«Nelegālā maizes ceptuve»

Jau ilgus gadus prātā palikusi kādas internetā pieejamas puišu — amatieru latgaliešu valodā ierunātas parodijas «Lykuma draugi» pats iesākuma fragments. Visas filmas teksts nenopietns bez gala, ka nevar par dzirdēto nesmieties. Muļķību kalnagals, bet «cepums» ierunātājiem par radošumu, bagāto iztēli un valodu, jo talants patiešām nav noslēpjams. Visi tādu «muļķi dzīt» vis nevarētu. Vārdu sakot […]

Turpināt lasīt

Tu arī no Marsa?

Nesen uzrunāja karikatūra, kurā redzama jau bezmaz vai mūsu zemes spārnotā klasika, proti, Mārtiņš Rītiņš ar savu teicienu: «Ja ledusskapī nekā nav, paņem lasi!» Tur gan vēl klāt bija pierakstītas arī garneles un ikri, bet slavenajam «Vincenta» šefpavāram karikatūrā blakus arī Krišjānis Kariņš, kurš līdzīgi iesaka: «Ja budžetā naudas nav, ņemam vienu miljonu, otru miljonu…» […]

Turpināt lasīt

Zupiņu naktī tagad strēbi divos vai trijos?

Vai man vienam šis laiks, kad pulksteņa stundas rādītājs tikai dažas dienas ir pagriezts stundu atpakaļ, šķiet tāds dīvains? Tas notiek jau daudzus, daudzus gadus, bet katru reizi no jauna apjaušu, ka tas patiešām ir jokains laiks un ietekmē pat domāšanu. Vismaz es pirmo nedēļu jaunajos apstākļos domāju apmēram tā: «Ooo, pulkstenis ir jau desmit […]

Turpināt lasīt

Vīruss viltīgs kā rudais kūmiņš

Laiki mainās, bet ir lietas, kas nemainās nekad. Pēdējā laikā esmu aizdomājies par to, cik ļoti ar mums var manipulēt. Un nav jau runa par to, ka esam kaut kādi pamuļķīši, kas neko nesajēdz. Sajēdzam jau gan, tikai informācijas rasols jau ir tik tumīgs un biezs, ka tajā var pakārt veco labo cirvi, un cilvēks […]

Turpināt lasīt

Kaķa lāsti debesīs nekāpj

  Likteņa izpratne katrai tautai un pat cilvēku grupai ir atšķirīga. Kāds runā par iepriekšnolemtību, kāds savukārt par karmu, bet es uzskatu, ka lielākā daļa notikumu mūsu dzīvē nav nejaušība, bet nav arī iepriekš noteikta. Latviešiem ir sakāmais gan par bedres rakšanu, gan par sējas un pļaujas likumsakarību. Un tas viss taču ir loģiski. Man […]

Turpināt lasīt

Kā mūsējie jāj uz beigta zirga

Uzduroties kādas personas publiskam ierakstam sociālajos tīklos, nevarēju neaplaudēt par izcilo līdzību. Nolēmu padalīties arī ar citiem. Ierakstā lieliski atspoguļots Latvijas valsts un pašvaldības pārvaldes darbības modelis, kas aplūkots Dakotas indiāņu paustās gudrības «Ja tu atklāj, ka jāj uz beigta zirga, kāp nost!» aspektā. Ja indiāņu gudrībā pausts, ka no beigtā zirga ir jānokāpj, tad […]

Turpināt lasīt

Ja visi BEIDZOT paliktu dusmīgi

Mēs dzīvojam laikā, kad mūsdienu bērns divu gadu vecumā prot atbloķēt telefonu un planšeti, prot ieslēgt datoru un bez kāda palīdzības ieiet internetā un skatīties sev tīkamo. Bet mēs, kam ir 25 plus, tajā vecumā sēdējām smilškastē un ēdām smiltis. Taču pienāk vecums, kad ar šīm nodarbēm nu nekādi «neizbraukt», kaut gan smilšu kaste ir un […]

Turpināt lasīt

Jo lielāks kuģis, jo nopietnāka peldēšana

Lai gan septembris parasti ir ražas laiks, kad ieraugām pavasarī zemītē iesētās sēklas, ir kaut kādi lauki, kuros jau gadiem ilgi, lai ko tur sētu, saaug usnes un dadži, arī pa kādam latvānim, kas nav sezonāli, bet zaļo visu cauru gadu. Bija reiz tāds dikti romantisks krievu meldiņš, kurā bija vārdi, ka labprāt pieliktu punktu, […]

Turpināt lasīt

Kā roka roku, tā pakaļa pakaļu

Nevaru nepasekot līdzi, kas notiek sociālo tīklu ierakstos. Nonācu pie tāda, kas tieši kā naglai uz galvas pasaka to pašu, par ko iepriekšējā dīvānsēdēšanas reizē cepos es. Nu par veco labo draugu kovidu un visu klaunādi tā sakarā, ja runājam par drošības noteikumu ievērošanu, masku nēsāšanu un visu pārējo. Nevarēju ar sajūsmu neapbrīnot to kungu, […]

Turpināt lasīt

Par to pirmo un ziedaino

Šā gada vasara noteikti bija pati dīvainākā, kāda vien piedzīvota ilgākā laika periodā. Tā bija kā tāda kovida laika žāvēti desaina atrauga. Jā, zinu, ka tā tāda delikāta lieta un parasti mēs tā neizsakāmies, bet man patīk lietas saukt īstajos vārdos. Un citreiz atraugāties arī, bet tas noteikti man vienīgajam tā. Un, jā, joprojām tie […]

Turpināt lasīt