Vai darba devējiem nepilngadīgais darba spēks ir interesants?

Uzņēmējdarbība

Anita Līce, Latvijas Darba devēju konfederācijas izglītības eksperte:
— Pilnīgi noteikti jaunieši var ļoti labi atbalstīt darba devējus dažādu darbu veikšanā. Īpaši vasarā, kad ir aktuāls darbinieku aizvietošanas laiks atvaļinājumos, sezonālajos darbos… Noteikti tie nebūs darbi, kas prasa kādu īpašu sagatavotību vai garas apmācības. Tie arī nebūs darbi, kur ir kādas bīstamas iekārtas vai saskarsme ar bīstamām vielām, kur darba devēji nemaz nevar iesaistīt nepilngadīgos. Bet tā var būt dažādu preču kārtošana, iepakošana, noformēšana, ražas novākšana, pārdošana (piemēram, saldējuma pārdošana), dažādi administratīvie darbi, kur jaunieši var izmantot savas labās datorzināšanas vai valodu zināšanas, kā arī citi vienkārši deliģējami darbi.
Protams, pārsvarā jau tomēr darba devēji gribētu uzreiz darbinieku uz ilgāku laika periodu pieņemt darbā, jo katrs darbs prasa arī kādu īpašu sagatavotību. Taču mēs visi atceramies, ka paši bijām jauni un cik grūti ir iegūt to pirmo darba pieredzi. Un cik milzīgs prieks ir par pirmo nopelnīto naudu. Arī darba devēji ir tikai cilvēki, līdz ar to es domāju, ka viņi arī ir saprotoši. Un, ja ir tāda iespēja un ir vajadzīgs papildspēks, tad ļoti labprāt arī pieņem darbā jauniešus.

Kaspars Kotāns, CV-Online Latvia personāla atlases nodaļas vadītājs:
— Kāpēc gan ne – noteikti ir amati, it sevišķi īslaicīgi darbi, palīgdarbi, kuros jauniešu darbs būtu veiksmīgi izmantojams. Protams, svarīgi ir atcerēties, ka prasīt no jaunieša nevar to pašu, ko prasa no pieredzējuša profesionāļa. Tie vairāk vai mazāk būtu dažādi vienkārši darbi, gan saistīti ar fiziskām aktivitātēm ārā, mazumtirdzniecībā, noliktavās u.c., gan tikpat labi arī ar darbu birojā, informācijas ievadi, pat konsultēšanu, ko jaunietis pilnīgi noteikti var darīt.
Darba devējam, protams, ir jāņem vērā likumdošanas punkti — kādi ir nosacījumi jauniešu nodarbināšanā – cik stundas dienā var nodarbināt jaunieti, kādu darbu drīkst/nedrīkst uzticēt un līdz ar to, kā plānot viņa darba dienu. Ar pieaugušu cilvēku tas ir salīdzinoši vienkāršāk.
Jaunieši kā darbaspēks uzņēmējam var būt interesants, jo īstermiņa darbiem pieaugušos atrast ir grūtāk un atalgojums, ko jaunietim var maksāt, būs zemāks kā pieredzējušam speciālistam. Pieaugušais lielākoties meklē pilnas slodzes darbu, bet, ja piedāvājumā ir mazkvalificēts nepilnas slodzes darbs, darbinieku ir grūti atrast. Ja likumdošana atļauj un jaunietis šādu darbu var veikt, tad kāpēc ne?
No vienas puses, protams, ir labi, ka jaunietis vēl nav saskāries ar kādu citu pieredzi un darba devējs var teikt: «Klau, mēs darīsim šādi…» un ir cerība, ka jaunietis «nerunās pretī» un neteiks: «iepriekš firmā X mēs darījām tā, un es darba devēju neklausīšu! Darīšu tā, kā tur darīja, jo tā, manuprāt, ir pareizāk». Tāpēc — jā, es piekrītu, ka jaunietis ir kā māls, ko darba devējs var izveidot, kā viņam labāk. Bet no otras puses, ja jaunietis vēl nesaprot nozīmi strādāt, darba devēja riskē, ka, uzdodot darbu, nav zināms kā un/vai darbs tiks veikts. Tas gan, protams, var tikt attiecināts arī uz pieaugušiem cilvēkiem. Diemžēl uzņēmēji ir snieguši informāciju, ka reizēm uz jauniešu auditoriju nevar paļauties. Viens no punktiem — trūkst atbildības sajūta. Kamēr jaunietis pats «neapdedzināsies» un nesapratīs, ka atbildības uzņemšanās ir viena no pamatprasmēm gan darbavietā, gan dzīvē vispār, tikmēr būs grūti. Pamatā, ja jaunietim vecāki nodrošina jumtu virs galvas, ēdienu, kabatasnaudu, viņam var trūkt motivācija, jo būtībā jau «viss ir». Darba devējs ir pieradis, ka iedodot darbu, tiek sagaidīts rezultāts, kas tikpat labi te var arī nebūt. Protams, tas neattiecas uz visiem jauniešiem, jo ļoti daudzi ir patiešām motivēti, vēlas būt darba tirgū un grib iemācīties. Un ar tādiem ir viegli sadarboties. Viņi ir jauni, ātri uztver informāciju, var ātri mācīties, ir foršas fīčas, kas nāk no jauniešiem, ko viņi var iemācīt darba devējiem, piemēram, tehnoloģiju ziņā. Noteikti, ka vismaz sākumā darba devējam/darba devēja pārstāvim ir jādarbojas kā mentoram, lai jaunieti vadītu darba procesā, palīdzētu, atbalstītu.
Darba devējiem kā jebkuram cilvēkam kopumā patīk mazliet vispārināt. Ja vienu reizi būs bijusi slikta pieredze sadarbībā ar jauniešiem, tad tas var teikt, ka visi jaunieši negrib strādāt, bet sagaida tikai samaksu. Darba devējam var diezgan ātri rasties pretreakcija. Tas vienu reizi pamēģinās strādāt ar jaunieti, otru… un trešo reizi vairs negribēs, jo būs apdedzinājies. Tāpēc šeit ir arī kopējā atbildība — jebkurš jaunietis ir kā zīmola vēstnesis, viņš prezentē jauniešu auditoriju kopumā. No katra šī cilvēka veidosies priekšstats, kas var ietekmēt ne tikai viņu vien, bet arī citus kā darba tirgus vērtēs un pieņems tos.