Gaidīt neizbēgamo

Līdzko ieslēdzu televīzijas ziņu pārraides, nav ilgi jāgaida, līdz būs kārtējā ziņa par jauniem koronavīrusa upuriem un tā izplatību pasaulē. Jāatzīst, diezgan bailīgi, ja padomā, ka vīruss šajā globalizācijas laikmetā ir drauds arī mūsu valstij. Bet ne jau tikai koronavīruss plosās — neaizmirsīsim, ka vīrusi uzbrūk mums tepat, Talsu ielās: joprojām ir gripas laiks, tad vēl […]

Turpināt lasīt

Pārdomas par stāvdrāzi un tīkšķi

Nav noslēpums: katra gada iesākumā tiek titulēti iepriekšējā gada vārdi un nevārdi, kas vismaz man bieži rada dziļu neizpratni un nesaprašanu. «Apollo» lasu, ka vārda kategorijā ir daudz jaunvārdu ieteikumu. Daļa ieteikumu ir svešvārda tieša pārcēluma vietā, piemēram, «skūteri» ieteikts dēvēt par «stāvdrāzi», jo tagad tas brauc ātrāk. Aizvien biežāk cilvēki iesaka lietot «tīkšķis» pazīstamā […]

Turpināt lasīt

Eksistenciālas pārdomas

Kāds gudrs cilvēks reiz teicis, ka dzīve nav rožu dārzs. Varētu tam arī piekrist — kurš gan gribētu dzīvot dārzā pie rozēm, ja nu vienīgi SIA «Janvāri» kolektīvs un citi dārzkopības entuziasti. Lai vai kā, dzīve ir pietiekami mainīga, lai tajā būtu gan «viss ir forši» brīži, gan lielas lietus peļķes. Visam pa vidu ir mazais […]

Turpināt lasīt

Paradokss, kas sen vairs nepārsteidz

Jauns gads parasti daudziem iesākas ar lielu apņemšanos kaut ko mainīt. Pieredzes bagātākie saprot, ka tam īsti nav jēgas, jo, ja to pierakstītu uz papīrlapas, tad visām tām lielajām iecerēm katra gada pirmajā janvārī vajadzētu tikai nomainīt gada skaitli, bet lapa ar sarakstu paliktu tā pati. Es apbrīnoju tos cilvēkus, kas apņemas kaut ko grandiozu […]

Turpināt lasīt

Sagribējās just svētku tuvumu

Kā jūtaties Ziemassvētku tuvumā? Vai esat priekpilni un nepacietīgu gaidu pilni? Dažu gadu īsto sajūtu vairošanā palīdz sniega baltums un sals, kas kniebj vaigos un pirkstu galos, mudinot aktīvāk rosīties un iedegt tā pavairāk sveču. Šogad, jāatzīst, ainava aiz loga atgādina cilvēku, kurš jau ir svinējis vismaz nedēļu no vietas, pie tam — krietni «ņemot uz […]

Turpināt lasīt

Kad smukums liek mulst un sarkt…

Senos laikos biju Ukrainā, kur vienmēr brīnījos par to, cik neaptēsti ir tās puses vīrieši. Es nerunāju par visiem, protams, bet, esot celtniecības darbos, pamanīju, ka neviens latvietis nekad neieliktu, piemēram, durvju zvanu dzīvokļa iekšpusē vai arī eņģes durvju ailes nepareizajā pusē tā, ka, atverot no ārpuses, tās pašam vērējam trāpītu pa degunu un nogāztu […]

Turpināt lasīt

Atpakaļ realitātē

Krāšņie valsts svētki ir pagājuši — svētku pasākumi ir beigušies, salūts ir nodzisis, bagātīgi klātais galds ir nokopts. Laiks atgriezties realitātē! Gaidīsim nākamos svētkus! Drīz ielas atkal izgaismos svētku virtenes un dažādi dekori, būs jūtama svētku smarža un dzirdama svētku mūzika…. Ak, kāpēc svētki nevarētu būt visu laiku, ļaujot «uztankoties» ar pozitīvām emocijām, sajusties īpašiem un […]

Turpināt lasīt

Kā lai dzīvo?

Lasu ar interesi vienmēr šo sadaļu, kur atļauj runāt. Domāju, kāpēc gan man kaut ko neparunāt. Bet es tā no sirds un ne tā, lai kādam ausis niezētu. Parunāšu par tēmu, kas kā uzmācīga muša vienmēr lidinās riņķī, un nekad īsti netieku pie savas atbildes. Esmu otrās grupas invalīde un dzīvoju kopā ar meitas ģimeni. […]

Turpināt lasīt

Ir laiks

Heijā novembrī, manu lietus nogurdināto lasītāj! Kādi jau dziļi saķēra kreņķi par to, ka pagājušajā nedēļā parādījās pirmais sniegs, sak’ — par ātru vēl mums salt un drebēt aukstumā. Citi bija pārāk optimistiski un sapriecājās, ka nu tik būs ziema, bet, nē, nāksies vien pagaidīt. Mums vēl jāizbauda novembris ar tā pelēcīgumu, ar dzestriem rītiem un […]

Turpināt lasīt