Es zinu labāk

Ir tāds teiciens: pats gudrs! Tik jautājums paliek, cik un kādā daudzumā tā gudrība patiešām ir noderīga. Cilvēkiem, šajā gadsimtā dzīvojot, liekas, ka informāciju iegūt ir tīrais nieks. Paši varam visu salikt kopā, paši varam analizēt un izdarīt secinājumus. Tā jau patiešām arī vajadzētu būt, jautājums vien — kur mēs sev interesējošos informācijas puzles gabaliņus atrodam? […]

Turpināt lasīt

Zeķu prelūdija mīlestības mažorā

Ja kāds varbūt domā, kāds Baibas vārdam sakars ar lielo «U», tad es varu arī atbildēt: «Pilnīgi nekāds!» Un kurš teic, ka vispār jābūt kādam sakaram Baibai ar «U»? Vai tad tie kāds zeķu pāris? Vienkārši man patīk arī lielais «U». Bet, ja runājam par zeķu pāriem, tad esmu dzirdējusi, ka tie šķiras un noklīst […]

Turpināt lasīt

Kādu smēķu paku dāvināt jaundzimušajam?

Jautājums speciāli tāds kompromitējošs, bet aplams nekādā ziņā ne. Kādēļ? Atbilde ir loģiska, un man nepavisam nepatīk auklēties ar sabiedrības netikumiem, kas tiek glaudīti pa spalvai un netiek saukti īstajos vārdos. Uz pārdomām veda kāda kaimiņiene gaidībās, kas nu nekādi nespēj nolikt malā savu kvēlojošo kaislību. Mamma, kura nerūpējas par savu bērnu un apdraud viņa […]

Turpināt lasīt

Gaidīt neizbēgamo

Līdzko ieslēdzu televīzijas ziņu pārraides, nav ilgi jāgaida, līdz būs kārtējā ziņa par jauniem koronavīrusa upuriem un tā izplatību pasaulē. Jāatzīst, diezgan bailīgi, ja padomā, ka vīruss šajā globalizācijas laikmetā ir drauds arī mūsu valstij. Bet ne jau tikai koronavīruss plosās — neaizmirsīsim, ka vīrusi uzbrūk mums tepat, Talsu ielās: joprojām ir gripas laiks, tad vēl […]

Turpināt lasīt

Pārdomas par stāvdrāzi un tīkšķi

Nav noslēpums: katra gada iesākumā tiek titulēti iepriekšējā gada vārdi un nevārdi, kas vismaz man bieži rada dziļu neizpratni un nesaprašanu. «Apollo» lasu, ka vārda kategorijā ir daudz jaunvārdu ieteikumu. Daļa ieteikumu ir svešvārda tieša pārcēluma vietā, piemēram, «skūteri» ieteikts dēvēt par «stāvdrāzi», jo tagad tas brauc ātrāk. Aizvien biežāk cilvēki iesaka lietot «tīkšķis» pazīstamā […]

Turpināt lasīt

Eksistenciālas pārdomas

Kāds gudrs cilvēks reiz teicis, ka dzīve nav rožu dārzs. Varētu tam arī piekrist — kurš gan gribētu dzīvot dārzā pie rozēm, ja nu vienīgi SIA «Janvāri» kolektīvs un citi dārzkopības entuziasti. Lai vai kā, dzīve ir pietiekami mainīga, lai tajā būtu gan «viss ir forši» brīži, gan lielas lietus peļķes. Visam pa vidu ir mazais […]

Turpināt lasīt

Paradokss, kas sen vairs nepārsteidz

Jauns gads parasti daudziem iesākas ar lielu apņemšanos kaut ko mainīt. Pieredzes bagātākie saprot, ka tam īsti nav jēgas, jo, ja to pierakstītu uz papīrlapas, tad visām tām lielajām iecerēm katra gada pirmajā janvārī vajadzētu tikai nomainīt gada skaitli, bet lapa ar sarakstu paliktu tā pati. Es apbrīnoju tos cilvēkus, kas apņemas kaut ko grandiozu […]

Turpināt lasīt

Sagribējās just svētku tuvumu

Kā jūtaties Ziemassvētku tuvumā? Vai esat priekpilni un nepacietīgu gaidu pilni? Dažu gadu īsto sajūtu vairošanā palīdz sniega baltums un sals, kas kniebj vaigos un pirkstu galos, mudinot aktīvāk rosīties un iedegt tā pavairāk sveču. Šogad, jāatzīst, ainava aiz loga atgādina cilvēku, kurš jau ir svinējis vismaz nedēļu no vietas, pie tam — krietni «ņemot uz […]

Turpināt lasīt

Kad smukums liek mulst un sarkt…

Senos laikos biju Ukrainā, kur vienmēr brīnījos par to, cik neaptēsti ir tās puses vīrieši. Es nerunāju par visiem, protams, bet, esot celtniecības darbos, pamanīju, ka neviens latvietis nekad neieliktu, piemēram, durvju zvanu dzīvokļa iekšpusē vai arī eņģes durvju ailes nepareizajā pusē tā, ka, atverot no ārpuses, tās pašam vērējam trāpītu pa degunu un nogāztu […]

Turpināt lasīt