Tu nu gan i smuk kāz!

Nu ta beidzot mēs var elpot maķenīt brīvāk un arī atlaist josts, lai diafragm var darboties pietuvinātāk tam, kā viš bij darbojies pirms kovid laikmet. Ne ta gluž tā, kā tai Ēdens dārzā, bet nu kauč kā, kā mēs elpoj vēl mart sākumā. Lielie ierobežojum i mazliet mīkstināt. Tas i diezgan priecīgs notikums, jo josts […]

Turpināt lasīt

Atdodiet skolām bubertu!

Bija kādu laiku jāsadūšojas, lai uzrakstītu, bet, ja jau tikko manu pieteikumu izlasījāt un zinu, ka pasmaidījāt, tad nu esmu publicējies. Pirmo reizi savā Buberta mūžā. Jā, patiešām, mani bērnībā sauca par Bubertu. Tā kā tagad esmu krietni vecāks, tad piesaku sevi kā veco Bubertu, lai lieta skaidra. Un ne jau tāpēc mani tā sauca, […]

Turpināt lasīt

Par vīra mātēm — velna mātēm

Iesākumā es gribu pieteikt, ka te patiešām runa ir tikai un vienīgi par tām, kas savus dēlus nekādi nav spējušas atlaist un postījušas sava no nabassaites neatbrīvotā bērna un viņa ģimenes dzīvi slēptā vai pavisam atklātā veidā. Uz šo tēmu mani «pavilka» iepriekšējā laikrakstā publicētais raksts no «Gaidi mani» sērijas. Es par to nebiju ne […]

Turpināt lasīt

Jauns jēdziens — kovidstulbs

Nevarēju sagaidīt šo reizi, kad izsacīties, jo dusmas krāt nevarot. Bet domāju, ka es te runāju visu saprātīgo un domājošo vārdā. Mūsu Talsi ir īpaši. Es to saku bez ironijas, jo domāju, ka patiešām īpaši. Un esmu pārliecināta, ka mūsu puse arī šajā grūtajā laikā paliks bez liela posta un izcelsies uz visas Latvijas fona. […]

Turpināt lasīt

Mīļie talsenieki, beidziet laist «luni»! Seniori, esiet mazliet nopietnāki!

Mēs pagājušajā ceturtdienā piedalījāmies zibakcijā, pusminūti aplaudējot mediķiem pie atvērtiem logiem, pateicoties tiem par darbu. Tas patiešām ir aizkustinoši un no sirds skaisti, bet ko redzam, kad logi aizvērti un plaukšķināšana beigusies? Mēs Talsos ganāmies kā govis zaļās ganībās, jo mums taču nav neviena saslimušā vai kāds kadrs tikai pierobežā sirgst. Vai tāpēc nekas nav […]

Turpināt lasīt

Nebijusi pieredze

Jā. Patiešām nebijusi pieredze. Pasaules mēroga vīruss un karantīna, kurai noteikti drīz būs arī nobeigums. Nesiros tas «Covid-19» mūžīgi. Cik pēkšņi parādījās, tik pēkšņi arī pazudīs. Kāpēc ne, piemēram, 27. martā? To mēs redzēsim pavisam drīz. Tāda nelāga padarīšana tas viss gan ir, bet, kāpēc tik liels šums tika un tiek sataisīts, ja tā pati parastā […]

Turpināt lasīt

Beigsim deldēt veco zupas šķīvi!

Mēs dzīvojam diezgan sarežģītā sabiedrībā, kurā domas bieži vien ir ieķērušās kā veca plate. Ir vērtības, ko mēģina nomainīt, bet, kas paliks tik ilgi, kamēr vien būs kaut viena saprātīga būtne, kura to mācīs savām atvasēm, jo tās saistītas ar dziļu morāli un ierakstītas uz sirds plāksnēm kaut kādā neaizskaramā failā. Tām arī ir jāpaliek, […]

Turpināt lasīt

Mums galv nav domāt tik priekš cepurs

Man lieks, ka i pagājus vesel mūžīb, ka es te uz dīvān nav sēdinājs sāv mīkstāko gal. Es saprat, ka jāiedo Vaļenam brīvdien un jāšķieb iekšā sāv viedokl pa diktam svarīg jautājum. Es pat teikt, ka svarīgāks nemaz nav. Nu pa to kroņvīrus, kas pareiz saucās pa koronovīrus, un pa to līnij apmēram. Tā kā […]

Turpināt lasīt

Jo sliktāks garastāvoklis, jo mīkstāka karbonāde?

Tas skan kā fizikas likums, un šķiet, ka tā arī ir, bet gadās kāds, kam slikts garastāvoklis ir vienmēr, bet no karbonādēm ne smakas. Viņš drīzāk mīca dusmu, aizvainojuma, pašžēlošanās kotlešmasu, sajauc to ar pašiem raudulīgākajiem sīpoliem un mīca, mīca un vēl joprojām tikai mīca, bet, kad izcep savas kotletes, tad tik apdegušas melnas, ka […]

Turpināt lasīt