Talsi — mākslinieku, mūziķu un foreļu pilsēta

Sabiedrība

Kad pirms Jaunā gada svinībām Talsu Krūmu mākslas grupai neizdevās atbrīvot dzīvas karpas, tā nolēma vēlreiz tikties ap Zvaigznes dienas laiku. Taču karpas joprojām nebija nopērkamas, tāpēc pirmo reizi mākslinieki nolēma brīvībā palaist varavīksnes foreles.
Foreles no zivju audzētavas Kaltenē uz Talsiem atceļoja īpaši sagatavotā maisā, kas piepildīts ar skābekli. Tās mākslinieki saņēma dāvinājumā no zivju audzētāja, kam iepatikās akcijas mērķis. Brīvībā nonāca 12 ļoti skaistas deviņus mēnešus vecas varavīksnes foreles. Ezerā tās tika palaistas saudzīgi, tām nepieskaroties, lai zivis netraumētu, tāpēc šoreiz laimes zivīm nācās iztikt arī bez atvadu veiksmes skūpsta. Uz brīdi procesam pievienojās arī kāds netālu dzīvojošais makšķernieks, kurš solīja zivis pieskatīt. Un mākslinieki secināja, ka nu Talsi būs ne tikai mūziķu un mākslinieku, bet arī foreļu pilsēta.
Mākslinieks Andris Vītols atzīst, ka tas pat labi, ka šobrīd sabiedrībā sākusies diskusija: «Kad nopērk zivi un izcep, tad viss ir kārtībā. Bet tikko zivi atlaiž, tad par kaut ko ir neapmierināti. Tā pasaule ir iekārtota, bet cilvēku nesapratne ir liela. Tās 12 zivis, ko mēs ielaidām, ekosistēmu ļoti neizmainīs. Jau no akcijas pirmsākumiem zivju brīvlaišanas mērķis ir likt cilvēkiem aizdomāties. Austrumos ir tāda paraža — aiziet uz tirgu, nopirkt putnu vai zivi un atlaist. Tas ir zināms dvēseles attīrīšanās akts. Katru gadu viņi tā dara, un tas ir pierasts. Es, protams, gribētu, ka mēs varētu tirgū nopirkt asarīti vai līni, kas ir vietējā zivs, bet to tirgū nav. Dīvāna cilvēki šūmējas par to, ko kāds dara, nevis par to, ka paši neko nedara dabas labā. Mēs vismaz morāli cenšamies kaut ko darīt. Tieši tāpat bija kad karpas laidām,» saka Andris Vītols, kurš pēc karpu brīvlaišanas pat uz ielas saņēmis savā virzienā veltītus neglaimojošus vārdus. Viņš uzskata, ka foreles pat ir labākas nekā karpas, kuras, kā viņš saka, uzvedoties kā rukši un radot duļķainumu. «Forele ir mednieks, un tur vispār nekādu problēmu es nesaskatu. Mēs zivij dodam iespēju — mēs viņu neuzcepam. Protams, daļa ezerā aiziet bojā, bet pārējās izdzīvo. Makšķernieki Talsu ezerā karpas ir noķēruši, un no kurienes tad tās tur radās?! Tās ir mūsu izdzīvojušās karpas.» Mākslinieks piekrīt, ka ziema brīvlaišanai nav labākais laiks, tāpēc reiz to varētu darīt arī vasarā.

Labākais atbalsts zivīm — izveidot āliņģus un tos regulāri uzmanīt
Pēdējā zivju brīvlaišana izraisījusi diskusiju sabiedrībā un satraukumu, vai glābšana patiesībā nenodara ļaunu zivīm. PVD Dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzības daļas vadītāja vietnieks Mārtiņš Seržants atzīst, ka talsenieku akcija nav vienīgā, jo ik pa laikam publiski tiekot dzirdēts par zivju nopirkšanu lielveikalā un to atbrīvošanu upē, bet viņš skaidro, ka, labu gribot, gala rezultāts patiešām var būt pretējs:
— Ūdenstilpju īpašnieki veic pētījumus, sadarbībā ar zinātnisko institūtu BIOR vai kādu citu institūciju, kam ir šāda kompetence, lai noskaidrotu, kādas sugas un kādā daudzumā vajadzētu ūdenstilpē ielaist. Lai, pirmkārt, nenodarītu pāri ielaistajām sugām, kam tur varbūt nav labvēlīgi apstākļi. Un, otrkārt, lai nenodarītu arī pāri pašam ezeram un tā iemītniekiem. Proti, varbūt kāda suga izrādās agresīva, nepiemērota vai invazīva. Par karpām un forelēm, protams, mēs kā par invazīvām sugām runāt nevaram. Bet tur ir nākamās lietas — piemērots laiks un temperatūra. Ziema noteikti nav labākais laiks zivju ielaišanai, jo tad skābekļa daudzums ūdenstilpēs ir pietiekami zems. Ezeru īpašnieki ziemā cenšas veidot āliņģus, lai zivis neslāptu. Līdz ar to, ja mēs ielaižam šajā laika periodā zivis, viņām ir jāsaskaras ar stipri bargākiem apstākļiem no skābekļa daudzuma, un ir arī temperatūras svārstības starp veikala vai audzētavas baseinu un dabīgo ūdenstilpi. Temperatūras šoks apdraud šo zivju iedzīvošanos un izdzīvošanu.
Trešā lieta, ko es gribu pieminēt, ir zivju infekciju slimības, kas var atstāt visilgākās sekas. Ir gan bakteriālas, gan virusālas slimības, kas neapdraud cilvēkus, bet ir bīstamas zivīm. Bieži vien dzīvās karpas lielveikalos nonāk gan no Lietuvas, gan Polijas, un jo īpaši Polijā ir konstatētas un apstiprinātas vairākas karpu infekcijas slimības, kuru Latvijā nav. Piemēram, viena no tām ir karpas herpes vīrusa slimība. Ja ūdenstilpē tiek ielaistas zivis, kuras slimas ar šo vīrusu, to apkarot ir ļoti grūti. No tā cieš arī visa pārējā ezera ekosistēma. Karpas un vēl dažas karpveidīgās zivis ilgtermiņā var tikt apdraudētas un, iespējams, nekad vairs nevarēs dzīvot šajā ezerā.
Tāpēc šādas zivju brīvlaišanas var nosaukt par tuvredzīgu un bezjēdzīgu rīcību. Āliņģu izveidošanai ezerā un to regulārai uzmanīšanai noteikti būtu lielāks pienesums, nekā ezerā ielaist dažas zivis. Zivju brīvlaišanai mērķis var būt labs — izglābt zivis, bet, visticamāk, stresa un temperatūras svārstību dēļ tās iet bojā.