Kuģis un žurkas

Ak, pavasar, ak, pavasar, tu mani traku dar’! Saule spīd, ledus ir sakustējies, drīz visi ziemas laikā nocietušies dabas baudītāji lauzīsies ārā no savām migām — cits, lai skrietu, cits, lai izstaigātu dažādas nomaļas takas, bet cits, lai nodotos airēšanas priekiem Vilkmuižas ezerā. Vai, pastaigājoties pa Talsu centru, esat iedomājušies, kas mums kopīgs ar Valdemārpili? Protams, […]

Turpināt lasīt

Draudzenes motivējošā kļūda

Kādu dienu saņemu no draudzenes šādu īsziņu: «Varbūt rīt pārmaiņas pēc nerijam, bet aizejam parikšot?» Apstulbstu. Jā, mēs gan mēdzam dažkārt kopā aizbraukt uz kādu kafejnīcu ieturēt pa gardai maltītei, bet pēdējā laikā tas nepavisam nav bijis aktuāli, jo nācies iztikt ar ripu rīšanu katrai savās mājās, ārstējot dažādus vīrusus. Pēc brīža pienāk otra īsziņa — […]

Turpināt lasīt

Tādi laiki

Zināt, kas ir nevēlamāks par Ušakovu Rīgā, kas ir bīstamāks par Putinu Krievijā un kaitinošāks par Kiviču sociālajos tīklos? Tā ir gripa! Ļoti nevēlams ciemiņš katrā mājā. Gripas laikā visi, kas ir apkārt, tiek uztverti ar pastiprinātām aizdomām. Nekad neko nevar zināt — ja nu tas nevainīgais pieklājības krekšķis izrādās gripas uzbrukums? Es ieteiktu nevienam neuzticēties, […]

Turpināt lasīt

Izkratot blaktis un putekļu ērcītes no izsēdētā dīvāna

Sēžu un domāju par notiekošo parādi valsts un pilsētas līmenī. Un nevaru saprast, kāds milzīgs dibens vai, kā mēs, latvieši, sakām — pēcpuse, ir aizēnojusi saules gaismu un veselo saprātu mūsu pašas galvenākās skatuves ļoti svarīgā cēliena uzveduma varoņiem, kas cēlienu ir pārvērtuši vēlienā, gāzienā, brāzienā un visādā citādā māzējienā. Te dzirdams — kāds kādu atlaidis, […]

Turpināt lasīt

Kliedziens no dīvāna

Cilvēks es i miermīlīgs, bet tu zin, reizēm sakrājas tā, ka nevaru kluss nosēdēt. Mān sievsmāt dzīvo iekš Tinģer. Nu, tā jau nebūt lielākā bēd — vismaz nav man blaks, ka ikkatr mīļ dien būt vīņ jāredz. Lāb, ja mēnesī vienreiz es dabū vīņ redzēt, kad atbrauc pie mān uz Sabil, un ar to man pietiek, […]

Turpināt lasīt

Pasaka par putras katlu

Reiz sensenos laikos, kad viltīgais jenots ar hūti galvā valdīja Ventspils mežos, bet Rīgas purvos par visu atbildēja nīlzirgs, mežā vārījās putras katls. Visi meža iemītnieki izvēlēja 100 izredzētos, kuri varēs pie šī katla tikt klāt. Tomēr arī tiem simts laimīgajiem bija savā starpā demokrātiski jāvienojas, kurš būs galvenais karotes cilātājs. Tīkotāju netrūka, jo daudzi gribēja […]

Turpināt lasīt

Personīgas sarunas gadumijā

31. decembris vienmēr ir grūts laiks — galds ir nokrāmēts ar ēdieniem un dzērieniem. Skaidrs, ka viss jāapēd un jāizdzer! Lai vairāk varu sevī satilpināt, vispirms nolemju aizslāt uz Talsu tautas namu. Televīziju taču tagad var tīt uz priekšu un atpakaļ, tāpēc valstsvīri var pagaidīt — jāsāk ar vietējā mēroga priekšniecību. «Mēs esam bijuši kopā gan priekos, […]

Turpināt lasīt