Ārpus recepšu grāmatas un ikdienas rāmja

Augusts jau pārlūzis uz pusēm, un ikdienā arvien uzstājīgāk pieklauvē rudenīgākas noskaņas. Tāda smeldzīga sajūta, ka vēl tikai no rītiem ir vasara un kaut kas neglābjami aiziet, izslīd, izgaist nebūtībā. Ja varētu vasaras košākos mirkļus salikt burciņās plauktos un pagrabā, lai tumšajos mēnešos ik pa laikam panašķētos… Varbūt daudziem, tāpat kā man, plaukti neliektos no […]

Turpināt lasīt

Taureņu salidojums Liepu pilsētā

Tik vilinošs nosaukums bija dots Valdemārpils pilsētas svētkiem. To programmas plašais un vispusīgais piedāvājums no agra 27. jūlija rīta līdz jaunas dienas gaismai bija pievilcīgs vietējiem iedzīvotājiem un daudzajiem ciemiņiem. Kamēr tveice vēl nesteidzās pārņemt ielas, namus un dārzus, bija bauda lēni izstaigāt pilsētu krustu šķērsu, lai izbaudītu, uzsūktu sevī tās rāmo ritmu, ieraudzītu un novērtētu […]

Turpināt lasīt

Jau jūlijs? Vēl tikai jūlijs

Jūlija mēnesim piemīt kaut kas nesatricināmi pamatīgs. Varbūt tās ir vasaras pilnbrieda smaržas, skaņas un krāsas, kas nomainījušas visu iepriekšējo, vēl pavasarīgi vieglprātīgo buķeti. Varbūt negribas ļauties dziļi, dziļi pukstošajai atziņai, ka rudens jau vairs nemaz nav tik tālu. «Vasara jau cauri…» nejauši turpinot manu domu, skaļi un rezignēti noteica nogurusi ravētāja netālajā mazdārziņā. It […]

Turpināt lasīt

Vēl raganas spieto, vēl saule kāpj kalnā

«Nu mēs varam Jāņos iet,/ Nu mums dārzi izravēti./ Lai kaunas ciema puiši,/ Tiem papuves neuzartas.» Vienā četrrindē tēlaini veselu tautas tradīciju buķeti 1931. gadā pierakstītājai nodziedājusi 1862. gadā dzimusī Lavīze Poruks Talsu apriņķa Laidzes pagasta «Tuņos». Tā ir tikai sīka kripatiņa no gadu simtos krāta un mantojumā atdota tautas bagātības pūra. Patīk mums tas vai ne, […]

Turpināt lasīt

Laika kapsula tagadnei un mūžībai

Piektdienas, 7. jūnija, pēcpusdienā Abavas pagasta Firkspedvāles muižas topošā parādes lieveņa pamatnē iecementēja Laika kapsulu. Dokumentāla vēstījuma atstāšana ir svarīga pietura muižas kompleksa mūsdienīgas atdzimšanas ceļā. Līdz šim Starptautiskā mākslinieku rezidence Pedvālē darbojās tikai vasaras sezonā. Lai nodrošinātu tās pilnvērtīgu darbu visa gada garumā un turpmāko attīstību, 2015. gadā tika uzsākts darbs pie projekta pieteikuma sagatavošanas […]

Turpināt lasīt

Aiz raibo čaumalu čupiņas

Ar smaidu klausījos, ka bērnudārzos īpašu uzmanību pievēršot pat tādai dzīves izziņai kā materiālu mācība. Apjēgai par atšķirīgiem audumiem, stiklu, mālu, koku un tā bezgalīgi, kas man līdz šim likās augšanas un veidošanās laikā neizbēgami apgūstama bez kādas īpašas programmas. Tāpēc interesanti bija neiejaukties un vērot, kā jaunākā mazmeita, astoņus mēnešus veca personība, līksmi ar […]

Turpināt lasīt

Arī informācijas kalns ir sašķirojams

Ikdiena man, tev, lasītāj, nemitīgi pamet vielu pārdomām. Tam nebūt nav jābūt sazin cik dižam notikumam, lai liktu žiperīgi strādāt pelēkajām šūniņām. Tikai — ko mēs ar šo mantu darām? Tikko saņēmu uzaicinājumu piedalīties pasākumā «Vai katrs var būt žurnālists?». Pasmējos, jo man ir pietiekami liela pieredze, lai bez braukšanas uz saietu galvaspilsētā atbildētu «Nē!». Darbs […]

Turpināt lasīt

Ilgoņa Bērsona laiku nospiedumi

Marta sākumā Rīgā, Ķīpsalā, jau 22. reizi notika Latvijas Grāmatu izstāde. Tajā piedalījās 103 uzņēmumi no astoņām valstīm. Ar svarīgākajiem jaunumiem iepazīstināja 49 Latvijas grāmatizdevēji. Izstādes ietvaros darbojās arī «Rakstnieku viesistaba». 2. martā tajā notika filoloģijas zinātņu maģistres Madaras Eversones sastādītas un apgādā «Zinātne» izdotas grāmatas «Laiku nospiedumi. Ilgoņa Bērsona dzīve dienasgrāmatās, vēstulēs, atmiņās un attēlos (1947—1990)» atvēršana. 1931. […]

Turpināt lasīt

Bērns izies pašaut ar īstu, nevis rotaļu bisi

Pēc aculiecinieku pierakstītajām atmiņām, pirmā ugunsskulptūra Talsos bijusi jau kādā 1921. gada tumšā naktī. Toreiz gan nevienam ne prātā nenāca to saukt par māksliniecisku performanci, bet liesmojošo lāpu Dzirnavkalna galotnē, iztālis redzamu visā pilsētā, uztvēra ar šausmām, bailēm, neziņu — kā nu kuram tajos laikos dzīves pieredze bija iemācījusi. Dokumentālajā darbā «Talsu namu stāsti» lasāma laikraksta ziņa: […]

Turpināt lasīt

Mani gadi, tāpat kā mana ziema, ir manējie

Pavasarim ir pašam savs kalendārs. Tas nu gan man nemaz nav jāšķirsta, jāstudē un svarīgākais jāpasvītro, lai ko svarīgu nepiemirstu. Par pavasari taktiski brīdina sanervozējies amariļļa sīpols. Visus tumšos mēnešus mitrā tumsā badināts, spoži zaļu asna strīpiņu izbīdījis. Mana mīļā tante, kurai drīz vien sāksim domāt par visjēdzīgāko dāvanu deviņdesmitajā dzimšanas dienā, sparīgi zvana un […]

Turpināt lasīt