Varbūt draņķīgo matu rīts?

Ko tur liegties — pagājusī nedēļa vētraina izvērtusies galvaspilsētas centrā ap Gunāra Astras pieminekļa atklāšanas pasākumu. Tika izsvilpti varasvīri, un medijos par to runāja un runā dikti un daudz. Lai kā tur būtu ar to svilpēju ētiku, bet tagad lielā cepšanās no tautas puses par Valsts prezidenta necieņu, valsts himnas laikā nenoņemot hūti. Teikšu godīgi — […]

Turpināt lasīt

Vai jostas jau atlaistas?

Kad vieni no lielākajiem gada svētkiem pavadīti un otrie jau steigšus klauvē pie duravām, tad kārtīgs latvietis jau zina, ka josta jāatlaiž vaļīgāk un jāgaida, kad atkal sāks smaržot gardie štovētie kāpostiņi, speķa mērcīte un debesgardie pīrādziņi, kuri nepavisam neizskatās pēc nabadziņiem. Tik skaisti, brūni, labi noziesti ar olu — ar tādu smalku iedegumu, kuru par […]

Turpināt lasīt

Sajaucot Andrejus…

Lasot pagājušās nedēļas otrdienas laikraksta «Talsu Vēstis» dīvāna eksperta ierakstu par vides nepiemērotību cilvēkiem ar invaliditāti, dikti nopriecājos par tēmas aktualizāciju, jo šis jautājums, manuprāt, vienmēr bijis putekļiem apklāts, tāpat kā tas fakts, ka mūsu sabiedrībā tādu cilvēku ir — un ne mazums. Un vispār man (domāju, ka arī citiem) ļoti nepatīk to tā kaut kā […]

Turpināt lasīt

Ķekši un ķeksīši

Nesen laikrakstā lasīju par vides nepieejamību un nepiemērotību cilvēkiem ar invaliditāti. Nu to, ka Talsos daudzas vietas, un noteikti jau ne tikai Talsos, ir formāli pielāgotas, lai būtu, kur ķeksīti ielikt, ka mums viss ir okey. Nu pazīstama lieta mūsu zemē, lai atbilstu kādām projekta prasībām, par kuru ripo skanošais. Jā, protams, nevar jau salīdzināt […]

Turpināt lasīt

Lai nav tā, ka jākaunas…

Šajā dullajā laikā, kad īsti saprast nevar neko, šķiet, ka galvenais ir nesaplēsties un dzīvot mierā, jo tur, kur šķelšanās un plēšanās, tur neviens nams nevar pastāvēt un nesabrukt. Vārdu sakot, savācies un necepies! Un skaties pats uz sevi, nevis uz citiem. Ne jau velti teic, ka tur, kur divi latvieši, tur trīs partijas. Un […]

Turpināt lasīt

Taureņlaika pārdomas mijkrēslī

Iedvesmas meklējumos uzkāpu Talsu pilskalnā, un, vērojot mūžam daiļo ainavu pār vecpilsētu un Talsu ezeru, kuras rota — strūklaka jau no skata dod karstuma nomocītam ceļiniekam veldzi, noskrēja skudriņas un pār mani nolija gluži vai debesu svētība, atskanot no Talsu augstākā (un ne tikai reljefa īpatnības ziņā) nama zvanu skaņās ietērptajai Talsu pilsētas himnai «Talsu […]

Turpināt lasīt

Spļauj griestos svilpodams!

Nezinu, kā jūs, bet es jau krietnu laiku esmu atlaidis jebkādu interesi par to, kas notiek Latvijā un pasaulē. Prāts tādu marasmu vienkārši neņem pretī un neatpazīst kā derīgu informāciju. Visu lauku noteikti degtu pārbāztās miskastes poga, ja ņemtu to visu aubē. Izslēdzu visu ārā un dzīvoju kā pirmskovida laikā. Tagad tik sēžu un domāju […]

Turpināt lasīt

Par briljantiem un šausmīgi draudzīgajiem

Cik cilvēku, tik viedokļu — ar to jau viss būtu kārtībā, bet vai jums nav sanākusi saruna ar kādu tik cietpaurīgu, ka gribētos tādu pulti, ar kuru varētu šo indivīdu izslēgt uz visiem laikiem? Iespējams, ka jums tieši tagad prātā uzpeldēja kāds šāds īpašais, kuram galva cieta kā paleolīta laikmeta viscietākais iezis. Un kā mēdz […]

Turpināt lasīt

Kam teikt «jā» vārdu?

Ir mērķis? Ej uz to! Nesanāk? Rāpo uz to! Nevari? Apgulies vismaz ar seju tā virzienā, bet nekad neapstājies un nepadodies! Nekad, nekad. Es nezinu, kāpēc šoreiz tādi ievadvārdi, bet varbūt kādam lasītājiem tā ir atbilde situācijā, kurā šķiet, ka izejas nav. Iespējams, kādam acīs iedegās cerību spožais stars. Tad kā nākamais solis uz jau […]

Turpināt lasīt