Dundag negrib gudr cilvēk, tik paklausīg

Mēdz sacīt, ka ar tautas muti runā patiesība. Ja gadās ieklausīties vietējo sievu sarunās, tad notiekošais tuvākajā apkārtnē kļūst pilnīgi skaidrs. Tā nu sēžu kādā pieturā, izbridusi no Bažu purva, un gaidu autobusu. Nāk divas brašas ogotājas. Viņu spaiņi pilni mellenēm. Uz autobusu jāgaida tāds laiciņš, un, to īsinot, sievas ņemas apspriest jaunākos notikumus. Pirmā […]

Turpināt lasīt

Liec mani mierā!

«Kad tad dodies atvaļinājumā?» «Jau esmu.» «Ā, tad es tevi netraucēšu, bet — vai tu varētu izdarīt vēl šo vienu darbiņu?» Varbūt tev šī ir pazīstama situācija, ka atvaļinājuma laikā tomēr īsti nevar aizmukt no darba pienākumiem. Es neesmu izņēmums, bet ceru, ka no savām kļūdām mācāmies. Nolēmu, ka neļaušu vairs nevienam sevi traucēt atvaļinājuma […]

Turpināt lasīt

Kurtizāns nav militār vienīb

Es pirms kād dīv gād dēv atvaļinājums grāmatveikal darboņiem. Tad nu tikko kā bij iznākus tā grāmat «Kurtizāns apakšveļ» vai apakšbiks, vai kaut kā tā. Ne es to i lasījs, ne es zin. No mazs kājs bērnībā es biež dzirdēj to grups «Dakot» dziesm «Kurtizāņ ugunskurs». Un man dikt patik. Tād smeldzīg. Es neko baig […]

Turpināt lasīt

Gluži kā bērnībā

Jūlijs jau gandrīz, gandrīz cauri, bet tas nozīmē, ka vasara būs vairs tikai vienu mēnesi. Tie no jums, kuri izmantojāt atvaļinājumu tieši jūlijā, saņēmāt uzmundrinājuma pilnus vārdus no saviem kolēģiem, vai ne? Viņiem nemaz nebija žēl, ka paši nedevās atvaļinājumā, jo jūliju bija nomainījis oktobris. Lai vai kā, vasara joprojām ir tepat, aiz loga. Kā […]

Turpināt lasīt

Ābols no ābeles tālu nekrīt, Dainis no krēsla arī ne

Ņeužeļi! Jopcik-copcik! Ak, mūžš — tās nu ir pieklājīgās replikas, kas nāk ārā tad, kad internetā apskatām video, kur Daigas Feldmanes kundze kādu brīdi esot pārdomājusi un sapratusi, ka Dainis jau nemaz tik slikts nav, un varētu sēdēt tai savā krēslā, kas dikti šūpojas, kaut pirms tam bija parakstījusi pieprasījumu par neuzticības izteikšanu. Un šīs vienas […]

Turpināt lasīt

Liekam jaunu bildi iekšā!

Kurš šorīt ir piecēlies un sajutis, ka pasaule ir nedaudz mainījusies? Nē, griešanās ātrums mūsu planētai Zeme ir palicis tas pats, gadalaiks — nu, jā, tas gan ir joprojām ziemīgi vasarīgs, un darbadiena ir kā darbadiena. Tomēr šonakt varējām mierīgi gulēt, zinot, ka vismaz kāds ir pār mums nomodā. Es neieslīgšu kādā pārlaicīgā tēmā, nesatraucieties! […]

Turpināt lasīt

Svētki, tradīcijas un ticējumi

Pēcsvētku pirmajās dienās liekas, ka laiks un pasaule kustas nedaudz citādāk. Kādiem mutē parādījies tuksnesis, un magnētiskais lauks ir tāds, ka visas navigācijas sistēmas īsti nestrādā. Citi ir kā indiāņu cilts piederīgie, jo saulē tā pārcepušies, ka viņu sarkanās sejas var ieraudzīt pat nakts tumsā. Vēl citi ir manāmā miega badā, jo vairākas naktis nav […]

Turpināt lasīt

Par ezeru un loģisko

Redzēju lielo aktivitāti un «cepšanos» ezera sakarā un domāju: «Mīļo pasaulīt, mums nekad nav labi! Un, kad ir labi, tad arī nav labi.» Dzīvojam kaut kādos prāta cietokšņos un dziedam dziesmu, kas tika skandēta jau plašu atskaņotāju laikā pirms piecdesmit gadiem. Ūdens esot netīrs, pilns ar mēsliem, smirdot un vēl sazini kas. Nu visādas variācijas […]

Turpināt lasīt

Piedod, aizmirsu!

Ir tāds teiciens «Старость — не радость». Latviski sakot — vecums nav nekas patīkams. Jā, vecumā cilvēks zaudē dažādas spējas. Kustības kļūst lēnākas un ierobežotas, piemetas dažādas kaites, kā arī atmiņa sāk pievilt. Sāc aizmirst, kur esi nolicis lietas, no atmiņas zūd kādi gadījumi un notikumi. Sliktākajā scenārijā sāk izbalēt arī tuvinieku vārdi un pat radniecības pakāpe. […]

Turpināt lasīt

Nu mums ir jauns

Šis it kā teorētiski bijis tāds politiski aktīvs laiks. Teorētiski, bet praktiski tā pilsoniskā līdzdalība bija tikpat kā nebijusi. Notika Eiropas Parlamenta vēlēšanas, kur izpildīju savu pienākumu, bet nepaspēju ne attapties, kad dzirdu pa radio, ka «rīt tiks ievēlēts jaunais Latvijas Valsts prezidents». Sākumā domāju, ka tas ir joks, bet nē. Pa SWH gan bija, […]

Turpināt lasīt