Eksistenciālas pārdomas

Kāds gudrs cilvēks reiz teicis, ka dzīve nav rožu dārzs. Varētu tam arī piekrist — kurš gan gribētu dzīvot dārzā pie rozēm, ja nu vienīgi SIA «Janvāri» kolektīvs un citi dārzkopības entuziasti. Lai vai kā, dzīve ir pietiekami mainīga, lai tajā būtu gan «viss ir forši» brīži, gan lielas lietus peļķes. Visam pa vidu ir mazais […]

Turpināt lasīt

Paradokss, kas sen vairs nepārsteidz

Jauns gads parasti daudziem iesākas ar lielu apņemšanos kaut ko mainīt. Pieredzes bagātākie saprot, ka tam īsti nav jēgas, jo, ja to pierakstītu uz papīrlapas, tad visām tām lielajām iecerēm katra gada pirmajā janvārī vajadzētu tikai nomainīt gada skaitli, bet lapa ar sarakstu paliktu tā pati. Es apbrīnoju tos cilvēkus, kas apņemas kaut ko grandiozu […]

Turpināt lasīt

Sagribējās just svētku tuvumu

Kā jūtaties Ziemassvētku tuvumā? Vai esat priekpilni un nepacietīgu gaidu pilni? Dažu gadu īsto sajūtu vairošanā palīdz sniega baltums un sals, kas kniebj vaigos un pirkstu galos, mudinot aktīvāk rosīties un iedegt tā pavairāk sveču. Šogad, jāatzīst, ainava aiz loga atgādina cilvēku, kurš jau ir svinējis vismaz nedēļu no vietas, pie tam — krietni «ņemot uz […]

Turpināt lasīt

Kad smukums liek mulst un sarkt…

Senos laikos biju Ukrainā, kur vienmēr brīnījos par to, cik neaptēsti ir tās puses vīrieši. Es nerunāju par visiem, protams, bet, esot celtniecības darbos, pamanīju, ka neviens latvietis nekad neieliktu, piemēram, durvju zvanu dzīvokļa iekšpusē vai arī eņģes durvju ailes nepareizajā pusē tā, ka, atverot no ārpuses, tās pašam vērējam trāpītu pa degunu un nogāztu […]

Turpināt lasīt

Atpakaļ realitātē

Krāšņie valsts svētki ir pagājuši — svētku pasākumi ir beigušies, salūts ir nodzisis, bagātīgi klātais galds ir nokopts. Laiks atgriezties realitātē! Gaidīsim nākamos svētkus! Drīz ielas atkal izgaismos svētku virtenes un dažādi dekori, būs jūtama svētku smarža un dzirdama svētku mūzika…. Ak, kāpēc svētki nevarētu būt visu laiku, ļaujot «uztankoties» ar pozitīvām emocijām, sajusties īpašiem un […]

Turpināt lasīt

Kā lai dzīvo?

Lasu ar interesi vienmēr šo sadaļu, kur atļauj runāt. Domāju, kāpēc gan man kaut ko neparunāt. Bet es tā no sirds un ne tā, lai kādam ausis niezētu. Parunāšu par tēmu, kas kā uzmācīga muša vienmēr lidinās riņķī, un nekad īsti netieku pie savas atbildes. Esmu otrās grupas invalīde un dzīvoju kopā ar meitas ģimeni. […]

Turpināt lasīt

Ir laiks

Heijā novembrī, manu lietus nogurdināto lasītāj! Kādi jau dziļi saķēra kreņķi par to, ka pagājušajā nedēļā parādījās pirmais sniegs, sak’ — par ātru vēl mums salt un drebēt aukstumā. Citi bija pārāk optimistiski un sapriecājās, ka nu tik būs ziema, bet, nē, nāksies vien pagaidīt. Mums vēl jāizbauda novembris ar tā pelēcīgumu, ar dzestriem rītiem un […]

Turpināt lasīt

Ja liekas, tad sasitas…

Nesen lielveikalā dzirdēju frāzi, ko izteica pārdevēja pazīstamam pircējam — vai nu radiniekam, vai kādam, ar ko var brīvi plēst jokus, kas manam diezgan filozofiskajam prātam lika aizdomāties un parakāties mazliet dziļāk. Tā rakāšanās gribot negribot atkal sanāk miskastē, jo skar diezgan delikātas tēmas, ar kurām neviens nelepojas. Ne velti teic, ka miskaste ir tā, kas […]

Turpināt lasīt

Jēgpilni — vai tiešām?

Vien retais nebūs pamanījis trīs vārdu savirknējumu, kas sacēlis mazu vētru ūdensglāzē un izsaucis milzīgu ažiotāžu sociālajos tīklos. Kādi ir mēģinājuši saprast šo vārdu nesto vēsti, citi uzskata, ka tas ir pretstats patiesajai realitātei, vēl citi pieķeras krāsu izvēlei, kas nu reprezentē Talsu novada tēlu. Pats klāt nestāvēju, kad tika izveidota novada jaunā identitāte ar […]

Turpināt lasīt