Ložņā, gājējiņ!

Ir tāds teiciens, ka zāle vienmēr ir zaļāka citur, nevis pie mums. Savā ziņā patiesība arī ir. Es zinu vismaz vienu vietu, kur zāle šopavasar neaug nemaz. Jā, tā ir Raiņa iela Talsos. Mēs varam priecāties, ka mums nav Rīgas problēmu, mums nav Deglava tilta, kas esot kritiskā stāvoklī, mums nav arī Zemitāna tilta, mums […]

Turpināt lasīt

Kad pienāk laiks rausties ārā no dīvāna

Vilnis Z. Viegli ir sēdēt dīvānā un runāt par vispārīgām lietām, nekur neatsaucoties uz paša izdarīto, ieguldīto, bet visbiežāk jau par nekad neizdarīto un neieguldīto. Pārgudri runājam par lietām, procesiem, izsakām viedokļus, bet tas neko neizmaina ne cilvēku prātā, ne citās vietās un nevietās. Jā, varbūt pēc jestrā iedzīvotāja viedokļa par sievām ar ūsiņām kāds […]

Turpināt lasīt

Aci pret aci, viedokli pret viedokli

Vienā dziesmā dzied apmēram tā: «Ak, pavasar, ak, pavasar, tu mani traku dar’!» Oi, un tas pavasar’s ir klāt! Tas ir jūtams visur — uzbudinātās emocijas un domas, kas riņķo mūsu galvā un ko mēs gandrīz pat varam sataustīt. Jā, šajā laikā tik daudz kur var saķert tās pavasara emocijas, un liekas, ka tā turpināsies pat […]

Turpināt lasīt

Pavasara sezonas plikums un posts

Beidzot ir pienācis pavasaris! Smaržīgs un jauks. Varbūt vēl ne tik ļoti smaržīgs, bet nu jauks jau pavisam noteikti. Man katrs pavasaris ir kā otrais Jaunais gads, jo tad dzimst lielās idejas un sapņi par to, ko labu varētu sadarīt vasarā, kas sekos skaistajiem ābeļu ziedu brunčiem, kuros rotājas saules stari un viegli žūžo vējš. […]

Turpināt lasīt

Uzmanību, tu kļūsi resns!

Es jums teikšu, ka mums apkārt ir tik daudz dažādu brīdinājumu, ka pilnīgi bail paliek. Uz tabakas izstrādājumiem ir brīdinājums, lai nesmēķējam, jo tas izraisa nebeidzamas kaites. No tiem attēliem vien kļūst baisi! Kļūt impotents vai iedzīvoties sirdsdarbības problēmās un plaušu kaitēs es negribu. Labi, nesmēķēšu, ja reiz mani brīdina. Alkoholiskiem dzērieniem virsū ir uzraksts, […]

Turpināt lasīt

Salido

Man kā dabas pētniekam liekas interesanti vērot gājputnu migrāciju kāšos. Kas tik nav atgriezies pie mums pēc ziemas — pīles, stārķi, gulbji, dzērves un tad vēl visādi mazie lidoņi! Nez, kā putni zina, ka pie mums jau pavasaris? Es vēl to nejūtu. Lai vai kā, viņi zina, kad salidot, kad pulcēties kopā un barā doties meklēt […]

Turpināt lasīt

Neiekrist kā circeņiem karstos pelnos

Ui, kā cepās! Lielpilsētā vairs citu runu nedzird, kā tik par vienu tēmu. Ļautiņi tiekoties vairs nejautā, kā klājas, bet prasa — zaļais rāmis vai sarkanais tev ticis? Kas par rāmjiem, kas par cepienu? Nu skaidrs tak — kuram atpakaļ, kuram jāpiemaksā, ieejot tais datoros, jau var redzēt: ja cipars ar sarkanu rāmīti — jādod atpakaļ, ja ar […]

Turpināt lasīt

Kuģis un žurkas

Ak, pavasar, ak, pavasar, tu mani traku dar’! Saule spīd, ledus ir sakustējies, drīz visi ziemas laikā nocietušies dabas baudītāji lauzīsies ārā no savām migām — cits, lai skrietu, cits, lai izstaigātu dažādas nomaļas takas, bet cits, lai nodotos airēšanas priekiem Vilkmuižas ezerā. Vai, pastaigājoties pa Talsu centru, esat iedomājušies, kas mums kopīgs ar Valdemārpili? Protams, […]

Turpināt lasīt

Draudzenes motivējošā kļūda

Kādu dienu saņemu no draudzenes šādu īsziņu: «Varbūt rīt pārmaiņas pēc nerijam, bet aizejam parikšot?» Apstulbstu. Jā, mēs gan mēdzam dažkārt kopā aizbraukt uz kādu kafejnīcu ieturēt pa gardai maltītei, bet pēdējā laikā tas nepavisam nav bijis aktuāli, jo nācies iztikt ar ripu rīšanu katrai savās mājās, ārstējot dažādus vīrusus. Pēc brīža pienāk otra īsziņa — […]

Turpināt lasīt