Kultūras telpa — lielveikals

Žurnālista viedoklis

Kas gan būtu mūsdienu iedzīvotājs, kas ikdienas pirkumiem, savai izklaidei, vaļaspriekiem un citu iemeslu dēļ neapmeklētu lielveikalus?! Tieši lielveikali būtiskā mērā ir tie, kas nosaka un parāda sabiedrības kopējo attieksmi pret jebkādiem ārpusē notiekošajiem procesiem, pārmaiņām, kāpumiem, kritumiem un citiem apstākļiem. Tie veido nozīmīgu kultūras telpu un, patiesībā — pat pašu sabiedrību.
Arī es uzskatu lielveikalu par kultūras telpu, kurā saplūst viss — primāri nepieciešamais, skaistais, dažādi izklaides elementi, dažādi viedokļi un skatījumi. Ļoti iepatikās dzirdētais: «Tuvošanās supermārketam līdzinās laimes gaidām.» Jāatzīst, ka arī mani pārņem šī pacilātā sajūta, apmeklējot kādu lielveikalu un iepērkot kaut ko, kas jau sen ticis kārots jebšu noskatīts. Tā ir tā laimes un pilnības sajūta, kas iepriecina. Savā ziņā lielveikali ar plašo piedāvājumu klāstu ir tie, kas liek izdarīt izvēles, liek domāt stratēģiski, formulēt un sakārtot savas domas, iespējams, atļauties nedaudz vairāk, nekā arī galu galā — liek justies labi! Tajos saplūst visas šīs sabiedrības nepieciešamības, kas stimulē pašu lielveikalu attīstību, komunikāciju ne tikai vietējā, bet arī starpkultūru līmenī, un visiem procesiem, kas saistīti ar urbanizāciju. Nedrīkst piemirst arī to, ka tieši lielveikali ir tā vieta, kurā dinamiskās darbības dēļ visstraujāk noris dažādi atjaunošanās, uzlabošanās un pilnveidošanās procesi, un virzība, tiecoties pēc vislabākā, ko sniegt to apmeklētājiem.
Pavisam interesanti, šķiet, tas, ka ne baznīcā, ne muzejā durvis pašas vaļā neveras, kā tas ir lielveikalos. Muzeji un īpaši — baznīca visos laikos līdz šim ir centušās apliecināt cilvēka būtību un piederību tām, taču par šo piederību stiprāka ir vien tā, kas saista lielveikalu ar cilvēku. Tas tiešā veidā skaidrojams ar to, ka lielveikalos cilvēki var justies kā galvenie varoņi un visu vērtību noteicēji. Iespējams, vienīgā un lielākā problēma būtu ekonomiska rakstura spriedze, taču arī tas ir relatīvi mazam skaitam lielveikala apmeklētāju, jo katrs par saviem iepirkšanās paradumiem secina pats un tad arī izlemj, vai ir iespēja, neskatoties uz vēlmēm un vajadzībām. Lielveikalos ir viss un visi. Skaties, kurā dienas stundā gribi, vienmēr būs cilvēki. Citreiz, pat šķietami tik daudz, kas radītu priekšstatu, ka lielākā daļa ir nestrādājošu, bet labi pelnošu apmeklētāju.
Cik interesanti ir šobrīd! Laikā, kad valstī, būtiski pasliktinoties ar «Covid-19» sasirgušo skaitam, likums ik pa laikam aizliedz durvis vērt ikvienam lielajam lielveikalam, ar dažādiem izņēmumiem. Protams, cilvēki neatkarīgi no situācijas, centīsies savu prieku par veikala apmeklēšanu turpināt. Tas īpaši redzams brīžos, kad tuvojas kādi svētki. Cilvēkus pārņem pilnīgs neprāts. Teju vai apsēstība, kas ilgst konkrētu laika posmu.