Tēvi vai tēviņi?!

Svētdien Latvijā un pasaulē tika atzīmēta Tēva diena. Kā es to zinu? Viss ir vienkārši, atliek tik atvērt sociālos tīklus un paskatīties! Tur visi vīriešu kārtas cilvēki ar bērniem dalās divās kategorijās: tie, kuru fotogrāfijas ar atvasēm ieliek viņu dzīvesbiedres, un tie, kuri paši sevi sveic šajos svētkos. Viss būtu labi — svētki taču jāsvin. Ir […]

Turpināt lasīt

Nostalģija par pirmo

Jā, šis datums vienmēr katram tautietim izraisa asociācijas. Pirmais septembris — tas ir kaut kas īpašs, pat, ja tas iekrīt otrajā septembrī. Es domāju, ka visiem ir saprotams, par ko ir runa. It īpaši šogad. Tai dienai ir tāds svars, kāds nav nevienai citai. Tas ir kā otrais Jaungads. Tās dienas svarīgums veidojas ne tikai no […]

Turpināt lasīt

Otrais aplis

Atceros to sajūtu, it kā tas būtu bijis vakar, kad pabeidzu pamatskolu, tad vidusskolu un tad — abas augstskolas. Likās, ka augstāk vairs neuzlēkt, un nemaz negribējās to darīt. Skolas gadi un studijas bija pietiekami ilgs laiks, lai beidzot varētu atpūsties no mācībām un dzīvot bez satrauktā jautājuma: kas bija jāizmācās uz rītdienu?! Gāja gadi, šīs […]

Turpināt lasīt

Dundag negrib gudr cilvēk, tik paklausīg

Mēdz sacīt, ka ar tautas muti runā patiesība. Ja gadās ieklausīties vietējo sievu sarunās, tad notiekošais tuvākajā apkārtnē kļūst pilnīgi skaidrs. Tā nu sēžu kādā pieturā, izbridusi no Bažu purva, un gaidu autobusu. Nāk divas brašas ogotājas. Viņu spaiņi pilni mellenēm. Uz autobusu jāgaida tāds laiciņš, un, to īsinot, sievas ņemas apspriest jaunākos notikumus. Pirmā […]

Turpināt lasīt

Liec mani mierā!

«Kad tad dodies atvaļinājumā?» «Jau esmu.» «Ā, tad es tevi netraucēšu, bet — vai tu varētu izdarīt vēl šo vienu darbiņu?» Varbūt tev šī ir pazīstama situācija, ka atvaļinājuma laikā tomēr īsti nevar aizmukt no darba pienākumiem. Es neesmu izņēmums, bet ceru, ka no savām kļūdām mācāmies. Nolēmu, ka neļaušu vairs nevienam sevi traucēt atvaļinājuma […]

Turpināt lasīt

Kurtizāns nav militār vienīb

Es pirms kād dīv gād dēv atvaļinājums grāmatveikal darboņiem. Tad nu tikko kā bij iznākus tā grāmat «Kurtizāns apakšveļ» vai apakšbiks, vai kaut kā tā. Ne es to i lasījs, ne es zin. No mazs kājs bērnībā es biež dzirdēj to grups «Dakot» dziesm «Kurtizāņ ugunskurs». Un man dikt patik. Tād smeldzīg. Es neko baig […]

Turpināt lasīt

Gluži kā bērnībā

Jūlijs jau gandrīz, gandrīz cauri, bet tas nozīmē, ka vasara būs vairs tikai vienu mēnesi. Tie no jums, kuri izmantojāt atvaļinājumu tieši jūlijā, saņēmāt uzmundrinājuma pilnus vārdus no saviem kolēģiem, vai ne? Viņiem nemaz nebija žēl, ka paši nedevās atvaļinājumā, jo jūliju bija nomainījis oktobris. Lai vai kā, vasara joprojām ir tepat, aiz loga. Kā […]

Turpināt lasīt

Ābols no ābeles tālu nekrīt, Dainis no krēsla arī ne

Ņeužeļi! Jopcik-copcik! Ak, mūžš — tās nu ir pieklājīgās replikas, kas nāk ārā tad, kad internetā apskatām video, kur Daigas Feldmanes kundze kādu brīdi esot pārdomājusi un sapratusi, ka Dainis jau nemaz tik slikts nav, un varētu sēdēt tai savā krēslā, kas dikti šūpojas, kaut pirms tam bija parakstījusi pieprasījumu par neuzticības izteikšanu. Un šīs vienas […]

Turpināt lasīt

Liekam jaunu bildi iekšā!

Kurš šorīt ir piecēlies un sajutis, ka pasaule ir nedaudz mainījusies? Nē, griešanās ātrums mūsu planētai Zeme ir palicis tas pats, gadalaiks — nu, jā, tas gan ir joprojām ziemīgi vasarīgs, un darbadiena ir kā darbadiena. Tomēr šonakt varējām mierīgi gulēt, zinot, ka vismaz kāds ir pār mums nomodā. Es neieslīgšu kādā pārlaicīgā tēmā, nesatraucieties! […]

Turpināt lasīt

Svētki, tradīcijas un ticējumi

Pēcsvētku pirmajās dienās liekas, ka laiks un pasaule kustas nedaudz citādāk. Kādiem mutē parādījies tuksnesis, un magnētiskais lauks ir tāds, ka visas navigācijas sistēmas īsti nestrādā. Citi ir kā indiāņu cilts piederīgie, jo saulē tā pārcepušies, ka viņu sarkanās sejas var ieraudzīt pat nakts tumsā. Vēl citi ir manāmā miega badā, jo vairākas naktis nav […]

Turpināt lasīt