Dažas priecīgas ziņas

Mazliet apmulsu, kad man uz e-pastu no kolēģa atnāca vēstule ar nosaukumu «Priecīgas ziņas!», ar komentāru, ka nemaz jau nav tik slikti, kā runā. Slikti vai neslikti, bet kā tad var neizlasīt kaut ko tik «šausmīgi» labu, ka pat vēstule jāsūta darba biedram, kas sēž otrā telpas galā un dienas laikā pat nevienu paplašinātu teikumu […]

Turpināt lasīt

Kūko, kūko dzeguzīte…

Kaut kā no mazotnes palicis prātā stāsts par dzeguzi, kura diez ko nerūpējas par saviem pēcnācējiem, nevij ligzdas un olas pašas arī neperē. Nu tādas biedējošas putnu mammas slava. Lai nu kā, dzeguze ar neko labu man nekad nav asociējusies. Ja kūkoja, tad darīja to, kad nauda nav kabatā, biedējot, ka būs bads. Vārdu sakot  […]

Turpināt lasīt

Galvenais jau, ka ir «apmēram»

Dzīvojam diezgan satraucošā laikā, kad sākam pierast arī pie iepriekš neierasta stresa. Gaidām jau nākamo paziņojumu, ar kuru tiksim pienagloti pie bezcerības staba, no kura pa reizei sanāk arī norāpties, bet tam visam par spīti vienmēr ir kaut kas, par ko varam pasmaidīt. Ir taču tas saules stars katra mākoņa galā. Kaut vai kaut kādas […]

Turpināt lasīt

Pateicība ir mūsu skābeklis

11. janvāris, kas šodien skaitās jau vakardiena, bija starptautiskā Paldies diena. Kad kolēģe to atgādināja, pirmais, kas man uzpeldēja atmiņā, ir pēc Annas Brigaderes lugas «Sprīdītis» uzņemtajā spēlfilmā redzamais fragments, kur žiperīgais laimes meklētājs saka: «Paldies, Vēja māt, paldies!», pasakoties par brīnum-sprungulīti. Tad nu doma par pateicību kā kamolītis ritinājās tālāk. Daudzu gadu garumā, lasot […]

Turpināt lasīt

Bailes — izcils sagūstīšanas līdzeklis

Pirms apmēram 75 gadiem Hermanis Gērings (Augstākais Trešā Reiha maršals un oficiālais Hitlera varas mantinieks tā nāves gadījumā) esot liecinājis Nirnbergas tiesā. Viņam jautāja: «Kā jūs pārliecinājāt vācu tautu pieņemt visas idejas?» Viņš atbildēja: «Tas bija viegli. Tam nav nekāda sakara ar nacismu, tam ir sakars ar cilvēka dabu. To var izdarīt nacistu, sociālistu, komunistu […]

Turpināt lasīt

Neuzdod jautājumus, tikai akli tici!

Pašlaik ejam šī gada pēdējos metrus, kad šķiet, ka vēlais rudens negrib dot vietu ziemai un tik neierasti dzīvojuši neesam nekad. Ja mēs pirms gada būtu zinājuši, kam sanāks iet cauri, tā noteikti tiktu nosaukta par sazvērestības teoriju, kā tagad sauc pilnīgi visu, kas neatbilst «pareizajam» viedoklim. Nenoliegšu, ka man valstī notiekošais šķiet kā bezjēdzīgums […]

Turpināt lasīt

Salīdzināšana esot visu nelaimju pamatā

Nesen dzirdēju joku par to, ka demokrātija ir tad, kad vilks piedāvā zaķim izvēli — kļūt par brokastīm, pusdienām vai vakariņām. To varbūt kaut kur varēja attiecināt uz pirmskovida ēru, bet tagad pat to nevar izvēlēties. Ēd mūs, kad grib un kā vien grib — svaigā, ceptā, šmorētā vai tvaicētā veidā, berot virsū tādas garšvielas, […]

Turpināt lasīt

«Nelegālā maizes ceptuve»

Jau ilgus gadus prātā palikusi kādas internetā pieejamas puišu — amatieru latgaliešu valodā ierunātas parodijas «Lykuma draugi» pats iesākuma fragments. Visas filmas teksts nenopietns bez gala, ka nevar par dzirdēto nesmieties. Muļķību kalnagals, bet «cepums» ierunātājiem par radošumu, bagāto iztēli un valodu, jo talants patiešām nav noslēpjams. Visi tādu «muļķi dzīt» vis nevarētu. Vārdu sakot […]

Turpināt lasīt

Tu arī no Marsa?

Nesen uzrunāja karikatūra, kurā redzama jau bezmaz vai mūsu zemes spārnotā klasika, proti, Mārtiņš Rītiņš ar savu teicienu: «Ja ledusskapī nekā nav, paņem lasi!» Tur gan vēl klāt bija pierakstītas arī garneles un ikri, bet slavenajam «Vincenta» šefpavāram karikatūrā blakus arī Krišjānis Kariņš, kurš līdzīgi iesaka: «Ja budžetā naudas nav, ņemam vienu miljonu, otru miljonu…» […]

Turpināt lasīt

Zupiņu naktī tagad strēbi divos vai trijos?

Vai man vienam šis laiks, kad pulksteņa stundas rādītājs tikai dažas dienas ir pagriezts stundu atpakaļ, šķiet tāds dīvains? Tas notiek jau daudzus, daudzus gadus, bet katru reizi no jauna apjaušu, ka tas patiešām ir jokains laiks un ietekmē pat domāšanu. Vismaz es pirmo nedēļu jaunajos apstākļos domāju apmēram tā: «Ooo, pulkstenis ir jau desmit […]

Turpināt lasīt