Ūdenssaimniecības tarifs Mērsragā pēdējo reizi paaugstināts pirms vairāk nekā desmit gadiem. Lai gan to mēģināts aktualizēt jau iepriekš, tarifs palika nemainīgs. Tas radīja finansiālus zaudējumus un neļāva sakārtot tehnisko bāzi.
Mērsradznieki šobrīd maksā 91 centu par kubikmetru ūdens, bet kanalizācijas tarifs ir 2,13 eiro. Tātad kopā — trīs eiro un daži centi. Šāds tarifs pieņemts 2011. gadā, taču būtiski augušas izmaksas darbaspēkam, materiāliem, elektrībai un citām pozīcijām.
«Mēs pieprasījām 2015. gadā, lai mums palielina tarifu. Tas netika darīts, un tāpēc lūdzām dotāciju. Un tad mēs to minimumu varējām izpildīt. Pat algas nevarējām palielināt,» skaidro SIA «Mērsraga ūdens» grāmatvede Rasma Šamā-jeva. «Mums jau bija problēma tad, kad palielināja minimālo algu.»
Pirms mēneša darbu sāka jauns uzņēmuma valdes loceklis Aivis Vincevs, kuram bija skaidrs, ka tarifa celšana ir neizbēgams jautājums. Izstrādājot tarifa aprēķinu, konstatēts, ka, ja to celtu atbilstoši pašizmaksai, kāpums būtu par 84%.
«Tas, protams, būtu ļoti liels slogs, īpaši šajā situācijā iedzīvotājiem. Tādēļ ar Talsu novada pašvaldību tika veiktas pārrunas, izskaidrota situācija un panākta vienošanās par to, ka šobrīd, kamēr uzņēmumā tiek veikta reorganizācija un uzlabota finanšu situācija, tarifs tiek piemērots nedaudz virs SIA «Talsu ūdens» noteiktajiem tarifiem,» saka SIA «Mērsraga ūdens» valdes loceklis. Viņš min, ka, visticamāk, iepriekš tarifs nav pacelts sociālu iemeslu dēļ, lai neradītu slogu iedzīvotājiem. «Tomēr jāsaka, ka šis ir novedis pie tā, ka ir ļoti daudz tehnisko problēmu. SIA «Mērsraga ūdens» nav bijusi ilgtermiņa vai pat vidēja termiņa attīstības plāna, līdz ar to ir tehniskās problēmas, kas šogad būtu jārisina. Par to esmu informējis arī jauno kapitāldaļu turētāju un domi — būs nepieciešami pietiekami lieli ieguldījumi, lai atbilstoši normatīvajam regulējumam varētu nodrošināt, ka ūdens piegāde un kanalizācijas savākšana ir nepārtraukts pasākums. Ir ļoti daudz problēmu, kas var jebkurā brīdī novest pie tā, ka pakalpojuma sniegšana tiek apturēta uz īsāku vai ilgāku laiku. Pieņemsim, kanalizācijas pārsūknēšanas stacijās ir jābūt pēc noteikumiem diviem sūkņiem. Ja viens ir apstājies vai pārtraucis savu darbību, lai automātiski pārslēgtos uz otru sūkni, taču mums atsevišķos gadījumos ir tikai viens, kura tehniskais stāvoklis arī ir diezgan apšaubāms, un nav saprotams, cik ilgi tas varētu strādāt. Pirmajās dienās jaunajā amatā esot, mums jau bija divas avārijas situācijas, kur vienā gadījumā, paldies Dievam, nevajadzēja ierobežot ūdens padevi uz ilgu laiku. Tomēr otrā gadījumā avārija bija pietiekami liela, un nācās uz vairāk nekā 24 stundām ierobežot vairākām mājām ūdens padevi,» skaidro SIA «Mērsraga ūdens» valdes loceklis Aivis Vincevs.
Tarifs kāps par 26% jeb 80 centiem. Līdz 24. janvārim iedzīvotājiem bija iespēja iesniegt rakstisku viedokli un priekšlikumus, taču līdz pagājušās nedēļas beigām, kad notika intervija, neviens to izdarījis nebija. Daži vērsušies klātienē, taču, saņemot skaidrojumu, lielas pretestības neesot.
Ja arī jaunais tarifs neatbildīs pašizmaksai, vai uzņēmums būs spējīgs ilgi ar to strādāt? Aivis Vincevs atzīst, ka uzņēmumam ir lieli ūdens zudumi — gan nelegālu pieslēgumu, gan nesakārtotas infrastruktūras dēļ — tādēļ primārais esot novērst zaudējumu apmēru, lai pakalpojuma pašizmaksa tuvinātos šobrīd noteiktajam tarifam. «Bet, visticamāk, ka mēs nevarēsim samazināt tik daudz to zaudējumu sadaļu, jo diemžēl Mērsragā nav tik liels klientu loks, lai pašizmaksa varētu būt zema. Veicot visas reformas un uzlabojumus, tad arī ar kapitāldaļu turētāju būs jārunā, kā uzņēmums tālāk darbojas un kā tiek mainīts tarifs.»
SIA «Mērsraga ūdens» grāmatvede min, ka nopietnu parādnieku skaits uzņēmumam ir līdz desmit cilvēkiem. Iespējams, jaunais tarifs skaitu palielinās, taču ne būtiski. «Mēs tā enerģiski strādājām, zvanījām un dzenājām tos parādniekus. Bija iesaistīti arī parādu piedzinēji, tiesu izpildītāji, kas arī darbojās ilgstoši,» saka R. Šamājeva. Aivis Vincevs piebilst, ka uzņēmumam izveidojusies laba sadarbība ar sociālo dienestu, lai risinātu visām pusēm izdevīgāko risinājumu par parādu segšanu.
Jaunais valdes loceklis uzņēmumā ienācis ar jaudu, un viņš redz vairākas lietas, kas SIA «Mērsraga ūdens» jāmaina. «Pieņemsim, ja runājam par daudzdzīvokļu mājām, no normatīvā viedokļa ir pieļaujami tiešie norēķini, kad dzīvokļu īpašnieki pa tiešo maksā ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējam, tomēr mūsu atbildības robeža ir ievadkrāns. Bet diemžēl «Mērsraga ūdenī» līdz šim nav uzskaitīts, kāds ir iztrūkums un neapmaksātais ūdens daudzdzīvokļu mājā, jo arī iekšējās infrastruktūras stāvoklis ir svarīgs, lai secinātu, vai un cik rodas šie zaudējumi. Šis ir primārais darbs, un jau no 1. februāra pirmā daudzdzīvokļu māja būs sakārtota un varēsim izdarīt secinājumus. Šāds liktenis būs visām mājām,» saka A. Vincevs.
Veicot revīziju, jau, iespējams, atklāti nelegāli pieslēgumi. Uzņēmums kļūšot digitālāks, pieejamāks un mainīs gan norēķinu kārtību, gan mēģinās panākt, lai iedzīvotāji norēķinās regulāri un uzņēmums var plānot savus ieņēmumus. Aivis Vincevs nav mērsradznieks, un kā ne-vietējam, pārmaiņas viņam ieviest vieglāk. «Protams, es saprotu arī iedzīvotājus. Arī es esmu dzirdējis, ka «līdz šim mums viss bija kārtībā, mums tā ir jau no laika gala. Ko jūs no mums gribat?» Diemžēl tā tas noteikti ir bijis, tomēr tas nav ne likumīgi, ne atbilstoši normatīvajiem aktiem, ne uzņēmuma interesēs un īstenībā arī pašu iedzīvotāju interesēs,» atzīst SIA «Mērsraga ūdens» valdes loceklis Aivis Vincevs.
Tā kā SIA «Mērsraga ūdens» sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu apjoms gadā nepārsniedz 100 000 kubikmetrus, tad aktuālā tarifu apstiprināšana jāveic nevis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai, bet Talsu novada domei.