Dodiet man rozā brilles!

Žurnālista viedoklis

Vakar nosvinēta Talsu vārda diena. Tradīciju savulaik aizsāka Inga Krišāne, Talsu senākās pieminēšanas datumu (1231. gada 17. janvāra kuršu padošanās līgumā pāvestam) rosinot svinēt kā pilsētas vārda dienu. Savukārt ar 1917. gada 15. aprīli datēto Krievijas Pagaidu valdības dokumentu par pilsētu tiesību piešķiršanu rezervējot dzimšanas dienas svinībām. Talsi bija pirmā Latvijas pilsēta ar savu dzimšanas un vārda dienu. Varbūt atbilstošās institūcijas varētu palūgt vārda dienu kalendārā 17. janvārī iekļaut Talsu leģendā saglabāto Talša vārdu.
Daudz kas mainījies kopš tālā notikuma. Pagrimums (kā 1905. gada dedzināšana, 1. Pasaules karš), mijies ar uzplaukuma un pat triumfa brīžiem. 1913. gadā šeit, vienā no pirmajām Latvijas teritorijas pilsētām, ieviesa ielu elektrisko apgaismošanu, 30. gados par paraugu kļuva pirmais Latvijā pilsētas apzaļumošanas konkurss, pirmais rallijs, pirmā zelta medaļa tūrisma konkursā, pirmie pilskalna izrakumi pilsētā. Pēckara gados Talsi kļuva par pirmo Latvijā, kur notekūdeņu attīrīšanai sāka izmantot bioloģiskās iekārtas, izveidoja sabiedrisko arhitektūras padomi.
Kādi ir mani Talsi šodien? Esam bagāti ar dažādu jomu talantīgiem ļaudīm. Viņu vidū arī jaunieši — mūsu nākotne. Bet vai nākotne ir Talsiem? Jā, prieks par bibliotēkas ēku, par pilsētas svētkiem, par promenādi un… viss. Dažkārt gribas saukt — dodiet man rozā brilles (tikai ne tajā šokējoši rozā krāsā, kā «zīmolvežu» sakonstruētais Valdemārpilij), lai redzu tikai skaisto, lai redzu to, kas varēja būt, nevis — kas sanācis.
Uzlieku rozā brilles, un re: aplupušās centra ēkas zaigo skaisti rozā, nevis 50 pelēkajās nokrāsās, Dzirnavkalnā ir nevis kārtējais muzikālais soliņš, bet glītas kāpnes no tirgus puses, tas ir sakopts un ar Talsiem raksturīgu kolorītu, jo, kā jau katram ne veikalu, bet kultūru tūristam zināms — tieši tirgus un kapi ir tūristu iecienītākie objekti. Jā, kapsētas, ar rozā brillēm tās, kāds brīnums, tapušas sasniedzamas kājāmgājējiem. Gluži kā Siguldā, kur uz trīs kilometrus no centra attālo kapsētu varēju aiziet pa trotuāru, nevis kā mūsu pusē — kājāmgājējam jābūt nedaudz pārdrošam, soļojot pa autoceļu Meža un Liepu kapu virzienā. Jā, par virzieniem atkal Siguldas piemērs: ielu krustojumos ceļa rādītāji solīdās krāsās patiesi norāda virzienu, kurā atrodas iela vai objekts, ne kā mūsu pilsētā — krāsainie stabiņi gan ir izcils tolerances piemērs — varavīkšņaini, bet bezjēdzīgi un pat bīstami. Basketbola komandu šiem bērnu laukumu atribūtiem garām Talsu pilsētā labāk nelaist. Tomēr var pretendēt uz «pirmais Latvijā», jo ceļu rādītājs, kas norāda nevis iešanas, bet lidošanas virzienu, ir nākotne. «Kompetenču paaudzei» noteikti būs svarīgi «skatīties divreiz», tādēļ pie mākslas skolas divi stabiņi novietoti desmit metru attālumā viens no otra.
Ak nē, man taču ir rozā brillītes — redzu tālāk uz centra pusi nevis, atvainojos, idiotisko bleķa pilsētas kartes veidīgo pleķi uz kārtīgi iebetonēta objekta, bet 2—3 soliņus, varbūt arī galdiņu, kur pilsētniekiem un viesiem atpūsties. Redzu, ka svētku apgaismojums — spožās spuldžu virtenes pāri Lielajai ielai — tiek noņemts reizē ar Ziemassvētku gaismas rotājumiem, jo kāds beidzot sapratis, ka tas nav ielu apgaismojuma vietā. Jā, ir gan problēma — projektējot ielu rekonstrukciju savulaik, par lampām, šķiet, piemirsts.
Vēl rozā brilles rāda, ka domē atgriezusies Inga Gluzda, kura bez kompromisiem atdzīvina demokrātiju — novada iedzīvotāji, sekojot domes sēdēm, patiešām redz, kā notiek lēmumu pieņemšana, no diskusijām saprot to būtību, nav «ķēķī» saskaņoti balsojumi, no kuriem formāli atklātajās deputātu sanāksmēs redz tikai roku pacelšanu. Un, cik jauki, burvju brilles parāda, ka pienākuši beidzot laiki, kad pašvaldība ir saņēmusies apdrošināt skolotāju veselību. Viņu darbs patiesi esot novadam vajadzīgs, jo kāds aprēķinājis, ka par trīs domes augstāko amatpersonu algu pielikumu mēnesī, var apdrošināt 34 skolotājus gadā. Un svaigi apstiprinātais skolēnu un skolotāju apbalvojumu konkursa nolikums nu rāda, ka novadnieki, kuri ar panākumiem sacensībās un konkursos iekļuvuši labāko desmitā, divdesmitā valstī, balvā nu saņems naudiņu ne domes augstāko amatpersonu vienas, bet vismaz divu darba dienu atalgojuma apmērā. Jo jaunieši taču ir mūsu nākotne.