāties, ka mums nav Rīgas problēmu, mums nav Deglava tilta, kas esot kritiskā stāvoklī, mums nav arī Zemitāna tilta, mums […]

Turpināt lasīt

Kad pienāk laiks rausties ārā no dīvāna

Vilnis Z. Viegli ir sēdēt dīvānā un runāt par vispārīgām lietām, nekur neatsaucoties uz paša izdarīto, ieguldīto, bet visbiežāk jau par nekad neizdarīto un neieguldīto. Pārgudri runājam par lietām, procesiem, izsakām viedokļus, bet tas neko neizmaina ne cilvēku prātā, ne citās vietās un nevietās. Jā, varbūt pēc jestrā iedzīvotāja viedokļa par sievām ar ūsiņām kāds […]

Turpināt lasīt

Aci pret aci, viedokli pret viedokli

Vienā dziesmā dzied apmēram tā: «Ak, pavasar, ak, pavasar, tu mani traku dar’!» Oi, un tas pavasar’s ir klāt! Tas ir jūtams visur — uzbudinātās emocijas un domas, kas riņķo mūsu galvā un ko mēs gandrīz pat varam sataustīt. Jā, šajā laikā tik daudz kur var saķert tās pavasara emocijas, un liekas, ka tā turpināsies pat […]

Turpināt lasīt

Pavasara sezonas plikums un posts

Beidzot ir pienācis pavasaris! Smaržīgs un jauks. Varbūt vēl ne tik ļoti smaržīgs, bet nu jauks jau pavisam noteikti. Man katrs pavasaris ir kā otrais Jaunais gads, jo tad dzimst lielās idejas un sapņi par to, ko labu varētu sadarīt vasarā, kas sekos skaistajiem ābeļu ziedu brunčiem, kuros rotājas saules stari un viegli žūžo vējš. […]

Turpināt lasīt