Kristīne KārkliņaIesācies jauns gads, un kā tradīcija ieviesusies ielūkošanās Mērsraga ostas darbībā, tāpēc sazinājāmies ar ostas pārvaldnieku Jāni Budreiku, lai noskaidrotu aktuālo un to, kā aizritējis 2021. gads kravu apgrozījuma jomā.
— Kā aizritējis 2021. gads Mērsraga ostā? Pandēmijas sakarā visbiežāk dzirdamas tikai negācijas.
— 2021. gadā mums kravu apgrozījums pieauga par 25 procentiem. Tas ir viens no labākajiem rādītājiem Latvijā — uz tā kopējā fona, ka Latvijā kravu apgrozījumiem ir kritums un diez ko neiet. Komerckuģu skaits arī pieaudzis par 27 procentiem. Kravu apgrozījuma ziņā mums ir rekords kopš ostas pastāvēšanas vēstures, proti, 504,1 tūkstotis. Mēs pārkraujam kūdru, celulozes šķeldu, kurināmo šķeldu, koksnes granulas, smiltis, labību, koku mizas, zāģmateriālu. Koku mizas ir jauna krava. Tāpat mēs diversificējam kravas. Zāģbaļķu imports mums nāk uz «Vika Wood» ļoti daudz, un tiem ir gandrīz 400 procentu pieaugums. Un viens no veidiem, kā iegūt zāģbaļķus, ir caur Mērsraga ostu. Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai tie lielie ražotāji, kas atrodas netālu no Mērsraga ostas, piemēram, Laucienes pagastā, nebrauktu uz ostu pa apkārtceļiem. Ir taisnais ceļš 19 kilometru garumā, un tas ir ļoti svarīgs uzņēmējiem un ostām, bet tas ir grantēts, un to nepieciešams sakārtot. Grantētais ceļš «Stende—Lauciene—Mērsrags» — tas nav tikai ostas projekts. Tas ir valsts līmeņa projekts, pati Mērsraga ostas pārvalde to nevar ietekmēt, bet Talsu novads gan ko varētu. Šis ceļš ir svarīgs Talsu novada uzņēmējiem. Ja tas būs sakārtots, tad loģiski, ka būs lielāki ieņēmumi un iespējas attīstīties. Protams, arī jaunas darba vietas un viss pārējais, kas no tā izrietētu. Tāpat ir granulu rūpnīca, kas ved kravas. Viņi brauc pa apkārtceļu. Tāpat celulozes šķelda, baļķi, granulu kravas, smiltis. Visas šīs kravas tiek vestas pa apvedceļu, lai tiktu līdz Mērsraga ostai. Arī loģistikas ķēde būtu lētāka, ja tiktu sakārtots taisnais ceļš. Tas ir stratēģiski nozīmīgi. Šis jautājums ir aktuāls, un par to ir runāts, cik nu bijis iespējams. Tagad jācer, ka tas tiks aktualizēts jau citā līmenī. Tomēr tie rādītāji ir, un kravas jau pa gaisu nelido. Un apkārtceļi tiek lauzti. Kravas ved pa ceļu, kas ved gar Rideļu dzirnavām vai nu arī caur Upesgrīvu. Un ir liela atšķirība, vai brauc uz vienu galu 20 kilometrus, lai sasniegtu mērķi, vai brauc 40 vai 45 kilometrus. Ir tomēr starpība. Ja vēl dārgā degviela… Ja, piemēram, tās pašas granulas vai celulozes šķelda, vai baļķi tiktu vesti pa taisno, tad izmaksas arī varētu dalīt ar divi.
— Kuru «ausis» būtu jāsasniedz, lai ceļš tiktu sakārtots?
— Tas tāds provokatīvs jautājums. (Smejas.) Es par to esmu sacījis jaunā Talsu novada vadībai, aktualizējot šo jautājumu. Tikai ar tās spēku varētu ceļu sakārtot. Tas, protams, nav tāds risinājums, ka tūlīt un tagad, bet vismaz teorētiski to iezīmēt kādos valsts plānos novada vadībai noteikti izdotos kā solis uz priekšu. Tas būtu ļoti labi. Talsos ir jau grandiozie plāni par halli jau vairākus gadus, bet visi redzam, kāda ir virzība. Tas nenotiek ātri… Kur man ir iespēja, tur es aktualizēju šo jautājumu. Tas ir svarīgi ne tikai ostai, bet arī uzņēmējiem.
— Cik kuģiem Mērsraga osta pašlaik ir mājvieta?
— Mums ostā šobrīd mājvietu atraduši trīs zvejas kuģi un trīs ostas flotes kuģi. Un zivju apgrozījums, pārkrautās zivis ostā bija 4100 tonnu. Arī 28 procentu pieaugums. Mūsu kuģi ir jaudīgi. Ja agrāk bija vajadzīgi mazi kuģi un jau ar tiem sasniedzām daudz, tad tagad ar trijiem pietiek. Ostā ienāk arī jahtas. Ir izbūvēts pasažieru termināls, taču «Covid-19» pandēmijas dēļ viesnīca ir apturējusi darbu un nevar strādāt. Bet tādas lietas mums ir — gan jahtu tā saucamais centrs, gan pasažieru termināls, gan zvejnieku kuģi, gan kravas.
— Kravu sakarā ir liels procentuālais pieaugums. Ar ko tas izskaidrojams?
— Tirgus — tas ir viens. Un otrs — tas pirmais kovida gads bija šoks. Tas arī veicināja to, ka ir milzīga atšķirība. Ekonomika atkopās, un iepriekšējā gadā, ja nemaldos, ir kāpis arī eksports. Ja salīdzina 2020. gadu ar 2021. gadu, tad ir lielas rādītāju atšķirības. Protams, mēs arī aktīvi strādājam pie tā, lai tie paši zāģmateriāli būtu pie mums, arī koku mizas ir jaunas kravas. Tātad pašu aktīvs darbs, piesaistot kravas. Pārējās kravas mums jau ir bijušas. Zāģmateriāli mums aizgāja uz Angliju. Bija loģistikas ķēdes problēmas, un mūsu uzņēmumu īpašnieki runāja ar kravu īpašniekiem, piedāvāja Mērsraga ostu, un viss sanāca veiksmīgi.
— Cik darbinieku strādā Mērsraga ostā?
— Mums ir stividori, jahtu ostas darbinieki, zvejnieki, ir arī zivju pārstrādes cehs… Ostas teritorijā ir ap 100—150 strādājošo.
— Vai visi ir vietējie?
— Gan tā, gan tā. Kad bija zivju rūpnīcas, tad skaitlis bija pie 600. Atšķirība ir liela. Vienā zivju rūpnīcā bija 250 strādājošo, otrā zivju rūpnīcā — 150… Tad bija ļoti daudz.
— Kas pašlaik ir ar zivju rūpnīcu teritorijām, kurās darbošanās pārtraukta?
— Tās industriālās teritorijas pašlaik ir tukšas. Bankas ir īpašnieces, un mēs mēģinām atrast nomniekus šīm teritorijām. Jācer, ka šogad vienā no tām būs nomnieks, tiks parakstīts līgums un uzsākta jauna uzņēmējdarbība. Mums vispār šobrīd ir 10,2 ha industriālā parka, kas atrodas ostas teritorijā. Kāpēc industriālais parks? Tādēļ, ka tur ir infrastruktūra, laukumi, telpas, ūdens, asfaltētie ceļi, elektrība… Bet vajag nomnieku. Kovids ietekmēja visu kustību, jo uzņēmēji, ar kuriem runājām, grib nogaidīt, lai redzētu, kāda situācija ir kopumā valstī. Tās, protams, būtu arī jaunas darba vietas.
— Kādi kritēriji ir nomnieku meklēšanā?
— Mēs meklējam nomniekus, kuriem būtu saistība ar ostu. Tādus, kuri izmantotu ostas piestātnes. Ir vajadzīgi nomnieki, kuriem ir vajadzīga osta. Citas teritorijas jau var atrast Talsu rajonā. Ostai tomēr ir cita funkcija… Mums aktuāls ir arī elektrības jautājums. Zivju rūpnīcas patērē daudz elektrības. Ja mēs tajā teritorijā atrodam investorus un viņiem vajadzētu daudz elektrības, tad atkal būsim, kur bijām, — pie sasistas siles. Tā ir sāpe. Kad rūpnīcas strādāja, bija, kā saka, par īsu. Tagad var teikt, ka atlikums ir, bet, kad atnāks otrs nomnieks, kas tam paliks? Bet varbūt jaunajiem investoriem elektrību daudz nevajadzēs. Tas viss ir nezināmais, lai runātu, bet fakts paliek fakts — zivnieki patērē daudz elektrības. Tāpat ir Rojā un Engurē. Visam šim galam ir tāda problēma. Kā būs jaunā nomnieka sakarā? Nezinu. Kā jau teicu — ir daudz nezināmā, lai spriestu. Iepriekšējā pieredze bija tāda, ka elektrības trūka.
