Mīlēt sevi un pasauli, kurā dzīvojam

Sabiedrība

Talsenieces Nikola Mūrniece un Helēna Elza Smilgaine, lai arī allaž domājušas par savu labsajūtu, tikai pēc spēcīgas izdegšanas un pārslodzes piedzīvošanas atskārtušas, ka šī ar veselību saistītā problēma neskar tikai viņas pašas, bet arī lielu daļu sabiedrības. Vēsturiski ierasts, ka par mentālajām problēmām skaļi nerunā, taču jaunietes stereotipu gāza, izveidojot interneta blogu «sievietesev», kur vēl joprojām bezbailīgi turpina runāt par sevis mīlēšanu, pieņemšanu, iepazīšanu un veselības — gan mentālās, gan fiziskās — uzturēšanu.

— Kā iesākās jūsu pastiprinātā interese par veselību — gan fizisko, gan garīgo pašsajūtu un sevis iemīlēšanu?
— Reizēm par veselību aizdomājamies tikai tad, kad jau sasniegts brīdis «viss ir slikti». Tā bija arī mūsu gadījumā. Vidusskola, mācības, eksāmeni, augstskolas izvēle, bailes par nākotni, ārpusstundu pulciņi. Visa, visa bija par daudz. Un tā jau saka — ja pats nemāki atpūsties, dzīve piespiedīs. Tā notika arī mūsu variantā. Pavisam pēkšņi, ļoti strauji parādījās nopietnas veselības problēmas, kas lika aizdomāties, kas to ir izraisījis. Un, griežoties pie dažādiem speciālistiem, veicot visdažādāko veidu pārbaudes un analīzes, atklājās, ka viss ir galvā. Tā patiešām arī ir! Tad, kad sākām to apzināties, sākām strādāt ar sevi, ar savu iekšējo pasauli, kur katrā solī vēl aizvien mācāmies sevi pieņemt brīvi un bez aizspriedumiem, mācoties sevi iemīlēt un ar mīlestību uztvert apkārtējo pasauli.
— Ko, jūsuprāt, sevī ietver vārds «self love» jeb sevis mīlēšana? Ko jūs ieteiktu cilvēkiem, kas šobrīd cīnās ar mazu pašvērtējumu? Kā to uzlabot?
— Katrs cilvēks sevi mīl. Vairāk vai mazāk, bet mīl. Daudziem sevis mīlēšana asociējas ar ārējā izskata pieņemšanu. Mums šī sevis mīlēšanas «padarīšana» šķiet daudz dziļāka un plašāka. Ejot terapijā un strādājot ar sevi kā fiziski, tā arī garīgi, esam sapratušas, ka sevis mīlēšana sākas no iekšienes. Ne no tā, kāda izmēra drēbes velc, ne no tā, vai esi «nometis» plānotos divus kilogramus, ne no tā, kāds izskaties spoguļa priekšā. Sevis mīlēšana noteikti sākas ar sevis pieņemšanu. Ar savu domu pieņemšanu, ar sevis nenosodīšanu, ar atbrīvošanos no tā milzīgā kritiķa, kas sēž iekšā un visu laiku pats sev iekož par dažādiem sīkumiem. Ļoti bieži cilvēkiem rodas problēmas, kuras izraisa sevis nosodīšana, jušanās slikti par sevi, un šajā gadījumā ikvienam būtu jāveic smagais darbs — iemācīties sevi nesalīdzināt ar citiem. Jā, zinām, šis ir bieži dzirdēts teikums, kas skan jau gandrīz klišejiski, bet tas ir tik patiess. Iemācoties sevi nesalīdzināt ar citiem, mēs jau atbrīvojamies no milzīgas ikdienas nastas, jo sevis salīdzināšana notiek tik automātiski, ka bieži vien pamanām to tikai tad, kad jau jūtamies slikti, un paši pat neesam pamanījuši, kurā brīdī sevi salīdzinājām ar kādu citu.
Cilvēkiem, kuri ir ceļā uz sevis iemīlēšanu varētu noderēt maza prakse, kura aizņem burtiski vienu minūti. Abas rokas vienu virs otras novieto sev uz sirds un ar aizvērtām acīm pie sevis atkārto: «Es sevi mīlu, es sevi cienu, es sevi nenosodu, es sevi pieņemu.» Šī ir tikai viena no afirmācijām, kuru var izmantot no rītiem, pēc pamošanās, vakaros, pirms iešanas gulēt vai jebkurā citā brīdī, jūtot nepieciešamību.
— Kāda ir jūsu katras personīgā definīcija vārdam «radošums»?
Helēna: — Sākotnēji radošums saistījās tikai ar mākslu, zīmēšanu, keramiku…, taču tagad radošums man nozīmē sevis izpausmi, lai arī kas tas būtu. Radošums var būt katrā ikdienas solī, ja vien mēs to tā redzam.
Nikola: — Kopš bērnības esmu dažādi izpaudusi savu radošumu — mūzikā, apgūstot instrumentspēli, rakstot dzeju, veidojot rokdarbus — adot, tamborējot, veidojot rotaslietas, pērļojot. Šobrīd man radošums asociējas ar spēju izteikties, atklāties pasaulei no cita skatupunkta. Šobrīd mans radošums visvairāk izpaužas pamatdarbā, strādājot par mūzikas skolotāju pirmsskolā, jogas nodarbībās un savā praksē, kā arī veidojot šūšanas izstrādājumus.
— Kāda iemesla vadītas izveidojāt «sievietesev.com» blogu? Kāda ir vēlamā mērķauditorija un lapas uzturēšanas mērķis? Ko sevī ietver nosaukums?
— Mēs jutām, ka vēlamies iedvesmot citus, pastāstīt savu stāstu, un, ja varam palīdzēt un iedrošināt vismaz vienu cilvēku, tad tas ir tā vērts. Depresija un citas veselības problēmas mūsu sabiedrībā ir tabu tēmas, taču ļoti daudzi tam iet cauri. No tā nav jākaunas, par to ir jārunā, un tieši tādēļ mēs to darām.
Mērķauditorija ir jebkurš, kurš atrod saturu interesantu vai rod spēku un var justies saprasts. Nosaukums radās, apvienojot visu, ko ietver mūsu zīmols. Vārds «sieviete» — jo vēlamies palīdzēt sievietēm, iedrošinot viņas runāt par tabu tēmām, nejūtot nosodījumu, bet tieši pretēji — saņemot atbalstu un saprotot, cik daudz sievietēm dažādas tabu tēmas ir vienojošas. Saprast to, ka justies slikti un negribēt kāpt ārā no gultas nenozīmē neko sliktu. Tu neesi tāda viena, to dažādos dzīves posmos piedzīvo ļoti, ļoti, ļoti daudz sieviešu.
Vārds «sev» — tiek vērsts uz to, ka viss sākas ar mums pašiem. Rūpēšanās par sevi ir vitāli svarīga, lai varētu dot un mīlēt citus. Kā arī, spēlējoties ar valodu, angliski «sew» nozīmē «šūt», kas ir tieši trāpīts mērķī, jo šajā pavasarī laidīsim klajā savu pirmo lina izstrādājumu kolekciju.
— Kas un kādā veidā visvairāk jūs ietekmēja savas platformas veidošanai?
— Mūsu pašu pieredze. Tā kā abas esam gājušas un joprojām ejam cauri ceļam sevis atrašanai un realizēšanai, vēlējāmies ar savu pieredzi dalīties tālāk. Caur savu mākslu pierādām sevi un vēlamies to nodot tālāk. Vēlamies caur šo platformu lauzt stereotipus un pēc iespējas atklātāk parādīt to, kāda mēdz būt ikdiena bez Instagram filtriem, ceļojumu bildēm un mākslīgā, kas tiek veidots sociālajā vidē.
— Jūs veidojat ne vien ierakstus, bet arī praktiskas lietas, piemēram, lina maciņus ar kokvilnas oderi, acu spilvenus. Vai tos arī šujat pašas?
Nikola: — Jā, tos šuju es. Pagājušajā gadā gāju meditācijas vadītāju kursos un saskāros ar milzīgu problēmu — nespēju meditācijās acis noturēt ciet. Meklējot dažādus veidus, kā atrisināt šo problēmu, atradu, ka citur pasaulē meditācijas praksēs izmanto acu spilventiņus. Par materiāla izvēli man uzreiz bija skaidrs, jo vēlējos pēc iespējas dabīgāku un tādu, kas iekļaujas budžetā. Šogad bija palikuši lina auduma atlikumi, kurus vēlējos izmantot lietderīgi, un tas viss apauga līdz idejai par lina maciņiem ar dabas ainavām. Pagaidām aktīvi strādājam pie jaunās kolekcijas, kurā maciņi un spilventiņi tiks papildināti ar ko jaunu.
— Ko uzskatāt par savu galveno misiju, veidojot saturu?
— Mūsu galvenā misija ir iedvesmot. Iedvesmot ikvienu paskatīties uz dzīvi vieglāk, darīt to, ko mīl, mīlēt sevi un pasauli, kurā dzīvojam. Mēs pašas šo visu vēl tikai mācāmies, bet ir skaisti dalīties ar savu pieredzi, zinot, ka spējam ar savu piemēru palīdzēt vismaz vienai sievietei nebaidīties un darīt to, ko iekšējais kritiķis vai apkārtējie cilvēki neatbalsta. Mēs atbalstām!
— Kā spējat saglabāt mierpilnu skatījumu uz ikdienas lietām? Kā prioritizēt dienas uzdevumus?
— Godīgi sakot, arī mēs esam tikai cilvēki un ne vienmēr tas izdodas, taču ikdienā cenšamies iet ar pozitīvu skatījumu un neturēt visas skumjās, negatīvās emocijas sevī, palaist tās vaļā. Savā starpā ikdienā komunicējam ļoti daudz, un vien dalīšanās ar to, ko jūtam, mums palīdz justies kaut mazliet labāk. Prioritātes patiesībā ir pavisam vienkāršas — vajag ieklausīties sevī un saprast, ko tu vēlies. Arī laika plānošana un svarīgā izdarīšana vispirms palīdz prioritizēt laiku un uzdevumus.
— Kā noturat interesi turpināt veikt ierakstus? Kas kalpo kā motivators un atgriezeniskā saite?
— Ieraksti rodas brīžos, kad pašas pieredzam grūtības vai iedvesmas brīžus. Arī apkārtējā vide un sabiedrības tēmas mūs iedvesmo runāt un parādīt citu skatījumu uz dzīvi. Mūs motivē atsauksmes un vārdi: «Paldies, ka runājat par šo! Paldies, ka iedvesmojat!» Ikkatra mazā vēstulīte, kas ik pa laikam nonāk pie mums, ir pierādījums tam, ka esam uz pareizā ceļa.