Kad nesasniedzamais tiek sasniegts

Jauniešiem.lv

Pastendnieks Emīls Grintāls par lielāko iedvesmu min savus sapņus un centienus tos mērķtiecīgi sasniegt. Ar lielu darbu un ambīcijām viņš ticis pie iespējas, ko pats dēvē par vienu no labākajiem brīžiem, kāds dzīvē līdz šim bijis — iespēju būt Pasaules rallijkrosa 2021. gada sezonas GRX-SET komandā kā sociālo tīklu pārvaldītājs.

Tā mīlestība pret autosportu vienkārši ritēja asinīs
«Es piedzimu tādā autosporta fanātu ģimenē. Tas arī droši vien bija mans lielais grūdiens un sākuma punkts, lai vispār sāktu domāt par to, ka es savu darbības jomu, sfēru varu saistīt ar autosportu,» viņš atzīst.
Šobrīd Emīls mācās RTU Inženierekonomikas un vadības fakultātē, programmā Uzņēmējdarbības loģistika. Pirms tam viņš mācījās Talsu 2. vidusskolā, savukārt pamatizglītību ieguva Pastendes pamatskolā. «Manuprāt, tieši Pastendes pamatskola man deva vislielākos pamatus, uz kuriem stāvēt un vispār noticēt sev, ka es varu sasniegt to, ko vēlos un par ko sapņoju. Atzinība skolai par izciliem skolotājiem un par izcili pavadītiem deviņiem gadiem. Neko pielikt, neko atņemt, es tā varētu teikt.»
Kaisle pret savā ziņā ekstrēmo sportu, kas uzsit adrenalīnu
Jaunietis atzīst, ka autosports ir kā vienojošais elements visā viņa ģimenē un radu lokā. «Varētu teikt, ka tas ir iemesls tam, kāpēc mana ģimene, mani radi, mēs esam tik vienoti. Atceros, kādreiz katru otro nedēļu braucām vērot manu krusttēvu, kurš piedalījās sacensībās, un vienmēr devāmies skatīties Talsu ralliju,» atmiņās grimst Emīls. «Arī stāsts par rallijkrosu manā ģimenē ir īstenībā diezgan interesants. Pasaules rallijkrosa čempionāts ir kopš 2014. gada, un tieši mana māsa bijā tā, kas sāka sekot tam visam līdzi. Tajā laikā Reinis Nitišs brauca Olsbergs MSE komandā, un kaut kā tas viss mani pavilka līdzi. Cik ironiski vai nē, šo aizraušanos šobrīd esmu pārņēmis vairāk par māsu. Ļoti iemīlējos rallijkrosa pasaulē, kas ir salīdzinoši maza pasaulīte pret citiem autosportiem, taču ļoti interesanta un aizraujoša.»
Atvērt iespējas dzīvei ar sociālo tīklu palīdzību
2017. gadā Emīls platformā Instagram izveidoja kontu, kas paredzēts tieši tam, kā viņš vēlējās, lai jaunākā informācija par rallijkrosa notikumiem tiktu atspoguļota sociālājos tīklos. «Es sēdēju un izdomāju, uztaisīšu rallijkrosa kontu. Tā vienkārši, bez nekādiem mērķiem vai sapņiem. Uztaisīju un sāku tur darboties. Es liku jaunumus, atskaites līdz nākamajām gonkām un tādas lietas, radot tādu kā rallijkrosa jaunumu lapu, taču Instagramā, kurā var redzēt praktiski visu, ko vajadzētu zināt par Pasaules rallijkrosu,» atklāj jaunietis un atzīst, ka tagad, atskatoties uz pašā sākumā veidotiem ierakstiem, rodas neizpratne par to, kā vispār varēja savākt teju 4000 domubiedru.
«Es atceros, cik ļoti biju laimīgs, kad dabūju savus pirmos verificētos jeb slavenos un atzītos sekotājus. Piemēram, divkārtējo rallijkrosa čempionu un Pasaules rallija čempionu Peteru Solbergu. Kad viņš nospiež sekot pogu tavam Instagram kontam, ko tu vienkārši kā puika reāli esi uzsācis — tas bija kaut kas wow!» sajūsmā dalās Emīls un piebilst, ka to visu darījis savam un citu priekam. «Tas bija mans hobijs, kas atskatoties ir bijis veiksmīgākais lēmums manā 20 gadu garajā dzīvē.»
Tā pa solītim uz augšu
Pēc divu gadu darba, uzturot savu rallijkrosa lapu platformā Instagram, Emīls no talsenieka un «RA Events» direktora Raimonda Strokša saņēma piedāvājumu tikt piesaistītam jaunam projektam kā sociālo tīklu pārvaldītājam tajā brīdī Latvijā vēl nebijušā čempionāta posmā — Ziemeļvalstu rallijkrosa čempionātā «RallyX Nordic». «Tas deva iespēju jau 2019. gadā man būt uz vietas Biķerniekos un sajust pasākumu aiz organizatora muguras, būt otrā pusē un redzēt, kā tas viss darbojas,» stāsta jaunietis. Tas nebūt nebija viss, ko jaunietis vēlējās. «Pēc tam es tiku iesaistīts palīdzēt «Rally Liepāja» kontu pārvaldīšanā un arī Pasaules rallijkrosa čempionāta posmā Latvijā. Tas ir bijis tāds kā stūrakmens, lai es varētu darīt un tikt uz priekšu. Šādi es turpināju darboties pie viņiem 2019., 2020., arī 2021. gadā.»
2021. gada pavasarī Emīls saņēma ziņu no autosporta reklāmista GRX-SET komandā Viestura Kundziņa. «Viesturs tieši tajā brīdī mainīja komandas rallijkrosā un piedāvāja man variantu, vai esmu gatavs, ja viņš mani iesaka savā vietā. Es tobrīd biju nedaudz uz pauzes, bet būtu bijis neiedomājami atteikt tādam piedāvājumam. Uz pāris mēnešiem tas viss noklusa, es domāju, ka viņi šajā komandā jau ir atraduši kādu, bet tad vienā jaukā vasaras dienā, manuprāt, jūnija pašās beigās, kamēr strādāju ar zemenēm, saņēmu zvanu no Viestura — viņi esot ieinteresēti un man piezvanīšot GRX-SET komandas vadītājs Jussi Pinomaki. Trīs nedēļas vēlāk kopš šī zvana es jau devos uz Spāniju, kur norisinājās pirmais posms Pasaules rallijkrosa čempionāta 2021. gada sezonā. Satiku komandu, braucējus un ievilkos visā rallijkrosa virpulī atkal, un šoreiz no pilnīgi citādākas puses, pilnīgi citādākas perspektīvas, redzot citas lietas, strādājot par komandas sabiedrisko attiecību vadītāju, pārvaldot komandas sociālos tīklus, kontus, platformas un darot visu darbu, kas bija nepieciešams, lai radītu mūsu GRX komandas sekotājiem maksimāli tādu sajūtu, ka viņi būtu kopā ar mums uz vietas un vērotu visu kopā ar mums,» viņš atzinīgi vērtē. Ar šādiem pienākumiem Emīls varēja aizceļot uz vairākām valstīm, sākot ar Spāniju, noslēdzošo posmu Vācijā un pa vidu vēl posmiem Zviedrijā, Francijā un Beļģijā. «Bija paredzēta arī Portugāle, taču «Covid-19» pandēmijas situācija dara lietas, kas var to aizliegt,» teic jaunietis.
Šobrīd Emīls ar Viestura Kundziņa palīdzību ir ticis arī pie iespējas strādāt šajā pašā jomā pie Latvijas autosportista Matīsa Mežaka, kurš iepriekšējā sezonā startēja Baltijas autošosejas čempionātā BMW325 kausā. «Interesanti ir tas, ka Viesturs ir pielicis roku visur, kur es šobrīd esmu bijis. Gan «RA Events», gan Pasaules rallijkrosa čempionāta komandā, gan pie Matīsa Mežaka, un par to esmu ļoti pateicīgs,» atzīst jaunietis.
Nesasniedzamais ir tepat
«Ir bijuši brīži, kad liekas, ka sapņoju,» neslēpj Emīls. «Kad redzi, ka visi tie braucēji, kas brauc pasaules līmenī, uz kuriem tu skaties kā uz elkiem vai kaut ko nesasniedzamu, ir tepat blakus un vari to visu izdzīvot kopā ar viņiem. Protams, lielākais sapnis, no kura tā īsti neesmu atguvies, ir iepriekšējā gada sezona. Es teiktu, ka viss šis piedzīvojums, sākot ar 2019. gadu, kad saņēmu pirmo ziņu no Raimonda Strokša, līdz pat šim brīdim ir bijis kā viens liels sapnis. Tie, kas mani pazīst, zina, ka autosports un strādāt autosportā, it sevišķi rallijkrosā, ir bijis sapnis, kopš sāku interesēties par to. To piepildīt un izdzīvot, būt blakus un strādāt tādā līmenī bija kaut kas neiedomājams. Tas lielākais prieks bija iepazīties ar Pasaules rallija čempionu Markusu Gronholmu, zinot: kādreiz mājās ir bijis mašīnas modelītis, kur ir viņa vārds un uzvārds. Un pēcāk saprotot, ka viņš atceras un zina, kas tu esi. Tas, protams, tiem kas darbojas tajā vidē, vairs nav nekas sevišķs, bet man tajā brīdī tas bija kaut kas vienreizīgs. Tu skaties pretī savam elkam, un viņš zina, kas tu esi. Tas bija, iespējams, viens no labākajiem brīžiem, kāds man dzīvē bijis. Arī tas, ka sāku darboties 17 gadu vecumā un Pasaules rallijkrosa čempionātā jau 19 gadu vecumā, šķiet, nereāli. Tik agrā vecumā esmu guvis nozīmīgu un lielu pieredzi. Es atceros, cik mana ģimene bija laimīga, kad dabūju savu pirmo iespēju pie «RA Events» un Raimonda Strokša.» Par iespēju doties strādāt vairākos posmos 2021. gada sezonā ārpus valsts robežām Emīls pirmo informēja mammu: «Tās viņas acis, izbrīns un prieks par to — tas bija kaut kas neaprakstāms. Tā sajūta, ka citi cilvēki tik ļoti grib, lai tev izdodas, rada vēl papildu motivāciju doties uz priekšu.»
Kad bailes mijas ar interesi
«Mani vienkārši tā kā iemeta peldēt pie haizivīm Pasaules čempionāta komandā, tāpēc man tas bija nedaudz kā kultūršoks,» atklāj Emīls un atzīst, ka šī iespēja bija tas gadījums, kurā bailes mijas ar interesi par to, kas notiks. «Jautājumi — vai tu pareizi izdarīsi lietas, ko no tevis sagaida, vai tu spēsi atainot tās cerības, ko uz tevi liek un kuru dēļ tieši tevi izvēlējās kā sociālo tīklu menedžeri — nepameta. Pirmajā posmā es kā ar sasietām rokām gāju uz priekšu, pats sev tās sasienot. Vēlāk centos strādāt savā stilā, veidā, kā es to jau biju darījis iepriekš. Es necentos ļoti pielāgot vai mainīt kaut ko, centos darīt visu, kā es to daru, kā uzskatu, kā man sanāk un kas man nāk dabiski.»
Sapņiem būt par lielāko iedvesmu
«Katru sapni, ko izsapņo, ir iespējams īstenot. Man ir nosprausti tādi mazie mērķīši, ko es vēlos sa-sniegt, un katru reizi, kad kaut ko izdari, ir tā sajūta, ka vari vēl vairāk. Tu vari vēl tālāk, un tā iedvesma ir tas, ka tu nekad neesi pati pilnība, lai arī kā tas dažreiz liktos. Vienmēr ir, pie kā piestrādāt vai kaut ko vairāk izdarīt, kaut ko labāk, kaut ko citādāk, kaut ko oriģinālāk. Protams, mana iedvesma ir ne tikai sapņi un cenšanās tos sasniegt, bet arī mana ģimene, jo es zinu, cik ļoti viņi ar mani lepojas un priecājas,» ar lepnumu stāsta Emīls. «Protams, tas viss ir kaut kādu veiksmīgu apstākļu sakritība, bet es gribētu ticēt, ka mans ieguldītais darbs arī ir atmaksājies un tas var savā ziņā kalpot par piemēru citiem, ka darbs nekad nepaliek nepamanīts. Varbūt sākumā liekas, ka nekur neved, bet būs brīdis, kad nāks tā iespēja tavā lauciņā un jomā, un būsi tik laimīgs, kā nekad. Vienkārši jāturpina darīt,» ir pārliecināts Emīls Grintāls. «Šajā brīdī es nenožēloju neko, kas noticis līdz šim, protams, apzinos, ka vēl varu daudz mācīties, ka varbūt varēju dažos brīžos izdarīt vairāk, citādāk, bet man ir labi padarīta darba sajūta pēc šīs sezonas. Viss iet uz priekšu.»