Audits Mērsragā uzrāda nepilnības finanšu izlietojumā

Pagājušā gada 13. septembrī Talsu novada domes ārkārtas sēdē izskanēja informācija par iespējamajiem sarežģījumiem finansiālajā situācijā Mērsraga pagastā (iepriekš novadā). Lai iegūtu detalizētu informāciju par to, pašvaldība pasūtīja auditu, ko veica uzņēmums SIA «Auditorfirma padoms». Tagad zināmi tā rezultāti, kas norāda uz vairākām nepilnībām novada finanšu izlietojumā. Komentējot tos, vēl amatā esošais Mērsraga pagasta pārvaldes vadītājs Roberts Šiliņš teic, ka tie ir formāli pārkāpumi, jo neviens neko piesavinājies neesot.
Audits veikts par laika posmu no 2021. gada janvāra līdz jūnija beigām. Jūnijā toreizējais Mērsraga novads pievienojās Talsu novadam un kļuva par Mērsraga pagasta pārvaldi. Veiktajā auditā pēc pašvaldības norādījumiem auditori skatījuši tādas jomas kā transportlīdzekļu izmantošana, piemaksu izmaksāšanas atbilstību normatīvajiem aktiem, pašvaldības budžeta finanšu kontroli un uzskaiti.
Auditors konstatējis, ka Mērsraga novada pašvaldībā nav bijusi izstrādāta metodika par autotransporta izmantošanas kārtību, nav noteikts personu loks, kas drīkst lietot pašvaldībai piederošo autotransportu, un nav noteiktas degvielas izlietojuma normas. Šo kontroles mehānismu trūkuma dēļ pastāv risks, ka nelikumīgi izlietoti 743,13 eiro. Tāpat nav izstrādāti iekšējās kārtības dokumenti, kas reglamentētu personīgā transporta izmantošanas kārtību pašvaldības vajadzībām. Izvērtējot degvielas daudzumu un iesniegtos attaisnojošos norakstīšanas dokumentus, secināts, ka pastāv risks, ka nelikumīgi izmantota degviela 444,51 eiro vērtībā.
Mērsraga novada pašvaldībā pretrunā normatīvajiem aktiem notikusi arī prēmiju izmaksa. Mērsraga novada pašvaldības amatpersonu un darbinieku darba samaksas un sociālo garantiju nolikumā nav iekļauta sadaļa par piemaksām, prēmijām un naudas balvām, kas neatbilst normatīvo aktu prasībām. Atsevišķos gadījumos izmaksātas prēmijas 100 procentu apmērā no darbinieku algas, lai gan to apmērs nedrīkst pārsniegt 75 procentus. Arī piemaksu apmērs, kas noteikts līdz 30 procentu apmērā no algas, ir ticis pārsniegts. Tāpat auditoram nav uzrādīti darba samaksas aprēķinu saraksti, jo tie nav tikuši sagatavoti, lai gan to paredz gan Ministru kabineta noteikumi, gan Grāmatvedības likums. Izskatot pieejamo informāciju, nebija iespējas gūt pārliecību par visu piemaksu likumību, jo netika uzrādīti visi attiecīgie rīkojumi. Šī iemesla dēļ pastāv risks, ka nelikumīgi izlietots 4164,51 eiro.
Neatbilstības normatīvajiem aktiem konstatētas arī Mērsraga pašvaldības budžeta sastādīšanā. Sagatavotajam budžeta projektam jāsatur paskaidrojuma raksts, kas ietver arī informāciju par to, kāds līdzekļu apjoms paredzēts izdevumiem katrā budžeta klasifikācijas kategorijā, un informāciju par katra finansējuma mērķi. Pašvaldībā nav bijis izstrādāts un apstiprināts dokuments, kas noteiktu pašvaldības kārtējā gada budžeta sagatavošanas un apstiprināšanas kārtību. Auditors secinājis, ka nav iespējams gūt pārliecību par budžeta izpildes kontroli, jo nav atbilstošu dokumentu, kas to regulētu, tagad liecina pašvaldības publicētā informācija par audita rezultātiem. Pēc saņemtā auditora ziņojuma pašvaldība plāno vērsties Valsts policijā, «Talsu Vēstīm» teic pašvaldības sabiedrisko attiecību un mārketinga nodaļas vadītāja Inita Fedko, reizē norādīdama, ka audita ziņojums publiski nebūs pieejams, jo tā esot ierobežotas pieejamības informācija.
Vai zināja?
To, ka finansiālā situācija Mērsraga novadā nav stabila, jo novads ar pieejamajiem resursiem, iespējams, nevarēja segt savas funkcijas, varēja nojaust jau pagājušā gada sākumā. 2021. gada 26. februāra Dundagas novada, Mērsraga novada, Rojas novada un Talsu novada pašvaldības finanšu komisijas protokolā lasāms, ka sēdē izskatīšanai bija virzīts jautājums par Mērsraga novada pašvaldības budžeta un finanšu vadības aizņēmuma ņemšanu Valsts kasē 53 372 eiro apmērā ar atmaksas termiņu trīs gadi. Toreizējā Mērsraga novada domes priekšsēdētāja Roberta Šiliņa pamatojums — ņemot vērā, ka 2021. gadā valsts garantētie, plānotie ieņēmumi no iedzīvotāju ienākumu nodokļa sadales un Pašvaldību izlīdzināšanas fonda, salīdzinot ar pagājušo gadu, ir samazinājušies par 7,6 procentiem, bet visā valstī ir palielināti sociālo pabalstu izmaksu apmēri, kā arī minimālā darba alga, nepieciešams Valsts kasē lūgt piešķirt aizņēmumu pašvaldības uzturēšanas izdevumu segšanai. Minētā aizņēmuma summa nosegšot visu gadu. Toreizējā Talsu novada domes vadītāja Sandra Pētersone (vada arī šobrīd Talsu novada domi) sēdē aicināja saskaņot Mērsraga novada pašvaldības lūgumu, kas no visām iesaistītajām pusēm tika izdarīts. Interesējoties, vai toreiz nebija nojausma, ka Mērsragam varētu būt problēmas ar finanšu līdzekļiem, Talsu novada domes priekšsēdētāja Sandra Pētersone «Talsu Vēstīm» teic: «2021. gadā, apvienotajā finanšu komisijas sēdē skatot jautājumu par Mērsraga pašvaldības aizņēmuma ņemšanu Valsts kasē uzturēšanas izdevumu segšanai, tika iesniegti pamatojošie dokumenti, tai skaitā, Mērsraga novada pašvaldības domes lēmums par aizņēmuma ņemšanu 53 372 eiro. Pamatojošā sadaļā, komisija tika informēta par būtisku iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazinājumu 2021. gadā pret 2020. gadu Mērsraga pašvaldībai 7,6% apmērā, saskaņā ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa proporcijas izmaiņām starp valsts un pašvaldības budžetiem, kas kopumā bija 92 850 eiro.»
Pārvaldnieku atbrīvo no amata
Robertu Šiliņu Mērsraga pārvaldes vadītāja amatā kā atbilstošu kandidātu Talsu novada domes deputātu vairākums atbalstīja 2021. gada 5. novembra Talsu novada domes ārkārtas sēdē. Šā gada 27. janvārī domes sēdes darba kārtībā kā papildu darba kārtības jautājums bija iekļauts par Roberta Šiliņa atbrīvošanu no Mērsraga pagasta pārvaldes vadītāja amata, nosakot, ka pēdējā darba diena viņam būs 31. janvāris. Pats pārvaldnieks «Talsu Vēstīm» teic, ka no amata aiziet, jo beidzas pārbaudes laiks. Jautāts, vai ir iepazinies ar audita rezultātiem, viņš apstiprina, ka tos ir apskatījis. «Varu teikt tā — vienmēr var strādāt labāk, bet esmu pārliecināts, ka neviens neko nav piesavinājies un tā tālāk. Tie pamatā visi ir formāli pārkāpumi, ja to paskatās dziļāk. Cilvēku bija tik daudz, cik bija, viņu saprašana bija tāda, kāda tā bija. Tas viss ir noticis budžeta ietvaros, un arī piemaksas cilvēki ir saņēmuši par reāli veiktu darbu. Darbinieku ir tik, cik ir. Ja viens darbinieks veic, piemēram, četrus darba pienākumus, tad attiecīgi piemaksas arī salasās,» saka Mērsraga pārvaldes vadītājs.
Lūgts komentēt auditora secināto, ka nav iespējams gūt pārliecību par budžeta izpildes kontroli, jo nav atbilstošu dokumentu, kas to regulētu, R. Šiliņš to pamato ar darbinieku aiziešanu un to, ka nav neviena, kam paprasīt šo informāciju. «Kad atnācu atpakaļ uz pārvaldi, šeit neviena vairs nebija. Ja zinātu, kur dokumentus meklēt… Ja nezini, kur meklēt, ir grūti atrast. Iespēju robežās palīdzējām auditoram ar dokumentiem, bet ir lietas, kas bija datoros un vairs nav. Normāli jau būtu, ja darbinieks aiziet un kāds tās pārņem. Cik es saprotu, nevienam nekas nav nodots, tāpēc ir tā, kā ir. Es pieņemu, ka bija un joprojām ir pietiekami lielas neskaidrības gan Talsos, gan šeit. Sakarā ar visu to ir milzīgs haoss sistēmā, un, paies ilgs laiks, kad tas viss sakārtosies. Es uzskatu — kā pārvaldnieks esmu darījis daudz un vēl pat vairāk. Kad atnācu uz pārvaldi, būtībā biju atstāts viens, kas īsti nav normāli. Šos trīs mēnešus esmu darījis visu, lai pārvaldes darbība netiktu pilnībā paralizēta un cilvēki spētu kaut kādā veidā nonākt pie informācijas. Pašreiz ir tā, ka ar informāciju uz vietas ir diezgan bēdīgi. Man nav ko sev pārmest, jo visu esmu darījis pēc labākās sirdsapziņas un arī pirms tam. Esam strādājuši pieejamo cilvēku un resursu robežās,» ir pārliecināts vēl amatā esošais pagasta pārvaldnieks.